25. punkts

1Ja ir iespējamība, ka apstrīdētā norma var radīt

2būtisku ietekmi uz vidi, Ministru kabinetam jārīkojas atbilstoši

3ilgtspējības principam un piesardzības principam un jāievēro

4likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Ministru

5kabineta 2004. gada 23. marta noteikumos Nr. 157 "Kārtība,

6kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums"

7(turpmāk - Noteikumi par stratēģiskā novērtējuma veikšanas

8kārtību) paredzētā kārtība, kādā tiek izlemts jautājums par

9stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību.

10Atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

1123.1 panta pirmajai daļai, uzsākot tāda plānošanas

12dokumenta sagatavošanu, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi,

13arī uz Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju (Natura

142000), tā izstrādātājs iesniedz kompetentajai institūcijai

15rakstveida iesniegumu. Pirms rakstveida iesnieguma iesniegšanas

16izstrādātājs konsultējas ar ieinteresētajām vides un sabiedrības

17veselības institūcijām par plānošanas dokumenta īstenošanas

18iespējamo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību un par stratēģiskā

19novērtējuma nepieciešamību. Iesniegumā tā izstrādātājam, ņemot

20vērā arī likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

2123.2 pantā noteiktos stratēģiskā novērtējuma

22kritērijus un ieinteresēto institūciju viedokli, ir jāpamato

23nepieciešamība piemērot stratēģisko novērtējumu vai arī iemesli,

24kuru dēļ konkrētajam plānošanas dokumentam stratēģiskais

25novērtējums nav nepieciešams.

26Savukārt, izvērtējot izstrādātāja iesniegumu, Vides

27pārraudzības valsts birojs pieņem lēmumu par to, vai attiecībā uz

28konkrēto dokumentu ir veicams stratēģiskais ietekmes uz vidi

29novērtējums (sk. likuma "Par ietekmes uz vidi

30novērtējumu" 23.3 pantu un Noteikumu par

31stratēģiskā novērtējuma veikšanas kārtību 7. punktu).

32Satversmes tiesa atzīst, ka iespējamās ietekmes vērtējums, ko

33Ministru kabinets veicis pirms apstrīdētās normas pieņemšanas,

34nevar aizstāt likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

35paredzēto procedūru, kurā ir noteikti konkrēti ietekmes būtiskuma

36vērtēšanas kritēriji, kā arī paredzētas konsultācijas ar vides

37institūcijām. Situācijā, kad ir pamats domāt par iespējamās

38ietekmes uz vidi būtiskumu, tieši šī procedūra ļauj objektīvi,

39ievērojot visu iesaistīto personu intereses, noskaidrot, vai šāda

40ietekme tiešām būs un vai ir jāveic stratēģiskais

41novērtējums.

42Ministru kabinets atbildes rakstā norāda, ka pat tad, ja pirms

43apstrīdētās normas pieņemšanas bija jāveic stratēģiskais

44novērtējums, pastāvēja steidzamības apstākļi, kas attaisnojot

45šāda novērtējuma neveikšanu. Proti, apstrīdēto normu kopā ar

46grozījumiem Meža atjaunošanas noteikumos bijis nepieciešams

47pieņemt steidzamības kārtībā, jo 2022. gadā izveidojusies

48enerģētiskā krīze raisījusi bažas par vietējās izcelsmes

49atjaunojamo energoresursu - malkas un šķeldas - pieejamību.

50Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

514. panta sestās daļas 2. punktu noteikumi par stratēģisko

52novērtējumu neattiecas uz plānošanas dokumentiem, kas saistīti

53tikai ar ārkārtas situācijām. No minētās normas izriet, ka

54ārkārtas situācijai ir jābūt vienīgajam mērķim, lai būtu

55pieļaujama atkāpšanās no prasības par stratēģiskā novērtējuma

56nepieciešamību.

57Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētās normas pieņemšanas

58pamatā jau no 2016. gada, kad tika uzsākta tās virzība, bija

59mērķis uzlabot nākotnes mežu noturību pret klimata pārmaiņām un

60palielināt mežu ražību un ogļskābās gāzes piesaisti. Savukārt

61enerģētiskā krīze un šķeldas cenu kāpums tikai paātrinājis

62apstrīdētās normas pieņemšanu, taču šo jautājumu risināšana

63neesot bijusi apstrīdētās normas galvenais mērķis. Šķeldas cenas

64kāpums bijis steidzamības pamatojums, taču noteikumu projekta

65mērķis bijis cits - ilgtspējīga, daudzpusīga meža

66apsaimniekošana.

67Tādējādi jau arī pats Ministru kabinets atzīst to, ka

68apstrīdētās normas pieņemšana nebija saistīta tikai ar ārkārtas

69situāciju vien. Tā kā apstrīdētās normas mērķis nebija tikai

70ārkārtas situācijas risināšana, nav pastāvējuši tādi apstākļi,

71kas ļautu atkāpties no stratēģiskā novērtējuma procedūras.

72Ministru kabinets nav ievērojis kārtību, kādā pirms tāda

73normatīvā akta pieņemšanas, kuram var būt būtiska ietekme uz

74vidi, ir jāvērtē šīs iespējamās ietekmes būtiskums un

75nepieciešamība veikt stratēģisko novērtējumu. Ievērojot iepriekš

76norādīto procesuālo kārtību, varēja tikt pieņemts citāds lēmums

77attiecībā uz stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību.

78Tādējādi Satversmes tiesa atzīst, ka

79apstrīdētās normas pieņemšanas procesā nav ievērots ilgtspējības

80princips un piesardzības princips. Līdz ar to apstrīdētā norma

81neatbilst Satversmes 115. pantam.