1. punkts

1Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumi Nr.

2733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts

3valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu

4veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas

5Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu

6par valsts valodas prasmes pārbaudi" (turpmāk - Noteikumi

7Nr. 733) tika izdoti saskaņā ar Valsts valodas likuma 6. panta

8piekto daļu, Imigrācijas likuma 24. panta piekto un

95.1 daļu, kā arī likuma "Par Eiropas Savienības

10pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" 3. panta

11ceturto un piekto daļu.

121.1. Valsts valodas likuma 6. panta pirmā daļa noteic,

13ka valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai

14piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī to

15uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa

16pieder valstij vai pašvaldībai, jāprot un jālieto valsts valoda

17tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata

18pienākumu veikšanai.

19Savukārt saskaņā ar Valsts valodas likuma 6. panta piekto daļu

20valsts valodas zināšanu apjomu, kāds nepieciešams šā panta

21pirmajā daļā minētajām personām, kā arī valsts valodas prasmes

22pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.

231.2. Imigrācijas likuma 24. panta piektā un

245.1 daļa noteic kārtību, kādā ārzemniekam ir tiesības

25pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, un to, ka par valsts

26valodas prasmes pārbaudi viņam jāmaksā valsts nodeva Ministru

27kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

281.3. Noteikumu Nr. 733 izdošanas laikā likuma "Par

29Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas

30Republikā" 3. panta ceturtā daļa paredzēja, ka Ministru

31kabinets nosaka Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa

32iegūšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu, valsts

33valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas

34prasmes pārbaudes kārtošanā, to personu kategorijas, kuras

35ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no

36valsts valodas prasmes pārbaudes. Turklāt attiecībā uz personām,

37kuras iepriekš kārtojušas nepieciešamā apjoma valsts valodas

38prasmes pārbaudi, Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atzīst

39iegūtos valsts valodas prasmi apliecinošos dokumentus.

40Savukārt saskaņā ar minētā likuma 3. panta piekto daļu par

41valsts valodas prasmes pārbaudi trešās valsts pilsonis maksā

42valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.