Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" 7. pielikuma, ciktāl ar to tiek samazināts galvenās cirtes caurmērs pēc valdošās koku sugas un bonitātes, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu, -

2Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst

3Satversmes 115. pantam.

4Ar Saeimas 2016. gada 16. jūnija lēmumu "Par uzdevumiem,

5kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko

6aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu"

7Zemkopības ministrijai esot uzdots izvērtēt meža apsaimniekošanu

8regulējošus normatīvos aktus un to ietekmi uz mežsaimniecības

9ekonomisko dzīvotspēju, kā arī sagatavot priekšlikumus normatīvo

10aktu efektivitātes uzlabošanai. Vērtējot normatīvo regulējumu par

11galvenās cirtes caurmēru Latvijā un citās Baltijas jūras valstīs,

12kā arī zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā,

13esot konstatēta nepieciešamība mainīt galvenās cirtes caurmēru.

14Lai to līdzsvarotu, esot paredzēts palielināt prasības galvenās

15cirtes izpildei un meža atjaunošanai pēc kailcirtes. Grozījumi

16Ciršanas noteikumos un Meža atjaunošanas noteikumos kopumā bijuši

17vērsti uz meža apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošanu.

18Apstrīdēto normu nevarot skatīt atrauti no pārējā regulējuma, ar

19kuru ieviestas izmaiņas noteikumos par koku ciršanu mežā un mežu

20atjaunošanu.

213.1. Līdz ar galvenās cirtes caurmēra samazināšanu esot

22paaugstinātas prasības meža atjaunošanai pēc kailcirtes

23veikšanas. Proti, esot saīsināts termiņš, kurā veicama meža

24atjaunošana, noteikts pienākums pēc kailcirtes atjaunot mežu ar

25tādas pašas vai augstākas kvalitātes kokiem, kā arī noteikts

26aizliegums veikt galveno cirti ātrāk kā triju gadu laikā pēc

27kopšanas cirtes. Tādējādi, no vienas puses, grozījumi pieļaujot

28mežu izciršanas palielināšanu, bet, no otras puses, meža

29īpašniekiem esot uzlikti jauni pienākumi, lai sekmētu meža

30biotopu aizsardzību un augstvērtīgāko koku sugu saglabāšanu.

31Tikšot veicināta ne tikai koksnes ieguves apjoma palielināšana,

32bet arī kvalitatīvu un produktīvu mežaudžu veidošana,

33saimnieciski vērtīgāku sugu īpatsvara saglabāšana. Ģenētiski

34noturīgās meža jaunaudzes spēšot piesaistīt daudz lielāku

35ogļskābās gāzes apjomu. Līdz ar to kopumā esot saskaņotas

36atsevišķu privātpersonu intereses ar ilgtspējīgas attīstības

37iespējām un tādējādi ievērots arī ilgtspējības princips.

38Ministru kabinets uzskata, ka Pieteikuma iesniedzēji

39mežsaimniecisko darbību vērtē šauri, tikai kā meža izciršanu un

40kokmateriālu realizēšanu. Tomēr meža izciršana esot tikai neliela

41daļa no meža apsaimniekošanas. Meža apsaimniekošana prasot arī

42ievērojamus ieguldījumus un izdevumus, un attiecīgo līdzekļu

43izlietojumu grozījumi kopumā padarot efektīvu un

44kvalitatīvāku.

453.2. Grozījumu, tostarp apstrīdētās normas, galvenais

46mērķis kopš 2016. gada esot bijis uzlabot nākotnes mežu noturību

47pret klimata pārmaiņām un palielināt gan to ražību, gan ogļskābās

48gāzes piesaisti. 2022. gadā, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā,

49izveidojusies enerģētiskā krīze likusi paātrināt apstrīdētās

50normas pieņemšanu. Taču šis apstāklis neesot uzskatāms par

51apstrīdētās normas pieņemšanas pamatmērķi. Esot ņemta vērā arī

52tābrīža situācija energoresursu tirgū, nepieciešamība vairot mežu

53noturību pret klimata pārmaiņām, uzlabot mežu ražību, kā arī

54palielināt ogļskābās gāzes piesaisti. Tātad esot nodrošināta

55tiesiskā regulējuma atbilstība sabiedrības vajadzībām. Savukārt

56par apstrīdētās normas ietekmi uz šķeldas cenu un pieejamību, kā

57arī enerģētisko krīzi kopumā varēšot spriest tikai ilgtermiņā.

58Lai gan nevarot apgalvot to, ka tieši apstrīdētā norma būtu

59atstājusi ietekmi uz šķeldas cenu, tomēr pēc apstrīdētās normas

60pieņemšanas šķeldas cena esot normalizējusies un gandrīz

61sasniegusi pirmskrīzes līmeni.

623.3. Neviens neesot zinātniski pamatojis to, ka

63apstrīdētā norma varētu radīt būtisku vai neatgriezenisku

64kaitējumu videi. Neesot pamata atteikties no normatīvā akta

65izmaiņām gadījumā, ja iesaistītās puses tikai vispārīgi norāda uz

66teorētiskiem riskiem. Turklāt mežzinātnieki uzskatot, ka

67apstrīdētā norma palīdzēs meža bioloģisko daudzveidību ne tikai

68saglabāt, bet pat kvalitatīvi uzlabot.

69Apstrīdētās normas pieņemšanai neesot bijis vajadzīgs

70stratēģiskais novērtējums. Saskaņā ar likuma "Par ietekmes

71uz vidi novērtējumu" 4. panta trešo daļu šis novērtējums

72esot nepieciešams plānošanas dokumentiem. Taču apstrīdētā norma

73pieņemta Ministru kabineta noteikumu formā. Atsaukšanās uz Meža

74pamatnostādnēm esot pamatota, ņemot vērā to, ka apstrīdētās

75normas virzība sākta jau 2016. gadā. Pat tad, ja stratēģiskais

76novērtējums būtu bijis veicams, konkrētajā situācijā pastāvējušie

77steidzamības apstākļi attaisnotu šā novērtējuma neveikšanu.

78Pirms apstrīdētās normas pieņemšanas veiktais vērtējums

79sasniedzot no vērtēšanas principa izrietošo rīcības standartu.

80Proti, tikuši veikti vairāki pētījumi, lai noskaidrotu

81apstrīdētās normas iespējamās sekas, un tikušas organizētas

82vairākas apspriedes, tajās iesaistot arī Pieteikuma iesniedzējus,

83zinātniekus un citas ieinteresētās personas. Apstrīdētā norma

84esot pieņemta tikai pēc tam, kad vairāku gadu garumā tikusi vākta

85būtiska informācija par tās ietekmi uz dažādām nozarēm. Visas

86sabiedrības gūtais labums esot lielāks par videi nodarīto

87kaitējumu.

883.4. Ministru kabinets nepiekrīt tam, ka neesot

89nodrošināta savlaicīga un pilnvērtīga sabiedrības līdzdalības

90tiesību īstenošana. Apstrīdētā norma kopš tās projekta

91apspriešanas 2017. un 2019. gadā neesot mainījusies. Arī

92Pieteikuma iesniedzēju nostāja neesot mainījusies. Atkārtota

93vēršanās pie Pieteikuma iesniedzējiem, lūdzot no tiem detalizētu

94viedokli, būtu neefektīva. Sabiedrības informēšanas pasākumi

95notikuši arī pēc 2019. gada.

96Pieteikuma iesniedzēju piedāvātais alternatīvais risinājums,

97kas paredz šķeldas eksporta ierobežojumus, faktiski neesot

98īstenojams, jo Latvijai vajagot ievērot Līgumu par Eiropas

99Savienības darbību, kas paredz preču brīvu apriti Eiropas

100Savienības kopējā tirgū. Latvija nedrīkstot patvaļīgi paredzēt

101šķeldas eksporta ierobežojumus.

102Ministru kabinets nepiekrīt tam, ka ciršanai pēc caurmēra

103izsniegto apliecinājumu skaita pieaugums būtu saistīts ar

104apstrīdētās normas spēkā stāšanos. Par iemeslu izsniegto

105apliecinājumu skaita pieaugumam 2022. gada otrajā pusē esot bijis

106koksnes cenu kāpums, kā arī pēc 2023. gada 1. janvāra ieplānotais

107apliecinājuma saņemšanas izmaksu palielinājums.

1083.5. Ministru kabineta pārstāvji tiesas sēdē norādīja,

109ka apstrīdētā norma nerada negatīvas sekas videi. Lielāka

110caurmēra veci koki ne vienmēr nozīmējot bioloģiski daudzveidīgāku

111mežu. Latvijā koku caurmērs cirtēm neesot noteikts ar mērķi

112nodrošināt vides aizsardzību. Attiecībā uz stratēģiskā

113novērtējuma nepieciešamību pārstāvji norādīja: lai gan Meža

114pamatnostādnēs caurmēra samazinājums nav tieši minēts, to varot

115izsecināt no tā, kā plānots risināt jautājumu par pāraugušu mežu

116īpatsvara palielināšanos. Politikas plānošanas dokumentā vajagot

117būt norādītiem darbības virzieniem un mērķiem, bet neesot

118jāietver tik detalizēti noteikumi kā caurmēra samazināšana par

119dažiem centimetriem.

120Koku ciršanas vecums esot atvasināts no koku ciršanas caurmēra

121un noteikts, ņemot vērā ekonomiskās vajadzības. Apstrīdētā norma

122neietekmējot cirtes veida - kailcirte vai izlases cirte - izvēli,

123un tādējādi neesot pamatots apgalvojums, ka šīs normas

124piemērošana veicinās kailcirti. Normatīvie akti paredzot dažādus

125meža īpašnieku pienākumus, lai meža ikdienas apsaimniekošanā

126tiktu nodrošināta tā bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.

127Pēc apstrīdētās normas pieņemšanas saražotais šķeldas apjoms

128esot palielinājies par 24 procentiem un līdz ar to samazinājusies

129šķeldas cena. Tādējādi grozījumi esot sasnieguši to mērķi.

130Ministru kabinetam neesot bijis jāiejaucas tirgus ekonomikā un

131jāierobežo eksports, tāpat neesot bijis nepieciešams grozīt

132galvenās cirtes apjomu valsts mežos. Apstrīdētās normas

133pieņemšanas procesā veiktie pētījumi apstiprinājuši, ka tai nebūs

134negatīvas ietekmes uz vidi, it īpaši tādēļ, ka galvenās cirtes

135pēc caurmēra apjoms esot neliels. Saskaņā ar Valsts meža dienesta

136datiem 2022. gada otrajā pusē galvenās cirtes pēc caurmēra

137platība pieaugusi par 711 hektāriem.

138Pārejas laikposmu prasībai atjaunot mežu triju gadu termiņā

139pēc kailcirtes vajadzējis noteikt tiesiskās drošības labad, jo

140citādi stādu audzētavās pieejamo stādu daudzums nebūtu

141pietiekams.

142Ministru kabinets esot ievērojis piesardzības principu, ne

143vien samazinot caurmēru, bet arī pieņemot stingrākas prasības

144attiecībā uz bioloģiskajai daudzveidībai svarīgu elementu

145saglabāšanu.

146Likumdevēja dotais pilnvarojums noteikt galvenās cirtes

147caurmēru neesot pārkāpts, jo Meža likumā neesot noteikts, ka

148galvenās cirtes caurmēram būtu precīzi jāatbilst Meža likuma 9.

149panta pirmajā daļā noteiktajam koku ciršanas vecumam. Arī

150apstrīdētajā normā noteiktie caurmēri iekļaujoties robežās, kurās

151mežaudze var izaugt līdz konkrētajam vecumam.

1Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un

2reģionālās attīstības ministrija - norāda, ka vienošanās ar

3to nav panākta visā Ciršanas noteikumu grozījumu izstrādes

4laikā.

5Apstrīdētā norma ļaujot cirst augstvērtīgas un produktīvas Ia,

6I un II bonitātes mežaudzes, pirms tās sasniegušas ciršanas

7vecumu, un tādējādi tiekot samazināts ieguldījums bioloģiskās

8daudzveidības nodrošināšanā. Tas arī neveicinot nevērtīgo

9mežaudžu nomaiņu, jo mazvērtīgās mežaudzes vai nu neatbilstot

10grozījumu mērķa koku sugām, vai arī nesasniedzot attiecīgos

11caurmēra parametrus. Caurmēra samazinājums attiecoties uz priedi,

12egli un bērzu, taču tās neesot tradicionālās mērķa sugas

13attiecībā uz malku vai šķeldu.

14Apstrīdētā norma neattiecoties uz īpaši aizsargājamām dabas

15teritorijām un mikroliegumiem, taču ar to tiekot būtiski

16apdraudēta īpaši aizsargājamo sugu un to dzīvotņu pastāvēšana

17ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām un mikroliegumiem, kā arī

18īpaši aizsargājamās sugas, kuru dzīvotne ir lielas dimensijas

19koki vai vecas mežaudzes. Apstrīdētā norma varot būtiski

20samazināt vecu, lielu dimensiju un bioloģiski vērtīgu mežu

21īpatsvaru un tādējādi apdraudēt Eiropas Meža stratēģijas

22īstenošanu. Meža atjaunošanas prasību paaugstināšana

23nekompensēšot bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Aizvien

24intensīvāk apsaimniekotos mežos bioloģiskā daudzveidība

25ievērojami samazinoties, un šāda mežu apsaimniekošanas prakse

26neesot ilgtspējīga. Ministru kabinets esot apsvēris tikai

27ekonomiskos ieguvumus.

28Pirms apstrīdētās normas pieņemšanas 2022. gadā neesot

29aktualizēti dati un vērtēta projekta ietekme. Meža pamatnostādnēs

30neesot paredzēta caurmēra samazināšana, un attiecīgi tās ietekme

31neesot vērtēta stratēģiskajā novērtējumā.

32Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda,

33ka apstrīdētās normas pieņemšanas laikā vēl nav bijusi pabeigta

34biotopu kartēšana. Ar apstrīdēto normu tiekot ļauts nocirst arī

35tās audzes, kurās biotopu kartēšanas ietvaros tika konstatēti

36Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi un sugu atradnes. Šo biotopu

37un sugu atradņu zaudējums būtiski ietekmēšot no Padomes 1992.

38gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu,

39savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk - Biotopu

40direktīva) izrietošo un Latvijas tiesību aktos pārņemto mērķu

41sasniegšanu un Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu

42labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanu.

43Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

44pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka pēc biotopu kartēšanas datiem

45konstatēts tas, ka daudzi Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi

46atrodas tieši ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Pārejot uz

47jaunaudzēm, izzūdot retu un aizsargājamu putnu un sikspārņu sugu

48dzīvesvietas un potenciālās mājvietas.

49Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz

50biotopu kartēšanas informatīvā ziņojuma izskatīšanai Ministru

51kabinetā esot jānodrošina tas, ka netiek plānveidīgi veidotas

52jaunas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Biotopu kartēšanas

53laikā esot iznīcināti biotopi 9100 hektāru platībā, jo ārpus

54īpaši aizsargājamām teritorijām biotopi vispār nekādā veidā

55netiekot aizsargāti. Jaunāku mežaudžu nociršana samazinot

56iespēju, ka ilgtermiņā varētu paplašināties vecās mežaudzes un

57izveidoties Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi.

1Pieaicinātā persona - Vides pārraudzības valsts

2birojs - norāda, ka ne likumā "Par ietekmes uz vidi

3novērtējumu", ne Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada

427. jūnija direktīvā 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu

5ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk - Novērtējuma direktīva)

6expressis verbis nav paredzēts, ka stratēģiskais

7novērtējums būtu piemērojams ārējam normatīvajam aktam.

8Vides pārraudzības valsts birojs sniedzis atzinumu "Par

9Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2015.-2020.

10gadam Vides pārskatu". Vides pārskatā neesot paredzēti

11risinājumi ciršanas apjomu palielināšanai, pamatojoties uz koku

12vidējā caurmēra izmaiņām. No Vides pārskata esot izrietējis tas,

13ka pāraugušo mežaudžu īpatsvars palielināsies. Vides pārskatā

14esot definēti pasākumi meža vērtības palielināšanai, taču neesot

15konstatējams, ka kāds no šiem pasākumiem būtu paredzējis vidējā

16caurmēra izmaiņas. Tas neizrietot arī no Meža pamatnostādnēm.

17Tādējādi attiecībā uz vidējā caurmēra izmaiņām, kādas paredzētas

18apstrīdētajā normā, neesot veikts stratēģiskais novērtējums.

19No Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 27. oktobra spriedumā

20lietā C-290/15 un 2020. gada 25. jūnija spriedumā lietā C-24/19

21paustajām atziņām varot secināt: tas vien, ka izmaiņas ir

22noteiktas ar ārējā normatīvajā aktā ietvertu tiesību normu, vēl

23nenozīmē, ka šādas izmaiņas nebūtu pakļaujamas stratēģiskajam

24novērtējumam gadījumā, kad attiecīgā tiesību norma tiek atzīta

25par tādu, kas atbilst konkrētam plānam vai programmai.

1Pieaicinātā persona - Valsts meža dienests -

2norāda, ka apstrīdētā norma ir politiskas izšķiršanās rezultāts

3un galvenās cirtes caurmēra samazināšana meža īpašniekiem dod

4lielāku izvēles brīvību, pieņemot lēmumus par sava meža

5apsaimniekošanu.

6Lai gan 2022. gadā izsniegts daudz vairāk apliecinājumu koku

7ciršanai nekā iepriekšējos gados, faktiskie izciršanas apjomi

8neesot būtiski mainījušies. 2022. gadā meža īpašnieku vēlmi

9saņemt apliecinājumu esot ietekmējis tobrīd gaidāmais valsts

10nodevu apmēra palielinājums. Esot jāņem vērā arī tas, ka

11apliecinājums koku ciršanai ir derīgs trīs gadus, atsevišķām

12cirsmām - divus gadus, tāpēc 2022. gadā neizcirstie koksnes

13apjomi, iespējams, tikšot izcirsti 2023. vai 2024. gadā. Meža

14īpašnieku vēlmi iegūt koksni ietekmējot arī koksnes tirgus

15situācija un Latvijā pieejamās mežizstrādes iespējas.

16Valsts meža dienesta pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka,

17raugoties no ilgtspējības viedokļa, nevarot prognozēt to, kas

18notiks pēc 10 vai 20 gadiem. Taču 2022. gadā neesot notikušas

19būtiskas izmaiņas, kaut arī pieteiktie ciršanas apjomi bijuši

20lielāki nekā iepriekš. Taču ciršanas atļauja ir spēkā trīs gadus,

21un tāpēc esot grūti prognozēt, kad tieši ciršana tiks veikta.

22Meža stāvoklis no mežsaimniecības viedokļa esot optimāls, jo

23tas, kas tiek nocirsts, tiekot arī atjaunots. Normatīvie akti

24uzliekot meža īpašniekam pienākumu savu mežu kopt.

25Pirms apstrīdētās normas pieņemšanas galvenās cirtes caurmēra

26un vecuma vērtības bijušas pielīdzinātas. Šobrīd galvenās cirtes

27vecuma caurmērs kokiem esot lielāks par apstrīdētajā normā

28noteikto, bet mazāks nekā iepriekš.

1Pieaicinātā persona - akciju sabiedrība

2"Latvijas valsts meži" - pievienojas atbildes

3rakstā norādītajam. Ar apstrīdēto normu tikšot mazināts

4birokrātiskais slogs, kas gulstas uz meža īpašniekiem, un

5stiprinātas meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas iespējas -

6palielināta mežaudžu ražība, meža spēja piesaistīt ogļskābo gāzi

7-, bet netikšot mazinātas pārējo meža ekosistēmas pakalpojumu

8iespējas.

9Jau šobrīd praksē esot redzams tas, ka Ciršanas noteikumos un

10Meža atjaunošanas noteikumos izdarīto grozījumu rezultātā akciju

11sabiedrības "Latvijas valsts meži" apsaimniekoto mežu

12kapitālvērtība paaugstinās, un tam esot liela nozīme visas

13tautsaimniecības attīstībā. Akciju sabiedrība "Latvijas

14valsts meži" galveno cirti pēc caurmēra veicot ierobežotā

15apjomā, proti, zem viena procenta, un tādējādi esot liels

16galvenās cirtes vecumu sasniegušo audžu apjoms. Parasti galvenā

17cirte tiekot veikta tad, kad audzes ir mazražīgas.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Valsts mežzinātnes

2institūts "Silava" - uzskata, ka konstitucionālā

3sūdzība nav pamatota.

4Pirms apstrīdētās normas pieņemšanas noteiktie galvenās cirtes

5caurmēri bijuši veidoti atbilstoši vidējām vērtībām mežaudzēs,

6kurās kokaudzes pirmā stāva valdošās sugas koki sasnieguši

7galvenās cirtes vecumu. Šīs vērtības neesot aprēķinātas vai

8modelētas, bet vismaz pirms 24 gadiem mehāniski noteiktas kā

9vidējās vērtības tālaika mežaudzēs galvenās cirtes vecumā, kurš

10bijis noteikts atbilstoši tālaika pieprasījumam pēc

11kokmateriāliem. Mūsdienās pieprasījums esot mainījies un neesot

12pamatoti prasīt, lai meža īpašnieki audzētu mūsdienu tirgum

13neatbilstošu produktu.

14Atbilstoši Nacionālā meža monitoringa datiem priežu mežu

15platība esot samazinājusies. Tas esot saistīts ar iepriekš

16noteikto caurmēru. Proti, pirms apstrīdētās normas pieņemšanas

17priežu mežos par galvenās cirtes caurmēru Ia bonitātes mežaudzēs

18bijuši noteikti 39 centimetri, bet egļu mežos - 31 centimetrs.

19Meža īpašnieki neesot bijuši motivēti atjaunot un audzēt priedes,

20jo astoņu centimetru diametra starpība nozīmējot papildus vismaz

2120 koka audzēšanas gadus. Šobrīd apstrīdētā norma paredzot, ka

22priedes un egles galvenās cirtes caurmēra starpība ir četri

23centimetri, un tas vairāk motivējot atjaunot priežu mežus.

24Meža bioloģiskā daudzveidība ilgtermiņā nevis samazināšoties,

25bet saglabāšoties vai pat palielināšoties. Tā kā paredzētas arī

26stingrākas prasības meža atjaunošanai, varot paredzēt, ka nākotnē

27Latvijā būs vairāk skujkoku un bērzu mežu nekā mazvērtīgo lapu

28koku mežu. Skujkokiem galvenās cirtes parametru sasniegšanai

29būšot nepieciešams ilgāks laiks nekā mazvērtīgajiem lapu

30kokiem.

31Saimnieciskās darbības ilgstoši neietekmētās vecās mežaudzēs,

32kurās koku vecums ir no 104 līdz 218 gadiem un vecie koki ir

33dominējošais meža elements, kopējais oglekļa uzkrājums esot

34vidēji par 20 procentiem lielāks nekā jaunākās audzēs. Tomēr

35oglekļa uzkrāšanās efektivitāte jeb uzkrājums gadā koku biomasā

36un atmirušajā koksnē vecās mežaudzēs esot daudz mazāks nekā

37vidēji divas reizes jaunākās audzēs. Tādējādi efektīva

38mežsaimniecība esot būtiski nepieciešama klimatneitralitātes

39uzturēšanai ilgtermiņā. Novecojušās augsnēs pirmā stāva koku

40skaits jeb mežaudzes biezums esot daudz zemāks nekā jaunajās

41mežaudzēs, un tas liecinot par zemu oglekļa uzkrājuma

42stabilitāti.

43Vērtējot zemsedzes veģetācijas daudzveidību un salīdzinot tās

44vērtības vecumā, kas vidēji atbilst mērķa caurmēra sasniegšanai,

45un vecās priežu audzēs, esot konstatēts, ka galvenais bioloģisko

46daudzveidību ietekmējošais faktors ir nevis audzes vecums, bet

47gan tās struktūra.

48Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"

49pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka 33 procentos gadījumu koki

50galvenās cirtes vecumā neizaug līdz noteiktajam caurmēram, 67

51procentos gadījumu līdz tam izaug vai arī to pārsniedz. Starp

52meža vecumu un koku vidējo caurmēru neesot viennozīmīgas

53saistības. Noteiktajam meža vecumam un caurmēram esot tikai

54ekonomiska nozīme.

55Lai izvērtētu, kādi meži būs nākotnē, kas notiks ar to

56daudzveidību un ogļskābās gāzes piesaisti, vajagot balstīties uz

57pieņēmumiem. Viens no šādiem pieņēmumiem esot tas, ka nākotnē

58koku ciršana mežos pēc caurmēra samazināsies, jo meža

59atjaunošanas izmaksas pieaugs. Taču varot notikt arī pretēji, ja,

60piemēram, paaugstināsies koksnes produktu cenas. Pamatā tiekot

61pieņemts, ka būtisku izmaiņu nebūs. Cilvēki nocirtīšot 15

62procentus no tām cirsmām, kuras viņiem pieejamas ciršanai pēc

63caurmēra.

64Klimatneitralitātes mērķis valstī esot nevis nodrošināt

65lielāku oglekļa krājumu, bet gan panākt nulli starp valsts

66radītajām emisijām un ogļskābās gāzes piesaisti. Veicinot meža

67koku augšanu, šo mērķi varot sasniegt.

68Latvijā kailciršu uzskaite notiekot, sākot no 0,1 hektāra,

69atsevišķos gadījumos - no 0,2 hektāriem. Eiropas Savienībā esot

70valstis, kurās par kailcirti tiek uzskatīti atvērumi no 50 un

71vairāk hektāriem. Līdz ar to kailcirtes jēdziens Eiropas

72Savienības dokumentos esot interpretējams, ņemot vērā Latvijas

73apstākļus.

1Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

2Kokrūpniecības federācija" - uzskata, ka apstrīdētā

3norma atbilst Satversmes 115. pantam.

4Biedrība norāda, ka apstrīdētās normas pieņemšanas procesā ir

5veikusi aprēķinus par potenciālo ciršanas pieaugumu. Apstrīdētās

6normas rezultātā tuvākajā desmitgadē ciršanas apjomi būšot tikai

7par 500 000 līdz 700 000 kubikmetriem gadā lielāki. Tas

8nenozīmējot, ka kopējie ciršanas apjomi pieaugs, jo saimnieciski

9izmantojamie meži ar katru gadu arvien vairāk samazinoties sakarā

10ar šo platību novirzīšanu vides aizsardzības mērķiem. Šobrīd

11dažādo prognožu ticamību varot pārbaudīt pēc 2022. gada ciršanas

12apjomiem un ciršanas atļauju izsniegšanas statistikas. Ciršanas

13atļauju izņemšanas statistika liecinot tikai par vēlmi, bet tā ne

14vienmēr tiekot realizēta.

15Apstrīdētā norma lielā mērā palīdzot risināt jautājumu par

16papildu koksnes kurināmā pieejamību.

17Teritorijās, uz kurām attiecas apstrīdētā norma, esot maz

18biotopu. Valsts jau esot īstenojusi piesardzības pasākumus

19biotopu kartēšanas laikā. Arī normatīvie akti neparedzot, ka būtu

20aizsargājama visa tā platība, kurā atrodas biotops.

21Ciršanas apjoms neesot pieaudzis ne tuvu tik būtiski, kā

22norādījušas vides aizsardzības organizācijas. Apstrīdētā norma

23attiecoties uz saimnieciskajiem mežiem, kurus to īpašnieki

24jebkurā gadījumā varēs nocirst tuvāko triju līdz piecu gadu

25laikā. Vajagot ņemt vērā arī to, ka nākotnē normatīvais

26regulējums būtiski samazinās saimniecisko mežu teritorijas.

27Tādējādi tikšot ietekmēta ne vien meža nozare, bet arī

28enerģētikas nozare.

1Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

2Meža īpašnieku biedrība" - norāda, ka piesardzības

3princips ir vērtējams arī saistībā ar klimata pārmaiņu rezultātā

4pieaugošajiem vētru bojājumu riskiem, kā arī slimību un kaitēkļu

5savairošanās riskiem. Apstrīdētā norma meža īpašniekiem ļaušot

6daudz operatīvāk reaģēt uz minēto risku iestāšanās varbūtības

7palielināšanos.

8Apstrīdētā norma esot saistīta ar prasībām meža atjaunošanai

9pēc ciršanas. Regulējums veicināšot ilgtspējīgu attīstību,

10nodrošinot labāku meža augšanu un meža resursu palielināšanos.

11Labāka koku augšana nodrošinot arī lielāku ogļskābās gāzes

12piesaisti un skābekļa izdali, tādējādi veicinot klimata pārmaiņu

13mazināšanu un palielinot cilvēku iespējas dzīvot veselīgā vidē.

14Arī prasība par meža atjaunošanu triju gadu laikā veicināšot

15ātrāku ogļskābās gāzes piesaistes uzsākšanu un ainavas izmaiņu

16mazināšanu. Savukārt prasība par augstvērtīga stādāmā materiāla

17izmantošanu varētu apturēt priežu audžu apjoma samazināšanos,

18kuras iemesls esot priežu aizstāšana ar citām koku sugām.

19Apstrīdētā norma vienkāršojot tiesisko regulējumu, jo nosakot

20galvenās cirtes caurmēru neatkarīgi no mežaudzes bonitātes.

21Tādējādi savukārt tiekot mazināti korupcijas riski, jo sekundāri

22nosakāmajam parametram - mežaudzes bonitātei - vairs neesot

23ietekmes uz koksnes ieguvei nepieciešamās atļaujas izsniegšanu.

24Turklāt galvenās cirtes caurmēra izmaiņas Latvijas meža

25īpašniekiem nodrošinot līdzvērtīgākus noteikumus salīdzinājumā ar

26meža audzēšanas jomā konkurējošo valstu - Igaunijas un

27Skandināvijas valstu meža īpašniekiem.

28Biedrības "Latvijas Meža īpašnieku biedrība"

29pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka tieši klimata pārmaiņu dēļ

30notiek izmaiņas mežu bioloģiskajā daudzveidībā. Koksne esot

31vienīgais nozīmīgais atjaunojamais dabas resurss, kas varot

32aizstāt tādus energoietilpīgus materiālus kā cements un

33plastmasa, un nākotnē pieprasījums pēc koksnes būšot vēl lielāks.

34Apstrīdētā norma kopā ar meža atjaunošanas regulējumu šo problēmu

35risinot. Tādējādi nākotnē audzes būšot ražīgākas un

36produktīvākas, tātad būšot arī vairāk koksnes, ar ko varēšot

37aizstāt fosilos resursus.

38Apstrīdētā norma ļaujot meža īpašniekiem to diezgan elastīgi

39pielietot meža apsaimniekošanas praksē. Tā veicinot meža masīvu

40sugu un vecuma struktūras dažādošanu, saimniekošanu ar nelieliem

41atvērumiem. Tā neesot pretrunā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām

42"Dabai tuva mežsaimniecība". Pirmkārt, minētajās

43vadlīnijās esot atzīts, ka boreālos mežus Eiropā apsaimnieko

44pārsvarā privātie meža īpašnieki un pieejai vajadzētu būt

45saistītai ar viņu izglītošanu un finansiālajām iniciatīvām, lai

46sekmētu dažādu meža apsaimniekošanas prakšu lietošanu. Otrkārt,

47apstrīdētā norma neparedzot, kāds cirtes veids - kailcirte,

48izlases cirte vai pakāpeniskā cirte - meža īpašniekam jāizvēlas.

49Treškārt, jaunajā regulējumā neesot nevienas normas, kas

50paredzētu monokultūru veidošanu. Saskaņā ar Meža atjaunošanas

51noteikumiem gandrīz 20 procenti dažādu citu koku sugu stādītā

52mežaudzē varot būt iesējušies no apkārtējām mežaudzēm.

1Pieaicinātā persona - Dr. silv. Dagnis

2Dubrovskis - norāda, ka galvenās cirtes mērķa caurmērs un

3vecums ir atkarīgs no meža apsaimniekošanas mērķa. Katram meža

4apsaimniekošanas mērķim atbilstot atšķirīgs galvenās cirtes

5caurmērs. Optimālais cirtes caurmērs un vecums tiekot aprēķināts,

6nosakot meža gatavību - vecumu, kad kokaudze nodrošina maksimālo

7koksnes krāju un rūpnieciskā sortimenta iznākumu, kā arī platības

8apmežošanos pēc ciršanas vecumu sasniegušo koku nociršanas. Esot

9izšķirama dabiskā, reproduktīvā, kvantitatīvā, tehniskā,

10saimnieciskā un ekonomiskā gatavība.

11No galvenās cirtes mērķa caurmēra vai vecuma izvēles esot

12atkarīga meža apsaimniekošanas izvēles brīvība. Ja valsts nosaka

13stingrus ierobežojumus, tā varot regulēt meža apsaimniekošanas

14mērķu izvēli, kas dažkārt no meža īpašnieka prasot papildu

15izmaksas, kuras valsts nekompensējot. Tāpēc šādai īpašuma tiesību

16ierobežošanai vajagot būt pamatotai. Lai neierobežotu zemes

17īpašnieku tiesības, Somijā un Zviedrijā galvenās cirtes mērķa

18caurmērs vai vecums valstiski netiekot noteikts vai arī tiekot

19noteikts atbilstoši kvantitatīvās gatavības parametru slieksnim.

20Šāda pieeja nodrošinot maksimālu mežsaimniecības efektivitāti,

21paaugstinot ieņēmumus un ceļot zemes īpašumu vērtību. Arī

22Igaunijā galvenās cirtes mērķa caurmēri esot zemāki nekā

23Latvijā.

24Ar apstrīdēto normu noteiktais caurmērs veicināšot meža

25kapitālvērtības pieaugumu, meža īpašnieku ikgadējās peļņas

26potenciāla pieaugumu, Latvijas meža nozares papildus saražotās

27produkcijas vērtības pieauguma potenciālu. Reģionos pieaugšot

28jaunu ar mežizstrādi, meža atjaunošanu un jaunaudžu kopšanu

29saistītu darba vietu skaits. Ikgadējo ciršanas apjomu pieaugums

30esot prognozējams aptuveni 10 procentu apmērā, kas neapdraudot

31ilgtspējības principa ievērošanu.

32Apstrīdētā norma nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju

33piesaistes efektivitātes palielināšanos kokaudzēs, kā arī oglekļa

34noglabāšanas pieaugumu koksnes produktos un fosilās degvielas

35aizvietošanas efektu siltumapgādē. Bioloģiskās daudzveidības

36samazināšanās riski esot saistīti nevis ar apstrīdēto normu, bet

37gan ar cirsmu telpiskās izvietošanas jautājumiem, kas tiekot

38risināti ar mežaudžu struktūras veidošanas norādījumiem -

39ekoloģisko koku izvietošanu, kritalu saglabāšanu, telpiskās

40plānošanas nosacījumiem, ainavu ekoloģiskās plānošanas principu

41ieviešanu.

42Eiropas Bioloģiskās daudzveidības stratēģija paredzot būtisku

43aizsargājamo teritoriju pārklājuma palielināšanu. Daļā no šīm

44teritorijām tikšot pilnībā vai daļēji ierobežota saimnieciskā

45darbība, tas ietekmēšot arī ekonomisko izaugsmi un sociālo

46labklājību. Lai nodrošinātu zemes izmantošanas ekoloģisko,

47ekonomisko un sociālo ilgtspējību, būtu jāmeklē negatīvo seku

48mazināšanas vai kompensēšanas risinājumi, pie kuriem piederot arī

49galvenās cirtes mērķa caurmēru optimizēšana.

50Dr. silv. Dagnis Dubrovskis tiesas sēdē norādīja, ka

51Latvijas mežsaimniecībā tiek atdarināti dabiskie traucējumi un

52veidotas līdzīgas struktūras ainavas. Atšķirība esot tāda, ka

53dabisko traucējumu gadījumā, cilvēkam neiejaucoties, koksne

54sadaloties un raža netiekot iegūta. Struktūras, kas tiek

55saglabātas izcirtumos, tiekot veidotas tā, lai tuvinātu ainavu

56tiem procesiem, kādi rastos dabisku traucējumu, piemēram, meža

57ugunsgrēka, vējgāzes, astoņzobu mizgraužu savairošanās vai citu

58traucējumu gadījumos.

59Valstij vajagot pildīt saistības, kas izriet no Eiropas

60Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas, bet vienlaikus rast

61risinājumus tam, lai tiktu sasniegti klimata mērķi un

62teritorijās, kuru primārais mērķis ir mežsaimniecība, nevis dabas

63aizsardzība, tiktu kompensētas tās emisijas, kas rodas no

64aizsargājamās dabas teritorijas.

1Pieaicinātā persona - Dr. biol. Guntis

2Brūmelis - norāda uz to, ka aizsargājamās sugas un biotopi

3tiek pakļauti arvien lielākam riskam.

4No kopējās meža biotopu platības, kas kartēta kopš 2017. gada,

55000 hektāri esot nocirsti galvenajā cirtē, tādējādi apstrīdētā

6norma radot papildu riskus aizsargājamiem biotopiem. Apstrīdētā

7norma gan neattiecoties uz aizsargājamām teritorijām, taču tas

8nenozīmējot, ka tiktu samazināts risks, kam ir pakļautas tās

9aizsargājamās sugas un biotopi, kas atrodas ārpus Eiropas nozīmes

10aizsargājamām teritorijām.

11Bioloģisko daudzveidību mežos nodrošinot dabiskie procesi un

12struktūras, tostarp lielu dimensiju koki un atmirusī koksne, kas

13veidojoties ilgākā laikposmā. Laikposms, kurā produktīvs mežs

14sasniedz vecumu, kad pieļaujama kailcirte pēc caurmēra, neesot

15pietiekams, lai veidotos lielu dimensiju koki un kritalas.

16Prasība cirtē saglabāt astoņus ekoloģiskos kokus uz cirsmas

17hektāru līdzšinējo piecu koku vietā neveicināšot struktūru

18palielināšanos. Nozīmīga ietekme būtu prasībai atstāt 30

19ekoloģiskos kokus. Zinātnieku ieteiktais saglabājamo koku skaits

20esot pieci līdz 10 procenti koku un pat vairāk. Arī prasība

21saglabāt 10 resnākos kritušos, nolauztos vai stāvošos sausos

22kokus uz cirsmas hektāru līdzšinējo četru vietā neatstāšot

23būtisku ietekmi, jo, cērtot jaunākus mežus, samazinoties atmirušu

24koku veidošanās iespēja.

25Dr. biol. Guntis Brūmelis vērš uzmanību uz vairāku

26putnu sugu aizsardzības plāniem, kuros norādīts uz iespējamo ar

27koku ciršanas caurmēra samazinājumu saistīto apdraudējumu.

28Piemēram, melnā dzilna ligzdojot priedēs, kuru diametrs ir no 36

29līdz 38 centimetriem, taču šo koku daudzums samazināšoties.

30Trīspirkstu dzenis, kas mēdzot kalt dobumus eglēs, ligzdošanai

31izvēloties kokus ar diametru krūšu augstumā vidēji no 28,7 līdz

3229,4 centimetriem, tātad samazināšoties arī šai sugai pieejamo

33ligzdas koku apjoms. Vairākām pūču sugām esot nepieciešami lielo

34dimensiju koki un mežu platības nepārtrauktība. Arī medņu

35populāciju ietekmēšot intensīva mežsaimniecība.

36Pētījums, kas tika sagatavots, lai vērtētu grozījumu ietekmi

37uz bioloģisko daudzveidību, esot veikts ar mērķi pierādīt, ka

38negatīvas ietekmes nebūs. Neesot veikts objektīvs vērtējums ar

39plašu dabas aizsardzības, sugu un biotopu speciālistu

40iesaisti.

41Kopš 1990. gada ogļskābās gāzes piesaiste meža zemēs esot

42strauji samazinājusies saistībā ar pieaugošo mežu izciršanu. Lai

43panāktu Eiropas Klimata aktā nosprausto mērķrādītāju līdz 2030.

44gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt vismaz par 55

45procentiem, esot jāpalielina platības ar mežiem, kuri pārsnieguši

46ciršanas vecumu vai caurmēru, proti, jāpalielina aizsargājamo

47mežu platība. Lielāku ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām

48varētu panākt, palielinot aizsargājamo mežu platību, kā arī

49izmantojot nekailciršu metodes, kas ļautu ilgtermiņā būtiski

50palielināt ogļskābās gāzes piesaisti dzīvā biomasā.

51Neesot tādu pētījumu, kas pierādītu, ka kvalitatīvi

52stādmateriāli un retāk stādītas jaunaudzes veicinās lielāku

53noturību pret kaitēkļiem, slimībām un meža ugunsgrēkiem nekā

54audzes, kas veidojušās dabiskās atjaunošanas ceļā.

55Tiesas sēdē Dr. biol. Guntis Brūmelis norādīja, ka no

56ekonomiskā viedokļa apstrīdētā norma ir pamatota, taču esot

57jāvērtē arī tās ietekme uz ekosistēmu pakalpojumiem un bioloģisko

58daudzveidību. Bioloģiskajai daudzveidībai esot dažādi līmeņi -

59ģenētiskā, sugu, ekosistēmas, ainavu daudzveidība. Ja tiek

60vērtēta tikai ģenētiskā daudzveidība, tad stādītā audzē tā būšot

61lielāka. Bet, lai novērtētu bioloģisko daudzveidību visā tās

62kopumā, nevis atsevišķos aspektos, vispirms būtu telpiski

63jāizdala tās audzes, kuras šobrīd un nākotnē varēs izcirst pēc

64caurmēra. Pēc tam uz kartes varot uzklāt informāciju par Eiropas

65nozīmes aizsargājamiem biotopiem, lai redzētu, vai ietekme būs

66vai nebūs. Tāpat varot izmantot putnu monitoringa datus, lai

67modelētu, kas notiks audzēs. Taču šāds vērtējums neesot

68veikts.

1Pieaicinātā persona - Edvards Kušners -

2norāda, ka ar apstrīdēto normu tiek skarta viena no ilgtspējības

3lielākajām problēmām - dabas daudzveidības saglabāšana.

4Meža ekosistēmas pakalpojumu lokā ietilpstot arī ūdens aprites

5dabā regulēšana, gaisa piesārņojuma attīrīšana un rekreācijas jeb

6labbūtības pakalpojumi. Kailcirtes desmitiem gadu garumā, bet

7intensīvas mežsaimniecības metožu piemērošanas gadījumā pat

8pilnībā izslēdzot noteiktu ekosistēmu pakalpojumu turpmāku

9pieejamību, tāpēc esot nepieciešama kompensējošu pasākumu

10veikšana meža un vides aizsardzības politikas ietvaros. Tomēr

11praksē šādi pasākumi netiekot veikti.

12Edvards Kušners norāda uz stiprās un vājās ilgtspējības

13konceptu. Ilgtspējības koncepts, kas ilgstoši balstījies uz

14pieņēmumu, ka ekonomiskās, vides un sabiedrības intereses var

15tikt līdzsvarotas, vienlaikus nodrošinot nākamo paaudžu

16intereses, neesot īstenojies ilgtspējīgā politikā. Formāli

17ievērojot ilgtspējības principu, joprojām tiekot pasliktināts

18nākamajām paaudzēm pieejamais planētas resurss vai tiekot būtiski

19pasliktināta dzīves kvalitāte. Nākotnes paaudžu interešu

20pārstāvība esot neskaidra un vāja salīdzinājumā ar skaidri

21definētām šābrīža problēmām un nepieciešamību tās risināt. Vides

22interesēs dabaszinātniskiem faktiem vajadzētu būt integrētiem

23lēmumu pieņemšanas procesā. Arī Vides aizsardzības likumā

24ietvertā ilgtspējīgas attīstības definīcija esot balstīta vājās

25ilgtspējības idejās.

26Stiprās ilgtspējības koncepts piedāvājot skaidrāku skatījumu

27uz būtiskiem šā principa piemērošanas aspektiem. Tā pamatā esot

28dabas kapitāla koncepcija un ticama nākamo paaudžu iespēju

29nodrošināšana. Stiprā ilgtspējība nepieļaujot dabas kapitāla

30aizstāšanu ar cilvēka radīto kapitālu, bet uzsvaru liekot uz

31nākamo paaudžu izvēļu neierobežošanu un tām pieejamā jeb nododamā

32dabas kapitāla saglabāšanu. Pašreizējo konfliktu risināšana esot

33samērīgi pakārtojama nākamo paaudžu interesēm. Stiprās

34ilgtspējības princips esot saskatāms arī Satversmes ievada

35tekstā, kur uzsvērta gan atbildība pret nākamām paaudzēm, gan

36latviešu tautas pastāvēšana un attīstība cauri gadsimtiem.

37No ilgtspējības viedokļa būtiska esot visas ekosistēmas

38noturība, tās sniegto pakalpojumu nepārtrauktība, nevis atsevišķu

39reto sugu aizsardzība. Latvijā mežs esot lielākā dabiskā

40ekosistēma un tā dabiskā forma esot mūžamežs - vecs,

41daudzveidīgs, sugām bagāts mežs neatkarīgi no tā tipa. Bioloģiski

42vecas mežaudzes Latvijā aizņemot tikai 5,7 procentus no visām

43mežaudzēm. Apstrīdētā norma samazinot vecu mežu veidošanās

44iespēju un līdz ar jaunajām prasībām mežu atjaunošanai

45ierobežojot daudzveidīgu un dabisku ekosistēmu atjaunošanos pēc

46galvenās cirtes veikšanas. Stādmateriāla izmantošana veicinot

47intensīvi apsaimniekotu un vienveidīgu mežu veidošanos.

48Lai ievērotu ilgtspējības principu un Satversmes 115. panta

49mērķi un pareizi piemērotu piesardzības principu, tādu normu

50pieņemšana, kuras pasliktina dabas daudzveidību mežos, nebūtu

51pieļaujama tikmēr, kamēr nav nodrošināts pietiekams aizsargājamu

52dabas platību īpatsvars un to efektīva pārvaldība. Apstrīdētā

53norma esot pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas

54ilgtspējīgas attīstības 15. mērķa 5. un 9. apakšmērķi.

55Apstrīdētā norma mazinot nākamām paaudzēm nododamo dabas

56kapitālu. Neesot izvērtēta grozījumu ietekme uz nākamo paaudžu

57iespējām īstenot savas tiesības, turklāt esot ticams, ka šī

58ietekme būs negatīva. Apstrīdētās normas pieņemšanas process arī

59neesot bijis atbilstošs labas pārvaldības principam, neesot

60noticis caurspīdīgā un pārredzamā veidā. Esot pārkāpts

61piesardzības princips.

62Tiesas sēdē Edvards Kušners norādīja, ka ilgtspējības jēdziena

63izpratne esot mainījusies, jo, atklājot jaunas problēmas,

64atklājoties arī jaunas šā jēdziena šķautnes, kas mainot tā

65piemērošanu. Ekonomiskā darbība esot pārsniegusi planētas

66robežas. Planētai esot fiziskās robežas, un tā esot arī vide,

67kurā mēs realizējam visas savas intereses, tostarp saistītās ar

68pamattiesību ievērošanu. Līdz ar to cilvēka darbība hierarhiski

69iekļaujoties vides rāmī. Savukārt ekonomika funkcionējot tāpēc,

70lai apmierinātu cilvēka vajadzības. Esot jāatrod ārējā robeža,

71kura bieži vien ierobežojot mūsu vēlmes realizēt savas tiesības.

72Ilgtspējības elementi esot jāiekļauj cits citā, nevis jāsadala.

73Tāpat esot jāvērtē ne tikai pašreizējās paaudzes, bet arī nākamo

74paaudžu intereses. Viena no mūsdienu problēmām esot tā, ka

75šābrīža ieguvumi tiek pacelti pāri nākamo paaudžu labumam. Dabas

76kapitāls bieži tiekot aizstāts ar ekonomisko kapitālu, un līdz ar

77to pamazām samazinoties dabas daudzveidība.

1Pieaicinātā persona - meža īpašnieks Modris

2Fokerots - norāda, ka mūsdienās priežu mežs dabiski var

3veidoties tikai retās nelielās platībās. Lai izaudzētu skujkoku

4mežu, to vajagot stādīt, kopt un aizsargāt. Mežs neesot resurss,

5bet gan augļi. Ja mežs ir tā īpašnieka stādīts, tad tikai viņam

6vajadzētu būt tam, kas nosaka, cik ilgi un kādam mērķim koki tiek

7audzēti.

8Apstrīdētā norma neuzliekot pienākumu, bet tikai atļaujot

9cirst kokus tad, kad tie sasniedz noteikto caurmēru. Koku

10ciršanas apjomu ietekmējot ciršanas jaudas, kas esot pastāvīgs

11lielums, un pieprasījums, kas esot mainīgs lielums. Tādējādi

12neatkarīgi no tā, kāda diametra kokus atļauts cirst, šis diametrs

13nenosakot gadā iegūto kokmateriālu apjomu.

14Neesot pamatoti argumenti par meža platību samazināšanos.

15Latvijā 1930. gadā meži aizņēmuši 23 procentus teritorijas, bet

162022. gadā - 53 procentus teritorijas. Katru gadu šīs teritorijas

17pieaugot. Turklāt ogļskābo gāzi piesaistot tikai augoši koki.

18Koku ciršanas apjoms 2022. gadā neesot pieaudzis, pat

19neraugoties uz augstajām kokmateriālu cenām. Savukārt ciršanas

20apliecinājumu izsniegšanas pieaugums 2022. gada beigās esot

21saistīts ar to, ka viena ciršanas apliecinājuma cena togad bija

223,48 euro, bet 2023. gadā - 100 euro un vairāk.

23Mežā augoša koka diametru daudz vairāk par vecumu iespaidojot

24koka ģenētika, augšanas apstākļi un zemes auglība, kā arī koku

25blīvums. Labos augšanas apstākļos koki cirtmetu pēc diametra

26sasniedzot daudz ātrāk par noteikto vecumu. Noteikto ciršanas

27diametru koki vidēji sasniedzot šādā laikposmā: bērzi 30-40

28gados, egles 40-50 gados, priedes 40-50 gados.

29Neesot pamatots Pieteikuma iesniedzēju arguments, ka pirms

30apstrīdētās normas pieņemšanas ciršanas apliecinājumi galvenajā

31cirtē tikuši izsniegti galvenokārt pēc koku vecuma, jo aptuveni

3270 procentu apliecinājumu tikuši izsniegti pēc koku diametra.

1Pieaicinātā persona - Dr. iur. Ilma

2Čepāne - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes

3115. pantam.

4Likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma mērķis esot bijis uzdot

5valdībai noteikt galvenās cirtes caurmēru tikai tādos gadījumos,

6kad attiecīgās sugas koki, pateicoties labvēlīgiem augšanas vai

7kopšanas apstākļiem, ciršanas caurmēru sasnieguši ātrāk par

8rādītājiem, kas raksturīgi kokiem Meža likuma 9. panta pirmās

9daļas tabulā norādītajā ciršanas vecumā. Tādējādi būtu vērtējams

10tas, vai Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, nav

11pārkāpis tam likumdevēja piešķirto pilnvarojumu.

12Ministru kabineta rīcība kopš 2015. gada attiecībā uz

13bioloģiskās daudzveidības, arī Eiropas nozīmes aizsargājamo

14biotopu, saglabāšanu, tostarp apstrīdētās normas izdošana,

15neliecinot par ekonomisko, sociālo un vides aizsardzības interešu

16saskaņošanu un labas likumdošanas principa ievērošanu.

17Ar apstrīdēto normu Ministru kabinets esot atļāvis cirst

18tievākus kokus. Šāds pasākums saistībā ar meža vērtības

19palielināšanu meža nozares politikā neesot paredzēts, tāpēc tam

20stratēģiskais novērtējums neesot veikts. Ilgtspējības principa

21ievērošanai koksnes ieguves jomā un ekoloģisko, kā arī

22bioloģiskās daudzveidības interešu līdzsvarošanai normatīvajos

23aktos esot noteikti vairāki ierobežojumi, arī ciršanas vecums un

24caurmērs. Apstrīdētā norma mainot parametrus vienam no interešu

25līdzsvara noteikšanas kritērijiem, un savukārt šī maiņa būtiski

26skarot līdz šim pastāvējušo interešu salāgojumu. Tas esot bijis

27pietiekams pamatojums tam, lai pirms apstrīdētās normas

28pieņemšanas tiktu veikts stratēģiskais novērtējums.

29Latvijas valsts attīstības aksioma - ilgtspējīgas un

30demokrātiskas attīstības veicināšana - esot valsts pastāvēšanas

31pamatā. Satversmes 115. pants aizsargājot vidi un tās

32sastāvdaļas. Tātad vides un dabas ekosistēmas, arī meža kā

33ekosistēmas, aizsardzība pati par sevi esot tiesiska un

34konstitucionāli aizsargājama vērtība. Tāpēc koku ciršanu

35galvenajā cirtē un likumā noteiktos kritērijus tās veikšanai

36nevarot aplūkot ārpus ilgtspējības konteksta, tostarp vides

37ilgtspējības konteksta, jo tā esot vienota vides

38konstitucionālisma sistēma.

39Piesardzības princips esot saistīts ar potenciāliem

40neskaidriem draudiem un attiecoties uz gadījumu, kad nav stingru

41pierādījumu tam, ka draudi īstenosies. Tātad kaitējums videi vēl

42neesot radies, bet neesot arī neapstrīdamu pierādījumu tam, ka

43tas neradīsies. Ja valsts vai iestādes lēmumam var būt ietekme uz

44vidi vai cilvēka veselību, tad vajagot ievērot piesardzības

45principu, saskaņā ar kuru zinātniskas nenoteiktības situācijā

46pirms attiecīgās darbības atļaušanas varot un vajagot kontrolēt

47vides apdraudējuma risku.

1Pieaicinātā persona - PhD. Žaneta

2Mikosa - norāda, ka Novērtējuma direktīva neietver klasisku

3jēdziena "plāni un programmas" definīciju, bet gan

4kvalificējošus elementus. Eiropas Savienības Tiesa uzsvērusi, ka

5dokumenta nosaukumam nav izšķirošas nozīmes Eiropas Savienības

6normu piemērošanā. Būtisks esot dokumenta saturs un sekas, ko tas

7rada vai var radīt. Eiropas Savienības Tiesa jau 2018. gada 7.

8jūnija spriedumā lietā C-671/16 uzsvērusi, ka jāvērtē nevis

9dokumenta nosaukums, bet dokumentā ietvertie nosacījumi, jo

10pretējā gadījumā šīs direktīvas prasības apiet būtu samērā

11viegli. Tas, ka dokuments ir vispārsaistošs, neesot iemesls tā

12izslēgšanai no plānu un programmu koncepta, kā tas definēts

13Novērtējuma direktīvā. Ar Novērtējuma direktīvas prasībām esot

14aptverti arī šādu tiesību aktu grozījumi. Pretējā gadījumā varot

15rasties vēlme sadalīt nosacījumus pa dažādiem vēlāk pieņemtiem

16aktiem un tādējādi apiet direktīvas prasības. Tādēļ, vērtējot

17tiesību aktu, vajagot saprast, vai tas groza attiecīgā plānošanas

18dokumenta nosacījumus, kuriem attiecīgi nav veikts stratēģiskais

19novērtējums, un vai tam vajadzēja veikt stratēģisko novērtējumu,

20proti, vajagot noskaidrot to, vai tiesību akts atbilst direktīvas

21kritērijiem. Nosacījums, kas būtiski maina vai skar kādas nozares

22attīstību, it īpaši tajā izmantotā dabas resursa apsaimniekošanu,

23un kas vienlaikus var ietekmēt vidi, būtu vērtējams stratēģiskā

24novērtējuma veikšanas laikā, kamēr vēl ir iespējams kompleksi

25apsvērt dažādas gan pozitīvas, gan negatīvas ietekmes un dažādas

26alternatīvas un izvēles.

27Atbilstoši Novērtējuma direktīvai tiesību aktam stratēģiskais

28novērtējums nepieciešams tad, ja šis akts, pirmkārt, satur

29nosacījumus plānotām darbībām un, otrkārt, plānoto darbību

30īstenošana var būtiski ietekmēt vidi. Attiecībā uz apstrīdēto

31normu neesot šaubu, ka tā satur tāda veida nosacījumus, uz kuru

32pamata vēlāk tiks izsniegtas atļaujas, un tādējādi šī norma

33atbilst pirmajam kritērijam. Otrais kritērijs prasa ietekmes uz

34vidi būtiskuma vērtēšanu, un tas būtu jādara ekspertiem, kuri ir

35kompetenti novērtēt to, cik būtiski plānotās izmaiņas ietekmēs

36vidi.

37Lai konkrētajā situācijā novērtētu būtiskumu, būtu jāpārbauda

38ne tikai tas, cik plašu teritoriju apstrīdētā norma skar, bet arī

39tas, kas attiecīgajās teritorijās atrodas, kur atrodas pašas

40teritorijas, vai plānotās darbības varētu skart kādas īpaši

41aizsargājamas sugas vai biotopus, kā arī tas, vai netiek

42apdraudēta no Eiropas Savienības vides prasībām izrietošo

43Latvijas saistību izpilde. Tas, ka tiesību akts skar tikai

44nelielu daļu no Latvijas mežu teritorijas, nevarot būt vienīgais

45kritērijs.

46Ja pastāv riski, ka plāns varētu ietekmēt īpaši aizsargājamās

47teritorijas, būtu jāveic novērtējums atbilstoši Biotopu

48direktīvai. Kā to skaidrojusi Eiropas Savienības Tiesa, piemēram,

49lietā C-323/17, novērtējums jāveic ne tikai tad, ja ir skaidrs,

50ka plānotās darbības var negatīvi ietekmēt īpaši aizsargājamo

51dabas teritoriju, bet arī tad, ja ir iespējamība vai risks, ka

52var negatīvi ietekmēt. Risks pastāv, ja, balstoties uz pamatotu

53informāciju, nevar izslēgt, ka negatīva ietekme radīsies.

54Stratēģiskā novērtējuma procesā esot nepieciešama objektīva

55informācija, turklāt vajagot konsultēties ar kompetentajām

56institūcijām par potenciālajām negatīvām ietekmēm un iespējamiem

57šo ietekmju samazināšanas vai novēršanas pasākumiem, lai

58dokumenta apstiprinātājs varētu pieņemt pamatotu lēmumu.

59Ja tiesību akts nav pieņemts vienīgi ārkārtas situācijas

60risināšanai, tad tas nevarot tikt kvalificēts kā izņēmums no

61Novērtējuma direktīvas.

62Secinājumu

63daļa

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Ciršanas

2noteikumu 7. pielikumā noteiktās galvenās cirtes caurmēra

3atsevišķu bonitāšu priedēm, eglēm un bērziem samazināšanas dēļ

4tikšot pieļauta daudz jaunāku šo sugu koku ciršana. Tas negatīvi

5ietekmēšot meža ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību. Apstrīdētā

6norma esot pieņemta, neievērojot vides tiesību principus,

7ilgtspējības principu un saprātīgu līdzsvaru starp sabiedrības

8interesi dzīvot labvēlīgā vidē un saimnieciskās attīstības

9veicināšanu.

10Ministru kabinets uzskata, ka apstrīdētā norma kopā ar

11grozījumiem Meža atjaunošanas noteikumos samērīgi līdzsvarojot

12gan vides aizsardzības intereses, gan meža īpašnieku ekonomiskās

13intereses. Turklāt apstrīdētā norma pati par sevi neietekmējot

14vidi, jo tā nosakot tikai galvenās cirtes caurmēru. Tā palielinot

15īpašnieku izvēles iespējas meža apsaimniekošanā, bet ne faktiskos

16ciršanas apjomus mežā.

1717.1. Satversmes 115. pants nosaka: "Valsts

18aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas

19par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un

20uzlabošanu."

21Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē nozīmē tiesības dzīvot vidē,

22kuras stāvoklis neapdraud personas veselību un labklājību.

23Satversmes 115. pants ietver personas veselības un labklājības

24nemateriālo aspektu. To nosaka dabiskajai videi piemītošā

25estētiskā un garīgā vērtība. Tāpēc dabiskās vides izmaiņas

26ietekmē ikvienu personu jeb sabiedrību kopumā (sk.: Meiere S.,

27Čepāne I. 115. panta komentārs. Grām.: Balodis R. (zin. red.).

28Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka

29pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 730. lpp.).

30Līdz ar to Satversmes 115. pants aizsargā ne vien atsevišķu

31indivīdu tiesības, bet arī visas sabiedrības tiesības uz

32labvēlīgu vidi.

33Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 115. pants valstij

34uzliek pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides

35aizsardzības sistēmu. Valstij ir jāņem vērā vides aizsardzības

36intereses tad, kad tiek izstrādāti un pieņemti politikas mērķi

37vai tiesību akti, kā arī tad, kad pieņemtie tiesību akti tiek

38piemēroti un politikas mērķi tiek īstenoti (sk. Satversmes

39tiesas 2003. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-14-04

40secinājumu daļas 1. punktu un 2008. gada 17. janvāra sprieduma

41lietā Nr. 2007-11-03 11. punktu).

42Valstij, īstenojot pasākumus ar mērķi aizsargāt personas

43tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, ir plaša rīcības brīvība. Valsts

44šo rīcības brīvību bauda tiktāl, ciktāl netiek pārkāpti

45vispārējie tiesību principi un citas Satversmes normas. Turklāt

46valstij sava rīcības brīvība jāizmanto tādā veidā, lai iespējami

47taisnīgākajā un konkrētajai situācijai atbilstošākajā veidā tiktu

48ievērotas visu iesaistīto personu dažādās intereses. Būtiska

49nozīme, vērtējot vides jomā valsts veikto pasākumu tiesiskumu, ir

50šīs jomas tiesību principiem (sk. Satversmes tiesas 2017. gada

5119. decembra sprieduma lietā Nr. 2017-02-03 17. punktu).

5217.2. Ilgtspējība ir viens no konstitucionālajiem

53principiem, kas vērsts uz Satversmē ietverto mērķu un vērtību

54aizsardzību, kā arī to īstenošanu (sk. Satversmes tiesas 2017.

55gada 6. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-24-03 11.

56punktu).

57Ilgtspējīga attīstība ietver sabiedrības labklājības, vides un

58ekonomikas integrētu un līdzsvarotu attīstību, kas apmierina

59iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un

60nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot

61nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī

62nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu (sk.

63Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma lietā

64Nr. 2010-48-03 6.1. punktu). Vides ilgtspējība savukārt ir

65cieši saistīta ar Satversmes 115. pantu un kopā ar tajā

66iekļautajām cilvēka pamattiesībām veido vienotu vides

67konstitucionālisma sistēmu (sk. Satversmes tiesas 2022. gada

6827. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 36.1.

69punktu).

70Valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt

71ietekme uz vidi, taču šādiem lēmumiem ir jābūt saskaņā ar

72ilgtspējības principu - vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot

73sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses un

74pamatojot izraudzīto attīstības risinājumu. Tikai tāds

75risinājums, kas ir vispusīgi izvērtēts un pamatots, ir uzskatāms

76par ilgtspējīgu (sal. sk. Satversmes tiesas 2011. gada 3.

77maija sprieduma lietā Nr. 2010-54-03 12.1.1. punktu).

78Tāpat Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka efektīvā

79vides aizsardzības sistēmā būtiska nozīme ir arī piesardzības

80principam. Vides aizsardzība neaprobežojas tikai ar aizsardzību

81pret jau esošu apdraudējumu un jau iestājušos seku likvidēšanu,

82bet ietver arī nākotnē plānotās darbības iespējamo negatīvo seku

83mazināšanu vai novēršanu. Piesardzības princips prasa, lai pirms

84plānotās darbības šīs sekas tiktu apzinātas un vērtētas.

85Piesardzības principa ievērošana arī veicina vides ilgtspējību,

86nodrošinot dabas resursu pieejamību iespējami ilgāk (sal. sk.

87Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

882007-11-03 20.1. punktu un 2017. gada 19. decembra sprieduma

89lietā Nr. 2017-02-03 19.2. punktu).

90Turklāt piesardzības principam ir divi aspekti. Pirmkārt,

91pienākums pierādīt to, ka netiks negatīvi ietekmēta vides

92ilgtspējība, ir tam, kurš plāno veikt darbību vai pieņemt lēmumu.

93Otrkārt, plānotās darbības vai lēmuma ietekme ir jāvērtē tiktāl,

94ciktāl tas iespējams, un izmantojot tādas tehnoloģijas un

95metodes, kas vispilnīgāk atklāj iespējamās sekas (sal. sk.

96Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

972007-11-03 20.1. punktu).

98Līdz ar to Satversmes 115. pants

99ietver valsts pozitīvo pienākumu nodrošināt, lai tiesiskais

100regulējums, kam var būt ietekme uz vidi, būtu vērsts uz

101ilgtspējību un pirms tā pieņemšanas būtu apzinātas un vērtētas

102iespējamās negatīvās sekas.

10317.3. Mežs un koksne Latvijā ir vieni no nozīmīgākajiem

104dabas resursiem. Vienlaikus mežs ir arī ekosistēma, kuras

105galvenais elements ir koki. Taču tajā ietilpst arī pameža un

106zemsedzes augi, meža dzīvnieki, kā arī augsne (sk.: Nikodemus

107O., Segliņš V., Blumberga D. Meža resursi. Grām.: Kļaviņš

108M., Zaļoksnis J. (red.) Vide un ilgtspējīga attīstība. Rīga: LU

109akadēmiskais apgāds, 2011, 56. lpp.).

110Mežs pilda dažādas ekoloģiskās funkcijas. Tam ir būtiska

111nozīme ogļskābās gāzes piesaistē un oglekļa uzglabāšanā, klimata

112un ūdens aprites regulēšanā, tas kalpo arī kā daudzu sugu

113dzīvotne (sk.: Ikauniece S. Meža ekosistēmu pakalpojumi.

114Grām.: Ikauniece S. (red.) Aizsargājamo biotopu saglabāšanas

115vadlīnijas Latvijā. 6. sējums. Meži. Sigulda: Dabas aizsardzības

116pārvalde, 2017, 26., 27. lpp.). Turklāt meža bioloģiskā

117daudzveidība ir nozīmīga meža ekosistēmas stabilitātei (sk.:

118Zemkopības ministrijas Informatīvais ziņojums par mežu nozīmi

119Latvijā. Pieejams: tap.mk.gov.lv).

120Arī Eiropas Komisijas paziņojumā par Eiropas Meža stratēģiju

1212030. gadam ir uzsvērta mežu daudzfunkcionālā loma, kā arī

122svarīgā nozīme gan iedzīvotāju veselības un labbūtības, gan

123sabiedrības interešu un ekonomikas, gan bioloģiskās daudzveidības

124un piemērošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanā. Meži un meža

125nozare nodrošina arī daudzas sociālekonomiskas funkcijas un

126ieguvumus, tostarp papildu darbvietas un izaugsmes iespējas lauku

127apvidos un atpūtas funkcijas, kas nāk par labu iedzīvotāju

128fiziskajai un garīgajai veselībai (sk.: Komisijas paziņojums

129Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu

130komitejai un reģionu komitejai. Jauna Eiropas Meža stratēģija

1312030. gadam. Pieejams: eur-lex.europa.eu).

132Meža likumā ir noteikts meža politikas mērķis - veicināt meža

133ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un

134izmantošanu (sk. Meža likuma 2. panta pirmās daļas 1.

135punktu). Meža ilgtspējīga apsaimniekošana ir meža

136pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas

137saglabā meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti,

138atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un potenciālu tagadnē un nākotnē,

139spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās

140funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī, kā arī nerada

141draudus citām ekosistēmām (sk. Meža likuma 1. panta pirmās

142daļas 13. punktu).

143Meža apsaimniekošana ir vērsta gan uz ekonomisko, gan

144ekoloģisko un sociālo interešu nodrošināšanu, kā arī meža

145bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Tādējādi Meža likumā ir

146konkretizēts Satversmē ietvertais ilgtspējības princips. Savukārt

147mežu kā nozīmīgu vides daļu aizsargā Satversmes 115. pants.

148Apstrīdētā norma nosaka tikai galvenās cirtes caurmēru, taču

149tā ir pieņemta meža apsaimniekošanas jomā un to nevar skatīt

150atrauti no pārējā šīs jomas regulējuma. Atbilstoši Meža likuma 9.

151panta pirmās daļas 1. punktam mežaudzes galvenās cirtes caurmēra

152sasniegšana ir viens no priekšnoteikumiem tam, lai tiktu atļauta

153galvenā cirte. Turklāt, kā norādījis Valsts meža dienests, to

154ciršanas apliecinājumu skaits, kuri izsniegti, vadoties pēc koku

155caurmēra, pēc apstrīdētās normas pieņemšanas 2022. gada otrajā

156pusē ir pieaudzis. Tādējādi apstrīdētā norma, lai gan tā pati par

157sevi nepiešķir atļauju koku ciršanai mežā, tomēr paredz

158priekšnoteikumu, uz kura pamata koku ciršana mežā tiek

159atļauta.

160Līdz ar to apstrīdētā norma ietiecas

161Satversmes 115. panta tvērumā un galvenās cirtes caurmēra

162samazināšana aizskar ikvienas personas tiesības uz labvēlīgu

163vidi, kuras ietvertas Satversmes 115. pantā.

1Lietā aplūkojamie pamatjautājumi galvenokārt

2saistīti ar to, vai valsts ir izpildījusi tai noteiktos pozitīvos

3pienākumus, kas izriet no Satversmes 115. panta. Lai izvērtētu

4apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 115. pantam, Satversmes

5tiesa pārbaudīs, vai Ministru kabinets bija tiesīgs pieņemt

6apstrīdēto normu, kā arī to, vai apstrīdētā norma ir pieņemta,

7ievērojot ilgtspējības principu un piesardzības principu.

1Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis

2norādīja, ka galvenās cirtes caurmēra noteikšana ir visai

3sabiedrībai būtisks jautājums, par kuru likumdevējam būtu jālemj

4pašam. Līdz ar to pastāv šaubas par to, vai likumdevējs bija

5tiesīgs šā jautājuma izlemšanai pilnvarot Ministru kabinetu.

6Savukārt Ministru kabineta pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka

7pilnvarojums nav pārkāpts, jo likumā neesot noteikts, ka

8caurmēram jāatbilst Meža likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktajam

9koku ciršanas vecumam. Arī apstrīdētajā normā noteiktie caurmēri

10iekļaujoties robežās, kurās mežaudze varot izaugt konkrētajā

11vecumā.

12Pieaicinātā persona Dr. iur. Ilma Čepāne norādīja, ka

13likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma mērķis esot bijis uzdot

14Ministru kabinetam noteikt galvenās cirtes caurmēru tikai tad, ja

15attiecīgās sugas koki, pateicoties labvēlīgiem augšanas vai

16kopšanas apstākļiem, ciršanas caurmēru sasnieguši agrāk par Meža

17likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto ciršanas

18vecumu.

19Satversmes tiesa savos nolēmumos vairākkārt norādījusi, ka

20tiesību normas pieņemšanas kārtības ievērošana ir tiesību normas

21spēkā esības priekšnoteikums (sk., piemēram, Satversmes tiesas

222005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10.4.

23punktu un 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03

246. punktu). Tādējādi Satversmes tiesai visupirms ir jāizvērtē

25tas, vai galvenās cirtes caurmēra noteikšana ir jautājums, par

26kuru likumdevējam būtu jālemj pašam, un vai likumdevējs bija

27tiesīgs pilnvarot Ministru kabinetu galvenās cirtes caurmēra

28noteikšanai. Savukārt tad, ja tiktu atzīts, ka likumdevējs bija

29tiesīgs dot šādu pilnvarojumu, būtu jāvērtē tas, vai Ministru

30kabinets ir ievērojis tam piešķirtā pilnvarojuma apjomu.

3119.1. Satversmes tiesa jau norādījusi, ka par tādu

32svarīgu un nozīmīgu sabiedriskās dzīves jautājumu reglamentāciju,

33kuros nepieciešama konceptuāla izšķiršanās un politiska

34diskusija, jālemj likumdevējam pašam (sk. Satversmes tiesas

352015. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2015-05-03 10.

36punktu).

37Saeima ir pieņēmusi Meža likumu, kas ir galvenais meža

38apsaimniekošanas jomu regulējošais normatīvais akts, kā arī

39noteikusi tā mērķi - veicināt meža ekonomiski, ekoloģiski un

40sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu. Attiecībā uz

41koku ciršanu galvenajā cirtē likumdevējs ir noteicis divus

42gadījumus, kad tā ir atļauta - kad mežaudze sasniegusi galvenās

43cirtes vecumu vai galvenās cirtes caurmēru (sk. Meža likuma 9.

44panta pirmo daļu). Tāpat likumdevējs ir noteicis, ka pirms

45koku ciršanas mežā ir nepieciešams saņemt apliecinājumu, kā arī

46paredzējis gadījumus, kad apliecinājums nav nepieciešams un kad

47to neizsniedz (sk. Meža likuma 12. panta pirmo un otro

48daļu).

49Tādējādi likumdevējs pats ir izlēmis būtiskākos jautājumus

50attiecībā uz galveno cirti un bija tiesīgs pilnvarot Ministru

51kabinetu noteikt galvenās cirtes papildu kritērijus.

5219.2. Lai pārbaudītu, vai Ministru kabinets ir

53ievērojis tam piešķirtā pilnvarojuma apjomu, Satversmes tiesai ir

54jānoskaidro pilnvarojošo normu saturs un mērķis.

55Galvenās cirtes caurmērs noteikts Ciršanas noteikumu 7.

56pielikumā. Kā Ciršanas noteikumu tiesiskais pamats ir norādīts

57arī Meža likuma 13. pants, kura 1. punkts paredz, ka Ministru

58kabinets izdod noteikumus par koku ciršanu mežā, kuros nosaka

59galvenās cirtes kritērijus - mežaudzes minimālo un kritisko

60šķērslaukumu un galvenās cirtes caurmēru pēc valdošās koku sugas

61un bonitātes.

62Atbilstoši Meža likuma 1. panta pirmās daļas 11. punktam

63galvenās cirtes caurmērs ir mežaudzes valdošās koku sugas pirmā

64stāva koku vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā, kas jāsasniedz,

65lai mežaudzi varētu cirst galvenajā cirtē pirms galvenās cirtes

66vecuma sasniegšanas. Tādējādi likumdevējs ir paredzējis, ka kokus

67var cirst agrāk, ja tie sasnieguši noteikto caurmēru.

68Likumdevējs nav sasaistījis galvenās cirtes caurmēru ar

69galvenās cirtes vecumu. Ministru kabinetam ir zināma rīcības

70brīvība galvenās cirtes caurmēra noteikšanā. Tomēr šī rīcības

71brīvība ir ierobežota ar Meža likumā noteikto mērķi - meža

72ilgtspējīga apsaimniekošana. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets ir

73pilnvarots noteikt galvenās cirtes caurmēru tiktāl, ciktāl tas

74nenonāk pretrunā ar šo mērķi. Tādējādi tas, ka ar apstrīdēto

75normu galvenās cirtes caurmērs ir samazināts, nenozīmē to, ka

76apstrīdētā norma būtu izdota, pārkāpjot likumdevēja piešķirtā

77pilnvarojuma apjomu.

78Grozījumu Ciršanas noteikumos anotācijā norādīts, ka

79nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēru, lai nodrošinātu

80zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību,

81kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu

82gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju

83(sk. Noteikumu projekta "Grozījumi Ministru

84kabineta 2012. gada 18 decembra noteikumos Nr. 935

85"Noteikumi par koku ciršanu mežā"" sākotnējās

86ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju)).

87Tādējādi apstrīdētās normas pieņemšanas pamatā esošie mērķi

88nav pretrunā ar Meža likumā noteikto mērķi veicināt meža

89ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un

90izmantošanu.

91Līdz ar to secināms, ka likumdevējs

92ir pats izlēmis būtiskākos jautājumus attiecībā uz galveno cirti

93un bija tiesīgs pilnvarot Ministru kabinetu noteikt galvenās

94cirtes caurmēru. Savukārt Ministru kabinets bija tiesīgs lemt par

95to.

1Tagad Satversmes tiesai jāvērtē, vai apstrīdētā

2norma ir pieņemta, ievērojot ilgtspējības principu un

3piesardzības principu.

4Lai sekmētu valsts ilgtspējību, ir izveidota attīstības

5plānošanas sistēma, kuras ietvaros tiek izstrādāti dažādi

6attīstības plānošanas dokumenti, arī politikas plānošanas

7dokumenti. Viens no politikas plānošanas dokumentiem, ar kura

8palīdzību tiek īstenots ilgtspējības princips, ir pamatnostādnes.

9Tajās ir noteikti vidēja termiņa attīstības virzieni nozaru

10politikās, tostarp ietverti politikas mērķi un rīcības virzieni

11to sasniegšanai. Turklāt attīstības plānošanā ievēro arī

12attīstības plānošanas dokumentu pēctecību (sk. Attīstības

13plānošanas sistēmas likuma 1. pantu, 5. panta otrās daļas 1. un

142. punktu, 6. panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2014. gada 2.

15decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu

16izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 11., 12. un

1718. punktu).

18Nozaru politikas pamatnostādnēm ir nepieciešams stratēģiskais

19novērtējums (sk. Ministru kabineta 2004. gada 23. marta

20noteikumu Nr. 157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi

21stratēģiskais novērtējums" 2.1.1. punktu). Satversmes

22tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka stratēģiskais novērtējums ir

23procesuāls līdzeklis, ar kura starpniecību ar vidi saistītu

24plānošanas dokumentu pieņemšanas procesā tiek ievērots

25piesardzības princips (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17.

26janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 20. punktu). Tādējādi

27stratēģiskais novērtējums nodrošina to, ka politikas mērķu un

28rīcības virzienu noteikšanā tiek ņemtas vērā vides aizsardzības

29intereses un vērtēta plānošanas dokumenta īstenošanas ietekme uz

30vidi.

31Attīstības plānošanā ievēro arī attīstības plānošanas un

32normatīvo aktu izstrādes sasaistes principu, saskaņā ar kuru

33politiku plāno pirms normatīvā akta izdošanas un, izstrādājot

34normatīvos aktus, ņem vērā attīstības plānošanas dokumentus

35(sk. Attīstības plānošanas sistēmas likuma 5. panta otrās

36daļas 9. punktu).

37Līdz ar to normatīvā akta izstrādes

38procesā ir jāņem vērā politikas plānošanas dokumentā noteiktie

39attīstības virzieni un politikas mērķi. Tādējādi tiek sekmēta

40Satversmē nostiprināto principu - ilgtspējības principa un

41piesardzības principa - ievērošana.

1No apstrīdētās normas izstrādes materiāliem izriet,

2ka tā pieņemta, lai izpildītu Meža pamatnostādnēs 2015.-2020.

3gadam izvirzīto mērķi īstenot meža vērtības palielināšanas

4pasākumus. Lietā nav strīda par to, ka Meža pamatnostādnēm bija

5jāveic stratēģiskais novērtējums, un tas arī tika veikts.

6Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas

7pieņemšana, atsaucoties uz Meža pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam,

8neesot pamatota. Apstrīdētās normas pieņemšanas brīdī neesot

9bijušas pieņemtas pamatnostādnes jaunam plānošanas

10laikposmam.

11Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētās normas izstrāde

12uzsākta laikā, kad Meža pamatnostādnes 2015.-2020. gadam bija

13spēkā, un apstrīdētā norma pieņemta, lai izpildītu tajās

14izvirzīto mērķi īstenot meža vērtības palielināšanas

15pasākumus.

16Plānošanas dokuments zaudē spēku, ja beidzies tā darbības

17termiņš (sk. Attīstības plānošanas sistēmas likuma 13. panta

18otro daļu). Meža pamatnostādnes 2015.-2020. gadam tika

19pieņemtas plānošanas laikposmam līdz 2020. gadam. Jaunas Meža

20pamatnostādnes nav pieņemtas. Savukārt apstrīdētā norma tika

21pieņemta 2022. gada 21. jūnijā, proti, laikā, kad politikas

22plānošanas dokumenta darbības termiņš jau bija beidzies, bet

23jauns plānošanas dokuments vēl nebija izstrādāts.

24Taču normatīvā akta pieņemšana bez spēkā esoša plānošanas

25dokumenta pati par sevi nav pamats tam, lai apstrīdēto tiesību

26normu atzītu par spēkā neesošu. Arī pēc plānošanas dokumenta

27darbības termiņa beigām var tikt izstrādāts un pieņemts

28tiesiskais regulējums, kas atbilst iepriekš noteiktajam

29attīstības virzienam un politikas mērķiem.

30Tātad tas, ka Ministru kabinets

31apstrīdēto normu ir pieņēmis pēc Meža pamatnostādņu 2015.-2020.

32gadam darbības termiņa beigām, pats par sevi nav pamats atzīt

33apstrīdēto normu par spēkā neesošu.

1Kā jau tika minēts iepriekš, normatīvajam aktam,

2kas tiek pieņemts bez spēkā esoša plānošanas dokumenta, jāatbilst

3iepriekš noteiktajam attīstības virzienam un politikas mērķiem.

4Ja ar normatīvo aktu noteiktais attīstības virziens vai mērķi

5tiek būtiski mainīti, tā atbilstība ilgtspējības principam un

6piesardzības principam ir jāvērtē no jauna. Tādējādi Satversmes

7tiesai jāpārbauda, vai apstrīdētā norma atbilst Meža

8pamatnostādnēs 2015.-2020. gadam noteiktajiem politikas mērķiem

9un vai tās ietekme uz vidi ir vērtēta Meža pamatnostādņu

10stratēģiskā novērtējuma ietvaros.

11Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka Meža pamatnostādņu

12stratēģiskā novērtējuma ietvaros nav vērtētas galvenās cirtes

13caurmēra samazināšanas sekas. Pamatnostādnēs bijis noteikts, ka

14plānošanas laikposmā nav paredzēts koksnes apjomu ieguves

15pieaugums. Galvenās cirtes caurmēra samazināšana arī neesot

16rezultatīvs rādītājs, kas noteiktu to, vai mērķis - meža vērtības

17palielināšana - ir ticis sasniegts. Tādējādi galvenās cirtes

18caurmēra samazināšana esot uzskatāma par grozījumiem Meža

19pamatnostādnēs. Tā kā šāda darbība var būtiski ietekmēt vidi,

20pirms apstrīdētās normas pieņemšanas esot vajadzējis veikt

21stratēģisko novērtējumu.

22Savukārt Ministru kabinets norāda, ka galvenās cirtes caurmēra

23izmaiņas Meža pamatnostādnēs gan nav minētas, taču būtu jāvērtē

24tajās izvirzītie mērķi un tas, kā ir plānots tos sasniegt.

25Apstrīdētajā normā paredzētā galvenās cirtes caurmēra

26samazināšana esot instruments, ar kura palīdzību valsts īstenojot

27politikas plānošanas dokumentu, kurā detalizētiem kritērijiem

28nevajagot būt ietvertiem. Ministru kabineta pārstāvis tiesas sēdē

29uzsvēra, ka esot jāvērtē, piemēram, Meža pamatnostādnēs

30norādītais, kas attiecas uz ogļskābās gāzes piesaisti un

31pāraugušu mežu īpatsvara palielināšanos. Politikas plānošanas

32dokumentā esot jāparedz virzieni vai darbības mērķis, bet ne tik

33detalizēti risinājumi kā caurmēra samazinājums par dažiem

34centimetriem.

35Vides pārraudzības valsts birojs Satversmes tiesai norādījis,

36ka Meža pamatnostādņu Vides pārskatā nebija paredzēti risinājumi

37ciršanas apjomu palielināšanai, pamatojoties uz koku vidējā

38caurmēra izmaiņām, jo no dokumentiem izrietējis tas, ka netiek

39nocirsts viss, kas sasniedzis ciršanas vecumu, un pāraugušo

40mežaudžu īpatsvars pat palielinās. Vides pārskatā esot uzskaitīti

41pasākumi, kas veicami meža vērtības palielināšanai, taču neviens

42no tiem neesot paredzējis cirtes caurmēra izmaiņas.

43Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau

44apstrīdētās normas izstrādes laikā ir iebildusi pret to, ka

45galvenās cirtes caurmēra samazināšanai netika veikts

46stratēģiskais novērtējums (sk. Izziņu par atzinumos

47sniegtajiem iebildumiem par Ministru kabineta noteikumu

48"Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra

49noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu

50mežā"" projektu (VSS-651, 15.06.2017., Nr. 23, §

5148)).

52No Meža pamatnostādnēm un to stratēģiskā novērtējuma Vides

53pārskata izriet, ka katra tajās paredzētā politikas mērķa

54sasniegšanai ir noteikti konkrēti uzdevumi un pasākumi.

55Atbilstoši Ministru kabineta norādītajam apstrīdētā norma esot

56pieņemta tāpēc, lai pildītu mērķi īstenot meža vērtības

57palielināšanas pasākumus. Meža pamatnostādnēs attiecībā uz

58rīcības virzienu "atbalstīta un īstenota meža vērtības

59palielināšana, tai skaitā nodrošināta meža apsaimniekošanas

60CO2 piesaistes mērķa izpilde" kā rezultatīvie

61rādītāji norādīti: izkopto jaunaudžu platība, neproduktīvo

62mežaudžu platības samazinājums, selekcionēta stādāmā materiāla

63izmantošana meža atjaunošanā un ieaudzēšanā, rekonstruēto un

64uzbūvēto meža autoceļu garums, renovēto meža meliorācijas sistēmu

65garums (sk.: Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes

662015.-2020. gadam. Informatīvā daļa, 53. lpp., 7.1.

67tabula).

68Ministru kabinets atsaucas uz apstrīdētās normas saistību ar

69šādiem diviem sasniedzamajiem rādītājiem: neproduktīvu mežaudžu

70platības samazinājums un selekcionēta stādāmā materiāla

71izmantošana meža atjaunošanā un ieaudzēšanā. Satversmes tiesa

72uzskata, ka no šiem rezultatīvajiem rādītājiem nevar izsecināt,

73ka tie ietvertu arī galvenās cirtes caurmēra samazināšanu.

74Turklāt minētie rādītāji ietver neproduktīvo mežaudžu platības

75samazinājumu, taču apstrīdētā norma attiecas uz visām, arī

76augstvērtīgajām mežaudzēm.

77Secināms, ka konkrētais rīcības virziens "meža vērtības

78palielināšana", ar kuru pamatota apstrīdētās normas

79pieņemšana, galvenās cirtes caurmēra samazināšanu nav paredzējis.

80Satversmes tiesa arī nesaskata to, ka jebkurš cits no minētajiem

81rezultatīvajiem rādītājiem varētu ietvert galvenās cirtes

82caurmēra samazināšanu.

8322.1. Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāvis norādīja,

84ka Meža pamatnostādņu Vides pārskatā norādīts uz ogļskābās gāzes

85piesaisti un pāraugušu mežu īpatsvara palielināšanos un galvenās

86cirtes caurmēra samazināšanu varētu uzskatīt par šīs problēmas

87risinājumu, jo ogļskābās gāzes piesaisti varot palielināt, veicot

88mežistrādi. Taču Meža pamatnostādņu stratēģiskā novērtējuma Vides

89pārskatā attiecībā uz Ministru kabineta norādītās problēmas

90risināšanu ir norādīti tie paši uzdevumi, kas ietverti Meža

91pamatnostādņu informatīvajā daļā, proti: jaunaudžu kopšana,

92neproduktīvu mežaudžu nomaiņa, meža atjaunošana ar Latvijā iegūtu

93augstvērtīgu meža reproduktīvo materiālu, meža infrastruktūras

94izveide un uzturēšana. Tādējādi secināms, ka tieši šo uzdevumu un

95sasniedzamo rezultātu ietekme uz vidi ir vērtēta Vides pārskatā

96(sk.: Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes

972015.-2020. gadam. Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.

98Vides pārskats, 55., 57. lpp.).

99Līdz ar to Meža pamatnostādnēs attiecībā uz mērķi palielināt

100meža vērtību un ogļskābās gāzes piesaisti kā darbības virziens

101nav paredzēta ne Ministru kabineta norādītā mežistrādes apjoma

102palielināšana, ne galvenās cirtes caurmēra samazināšana.

103Vides pārskatā ir ietverts galvenās cirtes ietekmes uz vidi

104novērtējums. Attiecībā uz galvenās cirtes ietekmi uz meža

105bioloģisko daudzveidību norādīts, ka visi galvenās cirtes veidi

106atstāj gan pozitīvu, gan negatīvu ietekmi uz vidi, tostarp uz

107bioloģisko daudzveidību. Turklāt uzsvērts, ka spēkā esošo

108normatīvo aktu par koku ciršanu mežā un dabas aizsardzības

109noteikumu prasību ievērošana meža apsaimniekošanā kopumā

110nodrošina minimālu ietekmi uz vidi (sk.: Meža un saistīto

111nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam. Stratēģiskais

112ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats, 67.

113lpp.). Attiecīgi ir konstatējams, ka galvenās cirtes

114ietekme uz meža bioloģisko daudzveidību ir vērtēta, ievērojot

115tobrīd spēkā bijušās prasības par koku ciršanu mežā, tātad arī

116par galvenās cirtes caurmēru, kas bija noteikts pirms apstrīdētās

117normas pieņemšanas.

11822.2. Satversmes tiesa nepiekrīt Ministru kabineta

119argumentam, ka galvenās cirtes caurmēra samazināšana uzskatāma

120tikai par instrumentu, ar kuru sasniedzams kāds no Meža

121pamatnostādnēs ietvertajiem risinājumiem. Galvenās cirtes

122caurmērs ir Meža likumā nostiprināta prasība, kas jāievēro, lai

123varētu saņemt apliecinājumu koku ciršanai. Ja mainās caurmēra

124skaitliskās vērtības, tad mainās arī šādas darbības atļaušanas

125kritēriji. Samazinot caurmēru, tiek pieļauta jaunāku koku

126ciršana, un tam var būt ietekme uz vidi.

127Tādējādi apstrīdētā norma, kas

128samazina galvenās cirtes caurmēru, nosaka tādu risinājumu, kurš

129nebija ietverts Meža pamatnostādnēs. Līdz ar to galvenās cirtes

130caurmēra samazināšana neatbilst Meža pamatnostādnēs noteiktajam

131attīstības virzienam un politikas mērķiem un tai nav veikts

132stratēģiskais novērtējums.

1Tā kā galvenās cirtes caurmēra samazināšanai nav

2veikts stratēģiskais novērtējums, Satversmes tiesai ir

3jānoskaidro, vai uz apstrīdētās normas pieņemšanu bija

4jāattiecina likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

5prasības par stratēģisko novērtējumu.

623.1. Galvenās cirtes caurmēra samazināšana ir noteikta

7ar normatīvo aktu. No likuma "Par ietekmes uz vidi

8novērtējumu" izriet, ka stratēģiskais novērtējums ir veicams

9plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiski ietekmēt vidi

10(sk. likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1.

11panta 6. punktu).

12Ar tiesību normām, kas regulē stratēģisko novērtējumu, likumā

13"Par ietekmes uz vidi novērtējumu" ir iestrādāta

14Novērtējuma direktīva, par kuras piemērošanu un kurā ietverto

15normu interpretāciju vairākkārt izteikusies Eiropas Savienības

16Tiesa. Lai noskaidrotu, vai apstrīdētās normas pieņemšanas

17procesu var uzskatīt par plānošanas dokumenta pieņemšanu,

18Satversmes tiesai jāņem vērā arī Eiropas Savienības Tiesas

19judikatūrā nostiprinātās atziņas.

20Novērtējuma direktīvā ir lietoti jēdzieni "plāni un

21programmas". Eiropas Savienības Tiesa, interpretējot šos

22jēdzienus, atzinusi, ka, ņemot vērā šīs direktīvas mērķi

23nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni, minētie jēdzieni ir

24interpretējami plaši un var attiekties arī uz normatīvajiem

25aktiem, kuros regulēti attiecīgajā nozarē piemērojamie noteikumi,

26būtiskas prasības un detalizētu darbību kopums, lai atļautu un

27īstenotu projektus, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi

28(sal. sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 27. oktobra

29sprieduma lietā C-290/15 "D'Oultremont and Others"

3049. un 52. punktu un 2018. gada 7. jūnija sprieduma C-671/16

31"Inter-Environnement Bruxelles and Others" 60.

32punktu). Pretējā gadījumā, šos jēdzienus iztulkojot šauri,

33pienākumu veikt stratēģisko novērtējumu varētu apiet, attaisnojot

34novērtējuma neveikšanu tikai ar dokumenta juridisko dabu. Turklāt

35tad, ja normatīvais akts, kas var būtiski ietekmēt vidi, ir

36pieņemts laikā, kad nav spēkā esošas politikas pamatnostādnes,

37kurām stratēģiskais novērtējums ir veicams obligāti, šāda

38novērtējuma neveikšana ir pretrunā ar ilgtspējības principu un

39piesardzības principu.

40Tādējādi tas vien, ka apstrīdētā norma, ar kuru samazināts

41galvenās cirtes caurmērs, ir ietverta Ministru kabineta

42noteikumos, neliedz to atzīt par tādu dokumentu, pirms kura

43pieņemšanas jāveic stratēģiskais novērtējums.

44Kā minēts jau iepriekš, galvenās cirtes caurmēra sasniegšana

45ir Meža likumā nostiprināta prasība, kam jābūt ievērotai, lai

46varētu saņemt apliecinājumu koku ciršanai. Apstrīdētā norma kalpo

47kā tiesiskais pamats tādai darbībai, kurai var būt ietekme uz

48vidi. Līdz ar to apstrīdētā norma pēc būtības atbilst plānam vai

49programmai jeb plānošanas dokumentam Novērtējuma direktīvas un

50likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" izpratnē.

5123.2. Uz izskatāmo lietu varētu tikt attiecināti divi

52likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta

53trešajā un ceturtajā daļā paredzētie gadījumi, kad stratēģiskais

54novērtējums ir veicams.

55Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta

56trešās daļas 2. punktā noteikts, ka stratēģiskais novērtējums

57veicams plānošanas dokumentam, kas var būtiski ietekmēt Eiropas

58nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000),

59izņemot plānošanas dokumentus, kuri nosaka dabas aizsardzības un

60apsaimniekošanas prasības un pasākumus attiecībā uz šīm

61teritorijām.

62Likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" iekļautas

63tiesību normas, kas izriet arī no Biotopu direktīvas. Atbilstoši

64Biotopu direktīvas 10. apsvērumam jāvērtē visi plāni vai

65programmas, kas varētu būtiski ietekmēt tās teritorijas

66saglabāšanas mērķus, kura ir vai tiks noteikta par īpaši

67aizsargājamu dabas teritoriju. Tādējādi tas apstāklis, ka

68teritorija, kurā atrodas Eiropas nozīmes aizsargājama suga vai

69biotops, vēl nav atzīta par Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas

70teritoriju, nav iemesls tam, lai neveiktu stratēģisko

71novērtējumu, ja ir iespējama ietekme uz šādu teritoriju.

72Savukārt likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

734. panta ceturtajā daļā noteikts, ka stratēģisko novērtējumu veic

74plānošanas dokumentiem jomās, kuras nav minētas šā panta trešās

75daļas 1. punktā, ja tie ietver pamatnosacījumus paredzēto darbību

76īstenošanai un plānošanas dokumentu īstenošana var būtiski

77ietekmēt vidi.

78Attiecībā uz kritēriju "pamatnosacījumi paredzēto darbību

79īstenošanai" šajā spriedumā jau iepriekš ir atzīts, ka

80galvenās cirtes caurmērs ir Meža likumā nostiprināts

81priekšnoteikums tam, lai varētu tikt saņemts apliecinājums koku

82ciršanai. Apstrīdētā norma satur pamatnosacījumus galvenās cirtes

83pēc caurmēra veikšanai.

84Tādējādi uz apstrīdēto normu ir

85attiecināma prasība veikt stratēģisko novērtējumu, ja tiek

86konstatēts, ka tai var būt būtiska ietekme uz vidi vai Eiropas

87nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju.

1Apstrīdētās normas izstrādes laikā Ministru

2kabinetam tika norādīts uz vairākiem ar apstrīdēto normu

3saistītiem riskiem, kas varētu novest pie kaitējuma videi.

4Pieteikuma iesniedzēji norādījuši, ka galvenās cirtes caurmēra

5samazināšana priedei, eglei un bērzam var izraisīt kaitējumu

6videi, jo var novest pie kailciršu skaita pieauguma, kas radītu

7plašāku mežu un dzīvotņu fragmentāciju un samazinātu vecāku audžu

8īpatsvaru. Apstrīdētā norma ilgtermiņā negatīvi ietekmēšot

9vairākus Eiropas nozīmes aizsargājamus biotopus un īpaši

10aizsargājamas putnu sugas. Ciršanas apjomu pieauguma dēļ

11īstermiņā palielināšoties izpostīto ligzdu skaits, bet ilgtermiņā

12mazināšoties dzīvotņu pieejamība sugām, kas saistītas ar veciem

13mežiem vai liela diametra kokiem.

14Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

15norādījusi, ka galvenās cirtes caurmēra samazināšana negatīvi

16ietekmēs divus no svarīgākajiem faktoriem, kas nodrošina

17bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu mežos, - meža platību

18viengabalainību un liela diametra koku pieejamību mežā. Tikšot

19negatīvi ietekmēta bioloģiskā daudzveidība, jo liela diametra

20koki ir nozīmīgs faktors retu un īpaši aizsargājamu sugu

21klātbūtnei mežā. Melnā dzilna kaļot dobumus kokos, kuri

22sasnieguši vismaz 38 centimetru diametru. No dzilnas klātbūtnes

23esot atkarīgas vairākas citas retas un aizsargājamas sugas.

24Atbilstoši iepriekš spēkā bijušajam regulējumam vismaz daļa koku

25esot bijuši piemēroti dzilnas ligzdošanai. Liela diametra koki

26esot nepieciešami arī dienas plēsīgajiem putniem, no kuriem

27lielākā daļa esot īpaši aizsargājamas sugas. Ne visu putnu sugu

28aizsardzībai varot tikt veidoti mikroliegumi, tāpēc to ligzdošana

29esot atkarīga arī no saimnieciski izmantojamos mežos esošiem

30kokiem. Ja samazinās galvenās cirtes caurmērs, būtiski

31samazināšoties retu un īpaši aizsargājamu putnu sugu ligzdošanas

32iespējas.

33Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

34norādījusi, ka, lai arī apstrīdētā norma neattiecas uz īpaši

35aizsargājamām dabas teritorijām, tomēr galvenās cirtes caurmēra

36samazināšana būtiski ietekmēs īpaši aizsargājamus biotopus ārpus

37īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem. Uz to

38tiesas sēdē uzmanību vērsa arī pieaicinātā persona Dr.

39biol. Guntis Brūmelis, atzīstot, ka pastāv risks attiecībā uz

40aizsargājamām sugām un biotopiem ārpus Eiropas nozīmes

41aizsargājamām dabas teritorijām.

4224.1. Ministru kabinets norāda, ka iespējamos vides

43kaitējuma riskus apstrīdētās normas pieņemšanas procesā esot

44vērtējis. Šīs normas ietekme uz bioloģisko daudzveidību un putnu

45sugām, kā arī riska faktori esot vērtēti pētījumā "Ietekmes

46uz vidi analīzes matrica galvenās cirtes caurmēra izmaiņām",

47kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes

48zinātnieku pētījumā "Galvenās cirtes parametru

49noteikšana", uz kuru pamata modelēta apstrīdētās normas

50ietekme uz vidi. Esot ņemti vērā arī vairāk nekā 10 Latvijas

51Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātnieku

52pētījumi. Ministru kabinets uzskata, ka pētījumi esot pierādījuši

53to, ka apstrīdētajai normai nebūs negatīvas ietekmes uz vidi.

54No apstrīdētās normas izstrādes materiāliem un tā, ko Ministru

55kabineta pārstāvji norādīja tiesas sēdē, izriet, ka, vērtējot

56riska faktorus, secināts, ka viena vecuma mākslīgi veidotās

57audzēs lielo dimensiju koku skaits galvenās cirtes vecumā un

58caurmērā ir lielāks nekā dabiski veidojušās dažāda vecuma audzēs;

59ka nav paredzama būtiska par 60 līdz 70 gadiem vecāku mežu

60īpatsvara samazināšanās, bet kopumā nedaudz palielināsies

61jaunaudžu aizņemtā platība; ka galvenās cirtes mērķa caurmēra

62maiņa neskar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu

63tīklu. Tāpat galvenās cirtes platība palielināšoties nebūtiski,

64proti, par 0,05 līdz 2,06 procentiem no kopējās privātajām

65personām piederošās mežu platības; prasība mežu obligāti

66atjaunot, stādot augstvērtīgu materiālu cirsmās, kurās veikta

67cirte pēc caurmēra, novērsīšot skujkoku audžu samazināšanos;

68ilgtermiņā veidošoties līdzsvarota audžu vecuma struktūra.

69Ministru kabinets norādījis arī uz to, ka vidējā kailcirtes

70platība Latvijā ir neliela, proti, mazāka par diviem

71hektāriem.

72Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāvis norādīja, ka galvenais

73iemesls, kādēļ apstrīdētajai normai nav būtiskas ietekmes uz

74vidi, esot tas, ka galvenās cirtes pēc caurmēra apjoms ir

75neliels. Izstrādājot apstrīdēto normu, esot prognozēts, ka

76galvenās cirtes pieaugums varētu būt 1670 hektāri gadā. Pēc

77Valsts meža dienesta datiem, pēc apstrīdētās normas pieņemšanas,

782022. gada otrajā pusē, šis pieaugums sasniedzis 711 hektārus.

79Savukārt 2023. gadā ciršanas platības pieaugums esot aptuveni

801200 hektāri.

81Ministru kabinets norādījis, ka nebūšot negatīvas ietekmes uz

82biotopiem ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un

83mikroliegumiem, jo, tiklīdz tiks apzināti aizsargājamie biotopi,

84tikšot izveidota aizsargājama teritorija vai mikroliegums, kurā

85galvenā cirte pēc caurmēra nebūšot atļauta. Turklāt apstrīdētā

86norma nespētu radīt būtisku kaitējumu ārpus īpaši aizsargājamām

87teritorijām un mikroliegumiem esošiem biotopiem, jo galvenās

88cirtes platības palielināšanās neesot būtiska.

89Tādējādi Ministru kabinets uzskata, ka pirms apstrīdētās

90normas pieņemšanas ir vērtējis tās ietekmi uz vidi un secinājis,

91ka būtiska ietekme uz vidi nav sagaidāma.

9224.2. Ministru kabineta norādītais pētījums

93"Ietekmes uz vidi analīzes matrica galvenās cirtes caurmēra

94izmaiņām" ir sagatavots prezentācijas veidā un nesniedz

95priekšstatu par to, kā nonākts pie secinājuma, ka būtiska ietekme

96uz vidi nav paredzama. Turklāt Pieteikuma iesniedzēji tiesas sēdē

97norādīja uz vairākiem riskiem, kas šajā pētījumā nav vērtēti,

98piemēram, tādiem kā mežaudzes struktūras vienkāršošanās, mirušās

99koksnes apjoma samazināšanās, traucējumu putniem pieaugums, mežu

100fragmentācija.

101No Ministru kabineta norādītā pētījuma "Galvenās cirtes

102parametru noteikšana", kas arī sagatavots prezentācijas

103veidā, ir konstatējams, ka tā mērķis bijis noteikt galvenās

104cirtes optimālos parametrus, kas nodrošina ekonomiski efektīvu

105meža resursu apsaimniekošanu, un secinājumi izdarīti attiecībā uz

106meža kapitālvērtības pieaugumu, tīro ienākumu gūšanas

107potenciālu.

108Apstrīdētās normas pieņemšanas procesā Ministru kabinets ir

109atsaucies arī uz mežzinātnes pētījumiem. Taču no lietas

110materiāliem un Ministru kabineta sniegtajām atbildēm

111konstatējams, ka ietekmes uz vidi vērtēšanā neatkarīgi sugu un

112biotopu aizsardzības speciālisti nav pieaicināti un šādu

113speciālistu pētījumi nav izmantoti. Tas liecina par to, ka dažādo

114interešu līdzsvars nav vispusīgi pārbaudīts, un no Ministru

115kabineta darbībām nevar gūt pārliecību arī par to, ka apstrīdētās

116normas iespējamā ietekme vērtēta, pienācīgi pārbaudot norādītos

117vides kaitējuma riskus attiecībā uz sugām un biotopiem.

118Tāpat ir konstatējams, ka Ministru kabineta 2022. gada 21.

119jūnija sēdē, kad tika pieņemta apstrīdētā norma, Zemkopības

120ministrijai kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

121ministriju uzdots sagatavot un iesniegt informatīvo ziņojumu,

122kurā būtu vispusīgi izvērtēti visi ar kailcirtēm saistītie

123aspekti, arī ietekme uz apkārtējo vidi un tās daudzveidību

124(sk. Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija sēdes protokolu

125Nr. 33, 79. §). Tas liecina par to, ka pirms apstrīdētās

126normas pieņemšanas Ministru kabineta rīcībā nav bijis pilnīgas un

127pietiekamas informācijas, lai apzinātu un vērtētu iespējamās

128negatīvās sekas.

12924.3. Ministru kabinets savus apsvērumus par iespējamo

130ietekmi uz aizsargājamām sugām un biotopiem ārpus īpaši

131aizsargājamām dabas teritorijām pamato galvenokārt ar to, ka

132ticis prognozēts neliels galvenās cirtes platības pieaugums un

133arī pēc apstrīdētās normas pieņemšanas esot redzams, ka platība

134pieaugusi nebūtiski. Tomēr tas neizslēdz risku, ka arī nelielā

135platībā atrodas īpaši aizsargājamas sugas un biotopi, kuriem

136apstrīdētās normas rezultātā var tikt nodarīts kaitējums.

137Vērtējot ietekmes uz vidi būtiskumu, jāņem vērā ne tikai

138teritorijas platība, bet arī tādi kritēriji kā ietekmes ilgums,

139biežums, seku atgriezeniskums, ietekmes kumulatīvais efekts,

140iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas jutīgums un īpatnības

141(sk. likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

14223.2 pantu).

143Pienācīgs plāna vai projekta ietekmes novērtējums ir jāveic,

144ja pastāv iespēja vai risks, ka šis plāns vai projekts var

145ievērojami ietekmēt attiecīgo teritoriju. Ievērojot it īpaši

146piesardzības principu, šāds risks pastāv tad, ja, pamatojoties uz

147objektīviem apstākļiem, nevar konstatēt, ka šis plāns vai

148projekts būtiski neietekmēs attiecīgo teritoriju (sk. Eiropas

149Savienības Tiesas 2011. gada 6. maija sprieduma C-538/09

150"Commission v Belgium" 39. punktu un 2018. gada 12.

151aprīļa sprieduma C-323/17 "People Over Wind and

152Sweetman" 34. punktu). Ja pastāv šaubas par to, vai ir

153iespējama būtiska ietekme, ir veicama pārbaude, kas ļauj efektīvi

154izvairīties no tā, ka tiek atļauta plānu vai projektu īstenošana,

155kas būtiski ietekmē aizsargājamo teritoriju (sk. Eiropas

156Savienības Tiesas 2004. gada 7. septembra sprieduma lietā

157C-127/02 "Waddenvereniging and

158Vogelsbeschermingvereniging" 44. punktu).

159Tādējādi, ņemot vērā piesardzības principu, stratēģiskais

160ietekmes uz vidi novērtējums ir veicams ne vien tad, ja pastāv

161risks, ka plānotā darbība var ietekmēt īpaši aizsargājamu dabas

162teritoriju, bet arī tad, ja, balstoties uz objektīvu informāciju,

163nevar izslēgt šādas ietekmes iespējamību.

164Tiesas sēdē Dr. biol. Guntis Brūmelis norādīja, ka

165pirms apstrīdētās normas pieņemšanas bija iespējams, izmantojot

166Meža reģistra datus, apzināt potenciālās mežaudzes, uz kurām

167attiektos ciršana pēc caurmēra, un kopsakarā ar informāciju par

168Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem vērtēt iespējamo

169nelabvēlīgo ietekmi.

170Satversmes tiesa konstatē, ka Ministru kabinets šādu vērtējumu

171nav veicis, bet secinājumus balstījis tikai uz prognozi, ka

172galvenās cirtes platības pieaugums būs neliels.

17324.4. Ministru kabinets norādījis, ka apstrīdētā norma

174ir jāskata kopsakarā ar citiem grozījumiem Ciršanas noteikumos un

175Meža atjaunošanas noteikumos, kuros paredzētas papildu dabas

176aizsardzības prasības un papildu meža atjaunošanas prasības.

177Tajos esot noteikts lielāks skaits cirtēs atstājamo ekoloģisko

178koku un kritalu, kā arī samazināts laikposms, kādā veicama

179mežaudzes atjaunošana pēc kailcirtes. Šie noteikumi paredzot

180stingrākas prasības meža atjaunošanai, lai uzlabotu meža

181kvalitāti un ilgtermiņa vērtību. Tikšot veidotas tādas mežaudzes,

182kuras sastāvēs no ģenētiski augstākas kvalitātes kokiem, kas būs

183noturīgāki pret klimata pārmaiņām. Galvenās cirtes caurmēra

184samazināšana kopsakarā ar grozījumiem Meža atjaunošanas

185noteikumos vidi ietekmēšot labvēlīgi.

186Stratēģiskais novērtējums ir veicams tad, ja ietekme uz vidi

187var būt būtiska. Likums "Par ietekmes uz vidi

188novērtējumu" ietekmi uz vidi definē kā tiešas vai netiešas

189pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa

190veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību (īpaši

191aizsargājamās sugas un to dzīvotnes, īpaši aizsargājamos un

192Eiropas Savienības nozīmes biotopus), augsni, zemes dzīles,

193ūdeni, gaisu, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un

194dabas mantojumu (sk. likuma "Par ietekmes uz vidi

195novērtējumu" 1. panta 1. punktu).

196Tādējādi likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

197nenosaka to, ka būtiska ietekme var būt tikai nelabvēlīga.

198Stratēģiskā novērtējuma ietvaros kopsakarā ir vērtējamas dažāda

199rakstura ietekmes - gan labvēlīgas, gan neitrālas, gan

200nelabvēlīgas. Tas, ka papildus tiek noteiktas prasības, kam var

201būt labvēlīga ietekme uz vidi, nevar būt par iemeslu stratēģiskā

202novērtējuma neveikšanai.

20324.5. Gan pirms apstrīdētās normas pieņemšanas, gan

204Satversmes tiesas sēdes laikā lietas dalībniekiem, kā arī

205pieaicinātajām personām bija un joprojām ir būtiski atšķirīgi

206viedokļi par apstrīdētās normas iespējamo ietekmi uz vidi.

207Pieteikuma iesniedzēju argumenti par šīs normas iespējamo ietekmi

208uz vidi, arī Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem un īpaši

209aizsargājamām putnu sugām, nav abstrakti un formāli, bet norāda

210uz to, ka apstrīdētajai normai šāda ietekme varētu būt. Savukārt

211darbības, ko Ministru kabinets veicis pirms apstrīdētās normas

212pieņemšanas, neliecina par vispusīgu iespējamās ietekmes uz vidi

213vērtēšanu.

214Satversmes tiesa atzīst, ka pastāv

215iespēja, ka apstrīdētā norma var radīt būtisku ietekmi uz vidi

216vai Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju.

1Ja ir iespējamība, ka apstrīdētā norma var radīt

2būtisku ietekmi uz vidi, Ministru kabinetam jārīkojas atbilstoši

3ilgtspējības principam un piesardzības principam un jāievēro

4likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Ministru

5kabineta 2004. gada 23. marta noteikumos Nr. 157 "Kārtība,

6kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"

7(turpmāk - Noteikumi par stratēģiskā novērtējuma veikšanas

8kārtību) paredzētā kārtība, kādā tiek izlemts jautājums par

9stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību.

10Atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

1123.1 panta pirmajai daļai, uzsākot tāda plānošanas

12dokumenta sagatavošanu, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi,

13arī uz Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju (Natura

142000), tā izstrādātājs iesniedz kompetentajai institūcijai

15rakstveida iesniegumu. Pirms rakstveida iesnieguma iesniegšanas

16izstrādātājs konsultējas ar ieinteresētajām vides un sabiedrības

17veselības institūcijām par plānošanas dokumenta īstenošanas

18iespējamo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību un par stratēģiskā

19novērtējuma nepieciešamību. Iesniegumā tā izstrādātājam, ņemot

20vērā arī likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

2123.2 pantā noteiktos stratēģiskā novērtējuma

22kritērijus un ieinteresēto institūciju viedokli, ir jāpamato

23nepieciešamība piemērot stratēģisko novērtējumu vai arī iemesli,

24kuru dēļ konkrētajam plānošanas dokumentam stratēģiskais

25novērtējums nav nepieciešams.

26Savukārt, izvērtējot izstrādātāja iesniegumu, Vides

27pārraudzības valsts birojs pieņem lēmumu par to, vai attiecībā uz

28konkrēto dokumentu ir veicams stratēģiskais ietekmes uz vidi

29novērtējums (sk. likuma "Par ietekmes uz vidi

30novērtējumu" 23.3 pantu un Noteikumu par

31stratēģiskā novērtējuma veikšanas kārtību 7. punktu).

32Satversmes tiesa atzīst, ka iespējamās ietekmes vērtējums, ko

33Ministru kabinets veicis pirms apstrīdētās normas pieņemšanas,

34nevar aizstāt likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

35paredzēto procedūru, kurā ir noteikti konkrēti ietekmes būtiskuma

36vērtēšanas kritēriji, kā arī paredzētas konsultācijas ar vides

37institūcijām. Situācijā, kad ir pamats domāt par iespējamās

38ietekmes uz vidi būtiskumu, tieši šī procedūra ļauj objektīvi,

39ievērojot visu iesaistīto personu intereses, noskaidrot, vai šāda

40ietekme tiešām būs un vai ir jāveic stratēģiskais

41novērtējums.

42Ministru kabinets atbildes rakstā norāda, ka pat tad, ja pirms

43apstrīdētās normas pieņemšanas bija jāveic stratēģiskais

44novērtējums, pastāvēja steidzamības apstākļi, kas attaisnojot

45šāda novērtējuma neveikšanu. Proti, apstrīdēto normu kopā ar

46grozījumiem Meža atjaunošanas noteikumos bijis nepieciešams

47pieņemt steidzamības kārtībā, jo 2022. gadā izveidojusies

48enerģētiskā krīze raisījusi bažas par vietējās izcelsmes

49atjaunojamo energoresursu - malkas un šķeldas - pieejamību.

50Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

514. panta sestās daļas 2. punktu noteikumi par stratēģisko

52novērtējumu neattiecas uz plānošanas dokumentiem, kas saistīti

53tikai ar ārkārtas situācijām. No minētās normas izriet, ka

54ārkārtas situācijai ir jābūt vienīgajam mērķim, lai būtu

55pieļaujama atkāpšanās no prasības par stratēģiskā novērtējuma

56nepieciešamību.

57Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētās normas pieņemšanas

58pamatā jau no 2016. gada, kad tika uzsākta tās virzība, bija

59mērķis uzlabot nākotnes mežu noturību pret klimata pārmaiņām un

60palielināt mežu ražību un ogļskābās gāzes piesaisti. Savukārt

61enerģētiskā krīze un šķeldas cenu kāpums tikai paātrinājis

62apstrīdētās normas pieņemšanu, taču šo jautājumu risināšana

63neesot bijusi apstrīdētās normas galvenais mērķis. Šķeldas cenas

64kāpums bijis steidzamības pamatojums, taču noteikumu projekta

65mērķis bijis cits - ilgtspējīga, daudzpusīga meža

66apsaimniekošana.

67Tādējādi jau arī pats Ministru kabinets atzīst to, ka

68apstrīdētās normas pieņemšana nebija saistīta tikai ar ārkārtas

69situāciju vien. Tā kā apstrīdētās normas mērķis nebija tikai

70ārkārtas situācijas risināšana, nav pastāvējuši tādi apstākļi,

71kas ļautu atkāpties no stratēģiskā novērtējuma procedūras.

72Ministru kabinets nav ievērojis kārtību, kādā pirms tāda

73normatīvā akta pieņemšanas, kuram var būt būtiska ietekme uz

74vidi, ir jāvērtē šīs iespējamās ietekmes būtiskums un

75nepieciešamība veikt stratēģisko novērtējumu. Ievērojot iepriekš

76norādīto procesuālo kārtību, varēja tikt pieņemts citāds lēmums

77attiecībā uz stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību.

78Tādējādi Satversmes tiesa atzīst, ka

79apstrīdētās normas pieņemšanas procesā nav ievērots ilgtspējības

80princips un piesardzības princips. Līdz ar to apstrīdētā norma

81neatbilst Satversmes 115. pantam.

1Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

2daļu tiesību norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka

3juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no

4sprieduma publicēšanas dienas, ja tiesa nav noteikusi citādi.

5Saskaņā ar šā likuma 31. panta 11. punktu Satversmes tiesa var

6spriedumā norādīt brīdi, ar kuru zaudē spēku apstrīdētā tiesību

7norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka

8tiesību normai.

9Pieteikuma iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto

10normu par spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās brīža. Tādējādi

11Satversmes tiesai ir jāvērtē, ar kuru brīdi apstrīdētā norma

12atzīstama par spēkā neesošu.

13Pieteikuma iesniedzēji pamato savu lūgumu ar to, ka no 2022.

14gada 30. jūnija, kad apstrīdētā norma stājās spēkā, līdz 2023.

15gada 1. janvārim ir būtiski pieaudzis izsniegto ciršanas

16apliecinājumu skaits. Meža īpašnieki bijuši ieinteresēti saņemt

17trīs gadus derīgos ciršanas apliecinājumus, lai jaunās mežaudžu

18atjaunošanas prasības uz tiem neattiektos. Ja apstrīdēto normu

19atzītu par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma

20pasludināšanas brīža, tad apliecinājumi koku ciršanai, kas

21izsniegti, pamatojoties uz apstrīdētajā normā ietvertajiem

22caurmēra rādītājiem, būtu spēkā un cirsmas, kuras vēl nav

23izcirstas, varētu turpināt izcirst līdz apliecinājuma derīguma

24termiņa beigām. Tas būtiski negatīvi ietekmētu vidi un plašākas

25sabiedrības intereses.

26Ministru kabineta pārstāvis norādīja, ka jāņem vērā arī

27apstāklis, ka daudzi meža īpašnieki pēc cirsmas apliecinājumu

28saņemšanas šīs cirsmas ir pārdevuši ar koksnes ieguvi saistītiem

29uzņēmumiem un saņēmuši par to samaksu. Normas atcelšana radīšot

30civiltiesisko strīdu skaita pieaugumu tiesās.

3126.1. Izvērtējot, vai atzīt apstrīdēto normu par spēkā

32neesošu no tās spēkā stāšanās brīža, Satversmes tiesai jāapsver,

33kādas sekas tas varētu radīt (sal. sk. Satversmes tiesas 2020.

34gada 20. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-09-03 24.2.

35punktu).

36Pamatojoties uz apstrīdētajām normām, ir izdoti apliecinājumi

37koku ciršanai. Šie apliecinājumi ir derīgi trīs gadus, tādējādi

38pastāv iespēja, ka vēl neizcirstās cirsmas šajā laikposmā varēs

39nocirst. Ņemot to vērā, Satversmes tiesa atzīst, ka apstrīdētā

40norma ir jāatzīst par spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās

41brīža.

42Ciršanas apliecinājumi ir to adresātiem labvēlīgi

43administratīvie akti. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma

44normām administratīvais akts nezaudē savu spēku tāpēc vien, ka

45tiesību norma, uz kura pamata tas izdots, ir atzīta par

46prettiesisku. Lai arī tas nozīmē, ka administratīvais akts

47objektīvi jau no paša sākuma ir bijis prettiesisks, šāds akts

48paliek spēkā, kamēr tiek izpildīts vai kamēr iestājas tā derīguma

49beigu termiņš.

50Tādējādi apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu no tās

51spēkā stāšanās brīža pati par sevi nenovērstu apstrīdētās normas

52radītās sekas, uz kurām norādījuši Pieteikuma iesniedzēji.

5326.2. Satversmes tiesas likuma 31. panta 12. punkts

54noteic, ka Satversmes tiesas spriedumā var tikt ietverti

55"citi tiesas nolēmumi". Satversmes tiesas likums

56piešķir pašai tiesai pilnvaras lemt par sprieduma izpildes

57nodrošināšanu, proti, noteikt savu spriedumu tiesiskās sekas

58(sk. Satversmes tiesas 2014. gada 6. novembra sprieduma lietā

59Nr. 2013-20-03 14.1. punktu).

60Atbilstoši Ciršanas noteikumu 86. punktam gadījumā, kad

61apliecinājuma darbības laikā mainās tiesiskie apstākļi, Valsts

62meža dienests ir tiesīgs pieņemt lēmumu par apliecinājuma

63atcelšanu. Arī atbilstoši Administratīvā procesa likuma 86. panta

64otrās daļas 2. punktam adresātam labvēlīgu prettiesisku

65administratīvo aktu var atcelt, ja tiesību norma paredz

66administratīvā akta atcelšanu. Turklāt šādā gadījumā

67administratīvā akta adresāts ar tiesiskās paļāvības aizsardzības

68principu netiek aizsargāts, jo ir brīdināts par šādu seku

69iespējamību un viņam ar to ir jārēķinās.

70Viens no gadījumiem, kad mainās tiesiskie apstākļi, ir tiesību

71normas atzīšana par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas spriedumu.

72Tādējādi Ciršanas noteikumi paredz, ka uz Satversmes tiesas

73sprieduma pamata ir iespējama ciršanas apliecinājumu atcelšana un

74to saņēmējus neaizsargā tiesiskās paļāvības aizsardzības

75princips.

76Ciršanas noteikumi neparedz obligātu pienākumu atcelt ciršanas

77apliecinājumus, tomēr arī Eiropas Savienības Tiesa ir uzsvērusi

78dalībvalsts pienākumu novērst ietekmes uz vidi novērtējuma

79nepilnību sekas. Novērtējuma direktīvas galvenais mērķis netiktu

80ievērots, ja tiesas neveiktu savas valsts tiesībās paredzētos

81pasākumus, kas ir piemēroti tam, lai novērstu iespēju, ka šāds

82plāns vai programma, tostarp to ietvaros realizējami projekti,

83varētu tikt īstenoti bez vides novērtējuma (sk. Eiropas

84Savienības Tiesas 2012. gada 28. februāra sprieduma C-41/11

85"Inter-Environnement Wallonie and Terre wallonne"

8644.-47. punktu).

87Līdz ar to Satversmes tiesa atzīst, ka Ministru kabinetam ir

88jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to, ka spēku zaudē tie spēkā

89esošie ciršanas apliecinājumi, kas izdoti, pamatojoties uz

90apstrīdēto normu, gadījumos, kad koku caurmērs cirtē ir mazāks,

91nekā tas bija paredzēts Ciršanas noteikumu 7. pielikumā

92redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 29. jūnijam.

9326.3. Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka tai

94iespēju robežās ir jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu

95veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu

96pieteikuma iesniedzējiem vai citām personām Satversmē garantēto

97pamattiesību aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu

98valsts vai sabiedrības interesēm. Ja tas ir iespējams un

99nepieciešams, Satversmes tiesa sprieduma nolēmumu daļā var atzīt,

100ka juridisko spēku atgūst tiesību normas, kas grozītas ar tādu

101apstrīdēto aktu, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu

102augstāka juridiska spēka tiesību normām (sal. sk. Satversmes

103tiesas 2010. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2009-85-01 22.

104punktu).

105Pieteikuma iesniedzēji Ciršanas noteikumu 7. pielikumu

106apstrīdējuši tikai daļā, ar kuru galvenās cirtes caurmērs tika

107samazināts. Apstrīdētajai normai zaudējot spēku, rastos tāda

108situācija, ka attiecībā uz atsevišķu egļu, priežu un bērzu

109bonitātēm tiesiskajā regulējumā vispār nebūtu noteikts galvenās

110cirtes caurmērs. Galvenā cirte attiecībā uz šo sugu bonitāšu

111kokiem joprojām varētu tikt veikta, kokiem sasniedzot Meža likuma

1129. panta pirmās daļas 1. punktā norādīto vecumu. Taču meža

113īpašniekiem līdz šim ir bijusi iespēja veikt galveno cirti arī

114pēc caurmēra. Turklāt stratēģiskais novērtējums Meža

115pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam tika veikts laikā, kad bija

116spēkā Ciršanas noteikumu 7. pielikums tādā redakcijā, kāda bija

117pirms apstrīdētās normas pieņemšanas. Tātad veiktajā ietekmes uz

118vidi novērtējumā ir ņemts vērā iepriekš noteiktais galvenās

119cirtes caurmērs. Ņemot vērā arī meža īpašnieku intereses, ir

120atzīstams, ka jālemj par līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās

121brīdim spēkā bijušās tiesību normas juridiskā spēka atjaunošanu.

122Taču, ņemot vērā to, ka Ciršanas noteikumu 7. pielikums zaudē

123spēku tikai apstrīdētajā daļā, 7. pielikuma redakcija, kas bija

124spēkā līdz 2022. gada 29. jūnijam, ir atjaunojama daļā, kurā

125spēku zaudējusi apstrīdētā norma.

126Nolēmumu

127daļa

128Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

129Satversmes tiesa

130nosprieda: