4. punkts

1Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un

2reģionālās attīstības ministrija - norāda, ka vienošanās ar

3to nav panākta visā Ciršanas noteikumu grozījumu izstrādes

4laikā.

5Apstrīdētā norma ļaujot cirst augstvērtīgas un produktīvas Ia,

6I un II bonitātes mežaudzes, pirms tās sasniegušas ciršanas

7vecumu, un tādējādi tiekot samazināts ieguldījums bioloģiskās

8daudzveidības nodrošināšanā. Tas arī neveicinot nevērtīgo

9mežaudžu nomaiņu, jo mazvērtīgās mežaudzes vai nu neatbilstot

10grozījumu mērķa koku sugām, vai arī nesasniedzot attiecīgos

11caurmēra parametrus. Caurmēra samazinājums attiecoties uz priedi,

12egli un bērzu, taču tās neesot tradicionālās mērķa sugas

13attiecībā uz malku vai šķeldu.

14Apstrīdētā norma neattiecoties uz īpaši aizsargājamām dabas

15teritorijām un mikroliegumiem, taču ar to tiekot būtiski

16apdraudēta īpaši aizsargājamo sugu un to dzīvotņu pastāvēšana

17ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām un mikroliegumiem, kā arī

18īpaši aizsargājamās sugas, kuru dzīvotne ir lielas dimensijas

19koki vai vecas mežaudzes. Apstrīdētā norma varot būtiski

20samazināt vecu, lielu dimensiju un bioloģiski vērtīgu mežu

21īpatsvaru un tādējādi apdraudēt Eiropas Meža stratēģijas

22īstenošanu. Meža atjaunošanas prasību paaugstināšana

23nekompensēšot bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Aizvien

24intensīvāk apsaimniekotos mežos bioloģiskā daudzveidība

25ievērojami samazinoties, un šāda mežu apsaimniekošanas prakse

26neesot ilgtspējīga. Ministru kabinets esot apsvēris tikai

27ekonomiskos ieguvumus.

28Pirms apstrīdētās normas pieņemšanas 2022. gadā neesot

29aktualizēti dati un vērtēta projekta ietekme. Meža pamatnostādnēs

30neesot paredzēta caurmēra samazināšana, un attiecīgi tās ietekme

31neesot vērtēta stratēģiskajā novērtējumā.

32Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda,

33ka apstrīdētās normas pieņemšanas laikā vēl nav bijusi pabeigta

34biotopu kartēšana. Ar apstrīdēto normu tiekot ļauts nocirst arī

35tās audzes, kurās biotopu kartēšanas ietvaros tika konstatēti

36Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi un sugu atradnes. Šo biotopu

37un sugu atradņu zaudējums būtiski ietekmēšot no Padomes 1992.

38gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu,

39savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk - Biotopu

40direktīva) izrietošo un Latvijas tiesību aktos pārņemto mērķu

41sasniegšanu un Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu

42labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanu.

43Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

44pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka pēc biotopu kartēšanas datiem

45konstatēts tas, ka daudzi Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi

46atrodas tieši ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Pārejot uz

47jaunaudzēm, izzūdot retu un aizsargājamu putnu un sikspārņu sugu

48dzīvesvietas un potenciālās mājvietas.

49Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz

50biotopu kartēšanas informatīvā ziņojuma izskatīšanai Ministru

51kabinetā esot jānodrošina tas, ka netiek plānveidīgi veidotas

52jaunas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Biotopu kartēšanas

53laikā esot iznīcināti biotopi 9100 hektāru platībā, jo ārpus

54īpaši aizsargājamām teritorijām biotopi vispār nekādā veidā

55netiekot aizsargāti. Jaunāku mežaudžu nociršana samazinot

56iespēju, ka ilgtermiņā varētu paplašināties vecās mežaudzes un

57izveidoties Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi.