26. punkts

1Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

2daļu tiesību norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka

3juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no

4sprieduma publicēšanas dienas, ja tiesa nav noteikusi citādi.

5Saskaņā ar šā likuma 31. panta 11. punktu Satversmes tiesa var

6spriedumā norādīt brīdi, ar kuru zaudē spēku apstrīdētā tiesību

7norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka

8tiesību normai.

9Pieteikuma iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto

10normu par spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās brīža. Tādējādi

11Satversmes tiesai ir jāvērtē, ar kuru brīdi apstrīdētā norma

12atzīstama par spēkā neesošu.

13Pieteikuma iesniedzēji pamato savu lūgumu ar to, ka no 2022.

14gada 30. jūnija, kad apstrīdētā norma stājās spēkā, līdz 2023.

15gada 1. janvārim ir būtiski pieaudzis izsniegto ciršanas

16apliecinājumu skaits. Meža īpašnieki bijuši ieinteresēti saņemt

17trīs gadus derīgos ciršanas apliecinājumus, lai jaunās mežaudžu

18atjaunošanas prasības uz tiem neattiektos. Ja apstrīdēto normu

19atzītu par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma

20pasludināšanas brīža, tad apliecinājumi koku ciršanai, kas

21izsniegti, pamatojoties uz apstrīdētajā normā ietvertajiem

22caurmēra rādītājiem, būtu spēkā un cirsmas, kuras vēl nav

23izcirstas, varētu turpināt izcirst līdz apliecinājuma derīguma

24termiņa beigām. Tas būtiski negatīvi ietekmētu vidi un plašākas

25sabiedrības intereses.

26Ministru kabineta pārstāvis norādīja, ka jāņem vērā arī

27apstāklis, ka daudzi meža īpašnieki pēc cirsmas apliecinājumu

28saņemšanas šīs cirsmas ir pārdevuši ar koksnes ieguvi saistītiem

29uzņēmumiem un saņēmuši par to samaksu. Normas atcelšana radīšot

30civiltiesisko strīdu skaita pieaugumu tiesās.

3126.1. Izvērtējot, vai atzīt apstrīdēto normu par spēkā

32neesošu no tās spēkā stāšanās brīža, Satversmes tiesai jāapsver,

33kādas sekas tas varētu radīt (sal. sk. Satversmes tiesas 2020.

34gada 20. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-09-03 24.2.

35punktu).

36Pamatojoties uz apstrīdētajām normām, ir izdoti apliecinājumi

37koku ciršanai. Šie apliecinājumi ir derīgi trīs gadus, tādējādi

38pastāv iespēja, ka vēl neizcirstās cirsmas šajā laikposmā varēs

39nocirst. Ņemot to vērā, Satversmes tiesa atzīst, ka apstrīdētā

40norma ir jāatzīst par spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās

41brīža.

42Ciršanas apliecinājumi ir to adresātiem labvēlīgi

43administratīvie akti. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma

44normām administratīvais akts nezaudē savu spēku tāpēc vien, ka

45tiesību norma, uz kura pamata tas izdots, ir atzīta par

46prettiesisku. Lai arī tas nozīmē, ka administratīvais akts

47objektīvi jau no paša sākuma ir bijis prettiesisks, šāds akts

48paliek spēkā, kamēr tiek izpildīts vai kamēr iestājas tā derīguma

49beigu termiņš.

50Tādējādi apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu no tās

51spēkā stāšanās brīža pati par sevi nenovērstu apstrīdētās normas

52radītās sekas, uz kurām norādījuši Pieteikuma iesniedzēji.

5326.2. Satversmes tiesas likuma 31. panta 12. punkts

54noteic, ka Satversmes tiesas spriedumā var tikt ietverti

55"citi tiesas nolēmumi". Satversmes tiesas likums

56piešķir pašai tiesai pilnvaras lemt par sprieduma izpildes

57nodrošināšanu, proti, noteikt savu spriedumu tiesiskās sekas

58(sk. Satversmes tiesas 2014. gada 6. novembra sprieduma lietā

59Nr. 2013-20-03 14.1. punktu).

60Atbilstoši Ciršanas noteikumu 86. punktam gadījumā, kad

61apliecinājuma darbības laikā mainās tiesiskie apstākļi, Valsts

62meža dienests ir tiesīgs pieņemt lēmumu par apliecinājuma

63atcelšanu. Arī atbilstoši Administratīvā procesa likuma 86. panta

64otrās daļas 2. punktam adresātam labvēlīgu prettiesisku

65administratīvo aktu var atcelt, ja tiesību norma paredz

66administratīvā akta atcelšanu. Turklāt šādā gadījumā

67administratīvā akta adresāts ar tiesiskās paļāvības aizsardzības

68principu netiek aizsargāts, jo ir brīdināts par šādu seku

69iespējamību un viņam ar to ir jārēķinās.

70Viens no gadījumiem, kad mainās tiesiskie apstākļi, ir tiesību

71normas atzīšana par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas spriedumu.

72Tādējādi Ciršanas noteikumi paredz, ka uz Satversmes tiesas

73sprieduma pamata ir iespējama ciršanas apliecinājumu atcelšana un

74to saņēmējus neaizsargā tiesiskās paļāvības aizsardzības

75princips.

76Ciršanas noteikumi neparedz obligātu pienākumu atcelt ciršanas

77apliecinājumus, tomēr arī Eiropas Savienības Tiesa ir uzsvērusi

78dalībvalsts pienākumu novērst ietekmes uz vidi novērtējuma

79nepilnību sekas. Novērtējuma direktīvas galvenais mērķis netiktu

80ievērots, ja tiesas neveiktu savas valsts tiesībās paredzētos

81pasākumus, kas ir piemēroti tam, lai novērstu iespēju, ka šāds

82plāns vai programma, tostarp to ietvaros realizējami projekti,

83varētu tikt īstenoti bez vides novērtējuma (sk. Eiropas

84Savienības Tiesas 2012. gada 28. februāra sprieduma C-41/11

85"Inter-Environnement Wallonie and Terre wallonne"

8644.-47. punktu).

87Līdz ar to Satversmes tiesa atzīst, ka Ministru kabinetam ir

88jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to, ka spēku zaudē tie spēkā

89esošie ciršanas apliecinājumi, kas izdoti, pamatojoties uz

90apstrīdēto normu, gadījumos, kad koku caurmērs cirtē ir mazāks,

91nekā tas bija paredzēts Ciršanas noteikumu 7. pielikumā

92redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 29. jūnijam.

9326.3. Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka tai

94iespēju robežās ir jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu

95veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu

96pieteikuma iesniedzējiem vai citām personām Satversmē garantēto

97pamattiesību aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu

98valsts vai sabiedrības interesēm. Ja tas ir iespējams un

99nepieciešams, Satversmes tiesa sprieduma nolēmumu daļā var atzīt,

100ka juridisko spēku atgūst tiesību normas, kas grozītas ar tādu

101apstrīdēto aktu, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu

102augstāka juridiska spēka tiesību normām (sal. sk. Satversmes

103tiesas 2010. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2009-85-01 22.

104punktu).

105Pieteikuma iesniedzēji Ciršanas noteikumu 7. pielikumu

106apstrīdējuši tikai daļā, ar kuru galvenās cirtes caurmērs tika

107samazināts. Apstrīdētajai normai zaudējot spēku, rastos tāda

108situācija, ka attiecībā uz atsevišķu egļu, priežu un bērzu

109bonitātēm tiesiskajā regulējumā vispār nebūtu noteikts galvenās

110cirtes caurmērs. Galvenā cirte attiecībā uz šo sugu bonitāšu

111kokiem joprojām varētu tikt veikta, kokiem sasniedzot Meža likuma

1129. panta pirmās daļas 1. punktā norādīto vecumu. Taču meža

113īpašniekiem līdz šim ir bijusi iespēja veikt galveno cirti arī

114pēc caurmēra. Turklāt stratēģiskais novērtējums Meža

115pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam tika veikts laikā, kad bija

116spēkā Ciršanas noteikumu 7. pielikums tādā redakcijā, kāda bija

117pirms apstrīdētās normas pieņemšanas. Tātad veiktajā ietekmes uz

118vidi novērtējumā ir ņemts vērā iepriekš noteiktais galvenās

119cirtes caurmērs. Ņemot vērā arī meža īpašnieku intereses, ir

120atzīstams, ka jālemj par līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās

121brīdim spēkā bijušās tiesību normas juridiskā spēka atjaunošanu.

122Taču, ņemot vērā to, ka Ciršanas noteikumu 7. pielikums zaudē

123spēku tikai apstrīdētajā daļā, 7. pielikuma redakcija, kas bija

124spēkā līdz 2022. gada 29. jūnijam, ir atjaunojama daļā, kurā

125spēku zaudējusi apstrīdētā norma.

126Nolēmumu

127daļa

128Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

129Satversmes tiesa

130nosprieda: