26. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka

juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no

sprieduma publicēšanas dienas, ja tiesa nav noteikusi citādi.

Saskaņā ar šā likuma 31. panta 11. punktu Satversmes tiesa var

spriedumā norādīt brīdi, ar kuru zaudē spēku apstrīdētā tiesību

norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka

tiesību normai.

Pieteikuma iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto

normu par spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās brīža. Tādējādi

Satversmes tiesai ir jāvērtē, ar kuru brīdi apstrīdētā norma

atzīstama par spēkā neesošu.

Pieteikuma iesniedzēji pamato savu lūgumu ar to, ka no 2022.

gada 30. jūnija, kad apstrīdētā norma stājās spēkā, līdz 2023.

gada 1. janvārim ir būtiski pieaudzis izsniegto ciršanas

apliecinājumu skaits. Meža īpašnieki bijuši ieinteresēti saņemt

trīs gadus derīgos ciršanas apliecinājumus, lai jaunās mežaudžu

atjaunošanas prasības uz tiem neattiektos. Ja apstrīdēto normu

atzītu par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma

pasludināšanas brīža, tad apliecinājumi koku ciršanai, kas

izsniegti, pamatojoties uz apstrīdētajā normā ietvertajiem

caurmēra rādītājiem, būtu spēkā un cirsmas, kuras vēl nav

izcirstas, varētu turpināt izcirst līdz apliecinājuma derīguma

termiņa beigām. Tas būtiski negatīvi ietekmētu vidi un plašākas

sabiedrības intereses.

Ministru kabineta pārstāvis norādīja, ka jāņem vērā arī

apstāklis, ka daudzi meža īpašnieki pēc cirsmas apliecinājumu

saņemšanas šīs cirsmas ir pārdevuši ar koksnes ieguvi saistītiem

uzņēmumiem un saņēmuši par to samaksu. Normas atcelšana radīšot

civiltiesisko strīdu skaita pieaugumu tiesās.

26.1. Izvērtējot, vai atzīt apstrīdēto normu par spēkā

neesošu no tās spēkā stāšanās brīža, Satversmes tiesai jāapsver,

kādas sekas tas varētu radīt (sal. sk. Satversmes tiesas 2020.

gada 20. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-09-03 24.2.

punktu).

Pamatojoties uz apstrīdētajām normām, ir izdoti apliecinājumi

koku ciršanai. Šie apliecinājumi ir derīgi trīs gadus, tādējādi

pastāv iespēja, ka vēl neizcirstās cirsmas šajā laikposmā varēs

nocirst. Ņemot to vērā, Satversmes tiesa atzīst, ka apstrīdētā

norma ir jāatzīst par spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās

brīža.

Ciršanas apliecinājumi ir to adresātiem labvēlīgi

administratīvie akti. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma

normām administratīvais akts nezaudē savu spēku tāpēc vien, ka

tiesību norma, uz kura pamata tas izdots, ir atzīta par

prettiesisku. Lai arī tas nozīmē, ka administratīvais akts

objektīvi jau no paša sākuma ir bijis prettiesisks, šāds akts

paliek spēkā, kamēr tiek izpildīts vai kamēr iestājas tā derīguma

beigu termiņš.

Tādējādi apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu no tās

spēkā stāšanās brīža pati par sevi nenovērstu apstrīdētās normas

radītās sekas, uz kurām norādījuši Pieteikuma iesniedzēji.

26.2. Satversmes tiesas likuma 31. panta 12. punkts

noteic, ka Satversmes tiesas spriedumā var tikt ietverti

"citi tiesas nolēmumi". Satversmes tiesas likums

piešķir pašai tiesai pilnvaras lemt par sprieduma izpildes

nodrošināšanu, proti, noteikt savu spriedumu tiesiskās sekas

(sk. Satversmes tiesas 2014. gada 6. novembra sprieduma lietā

Nr. 2013-20-03 14.1. punktu).

Atbilstoši Ciršanas noteikumu 86. punktam gadījumā, kad

apliecinājuma darbības laikā mainās tiesiskie apstākļi, Valsts

meža dienests ir tiesīgs pieņemt lēmumu par apliecinājuma

atcelšanu. Arī atbilstoši Administratīvā procesa likuma 86. panta

otrās daļas 2. punktam adresātam labvēlīgu prettiesisku

administratīvo aktu var atcelt, ja tiesību norma paredz

administratīvā akta atcelšanu. Turklāt šādā gadījumā

administratīvā akta adresāts ar tiesiskās paļāvības aizsardzības

principu netiek aizsargāts, jo ir brīdināts par šādu seku

iespējamību un viņam ar to ir jārēķinās.

Viens no gadījumiem, kad mainās tiesiskie apstākļi, ir tiesību

normas atzīšana par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas spriedumu.

Tādējādi Ciršanas noteikumi paredz, ka uz Satversmes tiesas

sprieduma pamata ir iespējama ciršanas apliecinājumu atcelšana un

to saņēmējus neaizsargā tiesiskās paļāvības aizsardzības

princips.

Ciršanas noteikumi neparedz obligātu pienākumu atcelt ciršanas

apliecinājumus, tomēr arī Eiropas Savienības Tiesa ir uzsvērusi

dalībvalsts pienākumu novērst ietekmes uz vidi novērtējuma

nepilnību sekas. Novērtējuma direktīvas galvenais mērķis netiktu

ievērots, ja tiesas neveiktu savas valsts tiesībās paredzētos

pasākumus, kas ir piemēroti tam, lai novērstu iespēju, ka šāds

plāns vai programma, tostarp to ietvaros realizējami projekti,

varētu tikt īstenoti bez vides novērtējuma (sk. Eiropas

Savienības Tiesas 2012. gada 28. februāra sprieduma C-41/11

"Inter-Environnement Wallonie and Terre wallonne"

44.-47. punktu).

Līdz ar to Satversmes tiesa atzīst, ka Ministru kabinetam ir

jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to, ka spēku zaudē tie spēkā

esošie ciršanas apliecinājumi, kas izdoti, pamatojoties uz

apstrīdēto normu, gadījumos, kad koku caurmērs cirtē ir mazāks,

nekā tas bija paredzēts Ciršanas noteikumu 7. pielikumā

redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 29. jūnijam.

26.3. Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka tai

iespēju robežās ir jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu

veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu

pieteikuma iesniedzējiem vai citām personām Satversmē garantēto

pamattiesību aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu

valsts vai sabiedrības interesēm. Ja tas ir iespējams un

nepieciešams, Satversmes tiesa sprieduma nolēmumu daļā var atzīt,

ka juridisko spēku atgūst tiesību normas, kas grozītas ar tādu

apstrīdēto aktu, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu

augstāka juridiska spēka tiesību normām (sal. sk. Satversmes

tiesas 2010. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2009-85-01 22.

punktu).

Pieteikuma iesniedzēji Ciršanas noteikumu 7. pielikumu

apstrīdējuši tikai daļā, ar kuru galvenās cirtes caurmērs tika

samazināts. Apstrīdētajai normai zaudējot spēku, rastos tāda

situācija, ka attiecībā uz atsevišķu egļu, priežu un bērzu

bonitātēm tiesiskajā regulējumā vispār nebūtu noteikts galvenās

cirtes caurmērs. Galvenā cirte attiecībā uz šo sugu bonitāšu

kokiem joprojām varētu tikt veikta, kokiem sasniedzot Meža likuma

9. panta pirmās daļas 1. punktā norādīto vecumu. Taču meža

īpašniekiem līdz šim ir bijusi iespēja veikt galveno cirti arī

pēc caurmēra. Turklāt stratēģiskais novērtējums Meža

pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam tika veikts laikā, kad bija

spēkā Ciršanas noteikumu 7. pielikums tādā redakcijā, kāda bija

pirms apstrīdētās normas pieņemšanas. Tātad veiktajā ietekmes uz

vidi novērtējumā ir ņemts vērā iepriekš noteiktais galvenās

cirtes caurmērs. Ņemot vērā arī meža īpašnieku intereses, ir

atzīstams, ka jālemj par līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās

brīdim spēkā bijušās tiesību normas juridiskā spēka atjaunošanu.

Taču, ņemot vērā to, ka Ciršanas noteikumu 7. pielikums zaudē

spēku tikai apstrīdētajā daļā, 7. pielikuma redakcija, kas bija

spēkā līdz 2022. gada 29. jūnijam, ir atjaunojama daļā, kurā

spēku zaudējusi apstrīdētā norma.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda: