18. pants

Pieteikuma iesniedzēji principā nav nolieguši

nepieciešamību bērnam apgūt vairākas valodas. Pēc Pieteikuma

iesniedzēju ieskata, ar apstrīdētajām normām ir ierobežotas bērna

iespējas apgūt krievu mazākumtautības kultūru un krievu valodu.

Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs, vai ar apstrīdētajām normām

bērnam ir nodrošināta iespēja apzināt un nostiprināt savu - kā

krievu mazākumtautībai piederoša indivīda - identitāti.

Visupirms jānorāda, ka dzimtās valodas nozīme bērna attīstībā

un izglītībā nav noliedzama. Dzimtā valoda ir būtiska

kvalitatīvas izglītības sastāvdaļa, jo īpaši pirmajos bērna

dzīves gados. Taču tikpat būtiska nozīme ir bilingvālajai

izglītībai, ja izglītība tiek nodrošināta valodā, kas nav

izglītojamā dzimtā valoda. Šādā gadījumā papildus dzimtās valodas

apguvei arī valsts valodas apguve bērnam ir jānodrošina jau no

agrīna vecuma. Valstī, kur izglītojamā dzimtā valoda nav valsts

valoda, bilingvālā izglītība var padarīt viņam iespējamu

izglītību dzimtajā valodā, vienlaikus nodrošinot arī tās valodas

apguvi, kura pamatā tiek izmantota šajā valstī (sk.: Education

in a multilingual world: UNESCO education position paper, 2003,

p. 14, 30-32). Tieši agrīnais vecums ir pats labākais laiks,

kad valodu var iemācīties bez lielas piepūles. Turklāt, kaut arī

pirmsskolas vecumā bērns vēl neapzinās nepieciešamību pēc valodu

prasmes, nākotnē vairāku valodu zināšanas palīdz viņam veidot

karjeru, kā arī meklēt iespējas ciešāk integrēties saimnieciskajā

un sociālajā vidē.

Bilingvālisms kā metode pakāpeniski, vairāku gadu garumā ticis

ieviests Latvijas izglītības sistēmā. Lai nodrošinātu pēc

iespējas efektīvāku vairāku valodu apguvi, bilingvālisms

izglītības sistēmā ietverts jau no pirmsskolas pakāpes. Proti,

bērns, kurš izmanto iespēju pirmsskolas izglītību iegūt

pirmsskolas izglītības iestādē, jau no pusotra gada vecuma apgūst

ne vien dzimto valodu, bet arī valsts valodu. Šāda nostāja saskan

arī ar Konsultatīvās komitejas atziņu, ka bilingvālisma un

plurilingvālisma pieeja caurvij Minoritāšu konvencijas ietvaru

(sk.: Advisory Committee on the Framework Convention for the

Protection of National Minorities, Commentary on Education under

the Framework Convention for the Protection of National

Minorities, 2 March 2006, para 2.1.2, p. 16).

18.1. Satversmes 114. pants ietver mazākumtautību

tiesības attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

Latvijā tiek aizsargāta mazākumtautību savdabība (sk.

Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2018-12-01 23. punktu).

Valstij saskaņā ar Satversmes 114. pantu ir pienākums

respektēt un garantēt mazākumtautībām piederošo personu tiesības

saglabāt un attīstīt savu identitāti, saglabājot un attīstot

mazākumtautības valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību. Šīs

mazākumtautībām piederošo personu pamattiesības ir kompleksas un

ietver vairākus elementus. Neatņemams šo mazākumtautībām

piederošo personu pamattiesību elements ir tiesības apgūt

konkrētās mazākumtautības valodu un izmantot to kā mācību valodu

izglītības procesā (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13.

novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 15.2. punktu).

Valstij ir jānodrošina mazākumtautībai piederoša bērna

tiesības apgūt dzimto valodu sākotnējos izglītības posmos. Tas

nozīmē, ka valstij ir jānodrošina iespēja bērniem savā starpā

komunicēt dzimtajā valodā. To var nodrošināt, dodot bērnam

iespēju pirmsskolas un pamatizglītības iestādēs mācīties dzimto

valodu vai saņemt norādījumus dzimtajā valodā (sk.: UN Human

Rights Council, Report of the Special Rapporteur on the Right to

Education on the Promotion of Equality of Opportunity in

Education, UN Doc. A/HRC/17/29 (2011), para 63; Recommendations

of the Forum on Minority Issues, UN Doc. A/HRC/10/11/Add 1

(2009), para 58).

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. panta trešā daļa noteic,

ka Latvijas mazākumtautībām piederošiem bērniem ir tiesības iegūt

izglītību dzimtajā valodā atbilstoši Izglītības likumam.

18.2. Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka atbilstoši

apstrīdētajām normām pirmsskolas izglītības posmā no pusotra gada

līdz pieciem gadiem mācību satura apguvē izmantojama gan krievu

valoda, gan latviešu valoda, proti, bilingvālā pieeja ir

izmantojama katrā mācību jomā. To neapstrīd arī Pieteikuma

iesniedzēji. Viņi nav pauduši iebildumus pret pirmsskolas

izglītību šajā izglītības posmā. Līdz ar to nav arī strīda par

to, ka šajā posmā Satversmes 114. pantā ietvertās tiesības ir

nodrošinātas.

Iebildumi ir izteikti attiecībā pret pirmsskolas izglītības

posmu no pieciem līdz septiņiem gadiem, konkrēti - pret to, ka

rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu valoda,

izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes mazākumtautības

valodas un etniskās kultūras apguvei. Līdz ar to Satversmes

tiesai jānoskaidro, vai apstrīdētās normas garantē Pieteikuma

iesniedzējiem tiesības saglabāt savu, proti, krievu

identitāti.

Mazākumtautības valodas lietojumam izglītības procesā ir

jānodrošina ne vien šīs valodas formāla apguve, bet arī

mazākumtautībai piederošas personas identitātes attīstība. Tas

nozīmē, ka par atbilstošu Satversmes 114. pantam nevarētu

uzskatīt tādu tiesisko regulējumu, kas mazākumtautības valodas

lietošanu pavisam izslēgtu no izglītības procesa vai reducētu

tiktāl, ka mazākumtautības valoda kā mācību valoda tiek izmantota

tikai pašas šīs valodas kā konkrēta mācību priekšmeta apguvē

(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā

Nr. 2019-22-01 22.2. punktu).

Saskaņā ar Izglītības likuma 41. panta otro daļu

mazākumtautību izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās

etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā

nepieciešamo saturu. No šīs normas izriet, ka mazākumtautību

pirmsskolas izglītības programma izstrādāta, pamatojoties uz

pirmsskolas izglītības programmu un tai pievienojot ar

mazākumtautības valodas, kultūras, tradīciju apguvi saistītu

saturu. To apstiprina noteikumu Nr. 716 2. pielikuma 1. punktā

noteiktais, ka mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas

īstenošanas mērķis ir veicināt bērna vispusīgu attīstību un

veselības nostiprināšanu, sekmēt etniskās kultūras apguvi un

bērna sagatavošanu pamatizglītības ieguvei. Analoģisks noteikums

ietverts 4. pielikuma 1. punktā.

Šā sprieduma 14.2. punktā konstatēts, ka ar noteikumiem Nr.

716 pirmsskolas izglītības pakāpē ieviests integrēts mācību

process. Tas nozīmē, ka audzināšanas un mācību process ir

vienots. Tāpēc mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmai

izvirzītās prasības ir jāskata kopsakarā. Citstarp arī prasība

sekmēt mazākumtautības kultūras un valodas apguvi nosaka daļu no

mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmā ietveramā satura.

Tā kā ir paredzēts integrēts mācību process, attiecīgās prasības

var būt iekļautas citās normās vai izrietēt no tiesiskā

regulējuma kopumā.

Noteikumu Nr. 716 10. punktā ir noteikts, kādi pratību pamati

katrā izglītības jomā bērnam līdz pirmsskolas izglītības

nobeigumam jāapgūst. Turpat noteikti sasniedzamie rezultāti, kas

citstarp nodrošina arī mazākumtautības valodas un kultūras

apguvi.

Attiecībā uz valodu mācību jomu noteikts, ka valodā, kurā tiek

īstenota izglītības programma, bērns skaidro, kāpēc cilvēki

sazinoties lieto valodu, klausās tekstu, nosauc tajā darbojošās

personas, atstāsta notikumus, izdomā teksta turpinājumu, jautā

par neskaidro un atbild uz konkrētu jautājumu, saprotami un

secīgi stāsta par redzēto, dzirdēto, piedzīvoto, piedalās sarunā,

nepārtrauc runātāju, runā lieto dažādas runas intonācijas, atšķir

un nosauc skaņas, skaņu apzīmē ar atbilstošu burtu, lasa vārdus

un saprot izlasīto, raksta rakstītos burtus (noteikumu Nr. 716

10.1.1. apakšpunkts).

Sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā bērns apzinās sevi,

piederību ģimenei un izglītības iestādei, skaidro, ka Latvija ir

daļa no pasaules, saprot, ka cilvēki ir dažādi (noteikumu Nr. 716

10.2. apakšpunkts).

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslas mācību jomā bērns

iepazīst citu tautu tradicionālajai kultūrai raksturīgo, skandē

tautasdziesmas, deklamē īsus dzejoļus, izspēlē pašu izdomātu vai

literārā darba sižetu, dzied, muzicē, dejo, brīvi un droši

improvizē ar kustībām vai skaņu rīkiem, dziedot individuāli un

kopā ar citiem, ar mūzikas pavadījumu un bez tā, stāsta par savu

pieredzi radošā darbībā, raksturo vizuālās mākslas, mūzikas un

literārā darba radīto pārdzīvojumu (noteikumu Nr. 716 10.3.

apakšpunkts).

Tehnoloģiju mācību jomā bērns apgūst dažādas tehnikas,

paņēmienus un drošības noteikumus materiālu un instrumentu

izmantošanā savas ieceres īstenošanai, veido un savieno detaļas,

iegūstot sev vēlamo formu no piedāvātajiem vai izvēlētajiem

materiāliem, piedalās vienkāršu un veselīgu ēdienu pagatavošanā

(noteikumu Nr. 716 10.6. apakšpunkts).

Kā jau tika norādīts iepriekš, noteikumu Nr. 716 2. un 4.

pielikuma 7. punkts noteic, ka mācības, proti, rotaļnodarbību,

īsteno kā integrētu mācību procesu. Tas nozīmē to, ka arī

mazākumtautības valodas prasmes pamati un mazākumtautības

kultūras izpratnes un pašizpausmes prasmju pamati tiek apgūti

integrēti rotaļnodarbības gaitā un atbilstoši tiem

sasniedzamajiem rezultātiem, kas definēti katrā no iepriekš

minētajām mācību jomām. Līdz ar to Satversmes tiesa konstatē, ka

virknē mācību jomu pastāv iespēja ieviest un apgūt

mazākumtautības kultūru un valodu.

To apstiprina arī pieaicinātās personas Antra Randoha, Sandra

Millere un Irina Avdejeva. Antra Randoha norāda, ka

kvalifikācijas prakses noslēgumā topošajiem skolotājiem

jāapliecina sava profesionalitāte rotaļnodarbību vadīšanā,

citstarp izmantojot mācību līdzekļus bērna dzimtajā valodā,

piemēram, tautas pasakas, dziesmas, dzejoļus, stāstus, burtus un

citus uzskates materiālus. Sandra Millere norāda, ka apmācības

ietvaros iespējams organizēt pasākumus, kuros iesaistās gan

bērni, gan vecāki, kopīgi rīkojot dažādus priekšnesumus savā

dzimtajā valodā. Irina Avdejeva spēkā esošo pirmsskolas

izglītības programmu īstenošanā nesaskata draudus izglītojamo

zināšanu un prasmju attīstībai. LIZDA biedriem, tostarp tiem,

kuri īsteno jauno mazākumtautību pirmsskolas izglītības

programmu, nav iebildumu un bažu par to, ka varētu rasties

kaitējums izglītojamo zināšanu un prasmju attīstībai.

Valsts izglītības satura centra izstrādātajā pirmsskolas

izglītības programmas paraugā ir iestrādātas iepriekš minētās

noteikumos Nr. 716 izvirzītās prasības attiecībā uz

mazākumtautības valodas un kultūras apguvi. Piemēram, sociālajā

un pilsoniskajā mācību jomā pedagogs aicina bērnu stāstīt par

sevi un piederību ģimenei, rosina vērot cilvēkus apkārtnē un

attēlos, saskatīt kopīgo un atšķirīgo, pievērš bērna uzmanību

dažādām saziņā lietotajām valodām, jautā, kuras valodas bērns

zina, kurās valodās viņš prot sarunāties, kurās valodās sazinās

ģimenē, kurās valodās runā Latvijā, aicina nosaukt svētkus, kurus

svin ģimenē, jautā par svētku svinēšanas tradīcijām Latvijā,

salīdzina svētku tradīcijas, rosina pieņemt atšķirības svētku

svinēšanā, respektējot katra cilvēka izvēli, piedāvā attēlus un

video par Latviju un citām bērna minētajām valstīm. Kultūras

izpratnes un pašizpausmes mākslas mācību jomā pedagogs piedāvā

skatīties mūsdienu deju un tautas deju ierakstus, klausīties

pasaku, stāstu, dzejoli vai lugu, klausīties dzejoļu ierakstus

vai pats norunā dzejoli, rada interesi par latviešu un citu tautu

tradicionālajai kultūrai raksturīgo, aicina dziedāt

tautasdziesmas, piedalīties rotaļās un dejās, atskaņo vai lasa

pasakas, noskaidro bērna pieredzi par gadskārtu svētkiem un

aicina iesaistīties svētku norises plānošanā (sk. Valsts

izglītības satura centra īstenotā projekta "Kompetenču

pieeja mācību saturā" (Skola2030) ietvaros sagatavotās

pirmsskolas izglītības programmas 6. pielikumu, 88., 90., 94. un

98. lp. Pieejama:

https://mape.skola2030.lv/resources/10).

Atbilstoši noteikumu Nr. 716 2. pielikuma 8.5. apakšpunktam

obligātā mācību satura īstenošanu plāno un organizē, iekļaujot

dažādus pasākumus, piemēram, kas saistīti ar valsts svētkiem,

gadskārtu ieražām, tradīcijām un etniskās kultūras apguvi, lai

sasniegtu obligātā mācību satura apguves plānotos rezultātus.

Analoģisks noteikums ietverts 4. pielikuma 8.5. apakšpunktā. Šajā

normā nostiprināts tas, ka dažādu pasākumu organizēšana ir

saistīta arī ar iepriekš norādītajiem mācību satura apguves

plānotajiem rezultātiem mazākumtautības mūzikas (tautasdziesmas),

vizuālās mākslas (krievu tautības mākslinieku ilustrācijas krievu

tautas pasakām), literatūras (krievu tautas pasakas, īsi dzejoļi)

un teātra mākslas (pasaku inscenējumi, teātris) prasmju

apguvē.

Turklāt apstrīdēto normu otrais teikums paredz, ka

rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu valoda,

izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes mazākumtautības

valodas un etniskās kultūras apguvei. Šis izņēmums no prasības

rotaļnodarbībā lietot galvenokārt latviešu valodu mazākumtautību

pirmsskolas izglītības iestādēm piešķir rīcības brīvību,

piemēram, attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestādē svinamiem

gadskārtu svētkiem vai tradīciju uzturēšanu. Izskatāmajā

gadījumā, piemēram, krievu valodā bērni var gatavoties svētkiem

un svinēt Masļeņicu, Lieldienas, Slāvu rakstības un kultūras

dienu, Ābeces svētkus un tādējādi apgūt un uzturēt krievu

kultūru.

Tātad apstrīdētās normas neizslēdz to, ka pirmsskolas

izglītībā var izmantot krievu valodu, un noteikumi Nr. 716

nodrošina krievu mazākumtautībai piederoša izglītojamā dzimtās

valodas un identitātes saglabāšanu.

Tāpat jāņem vērā, ka izglītības jēdziens ietver arī

izglītojošas aktivitātes ārpus valsts izveidotās izglītības

sistēmas, piemēram, mazākumtautības svētdienas skolas vai vasaras

nometnes. Tas saskan arī ar Konsultatīvās komitejas konstatēto

(sk.: Advisory Committee on the Framework Convention for the

Protection of National Minorities, Commentary on Education under

the Framework Convention for the Protection of National

Minorities, No. ACFC/25DOC(2006)002, 2 March 2006, para

2.1.2). Tādējādi Pieteikuma iesniedzēji krievu

mazākumtautības identitāti papildus valsts izveidotajai

izglītības sistēmai var stiprināt, piemēram, veidojot savus

etniskos un kultūras centrus vai privātās nedēļas nogales

skolas.

Līdz ar to apstrīdētajās normās

iekļautie nosacījumi par mācību valodu lietojumu pirmsskolas

izglītības procesā ietver krievu mazākumtautībai piederoša

izglītojamā tiesības lietot dzimto valodu šajā procesā.

18.3. Satversmes tiesa norāda, ka ir iepazinusies ar

Konsultatīvās komitejas trešā monitoringa cikla ietvaros 2018.

gadā sniegto viedokli par Latviju attiecībā uz lietā izskatāmo

jautājumu. Komiteja ir aicinājusi Latvijas valsts iestādes

turpināt centienus nodrošināt atbilstošu divvalodu mācību

programmu pirmsskolas izglītības līmenī, kā arī nodrošināt

atbilstošu finansējumu kvalitatīvai latviešu valodas apmācībai

pirmsskolas izglītības iestādēs (sk. Konsultatīvās

komitejas trešā viedokļa par Latviju, No. ACFC/OP/III(2018)001,

152. un 156. punktu). Satversmes tiesa ir iepazinusies arī ar

Pieteikuma iesniedzēju iesniegtajām Rasu diskriminācijas

izskaušanas komitejas un Īpašo ziņotāju vēstulēm Latvijas

valdībai, kuras attiecas uz noteikumiem Nr. 716. Rasu

diskriminācijas izskaušanas komiteja paudusi bažas par noteikumu

Nr. 716 iespējamu diskriminējošu ietekmi uz mazākumtautībām

izglītības jomā (sk. lietas materiālu 2. sēj. 59. un 62.

lp.). Pēc Īpašo ziņotāju ieskata, mazākumtautībai piederošu

izglītojamo dzimtā valoda esot izslēgta no pirmsskolas izglītībā

ietvertajām mācību aktivitātēm un tādējādi varētu būt pārkāptas

mazākumtautībai piederošo tiesības lietot savu valodu savā

kopienā saziņā ar citiem tās locekļiem (sk. lietas materiālu

2. sēj. 54.-55. lp.).

Satversmes tiesa jau iepriekš lietā Nr. 2018-12-01 ir

vērtējusi Konsultatīvās komitejas trešā monitoringa cikla

ietvaros 2018. gadā sniegtā viedokļa attiecināmību uz Latvijas

veiktajām reformām izglītības jomā. Satversmes tiesa nesaskatīja

pamatu secinājumam, ka no Minoritāšu konvencijas izrietētu valsts

pienākums nodrošināt tādu mazākumtautības valodas, etniskās un

kultūras savdabības saglabāšanas un attīstīšanas veidu kā

izglītības iegūšana tikai mazākumtautības valodā vai

starptautiski noteiktā šīs valodas lietojuma proporcijā valsts

izveidotās izglītības sistēmas ietvaros. Satversmes tiesa

norādīja, ka, nosakot atbilstošāko veidu Satversmes 114. pantā

ietverto tiesību izmantošanai kopsakarā ar Minoritāšu konvencijas

14. pantu, jāņem vērā konkrēto sabiedrību un mazākumtautību

raksturojošie apstākļi un vēsturiskais konteksts (sk.

Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2018-12-01 23.2. un 24. 2. punktu). Arī Konsultatīvā

komiteja ir norādījusi, ka jāņem vērā katras valsts konkrētie

apstākļi. Proti, Konsultatīvā komiteja ir vērsusi dalībvalstu

uzmanību uz apstākļiem, kas būtu jāņem vērā vai būtu jāapsver,

lemjot par mazākumtautību izglītības jautājumiem un izstrādājot

mazākumtautību izglītības programmas. Tāpat tā ir atzinusi, ka

dalībvalstis konkrētas metodes un instrumentus var pielāgot

valsts, reģiona vai mazākumtautības īpašajām vajadzībām (sk.:

Advisory Committee on the Framework Convention for the Protection

of National Minorities, Commentary on Education under the

Framework Convention for the Protection of National Minorities, 2

March 2006, para 2.3.2).

Satversmes tiesa secina, ka no Rasu diskriminācijas

izskaušanas komitejas un Īpašo ziņotāju vēstulēm Latvijas

valdībai izriet, ka minētajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas

mehānismiem šo vēstuļu izstrādes laikā nav bijusi pieejama

vispusīga informācija par noteikumu Nr. 716 tvērumu, kas tiek

skaidrots šajā spriedumā. Šīs vēstules ir uzskatāmas par

uzaicinājumu uz dialogu starp Latvijas valdību un attiecīgajiem

Apvienoto Nāciju Organizācijas mehānismiem.

Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs, regulējot valodu

lietojumu pirmsskolas izglītības iestādēs, ir nodrošinājis krievu

mazākumtautībai piederošam izglītojamam tiesības uz savas

identitātes un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu tādā veidā,

kas atbilst krievu mazākumtautību raksturojošiem apstākļiem

Latvijas vēsturiskajā kontekstā. No apstrīdētajām normām un ar

tām saistītā regulējuma izriet, ka arī pirmsskolas izglītības

posmā izglītojamam vecumā no pieciem līdz septiņiem gadiem tiek

nodrošināta iespēja lietot krievu valodu.

Līdz ar to apstrīdētās normas

atbilst Satversmes 114. pantam.