7. punkts

1Pieaicinātā persona - Latvijas Banka -

2norāda, ka GMI līmenis ir viens no valsts sociālās drošības

3sistēmas elementiem, tāpēc apstrīdētā regulējuma atbilstība

4Satversmes 1. un 109. pantam esot vērtējama kontekstā ar valstī

5izveidoto kopējo sociālās palīdzības sistēmu.

6Ienākumu sadalījums Latvijā esot viens no nevienlīdzīgākajiem

7Eiropas Savienībā. Tāpat nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju

8īpatsvars Latvijā esot viens no augstākajiem Eiropas Savienībā,

9proti, 2018. gadā nabadzības riskam bijuši pakļauti 23 procenti

10iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa esot pensionāri. Turklāt šim

11skaitlim pēdējos gados esot tendence palielināties. Darbaspēka

12nodokļu regulējuma pārmaiņas neesot efektīvākie instrumenti

13ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju

14īpatsvara mazināšanai. Šajā ziņā daudz efektīvāki esot sociālie

15pabalsti, kas mērķēti tieši uz trūcīgo mājsaimniecību

16atbalstu.

172018. gadā izdevumi sociālās drošības funkcijas īstenošanai

18esot veidojuši 11,7 procentus no iekšzemes kopprodukta jeb

19aptuveni 30 procentus no kopējiem vispārējiem valdības sektora

20izdevumiem. Esot jāņem vērā tas, ka pabalsts GMI līmeņa

21nodrošināšanai ir tikai maza daļa no kopējās sociālās drošības

22sistēmas. Proti, šobrīd no ienākuma līmeņa atkarīgie pabalsti

23veidojot tikai 1,1 procentu no izdevumiem sociālajai drošībai, un

24šo izdevumu apjoms pēdējos gados esot samazinājies. Sociālās

25politikas veidotājiem būtu pamats apsvērt, vai nevajadzētu

26palielināt to īpatsvaru Latvijas sociālās drošības sistēmā.

27Kopš 2003. gada, kad Latvijā tika ieviests GMI līmenis, tas

28esot pieaudzis straujāk nekā cenu līmenis. Turklāt vistrūcīgāko

29mājsaimniecību patēriņa grozam cenu pieaugums bijis zemāks nekā

30vidēji valstī. Tas nozīmējot, ka pabalsta GMI līmeņa

31nodrošināšanai saņēmēju pirktspēja laika gaitā ir pieaugusi.

32Tomēr šis pieaugums bijis ievērojami mazāks nekā tautsaimniecībā

33nodarbinātajiem vidējās algas saņēmējiem.

34Tiesas sēdē pieaicinātās personas pārstāvji Edvards Kušners un

35Uldis Rutkaste papildināja rakstveida viedoklī paustos argumentus

36un norādīja, ka pastāv divas metodoloģijas, pēc kurām var

37aprēķināt GMI, - absolūtā un relatīvā metode. Absolūtās metodes

38piemērošanas gadījumā tiesību normās esot precīzi definējams

39regulējuma mērķis un nosakāms preču un pakalpojumu grozs, kas

40nepieciešams šā mērķa sasniegšanai. Savukārt relatīvās metodes

41gadījumā minimālais līmenis esot nosakāms salīdzinājumā ar citām

42sociālajām grupām. Šī metode ļaujot noteikt tādu līmeni, kas

43atbilstu sociālajai realitātei valstī konkrētajā brīdī.

44Ilgtspējīgas attīstības princips prasa, lai sociālās palīdzības

45minimums būtu samērīgs ar valstī noteikto minimālo algu un

46tādējādi motivētu cilvēkus patstāvīgi gūt ienākumus.