7. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk -Tiesībsargs) - norāda, ka apstrīdētais

regulējums atbilst Satversmes 91. un 101. pantam, kā arī Valsts

valodas likuma 6. panta pirmajai daļai un Ministru kabineta

iekārtas likuma 31. pantam.

7.1. Tiesībsargs norāda, ka personas, kas ieguvušas

pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās

latviešu valodā, un personas, kas apguvušas akreditētu

mazākumtautības izglītības programmu un kārtojušas centralizēto

eksāmenu latviešu valodā, jau ir apliecinājušas savas valsts

valodas zināšanas. Tāpēc tās esot atbrīvotas no valsts valodas

prasmes pārbaudes. Savukārt personas, kas Noteikumu Nr. 733 12.1.

un 12.2. punktā nav minētas, no valsts valodas prasmes pārbaudes

netiekot atbrīvotas, jo tām neesot latviešu valodas zināšanu

apliecinājuma. Līdz ar to deputāti, kuri saskaņā ar Noteikumu Nr.

733 12. punktu ir atbrīvoti no valsts valodas prasmes pārbaudes,

neatrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

apstākļos ar tiem deputātiem, kuriem nav minētā latviešu valodas

zināšanu apliecinājuma.

Noteikumu Nr. 733 regulējums esot vērsts uz to, lai panāktu

vienādu valsts valodas lietojumu un īstenotu Satversmes 4. un

101. pantā noteiktās prasības pašvaldību darbā.

7.2. Apstrīdētais regulējums esot noteikts ar pienācīgā

kārtā pieņemtu likumu. Izdodot Noteikumus Nr. 733, Ministru

kabinets neesot pārkāpis Valsts valodas likuma 6. pantu un

Ministru kabineta iekārtas likuma 31. pantu. Leģitīmais mērķis

esot nostiprināt valsts valodas lietošanu, kā arī Latvijas

iedzīvotāju tiesības un pat pienākumu lietot latviešu valodu gan

mutvārdu, gan rakstveida saziņā. Šā mērķa īstenošana atbilstot

sabiedrības interesēm.

Apstrīdētais regulējums esot piemērots leģitīmā mērķa

sasniegšanai. Turklāt tiekot efektīvi garantēta arī aizsardzība

pret ierobežojuma nesamērīgu vai patvaļīgu piemērošanu. Proti,

par deputāta pilnvaru anulēšanu varot lemt tikai apgabaltiesa,

kas taisa spriedumu pēc visu lietas apstākļu vispusīgas

izvērtēšanas un lietā iesaistīto personu uzklausīšanas.

Deputātam, kurš neprot valsts valodu nepieciešamajā līmenī, esot

paredzēta iespēja sešu mēnešu periodā pilnveidot savu valsts

valodas prasmi. Tiesībsargs uzskata, ka citi līdzekļi nenodrošina

apstrīdētā regulējuma leģitīmā mērķa sasniegšanu. Apstrīdētā

regulējuma radītais ierobežojums esot samērīgs un atbilstošs

Satversmes 101. pantam. Tiesībsargs arī atzīst, ka Noteikumi Nr.

733 izdoti, ievērojot likumdevēja sniegto pilnvarojumu un

likumdevēja noteiktajā apmērā.

Ne vien pašvaldības domes deputātam, bet arī deputāta

kandidātam vajagot apzināties ar šo amatu saistīto augsto

atbildību. Gatavojoties ievēlēšanai deputāta amatā, personām esot

jāpilnveido sava valsts valodas prasme tiktāl, lai spētu

pilnvērtīgi veikt deputāta pienākumus.