19. punkts

1Pieteikuma iesniedzēji lūdz izvērtēt apstrīdēto

2normu atbilstību Satversmes 91. pantam.

3Satversmes 91. pants noteic: "Visi cilvēki Latvijā ir

4vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek

5īstenotas bez jebkādas diskriminācijas."

6Satversmes tiesa ir atzinusi, ka vienlīdzības principa

7uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts

8prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai

9likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām (sk.

10Satversmes tiesas 2010. gada 2. februāra sprieduma lietā Nr.

112009-46-01 7. punktu). Satversmes 91. panta pirmajā teikumā

12nostiprinātais vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa

13atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos

14apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām,

15kuras atrodas vienādos apstākļos, ja tai ir objektīvs un

16saprātīgs pamats (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29.

17jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 9. punktu).

18Savukārt Satversmes 91. panta otrajā teikumā ietvertais

19diskriminācijas aizliegums ir vienlīdzības principa aspekts, kas

20noteiktās situācijās šo principu precizē un palīdz to piemērot.

21Diskriminācijas aizlieguma mērķis ir izskaust nevienlīdzīgu

22attieksmi, ja tā balstīta uz kādu nepieļaujamu kritēriju (sk.,

23piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra

24sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 15. punktu). Kritēriji, uz

25kuriem tiek balstīta atšķirīga attieksme, ir dažādi. Atkarībā gan

26no attiecīgā kritērija specifikas, gan arī konkrētās lietas

27faktiskajiem apstākļiem var atšķirties kritērija izmantošanas

28attaisnojamība. Proti, pastāv tādi kritēriji, kuru izmantošana

29nav attaisnojama, kā arī tādi kritēriji, kuru izmantošanu

30noteiktos gadījumos var attaisnot (sk. Satversmes

31tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 9.

32punktu).

33Pieteikuma iesniedzēji Satversmes 91. panta pārkāpumu saskata

34divās dažādās situācijās. Pirmajā gadījumā apstrīdētās normas,

35pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, rada atšķirīgu attieksmi pret

36divām pirmsskolas izglītojamo grupām, tas ir, izglītojamiem, kas

37izglītību iegūst latviešu valodā, un izglītojamiem, kas izglītību

38iegūst mazākumtautības, galvenokārt krievu, valodā. Proti,

39pirmajai grupai esot tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā,

40savukārt otrajai grupai šādas tiesības esot liegtas. Tātad

41apstrīdētās normas nepamatoti paredzot atšķirīgu attieksmi pret

42izglītojamiem pirmsskolas izglītības iestādēs, balstoties uz

43valodas kritēriju. Otrajā gadījumā apstrīdētās normas, pēc

44Pieteikuma iesniedzēju ieskata, nepamatoti rada vienādu attieksmi

45pret divām mazākumtautību pirmsskolas izglītojamo grupām - bērnu

46ar īpašām vajadzībām un bērnu, kuram šādu vajadzību nav.

47Attieksmei pret bērnu ar īpašām vajadzībām attiecībā uz valodas

48lietošanu pirmsskolas posmā vajagot būt atšķirīgai. Esot jāņem

49vērā aizliegtais kritērijs - invaliditāte.

50Ņemot vērā konstitucionālajā sūdzībā sniegto argumentāciju un

51citus lietas materiālus, Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdēto

52normu atbilstību Satversmes 91. pantam. Visupirms Satversmes

53tiesa izvērtēs situāciju, kurā iespējama nepamatota atšķirīga

54attieksme pret mazākumtautībai piederošām personām un

55valstsnācijai piederošām personām. Pēc tam Satversmes tiesa

56izvērtēs situāciju, kurā, iespējams, izpaužas nepamatota vienāda

57attieksme pret bērniem ar īpašām vajadzībām un bērniem, kuriem

58šādu vajadzību nav.