3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu, -

Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 115. pantam.

Ar Saeimas 2016. gada 16. jūnija lēmumu "Par uzdevumiem,

kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko

aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu"

Zemkopības ministrijai esot uzdots izvērtēt meža apsaimniekošanu

regulējošus normatīvos aktus un to ietekmi uz mežsaimniecības

ekonomisko dzīvotspēju, kā arī sagatavot priekšlikumus normatīvo

aktu efektivitātes uzlabošanai. Vērtējot normatīvo regulējumu par

galvenās cirtes caurmēru Latvijā un citās Baltijas jūras valstīs,

kā arī zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā,

esot konstatēta nepieciešamība mainīt galvenās cirtes caurmēru.

Lai to līdzsvarotu, esot paredzēts palielināt prasības galvenās

cirtes izpildei un meža atjaunošanai pēc kailcirtes. Grozījumi

Ciršanas noteikumos un Meža atjaunošanas noteikumos kopumā bijuši

vērsti uz meža apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošanu.

Apstrīdēto normu nevarot skatīt atrauti no pārējā regulējuma, ar

kuru ieviestas izmaiņas noteikumos par koku ciršanu mežā un mežu

atjaunošanu.

3.1. Līdz ar galvenās cirtes caurmēra samazināšanu esot

paaugstinātas prasības meža atjaunošanai pēc kailcirtes

veikšanas. Proti, esot saīsināts termiņš, kurā veicama meža

atjaunošana, noteikts pienākums pēc kailcirtes atjaunot mežu ar

tādas pašas vai augstākas kvalitātes kokiem, kā arī noteikts

aizliegums veikt galveno cirti ātrāk kā triju gadu laikā pēc

kopšanas cirtes. Tādējādi, no vienas puses, grozījumi pieļaujot

mežu izciršanas palielināšanu, bet, no otras puses, meža

īpašniekiem esot uzlikti jauni pienākumi, lai sekmētu meža

biotopu aizsardzību un augstvērtīgāko koku sugu saglabāšanu.

Tikšot veicināta ne tikai koksnes ieguves apjoma palielināšana,

bet arī kvalitatīvu un produktīvu mežaudžu veidošana,

saimnieciski vērtīgāku sugu īpatsvara saglabāšana. Ģenētiski

noturīgās meža jaunaudzes spēšot piesaistīt daudz lielāku

ogļskābās gāzes apjomu. Līdz ar to kopumā esot saskaņotas

atsevišķu privātpersonu intereses ar ilgtspējīgas attīstības

iespējām un tādējādi ievērots arī ilgtspējības princips.

Ministru kabinets uzskata, ka Pieteikuma iesniedzēji

mežsaimniecisko darbību vērtē šauri, tikai kā meža izciršanu un

kokmateriālu realizēšanu. Tomēr meža izciršana esot tikai neliela

daļa no meža apsaimniekošanas. Meža apsaimniekošana prasot arī

ievērojamus ieguldījumus un izdevumus, un attiecīgo līdzekļu

izlietojumu grozījumi kopumā padarot efektīvu un

kvalitatīvāku.

3.2. Grozījumu, tostarp apstrīdētās normas, galvenais

mērķis kopš 2016. gada esot bijis uzlabot nākotnes mežu noturību

pret klimata pārmaiņām un palielināt gan to ražību, gan ogļskābās

gāzes piesaisti. 2022. gadā, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā,

izveidojusies enerģētiskā krīze likusi paātrināt apstrīdētās

normas pieņemšanu. Taču šis apstāklis neesot uzskatāms par

apstrīdētās normas pieņemšanas pamatmērķi. Esot ņemta vērā arī

tābrīža situācija energoresursu tirgū, nepieciešamība vairot mežu

noturību pret klimata pārmaiņām, uzlabot mežu ražību, kā arī

palielināt ogļskābās gāzes piesaisti. Tātad esot nodrošināta

tiesiskā regulējuma atbilstība sabiedrības vajadzībām. Savukārt

par apstrīdētās normas ietekmi uz šķeldas cenu un pieejamību, kā

arī enerģētisko krīzi kopumā varēšot spriest tikai ilgtermiņā.

Lai gan nevarot apgalvot to, ka tieši apstrīdētā norma būtu

atstājusi ietekmi uz šķeldas cenu, tomēr pēc apstrīdētās normas

pieņemšanas šķeldas cena esot normalizējusies un gandrīz

sasniegusi pirmskrīzes līmeni.

3.3. Neviens neesot zinātniski pamatojis to, ka

apstrīdētā norma varētu radīt būtisku vai neatgriezenisku

kaitējumu videi. Neesot pamata atteikties no normatīvā akta

izmaiņām gadījumā, ja iesaistītās puses tikai vispārīgi norāda uz

teorētiskiem riskiem. Turklāt mežzinātnieki uzskatot, ka

apstrīdētā norma palīdzēs meža bioloģisko daudzveidību ne tikai

saglabāt, bet pat kvalitatīvi uzlabot.

Apstrīdētās normas pieņemšanai neesot bijis vajadzīgs

stratēģiskais novērtējums. Saskaņā ar likuma "Par ietekmes

uz vidi novērtējumu" 4. panta trešo daļu šis novērtējums

esot nepieciešams plānošanas dokumentiem. Taču apstrīdētā norma

pieņemta Ministru kabineta noteikumu formā. Atsaukšanās uz Meža

pamatnostādnēm esot pamatota, ņemot vērā to, ka apstrīdētās

normas virzība sākta jau 2016. gadā. Pat tad, ja stratēģiskais

novērtējums būtu bijis veicams, konkrētajā situācijā pastāvējušie

steidzamības apstākļi attaisnotu šā novērtējuma neveikšanu.

Pirms apstrīdētās normas pieņemšanas veiktais vērtējums

sasniedzot no vērtēšanas principa izrietošo rīcības standartu.

Proti, tikuši veikti vairāki pētījumi, lai noskaidrotu

apstrīdētās normas iespējamās sekas, un tikušas organizētas

vairākas apspriedes, tajās iesaistot arī Pieteikuma iesniedzējus,

zinātniekus un citas ieinteresētās personas. Apstrīdētā norma

esot pieņemta tikai pēc tam, kad vairāku gadu garumā tikusi vākta

būtiska informācija par tās ietekmi uz dažādām nozarēm. Visas

sabiedrības gūtais labums esot lielāks par videi nodarīto

kaitējumu.

3.4. Ministru kabinets nepiekrīt tam, ka neesot

nodrošināta savlaicīga un pilnvērtīga sabiedrības līdzdalības

tiesību īstenošana. Apstrīdētā norma kopš tās projekta

apspriešanas 2017. un 2019. gadā neesot mainījusies. Arī

Pieteikuma iesniedzēju nostāja neesot mainījusies. Atkārtota

vēršanās pie Pieteikuma iesniedzējiem, lūdzot no tiem detalizētu

viedokli, būtu neefektīva. Sabiedrības informēšanas pasākumi

notikuši arī pēc 2019. gada.

Pieteikuma iesniedzēju piedāvātais alternatīvais risinājums,

kas paredz šķeldas eksporta ierobežojumus, faktiski neesot

īstenojams, jo Latvijai vajagot ievērot Līgumu par Eiropas

Savienības darbību, kas paredz preču brīvu apriti Eiropas

Savienības kopējā tirgū. Latvija nedrīkstot patvaļīgi paredzēt

šķeldas eksporta ierobežojumus.

Ministru kabinets nepiekrīt tam, ka ciršanai pēc caurmēra

izsniegto apliecinājumu skaita pieaugums būtu saistīts ar

apstrīdētās normas spēkā stāšanos. Par iemeslu izsniegto

apliecinājumu skaita pieaugumam 2022. gada otrajā pusē esot bijis

koksnes cenu kāpums, kā arī pēc 2023. gada 1. janvāra ieplānotais

apliecinājuma saņemšanas izmaksu palielinājums.

3.5. Ministru kabineta pārstāvji tiesas sēdē norādīja,

ka apstrīdētā norma nerada negatīvas sekas videi. Lielāka

caurmēra veci koki ne vienmēr nozīmējot bioloģiski daudzveidīgāku

mežu. Latvijā koku caurmērs cirtēm neesot noteikts ar mērķi

nodrošināt vides aizsardzību. Attiecībā uz stratēģiskā

novērtējuma nepieciešamību pārstāvji norādīja: lai gan Meža

pamatnostādnēs caurmēra samazinājums nav tieši minēts, to varot

izsecināt no tā, kā plānots risināt jautājumu par pāraugušu mežu

īpatsvara palielināšanos. Politikas plānošanas dokumentā vajagot

būt norādītiem darbības virzieniem un mērķiem, bet neesot

jāietver tik detalizēti noteikumi kā caurmēra samazināšana par

dažiem centimetriem.

Koku ciršanas vecums esot atvasināts no koku ciršanas caurmēra

un noteikts, ņemot vērā ekonomiskās vajadzības. Apstrīdētā norma

neietekmējot cirtes veida - kailcirte vai izlases cirte - izvēli,

un tādējādi neesot pamatots apgalvojums, ka šīs normas

piemērošana veicinās kailcirti. Normatīvie akti paredzot dažādus

meža īpašnieku pienākumus, lai meža ikdienas apsaimniekošanā

tiktu nodrošināta tā bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.

Pēc apstrīdētās normas pieņemšanas saražotais šķeldas apjoms

esot palielinājies par 24 procentiem un līdz ar to samazinājusies

šķeldas cena. Tādējādi grozījumi esot sasnieguši to mērķi.

Ministru kabinetam neesot bijis jāiejaucas tirgus ekonomikā un

jāierobežo eksports, tāpat neesot bijis nepieciešams grozīt

galvenās cirtes apjomu valsts mežos. Apstrīdētās normas

pieņemšanas procesā veiktie pētījumi apstiprinājuši, ka tai nebūs

negatīvas ietekmes uz vidi, it īpaši tādēļ, ka galvenās cirtes

pēc caurmēra apjoms esot neliels. Saskaņā ar Valsts meža dienesta

datiem 2022. gada otrajā pusē galvenās cirtes pēc caurmēra

platība pieaugusi par 711 hektāriem.

Pārejas laikposmu prasībai atjaunot mežu triju gadu termiņā

pēc kailcirtes vajadzējis noteikt tiesiskās drošības labad, jo

citādi stādu audzētavās pieejamo stādu daudzums nebūtu

pietiekams.

Ministru kabinets esot ievērojis piesardzības principu, ne

vien samazinot caurmēru, bet arī pieņemot stingrākas prasības

attiecībā uz bioloģiskajai daudzveidībai svarīgu elementu

saglabāšanu.

Likumdevēja dotais pilnvarojums noteikt galvenās cirtes

caurmēru neesot pārkāpts, jo Meža likumā neesot noteikts, ka

galvenās cirtes caurmēram būtu precīzi jāatbilst Meža likuma 9.

panta pirmajā daļā noteiktajam koku ciršanas vecumam. Arī

apstrīdētajā normā noteiktie caurmēri iekļaujoties robežās, kurās

mežaudze var izaugt līdz konkrētajam vecumam.