Par Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumu Nr.733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" 1.pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 101.pantam, kā arī Valsts valodas likuma 6.panta pirmajai daļai un Ministru kabineta iekārtas likuma 31.pantam

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - biedrība

"Latvijas Pašvaldību savienība" - norāda, ka

apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 91. un 101. pantam, kā

arī Valsts valodas likuma 6. panta pirmajai daļai un Ministru

kabineta iekārtas likuma 31. pantam.

8.1. Pienākums zināt latviešu valodu un to lietot

valsts un pašvaldību institūcijās visupirms izrietot no

Satversmes. Kandidējot pašvaldību vēlēšanās, personai esot

zināmas pašvaldības domes deputātam izvirzītās prasības attiecībā

uz valsts valodas prasmi. Valsts valodas apgūšanas un lietošanas

pienākums rodoties jau pirms pašvaldības deputāta pilnvaru

iegūšanas, un termiņš valsts valodas apguvei pēc pilnvaru

iegūšanas esot samērīgs.

Valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem apstrīdētajā

regulējumā noteiktā prasība esot nepieciešama, lai atbilstoši

Satversmes 4. un 101. pantam nodrošinātu obligāto latviešu

valodas lietojumu valsts un pašvaldību iestādēs. Pašvaldības

domes deputātam latviešu valoda esot jāprot pietiekami augstā

līmenī, lai viņš spētu uztvert un izprast citu teikto un

rakstīto, kā arī pats izteikties par visdažādākajiem jautājumiem.

Ja deputāts savas tiesības īstenotu un pienākumus pildītu ar

tulka starpniecību, nebūtu iespējams nodrošināt pilnvērtīgu

pašvaldības darbu vietējo iedzīvotāju interesēs.

8.2. Tiesību norma, ar kuru likumdevējs pilnvarojis

Ministru kabinetu noteikt valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku

profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts

valodas zināšanu apjomu, esot vērtējama atbilstoši tās mērķim. Tā

kā pašvaldības deputāts veicot noteiktus pienākumus publiskā

institūcijā, izskatāmās lietas ietvaros neesot jāanalizē valsts

vai pašvaldības iestādes darbinieka jēdziena saturs.

Ja deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst apstrīdētajā

regulējumā noteiktajam līmenim, tad viņam esot iespēja tās

papildināt noteiktajā termiņā. Ja tiekot atkārtoti konstatēts, ka

deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst minētajam līmenim,

Valsts valodas centram esot pienākums iesniegt apgabaltiesā

pieteikumu par deputāta pilnvaru anulēšanu.