4. pants

Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija - norāda, ka vienošanās ar

to nav panākta visā Ciršanas noteikumu grozījumu izstrādes

laikā.

Apstrīdētā norma ļaujot cirst augstvērtīgas un produktīvas Ia,

I un II bonitātes mežaudzes, pirms tās sasniegušas ciršanas

vecumu, un tādējādi tiekot samazināts ieguldījums bioloģiskās

daudzveidības nodrošināšanā. Tas arī neveicinot nevērtīgo

mežaudžu nomaiņu, jo mazvērtīgās mežaudzes vai nu neatbilstot

grozījumu mērķa koku sugām, vai arī nesasniedzot attiecīgos

caurmēra parametrus. Caurmēra samazinājums attiecoties uz priedi,

egli un bērzu, taču tās neesot tradicionālās mērķa sugas

attiecībā uz malku vai šķeldu.

Apstrīdētā norma neattiecoties uz īpaši aizsargājamām dabas

teritorijām un mikroliegumiem, taču ar to tiekot būtiski

apdraudēta īpaši aizsargājamo sugu un to dzīvotņu pastāvēšana

ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām un mikroliegumiem, kā arī

īpaši aizsargājamās sugas, kuru dzīvotne ir lielas dimensijas

koki vai vecas mežaudzes. Apstrīdētā norma varot būtiski

samazināt vecu, lielu dimensiju un bioloģiski vērtīgu mežu

īpatsvaru un tādējādi apdraudēt Eiropas Meža stratēģijas

īstenošanu. Meža atjaunošanas prasību paaugstināšana

nekompensēšot bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Aizvien

intensīvāk apsaimniekotos mežos bioloģiskā daudzveidība

ievērojami samazinoties, un šāda mežu apsaimniekošanas prakse

neesot ilgtspējīga. Ministru kabinets esot apsvēris tikai

ekonomiskos ieguvumus.

Pirms apstrīdētās normas pieņemšanas 2022. gadā neesot

aktualizēti dati un vērtēta projekta ietekme. Meža pamatnostādnēs

neesot paredzēta caurmēra samazināšana, un attiecīgi tās ietekme

neesot vērtēta stratēģiskajā novērtējumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda,

ka apstrīdētās normas pieņemšanas laikā vēl nav bijusi pabeigta

biotopu kartēšana. Ar apstrīdēto normu tiekot ļauts nocirst arī

tās audzes, kurās biotopu kartēšanas ietvaros tika konstatēti

Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi un sugu atradnes. Šo biotopu

un sugu atradņu zaudējums būtiski ietekmēšot no Padomes 1992.

gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu,

savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk - Biotopu

direktīva) izrietošo un Latvijas tiesību aktos pārņemto mērķu

sasniegšanu un Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu

labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka pēc biotopu kartēšanas datiem

konstatēts tas, ka daudzi Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi

atrodas tieši ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Pārejot uz

jaunaudzēm, izzūdot retu un aizsargājamu putnu un sikspārņu sugu

dzīvesvietas un potenciālās mājvietas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz

biotopu kartēšanas informatīvā ziņojuma izskatīšanai Ministru

kabinetā esot jānodrošina tas, ka netiek plānveidīgi veidotas

jaunas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Biotopu kartēšanas

laikā esot iznīcināti biotopi 9100 hektāru platībā, jo ārpus

īpaši aizsargājamām teritorijām biotopi vispār nekādā veidā

netiekot aizsargāti. Jaunāku mežaudžu nociršana samazinot

iespēju, ka ilgtermiņā varētu paplašināties vecās mežaudzes un

izveidoties Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi.