8. punkts

1Pieaicinātā persona - Latvijas Zvērinātu advokātu

2padome - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes

392. panta pirmajam teikumam.

4Izskatāmās lietas pamatā esošais tiesību jautājums par

5juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzinājumu būtu vērtējams

6Satversmes 92. panta pirmā teikuma tvērumā, jo administratīvajā

7procesā un administratīvā pārkāpuma procesā tiesību uz brīvu

8pieeju tiesai tvērumā ietilpstot valsts pienākums atlīdzināt ar

9juridisko palīdzību saistītos izdevumus. Tomēr ar apstrīdētajām

10normām netiekot nodrošināta taisnīga un samērīga ar juridisko

11palīdzību saistīto izdevumu atlīdzināšana. Pieteikuma

12iesniedzējas situācijā piešķirtais apmērs, kādā tika atlīdzinātas

13ar juridisko palīdzību saistītās izmaksas, esot tik mazs, ka

14varot uzskatīt - šīs izmaksas tai nemaz nav atlīdzinātas.

15Visbiežāk administratīvā pārkāpuma lietas esot vienkāršākas,

16turpretī Pieteikuma iesniedzējas gadījumā gan procesa ilgums, gan

17prasījuma priekšmets apliecinot, ka arī šādās lietās personai var

18būt pamatota interese saņemt kvalificēta speciālista palīdzību.

19Turklāt personai labvēlīgais rezultāts šo interesi attaisnojot.

20Taču apstrīdētās normas neparedzot atlīdzības noteikšanā ņemt

21vērā citus būtiskus faktorus, kas ietekmē un attaisno radušās

22juridiskās palīdzības izmaksas. Minētais liecinot, ka kārtībai,

23kādā tiek atlīdzinātas izmaksas par juridiskās palīdzības

24sniegšanu administratīvajā procesā un administratīvā pārkāpuma

25procesā, jābūt pēc iespējas individualizētai, lai katra procesa

26nianses un konkrētās izmaksas tiktu izvērtētas.

27Ar apstrīdētajām normām noteiktais apmērs, kādā atlīdzināmas

28ar juridisko palīdzību saistītās izmaksas, kā arī izraudzītais

29atlīdzināšanas mehānisms neesot samērīgs. Izmaksām, ko atlīdzina

30valsts, būtu jāsasniedz tāds līmenis, lai personas tiesības uz

31brīvu pieeju tiesai nebūtu liegtas pilnībā. Valstij būtu jāņem

32vērā katra procesa specifika un nianses, lai izprastu, vai

33juridiskās palīdzības sniedzēja darbības bijušas objektīvi

34nepieciešamas.

35Noteikumu Nr. 859 izstrādes materiāli apliecinot, ka šie

36noteikumi izstrādāti pēc analoģijas ar Noteikumiem Nr. 1493. Taču

37Noteikumi Nr. 1493 par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības

38izmaksām kopš 2011. gada esot grozīti vairākkārt. Pēc Latvijas

39Zvērinātu advokātu padomes ieskata, šāda diferenciācija neesot

40pamatota. Šobrīd vidēji advokāta atlīdzība par vienu darba stundu

41Latvijā esot 60 euro. Apstrīdētās normas gan esot

42zaudējušas spēku, tomēr arī spēkā esošajā Noteikumu Nr. 859

43redakcijā ietvertās un paaugstinātās atlīdzināmās juridiskās

44palīdzības izmaksas nenovēršot izskatāmajā lietā aktualizētos

45problēmjautājumus.

46Secinājumu

47daļa