19. punkts

1Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis

2norādīja, ka galvenās cirtes caurmēra noteikšana ir visai

3sabiedrībai būtisks jautājums, par kuru likumdevējam būtu jālemj

4pašam. Līdz ar to pastāv šaubas par to, vai likumdevējs bija

5tiesīgs šā jautājuma izlemšanai pilnvarot Ministru kabinetu.

6Savukārt Ministru kabineta pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka

7pilnvarojums nav pārkāpts, jo likumā neesot noteikts, ka

8caurmēram jāatbilst Meža likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktajam

9koku ciršanas vecumam. Arī apstrīdētajā normā noteiktie caurmēri

10iekļaujoties robežās, kurās mežaudze varot izaugt konkrētajā

11vecumā.

12Pieaicinātā persona Dr. iur. Ilma Čepāne norādīja, ka

13likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma mērķis esot bijis uzdot

14Ministru kabinetam noteikt galvenās cirtes caurmēru tikai tad, ja

15attiecīgās sugas koki, pateicoties labvēlīgiem augšanas vai

16kopšanas apstākļiem, ciršanas caurmēru sasnieguši agrāk par Meža

17likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto ciršanas

18vecumu.

19Satversmes tiesa savos nolēmumos vairākkārt norādījusi, ka

20tiesību normas pieņemšanas kārtības ievērošana ir tiesību normas

21spēkā esības priekšnoteikums (sk., piemēram, Satversmes tiesas

222005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10.4.

23punktu un 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03

246. punktu). Tādējādi Satversmes tiesai visupirms ir jāizvērtē

25tas, vai galvenās cirtes caurmēra noteikšana ir jautājums, par

26kuru likumdevējam būtu jālemj pašam, un vai likumdevējs bija

27tiesīgs pilnvarot Ministru kabinetu galvenās cirtes caurmēra

28noteikšanai. Savukārt tad, ja tiktu atzīts, ka likumdevējs bija

29tiesīgs dot šādu pilnvarojumu, būtu jāvērtē tas, vai Ministru

30kabinets ir ievērojis tam piešķirtā pilnvarojuma apjomu.

3119.1. Satversmes tiesa jau norādījusi, ka par tādu

32svarīgu un nozīmīgu sabiedriskās dzīves jautājumu reglamentāciju,

33kuros nepieciešama konceptuāla izšķiršanās un politiska

34diskusija, jālemj likumdevējam pašam (sk. Satversmes tiesas

352015. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2015-05-03 10.

36punktu).

37Saeima ir pieņēmusi Meža likumu, kas ir galvenais meža

38apsaimniekošanas jomu regulējošais normatīvais akts, kā arī

39noteikusi tā mērķi - veicināt meža ekonomiski, ekoloģiski un

40sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu. Attiecībā uz

41koku ciršanu galvenajā cirtē likumdevējs ir noteicis divus

42gadījumus, kad tā ir atļauta - kad mežaudze sasniegusi galvenās

43cirtes vecumu vai galvenās cirtes caurmēru (sk. Meža likuma 9.

44panta pirmo daļu). Tāpat likumdevējs ir noteicis, ka pirms

45koku ciršanas mežā ir nepieciešams saņemt apliecinājumu, kā arī

46paredzējis gadījumus, kad apliecinājums nav nepieciešams un kad

47to neizsniedz (sk. Meža likuma 12. panta pirmo un otro

48daļu).

49Tādējādi likumdevējs pats ir izlēmis būtiskākos jautājumus

50attiecībā uz galveno cirti un bija tiesīgs pilnvarot Ministru

51kabinetu noteikt galvenās cirtes papildu kritērijus.

5219.2. Lai pārbaudītu, vai Ministru kabinets ir

53ievērojis tam piešķirtā pilnvarojuma apjomu, Satversmes tiesai ir

54jānoskaidro pilnvarojošo normu saturs un mērķis.

55Galvenās cirtes caurmērs noteikts Ciršanas noteikumu 7.

56pielikumā. Kā Ciršanas noteikumu tiesiskais pamats ir norādīts

57arī Meža likuma 13. pants, kura 1. punkts paredz, ka Ministru

58kabinets izdod noteikumus par koku ciršanu mežā, kuros nosaka

59galvenās cirtes kritērijus - mežaudzes minimālo un kritisko

60šķērslaukumu un galvenās cirtes caurmēru pēc valdošās koku sugas

61un bonitātes.

62Atbilstoši Meža likuma 1. panta pirmās daļas 11. punktam

63galvenās cirtes caurmērs ir mežaudzes valdošās koku sugas pirmā

64stāva koku vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā, kas jāsasniedz,

65lai mežaudzi varētu cirst galvenajā cirtē pirms galvenās cirtes

66vecuma sasniegšanas. Tādējādi likumdevējs ir paredzējis, ka kokus

67var cirst agrāk, ja tie sasnieguši noteikto caurmēru.

68Likumdevējs nav sasaistījis galvenās cirtes caurmēru ar

69galvenās cirtes vecumu. Ministru kabinetam ir zināma rīcības

70brīvība galvenās cirtes caurmēra noteikšanā. Tomēr šī rīcības

71brīvība ir ierobežota ar Meža likumā noteikto mērķi - meža

72ilgtspējīga apsaimniekošana. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets ir

73pilnvarots noteikt galvenās cirtes caurmēru tiktāl, ciktāl tas

74nenonāk pretrunā ar šo mērķi. Tādējādi tas, ka ar apstrīdēto

75normu galvenās cirtes caurmērs ir samazināts, nenozīmē to, ka

76apstrīdētā norma būtu izdota, pārkāpjot likumdevēja piešķirtā

77pilnvarojuma apjomu.

78Grozījumu Ciršanas noteikumos anotācijā norādīts, ka

79nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēru, lai nodrošinātu

80zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību,

81kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu

82gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju

83(sk. Noteikumu projekta "Grozījumi Ministru

84kabineta 2012. gada 18 decembra noteikumos Nr. 935

85"Noteikumi par koku ciršanu mežā"" sākotnējās

86ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju)).

87Tādējādi apstrīdētās normas pieņemšanas pamatā esošie mērķi

88nav pretrunā ar Meža likumā noteikto mērķi veicināt meža

89ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un

90izmantošanu.

91Līdz ar to secināms, ka likumdevējs

92ir pats izlēmis būtiskākos jautājumus attiecībā uz galveno cirti

93un bija tiesīgs pilnvarot Ministru kabinetu noteikt galvenās

94cirtes caurmēru. Savukārt Ministru kabinets bija tiesīgs lemt par

95to.