1. pants

Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumi Nr.

733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts

valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu

veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas

Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu

par valsts valodas prasmes pārbaudi" (turpmāk - Noteikumi

Nr. 733) tika izdoti saskaņā ar Valsts valodas likuma 6. panta

piekto daļu, Imigrācijas likuma 24. panta piekto un

5.1 daļu, kā arī likuma "Par Eiropas Savienības

pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 3. panta

ceturto un piekto daļu.

1.1. Valsts valodas likuma 6. panta pirmā daļa noteic,

ka valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai

piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī to

uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa

pieder valstij vai pašvaldībai, jāprot un jālieto valsts valoda

tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata

pienākumu veikšanai.

Savukārt saskaņā ar Valsts valodas likuma 6. panta piekto daļu

valsts valodas zināšanu apjomu, kāds nepieciešams šā panta

pirmajā daļā minētajām personām, kā arī valsts valodas prasmes

pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.

1.2. Imigrācijas likuma 24. panta piektā un

5.1 daļa noteic kārtību, kādā ārzemniekam ir tiesības

pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, un to, ka par valsts

valodas prasmes pārbaudi viņam jāmaksā valsts nodeva Ministru

kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

1.3. Noteikumu Nr. 733 izdošanas laikā likuma "Par

Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas

Republikā" 3. panta ceturtā daļa paredzēja, ka Ministru

kabinets nosaka Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa

iegūšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu, valsts

valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas

prasmes pārbaudes kārtošanā, to personu kategorijas, kuras

ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no

valsts valodas prasmes pārbaudes. Turklāt attiecībā uz personām,

kuras iepriekš kārtojušas nepieciešamā apjoma valsts valodas

prasmes pārbaudi, Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atzīst

iegūtos valsts valodas prasmi apliecinošos dokumentus.

Savukārt saskaņā ar minētā likuma 3. panta piekto daļu par

valsts valodas prasmes pārbaudi trešās valsts pilsonis maksā

valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.