19. pants

Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis

norādīja, ka galvenās cirtes caurmēra noteikšana ir visai

sabiedrībai būtisks jautājums, par kuru likumdevējam būtu jālemj

pašam. Līdz ar to pastāv šaubas par to, vai likumdevējs bija

tiesīgs šā jautājuma izlemšanai pilnvarot Ministru kabinetu.

Savukārt Ministru kabineta pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka

pilnvarojums nav pārkāpts, jo likumā neesot noteikts, ka

caurmēram jāatbilst Meža likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktajam

koku ciršanas vecumam. Arī apstrīdētajā normā noteiktie caurmēri

iekļaujoties robežās, kurās mežaudze varot izaugt konkrētajā

vecumā.

Pieaicinātā persona Dr. iur. Ilma Čepāne norādīja, ka

likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma mērķis esot bijis uzdot

Ministru kabinetam noteikt galvenās cirtes caurmēru tikai tad, ja

attiecīgās sugas koki, pateicoties labvēlīgiem augšanas vai

kopšanas apstākļiem, ciršanas caurmēru sasnieguši agrāk par Meža

likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto ciršanas

vecumu.

Satversmes tiesa savos nolēmumos vairākkārt norādījusi, ka

tiesību normas pieņemšanas kārtības ievērošana ir tiesību normas

spēkā esības priekšnoteikums (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10.4.

punktu un 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03

6. punktu). Tādējādi Satversmes tiesai visupirms ir jāizvērtē

tas, vai galvenās cirtes caurmēra noteikšana ir jautājums, par

kuru likumdevējam būtu jālemj pašam, un vai likumdevējs bija

tiesīgs pilnvarot Ministru kabinetu galvenās cirtes caurmēra

noteikšanai. Savukārt tad, ja tiktu atzīts, ka likumdevējs bija

tiesīgs dot šādu pilnvarojumu, būtu jāvērtē tas, vai Ministru

kabinets ir ievērojis tam piešķirtā pilnvarojuma apjomu.

19.1. Satversmes tiesa jau norādījusi, ka par tādu

svarīgu un nozīmīgu sabiedriskās dzīves jautājumu reglamentāciju,

kuros nepieciešama konceptuāla izšķiršanās un politiska

diskusija, jālemj likumdevējam pašam (sk. Satversmes tiesas

2015. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2015-05-03 10.

punktu).

Saeima ir pieņēmusi Meža likumu, kas ir galvenais meža

apsaimniekošanas jomu regulējošais normatīvais akts, kā arī

noteikusi tā mērķi - veicināt meža ekonomiski, ekoloģiski un

sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu. Attiecībā uz

koku ciršanu galvenajā cirtē likumdevējs ir noteicis divus

gadījumus, kad tā ir atļauta - kad mežaudze sasniegusi galvenās

cirtes vecumu vai galvenās cirtes caurmēru (sk. Meža likuma 9.

panta pirmo daļu). Tāpat likumdevējs ir noteicis, ka pirms

koku ciršanas mežā ir nepieciešams saņemt apliecinājumu, kā arī

paredzējis gadījumus, kad apliecinājums nav nepieciešams un kad

to neizsniedz (sk. Meža likuma 12. panta pirmo un otro

daļu).

Tādējādi likumdevējs pats ir izlēmis būtiskākos jautājumus

attiecībā uz galveno cirti un bija tiesīgs pilnvarot Ministru

kabinetu noteikt galvenās cirtes papildu kritērijus.

19.2. Lai pārbaudītu, vai Ministru kabinets ir

ievērojis tam piešķirtā pilnvarojuma apjomu, Satversmes tiesai ir

jānoskaidro pilnvarojošo normu saturs un mērķis.

Galvenās cirtes caurmērs noteikts Ciršanas noteikumu 7.

pielikumā. Kā Ciršanas noteikumu tiesiskais pamats ir norādīts

arī Meža likuma 13. pants, kura 1. punkts paredz, ka Ministru

kabinets izdod noteikumus par koku ciršanu mežā, kuros nosaka

galvenās cirtes kritērijus - mežaudzes minimālo un kritisko

šķērslaukumu un galvenās cirtes caurmēru pēc valdošās koku sugas

un bonitātes.

Atbilstoši Meža likuma 1. panta pirmās daļas 11. punktam

galvenās cirtes caurmērs ir mežaudzes valdošās koku sugas pirmā

stāva koku vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā, kas jāsasniedz,

lai mežaudzi varētu cirst galvenajā cirtē pirms galvenās cirtes

vecuma sasniegšanas. Tādējādi likumdevējs ir paredzējis, ka kokus

var cirst agrāk, ja tie sasnieguši noteikto caurmēru.

Likumdevējs nav sasaistījis galvenās cirtes caurmēru ar

galvenās cirtes vecumu. Ministru kabinetam ir zināma rīcības

brīvība galvenās cirtes caurmēra noteikšanā. Tomēr šī rīcības

brīvība ir ierobežota ar Meža likumā noteikto mērķi - meža

ilgtspējīga apsaimniekošana. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets ir

pilnvarots noteikt galvenās cirtes caurmēru tiktāl, ciktāl tas

nenonāk pretrunā ar šo mērķi. Tādējādi tas, ka ar apstrīdēto

normu galvenās cirtes caurmērs ir samazināts, nenozīmē to, ka

apstrīdētā norma būtu izdota, pārkāpjot likumdevēja piešķirtā

pilnvarojuma apjomu.

Grozījumu Ciršanas noteikumos anotācijā norādīts, ka

nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēru, lai nodrošinātu

zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību,

kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu

gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju

(sk. Noteikumu projekta "Grozījumi Ministru

kabineta 2012. gada 18 decembra noteikumos Nr. 935

"Noteikumi par koku ciršanu mežā"" sākotnējās

ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju)).

Tādējādi apstrīdētās normas pieņemšanas pamatā esošie mērķi

nav pretrunā ar Meža likumā noteikto mērķi veicināt meža

ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un

izmantošanu.

Līdz ar to secināms, ka likumdevējs

ir pats izlēmis būtiskākos jautājumus attiecībā uz galveno cirti

un bija tiesīgs pilnvarot Ministru kabinetu noteikt galvenās

cirtes caurmēru. Savukārt Ministru kabinets bija tiesīgs lemt par

to.