6. punkts

1Pieaicinātās personas - Tieslietu

2ministrijas - pārstāve Laila Medina tiesas sēdē norādīja, ka,

3īstenojot sociālās tiesības, valstij ir plaša rīcības brīvība.

4Taču šīs rīcības brīvības īstenošanas ietvars esot saistīts gan

5ar valsts ekonomisko situāciju, gan Satversmes normām un

6principiem.

7Valsts īstenoto sociālo pasākumu kopumam attiecībā uz trūcīgām

8personām esot jānodrošina minimālie cilvēka cienīgas dzīves

9priekšnoteikumi, proti, tādi pasākumi, kas nodrošina cilvēka

10fizisku eksistenci un ļauj viņam saglabāt pilnvērtīga sabiedrības

11locekļa statusu. Tomēr vajagot ņemt vērā to, ka no Satversmes

12neizriet personas tiesības uz konkrētu sociālās palīdzības

13pabalstu vai noteiktu tā apmēru. Apstrīdētā regulējuma atbilstība

14Satversmei esot jāvērtē kontekstā ar valsts un pašvaldību

15izveidoto kopējo sociālās palīdzības sistēmu, pārbaudot, vai

16attiecīgo pasākumu kopums sasniedz savu mērķi - nodrošina

17minimālos cilvēka cienīgas dzīves priekšnoteikumus. Izraudzītajam

18risinājumam vajagot būt arī salāgotam ar visas sabiedrības

19interesi - izveidot tādu ilgspējīgu sociālās drošības sistēmu,

20kura motivētu pašas personas iesaistīties darba tirgū, un

21tādējādi līdzsvarot sociālās palīdzības sistēmas pasākumu ietekmi

22uz valsts un pašvaldību budžetiem. Valstij esot jārūpējas par to,

23lai tās izraudzītais risinājums sasniegtu mērķi nodrošināt

24personas pamatvajadzību apmierināšanu.

25Likumdevējs Sociālās palīdzības likumā esot noregulējis

26būtiskākos jautājumus un pilnvarojis Ministru kabinetu noteikt

27GMI līmeni. Tā kā GMI līmeņa noteikšana esot saistīta ar

28nepieciešamību vērtēt faktiskos apstākļus un iepriekš spēkā

29bijušā regulējuma piemērošanas efektivitāti, pilnīgi pamatoti

30esot tas, ka GMI līmeni nosaka Ministru kabinets. Ministru

31kabinetam piešķirtais pilnvarojums ļaujot arī detalizēti iztrādāt

32GMI līmeņa noteikšanas metodoloģiju. Labklājības ministrijas un

33Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās par GMI līmeņa

34noteikšanu esot būtiska šā procesa sastāvdaļa. Esot svarīgi, lai

35šāds dialogs starp pašvaldībām un Ministru kabinetu notiktu, jo

36sociālā palīdzība pamatoti esot nodota pašvaldību autonomajā

37kompetencē. Esot būtiski tas, lai katra puse šajā dialogā

38izmantotu metodoloģiski pamatotus apsvērumus, tomēr galīgais

39lēmums par konkrētu risinājumu tiekot panākts, pusēm

40vienojoties.