3. punkts

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu, -

2Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst

3Satversmes 115. pantam.

4Ar Saeimas 2016. gada 16. jūnija lēmumu "Par uzdevumiem,

5kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko

6aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu"

7Zemkopības ministrijai esot uzdots izvērtēt meža apsaimniekošanu

8regulējošus normatīvos aktus un to ietekmi uz mežsaimniecības

9ekonomisko dzīvotspēju, kā arī sagatavot priekšlikumus normatīvo

10aktu efektivitātes uzlabošanai. Vērtējot normatīvo regulējumu par

11galvenās cirtes caurmēru Latvijā un citās Baltijas jūras valstīs,

12kā arī zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā,

13esot konstatēta nepieciešamība mainīt galvenās cirtes caurmēru.

14Lai to līdzsvarotu, esot paredzēts palielināt prasības galvenās

15cirtes izpildei un meža atjaunošanai pēc kailcirtes. Grozījumi

16Ciršanas noteikumos un Meža atjaunošanas noteikumos kopumā bijuši

17vērsti uz meža apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošanu.

18Apstrīdēto normu nevarot skatīt atrauti no pārējā regulējuma, ar

19kuru ieviestas izmaiņas noteikumos par koku ciršanu mežā un mežu

20atjaunošanu.

213.1. Līdz ar galvenās cirtes caurmēra samazināšanu esot

22paaugstinātas prasības meža atjaunošanai pēc kailcirtes

23veikšanas. Proti, esot saīsināts termiņš, kurā veicama meža

24atjaunošana, noteikts pienākums pēc kailcirtes atjaunot mežu ar

25tādas pašas vai augstākas kvalitātes kokiem, kā arī noteikts

26aizliegums veikt galveno cirti ātrāk kā triju gadu laikā pēc

27kopšanas cirtes. Tādējādi, no vienas puses, grozījumi pieļaujot

28mežu izciršanas palielināšanu, bet, no otras puses, meža

29īpašniekiem esot uzlikti jauni pienākumi, lai sekmētu meža

30biotopu aizsardzību un augstvērtīgāko koku sugu saglabāšanu.

31Tikšot veicināta ne tikai koksnes ieguves apjoma palielināšana,

32bet arī kvalitatīvu un produktīvu mežaudžu veidošana,

33saimnieciski vērtīgāku sugu īpatsvara saglabāšana. Ģenētiski

34noturīgās meža jaunaudzes spēšot piesaistīt daudz lielāku

35ogļskābās gāzes apjomu. Līdz ar to kopumā esot saskaņotas

36atsevišķu privātpersonu intereses ar ilgtspējīgas attīstības

37iespējām un tādējādi ievērots arī ilgtspējības princips.

38Ministru kabinets uzskata, ka Pieteikuma iesniedzēji

39mežsaimniecisko darbību vērtē šauri, tikai kā meža izciršanu un

40kokmateriālu realizēšanu. Tomēr meža izciršana esot tikai neliela

41daļa no meža apsaimniekošanas. Meža apsaimniekošana prasot arī

42ievērojamus ieguldījumus un izdevumus, un attiecīgo līdzekļu

43izlietojumu grozījumi kopumā padarot efektīvu un

44kvalitatīvāku.

453.2. Grozījumu, tostarp apstrīdētās normas, galvenais

46mērķis kopš 2016. gada esot bijis uzlabot nākotnes mežu noturību

47pret klimata pārmaiņām un palielināt gan to ražību, gan ogļskābās

48gāzes piesaisti. 2022. gadā, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā,

49izveidojusies enerģētiskā krīze likusi paātrināt apstrīdētās

50normas pieņemšanu. Taču šis apstāklis neesot uzskatāms par

51apstrīdētās normas pieņemšanas pamatmērķi. Esot ņemta vērā arī

52tābrīža situācija energoresursu tirgū, nepieciešamība vairot mežu

53noturību pret klimata pārmaiņām, uzlabot mežu ražību, kā arī

54palielināt ogļskābās gāzes piesaisti. Tātad esot nodrošināta

55tiesiskā regulējuma atbilstība sabiedrības vajadzībām. Savukārt

56par apstrīdētās normas ietekmi uz šķeldas cenu un pieejamību, kā

57arī enerģētisko krīzi kopumā varēšot spriest tikai ilgtermiņā.

58Lai gan nevarot apgalvot to, ka tieši apstrīdētā norma būtu

59atstājusi ietekmi uz šķeldas cenu, tomēr pēc apstrīdētās normas

60pieņemšanas šķeldas cena esot normalizējusies un gandrīz

61sasniegusi pirmskrīzes līmeni.

623.3. Neviens neesot zinātniski pamatojis to, ka

63apstrīdētā norma varētu radīt būtisku vai neatgriezenisku

64kaitējumu videi. Neesot pamata atteikties no normatīvā akta

65izmaiņām gadījumā, ja iesaistītās puses tikai vispārīgi norāda uz

66teorētiskiem riskiem. Turklāt mežzinātnieki uzskatot, ka

67apstrīdētā norma palīdzēs meža bioloģisko daudzveidību ne tikai

68saglabāt, bet pat kvalitatīvi uzlabot.

69Apstrīdētās normas pieņemšanai neesot bijis vajadzīgs

70stratēģiskais novērtējums. Saskaņā ar likuma "Par ietekmes

71uz vidi novērtējumu" 4. panta trešo daļu šis novērtējums

72esot nepieciešams plānošanas dokumentiem. Taču apstrīdētā norma

73pieņemta Ministru kabineta noteikumu formā. Atsaukšanās uz Meža

74pamatnostādnēm esot pamatota, ņemot vērā to, ka apstrīdētās

75normas virzība sākta jau 2016. gadā. Pat tad, ja stratēģiskais

76novērtējums būtu bijis veicams, konkrētajā situācijā pastāvējušie

77steidzamības apstākļi attaisnotu šā novērtējuma neveikšanu.

78Pirms apstrīdētās normas pieņemšanas veiktais vērtējums

79sasniedzot no vērtēšanas principa izrietošo rīcības standartu.

80Proti, tikuši veikti vairāki pētījumi, lai noskaidrotu

81apstrīdētās normas iespējamās sekas, un tikušas organizētas

82vairākas apspriedes, tajās iesaistot arī Pieteikuma iesniedzējus,

83zinātniekus un citas ieinteresētās personas. Apstrīdētā norma

84esot pieņemta tikai pēc tam, kad vairāku gadu garumā tikusi vākta

85būtiska informācija par tās ietekmi uz dažādām nozarēm. Visas

86sabiedrības gūtais labums esot lielāks par videi nodarīto

87kaitējumu.

883.4. Ministru kabinets nepiekrīt tam, ka neesot

89nodrošināta savlaicīga un pilnvērtīga sabiedrības līdzdalības

90tiesību īstenošana. Apstrīdētā norma kopš tās projekta

91apspriešanas 2017. un 2019. gadā neesot mainījusies. Arī

92Pieteikuma iesniedzēju nostāja neesot mainījusies. Atkārtota

93vēršanās pie Pieteikuma iesniedzējiem, lūdzot no tiem detalizētu

94viedokli, būtu neefektīva. Sabiedrības informēšanas pasākumi

95notikuši arī pēc 2019. gada.

96Pieteikuma iesniedzēju piedāvātais alternatīvais risinājums,

97kas paredz šķeldas eksporta ierobežojumus, faktiski neesot

98īstenojams, jo Latvijai vajagot ievērot Līgumu par Eiropas

99Savienības darbību, kas paredz preču brīvu apriti Eiropas

100Savienības kopējā tirgū. Latvija nedrīkstot patvaļīgi paredzēt

101šķeldas eksporta ierobežojumus.

102Ministru kabinets nepiekrīt tam, ka ciršanai pēc caurmēra

103izsniegto apliecinājumu skaita pieaugums būtu saistīts ar

104apstrīdētās normas spēkā stāšanos. Par iemeslu izsniegto

105apliecinājumu skaita pieaugumam 2022. gada otrajā pusē esot bijis

106koksnes cenu kāpums, kā arī pēc 2023. gada 1. janvāra ieplānotais

107apliecinājuma saņemšanas izmaksu palielinājums.

1083.5. Ministru kabineta pārstāvji tiesas sēdē norādīja,

109ka apstrīdētā norma nerada negatīvas sekas videi. Lielāka

110caurmēra veci koki ne vienmēr nozīmējot bioloģiski daudzveidīgāku

111mežu. Latvijā koku caurmērs cirtēm neesot noteikts ar mērķi

112nodrošināt vides aizsardzību. Attiecībā uz stratēģiskā

113novērtējuma nepieciešamību pārstāvji norādīja: lai gan Meža

114pamatnostādnēs caurmēra samazinājums nav tieši minēts, to varot

115izsecināt no tā, kā plānots risināt jautājumu par pāraugušu mežu

116īpatsvara palielināšanos. Politikas plānošanas dokumentā vajagot

117būt norādītiem darbības virzieniem un mērķiem, bet neesot

118jāietver tik detalizēti noteikumi kā caurmēra samazināšana par

119dažiem centimetriem.

120Koku ciršanas vecums esot atvasināts no koku ciršanas caurmēra

121un noteikts, ņemot vērā ekonomiskās vajadzības. Apstrīdētā norma

122neietekmējot cirtes veida - kailcirte vai izlases cirte - izvēli,

123un tādējādi neesot pamatots apgalvojums, ka šīs normas

124piemērošana veicinās kailcirti. Normatīvie akti paredzot dažādus

125meža īpašnieku pienākumus, lai meža ikdienas apsaimniekošanā

126tiktu nodrošināta tā bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.

127Pēc apstrīdētās normas pieņemšanas saražotais šķeldas apjoms

128esot palielinājies par 24 procentiem un līdz ar to samazinājusies

129šķeldas cena. Tādējādi grozījumi esot sasnieguši to mērķi.

130Ministru kabinetam neesot bijis jāiejaucas tirgus ekonomikā un

131jāierobežo eksports, tāpat neesot bijis nepieciešams grozīt

132galvenās cirtes apjomu valsts mežos. Apstrīdētās normas

133pieņemšanas procesā veiktie pētījumi apstiprinājuši, ka tai nebūs

134negatīvas ietekmes uz vidi, it īpaši tādēļ, ka galvenās cirtes

135pēc caurmēra apjoms esot neliels. Saskaņā ar Valsts meža dienesta

136datiem 2022. gada otrajā pusē galvenās cirtes pēc caurmēra

137platība pieaugusi par 711 hektāriem.

138Pārejas laikposmu prasībai atjaunot mežu triju gadu termiņā

139pēc kailcirtes vajadzējis noteikt tiesiskās drošības labad, jo

140citādi stādu audzētavās pieejamo stādu daudzums nebūtu

141pietiekams.

142Ministru kabinets esot ievērojis piesardzības principu, ne

143vien samazinot caurmēru, bet arī pieņemot stingrākas prasības

144attiecībā uz bioloģiskajai daudzveidībai svarīgu elementu

145saglabāšanu.

146Likumdevēja dotais pilnvarojums noteikt galvenās cirtes

147caurmēru neesot pārkāpts, jo Meža likumā neesot noteikts, ka

148galvenās cirtes caurmēram būtu precīzi jāatbilst Meža likuma 9.

149panta pirmajā daļā noteiktajam koku ciršanas vecumam. Arī

150apstrīdētajā normā noteiktie caurmēri iekļaujoties robežās, kurās

151mežaudze var izaugt līdz konkrētajam vecumam.