16. punkts

1Tā kā Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas un

2Noteikumu Nr. 859 3., 4. un 5. punktu (redakcijā, kas ir spēkā no

32020. gada 10. aprīļa), ciktāl tas neparedz ar juridisko

4palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā

5apmērā, par neatbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam,

6tai nepieciešams lemt par brīdi, ar kuru minētās normas zaudē

7spēku.

8Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu

9tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu

10augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā

11neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja

12Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Savukārt šā likuma 31.

13panta 11. punkts paredz Satversmes tiesas tiesības spriedumā

14norādīt brīdi, ar kuru šāda tiesību norma zaudē spēku.

1516.1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz atzīt apstrīdētās

16normas par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža, proti, 2015.

17gada 5. maija. No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikuma

18iesniedzējai ir piemērotas apstrīdētās normas redakcijā, kas bija

19spēkā no 2015. gada 8. maija līdz 2020. gada 9. aprīlim.

20Izmantojot Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktā

21piešķirtās tiesības, Satversmes tiesai lietās, kas ierosinātas

22pēc konstitucionālās sūdzības, pēc iespējas jānovērš personas

23pamattiesību aizskārums (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16.

24decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu).

25Turklāt tiesai jāgādā arī par to, lai situācija, kāda varētu

26veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu

27jaunus Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus, kā arī

28nenodarītu būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm (sal. sk.

29Satversmes tiesas 2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr.

302010-71-01 26. punktu un 2015. gada 16. aprīļa sprieduma

31lietā Nr. 2014-13-01 22. punktu).

32Minēto tiesību normu atzīšana par spēku zaudējušām no

33Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža ir

34vienīgā iespēja aizsargāt šīs personas pamattiesības. Tādēļ

35attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju tās atzīstamas par spēkā

36neesošām no 2017. gada 17. janvāra, kad Valsts ieņēmumu dienests

37pieņēma lēmumu par Pieteikuma iesniedzējai atlīdzināmajiem

38juridiskās palīdzības izdevumiem (sk. lietas materiālu 2. sēj.

39105.-109. lp.).

40Līdz ar to apstrīdētās normas, ciktāl tās neparedz ar

41juridisko palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu

42saprātīgā apmērā, attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju atzīstamas

43par spēkā neesošām no tās pamattiesību aizskāruma rašanās

44brīža.

4516.2. Nosakot konkrētu brīdi, ar kuru apstrīdētā norma

46zaudē spēku, Satversmes tiesa izvērtē arī to, vai pastāv kādi

47apsvērumi, atbilstoši kuriem apstrīdētā norma būtu jāatzīst par

48spēkā neesošu ar atpakaļejošu datumu ne tikai attiecībā uz

49Pieteikuma iesniedzēju (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21.

50decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 34. punktu).

51Nevar izslēgt tādu iespējamību, ka apstrīdētās normas un

52Noteikumu Nr. 859 3., 4. un 5. punkts (redakcijā, kas ir spēkā no

532020. gada 10. aprīļa), ciktāl tas neparedz ar juridisko

54palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā

55apmērā, vēl kādai personai ir piemērots un radījis tai Satversmes

5692. panta pirmajā teikumā ietverto tiesību uz taisnīgu tiesu

57aizskārumu. Tiesiskajai situācijai piemērots risinājums būtu

58atzīt, ka attiecībā uz tām personām, kuras uzsākušas un turpina

59savu tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības

60līdzekļiem, minētās normas zaudē spēku no to pamattiesību

61aizskāruma rašanās brīža.

62Līdz brīdim, kad stāsies spēkā regulējums, ar kuru Ministru

63kabinets būs izpildījis savu pienākumu, kas tam noteikts

64Satversmes 92. panta pirmajā teikumā, tiesību normu piemērotājam

65tām personām, kurām ar juridisko palīdzību saistīti izdevumi

66radušies valsts prettiesiskas rīcības rezultātā, tiesības uz

67taisnīgu tiesu jānodrošina, tieši piemērojot Satversmes 92. panta

68pirmo teikumu un šā sprieduma atziņas un nosakot ar juridisko

69palīdzību saistīto nepieciešamo izdevumu atlīdzinājumu saprātīgā

70apmērā.

71Nolēmumu

72daļa

73Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

74Satversmes tiesa

75nosprieda: