15. pants

Pieaicinātā persona - Dr. oec. Edgars

Voļskis - tiesas sēdē norādīja, ka sociālā nodrošinājuma

sistēma balstās uz tādiem principiem kā solidaritāte, taisnīgums

un brīvprātīgums. Lai nodrošinātu sociālekonomisku aizsardzību

personai apstākļos, kad tai nepieciešama palīdzība un tā negūst

ienākumus no sociālās apdrošināšanas sistēmas, esot izveidota

sociālās palīdzības sistēma. Tās uzdevums esot sniegt terminētu

un ekonomiski limitētu sociālo palīdzību ar mērķi integretēt

personu sociālās apdrošināšanas sistēmā. Savukārt personai,

saņemot sociālo palīdzību, esot pienākums līdzdarboties.

Sociālās palīdzības pabalstu, tostarp pabalsta GMI līmeņa

nodrošināšanai atbilstība Satversmes 1. un 109. pantam esot

vērtējama, ņemot vērā arī valstī un pašvaldībās pieejamos

sociālekonomiskos resursus un noskaidrojot, kāds atbalsts

konkrētā mājsaimniecībā ir nepieciešams.

Sociālās palīdzības sistēmu veidojot ne tikai sociālie

pabalsti, bet arī sociālie pakalpojumi, un tie arī esot ņemami

vērā, vērtējot apstrīdētā regulējuma satversmību. Arī sociālo

pakalpojumu vērtību esot iespējams pārvērst monetārā izteiksmē.

Par sociālās palīdzības adekvātuma kritēriju nevarot tikt

izmantots konkrēts procents no mājsaimniecību rīcībā esošo

ienākumu mediānas, jo mājsaimniecības esot dažādas un arī to

ienākumi esot atšķirīgi. Vajagot izmantot ienākumu atvietojamības

līmeni, kas nosakāms, ņemot vērā iepriekš gūtos ienākumus un

mājsaimniecības konkrētās vajadzības noteiktā ģeogrāfiskā

vienībā.

Secinājumu

daļa