18. punkts

1Pieteikuma iesniedzēji principā nav nolieguši

2nepieciešamību bērnam apgūt vairākas valodas. Pēc Pieteikuma

3iesniedzēju ieskata, ar apstrīdētajām normām ir ierobežotas bērna

4iespējas apgūt krievu mazākumtautības kultūru un krievu valodu.

5Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs, vai ar apstrīdētajām normām

6bērnam ir nodrošināta iespēja apzināt un nostiprināt savu - kā

7krievu mazākumtautībai piederoša indivīda - identitāti.

8Visupirms jānorāda, ka dzimtās valodas nozīme bērna attīstībā

9un izglītībā nav noliedzama. Dzimtā valoda ir būtiska

10kvalitatīvas izglītības sastāvdaļa, jo īpaši pirmajos bērna

11dzīves gados. Taču tikpat būtiska nozīme ir bilingvālajai

12izglītībai, ja izglītība tiek nodrošināta valodā, kas nav

13izglītojamā dzimtā valoda. Šādā gadījumā papildus dzimtās valodas

14apguvei arī valsts valodas apguve bērnam ir jānodrošina jau no

15agrīna vecuma. Valstī, kur izglītojamā dzimtā valoda nav valsts

16valoda, bilingvālā izglītība var padarīt viņam iespējamu

17izglītību dzimtajā valodā, vienlaikus nodrošinot arī tās valodas

18apguvi, kura pamatā tiek izmantota šajā valstī (sk.: Education

19in a multilingual world: UNESCO education position paper, 2003,

20p. 14, 30-32). Tieši agrīnais vecums ir pats labākais laiks,

21kad valodu var iemācīties bez lielas piepūles. Turklāt, kaut arī

22pirmsskolas vecumā bērns vēl neapzinās nepieciešamību pēc valodu

23prasmes, nākotnē vairāku valodu zināšanas palīdz viņam veidot

24karjeru, kā arī meklēt iespējas ciešāk integrēties saimnieciskajā

25un sociālajā vidē.

26Bilingvālisms kā metode pakāpeniski, vairāku gadu garumā ticis

27ieviests Latvijas izglītības sistēmā. Lai nodrošinātu pēc

28iespējas efektīvāku vairāku valodu apguvi, bilingvālisms

29izglītības sistēmā ietverts jau no pirmsskolas pakāpes. Proti,

30bērns, kurš izmanto iespēju pirmsskolas izglītību iegūt

31pirmsskolas izglītības iestādē, jau no pusotra gada vecuma apgūst

32ne vien dzimto valodu, bet arī valsts valodu. Šāda nostāja saskan

33arī ar Konsultatīvās komitejas atziņu, ka bilingvālisma un

34plurilingvālisma pieeja caurvij Minoritāšu konvencijas ietvaru

35(sk.: Advisory Committee on the Framework Convention for the

36Protection of National Minorities, Commentary on Education under

37the Framework Convention for the Protection of National

38Minorities, 2 March 2006, para 2.1.2, p. 16).

3918.1. Satversmes 114. pants ietver mazākumtautību

40tiesības attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

41Latvijā tiek aizsargāta mazākumtautību savdabība (sk.

42Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr.

432018-12-01 23. punktu).

44Valstij saskaņā ar Satversmes 114. pantu ir pienākums

45respektēt un garantēt mazākumtautībām piederošo personu tiesības

46saglabāt un attīstīt savu identitāti, saglabājot un attīstot

47mazākumtautības valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību. Šīs

48mazākumtautībām piederošo personu pamattiesības ir kompleksas un

49ietver vairākus elementus. Neatņemams šo mazākumtautībām

50piederošo personu pamattiesību elements ir tiesības apgūt

51konkrētās mazākumtautības valodu un izmantot to kā mācību valodu

52izglītības procesā (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13.

53novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 15.2. punktu).

54Valstij ir jānodrošina mazākumtautībai piederoša bērna

55tiesības apgūt dzimto valodu sākotnējos izglītības posmos. Tas

56nozīmē, ka valstij ir jānodrošina iespēja bērniem savā starpā

57komunicēt dzimtajā valodā. To var nodrošināt, dodot bērnam

58iespēju pirmsskolas un pamatizglītības iestādēs mācīties dzimto

59valodu vai saņemt norādījumus dzimtajā valodā (sk.: UN Human

60Rights Council, Report of the Special Rapporteur on the Right to

61Education on the Promotion of Equality of Opportunity in

62Education, UN Doc. A/HRC/17/29 (2011), para 63; Recommendations

63of the Forum on Minority Issues, UN Doc. A/HRC/10/11/Add 1

64(2009), para 58).

65Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. panta trešā daļa noteic,

66ka Latvijas mazākumtautībām piederošiem bērniem ir tiesības iegūt

67izglītību dzimtajā valodā atbilstoši Izglītības likumam.

6818.2. Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka atbilstoši

69apstrīdētajām normām pirmsskolas izglītības posmā no pusotra gada

70līdz pieciem gadiem mācību satura apguvē izmantojama gan krievu

71valoda, gan latviešu valoda, proti, bilingvālā pieeja ir

72izmantojama katrā mācību jomā. To neapstrīd arī Pieteikuma

73iesniedzēji. Viņi nav pauduši iebildumus pret pirmsskolas

74izglītību šajā izglītības posmā. Līdz ar to nav arī strīda par

75to, ka šajā posmā Satversmes 114. pantā ietvertās tiesības ir

76nodrošinātas.

77Iebildumi ir izteikti attiecībā pret pirmsskolas izglītības

78posmu no pieciem līdz septiņiem gadiem, konkrēti - pret to, ka

79rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu valoda,

80izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes mazākumtautības

81valodas un etniskās kultūras apguvei. Līdz ar to Satversmes

82tiesai jānoskaidro, vai apstrīdētās normas garantē Pieteikuma

83iesniedzējiem tiesības saglabāt savu, proti, krievu

84identitāti.

85Mazākumtautības valodas lietojumam izglītības procesā ir

86jānodrošina ne vien šīs valodas formāla apguve, bet arī

87mazākumtautībai piederošas personas identitātes attīstība. Tas

88nozīmē, ka par atbilstošu Satversmes 114. pantam nevarētu

89uzskatīt tādu tiesisko regulējumu, kas mazākumtautības valodas

90lietošanu pavisam izslēgtu no izglītības procesa vai reducētu

91tiktāl, ka mazākumtautības valoda kā mācību valoda tiek izmantota

92tikai pašas šīs valodas kā konkrēta mācību priekšmeta apguvē

93(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā

94Nr. 2019-22-01 22.2. punktu).

95Saskaņā ar Izglītības likuma 41. panta otro daļu

96mazākumtautību izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās

97etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā

98nepieciešamo saturu. No šīs normas izriet, ka mazākumtautību

99pirmsskolas izglītības programma izstrādāta, pamatojoties uz

100pirmsskolas izglītības programmu un tai pievienojot ar

101mazākumtautības valodas, kultūras, tradīciju apguvi saistītu

102saturu. To apstiprina noteikumu Nr. 716 2. pielikuma 1. punktā

103noteiktais, ka mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas

104īstenošanas mērķis ir veicināt bērna vispusīgu attīstību un

105veselības nostiprināšanu, sekmēt etniskās kultūras apguvi un

106bērna sagatavošanu pamatizglītības ieguvei. Analoģisks noteikums

107ietverts 4. pielikuma 1. punktā.

108Šā sprieduma 14.2. punktā konstatēts, ka ar noteikumiem Nr.

109716 pirmsskolas izglītības pakāpē ieviests integrēts mācību

110process. Tas nozīmē, ka audzināšanas un mācību process ir

111vienots. Tāpēc mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmai

112izvirzītās prasības ir jāskata kopsakarā. Citstarp arī prasība

113sekmēt mazākumtautības kultūras un valodas apguvi nosaka daļu no

114mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmā ietveramā satura.

115Tā kā ir paredzēts integrēts mācību process, attiecīgās prasības

116var būt iekļautas citās normās vai izrietēt no tiesiskā

117regulējuma kopumā.

118Noteikumu Nr. 716 10. punktā ir noteikts, kādi pratību pamati

119katrā izglītības jomā bērnam līdz pirmsskolas izglītības

120nobeigumam jāapgūst. Turpat noteikti sasniedzamie rezultāti, kas

121citstarp nodrošina arī mazākumtautības valodas un kultūras

122apguvi.

123Attiecībā uz valodu mācību jomu noteikts, ka valodā, kurā tiek

124īstenota izglītības programma, bērns skaidro, kāpēc cilvēki

125sazinoties lieto valodu, klausās tekstu, nosauc tajā darbojošās

126personas, atstāsta notikumus, izdomā teksta turpinājumu, jautā

127par neskaidro un atbild uz konkrētu jautājumu, saprotami un

128secīgi stāsta par redzēto, dzirdēto, piedzīvoto, piedalās sarunā,

129nepārtrauc runātāju, runā lieto dažādas runas intonācijas, atšķir

130un nosauc skaņas, skaņu apzīmē ar atbilstošu burtu, lasa vārdus

131un saprot izlasīto, raksta rakstītos burtus (noteikumu Nr. 716

13210.1.1. apakšpunkts).

133Sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā bērns apzinās sevi,

134piederību ģimenei un izglītības iestādei, skaidro, ka Latvija ir

135daļa no pasaules, saprot, ka cilvēki ir dažādi (noteikumu Nr. 716

13610.2. apakšpunkts).

137Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslas mācību jomā bērns

138iepazīst citu tautu tradicionālajai kultūrai raksturīgo, skandē

139tautasdziesmas, deklamē īsus dzejoļus, izspēlē pašu izdomātu vai

140literārā darba sižetu, dzied, muzicē, dejo, brīvi un droši

141improvizē ar kustībām vai skaņu rīkiem, dziedot individuāli un

142kopā ar citiem, ar mūzikas pavadījumu un bez tā, stāsta par savu

143pieredzi radošā darbībā, raksturo vizuālās mākslas, mūzikas un

144literārā darba radīto pārdzīvojumu (noteikumu Nr. 716 10.3.

145apakšpunkts).

146Tehnoloģiju mācību jomā bērns apgūst dažādas tehnikas,

147paņēmienus un drošības noteikumus materiālu un instrumentu

148izmantošanā savas ieceres īstenošanai, veido un savieno detaļas,

149iegūstot sev vēlamo formu no piedāvātajiem vai izvēlētajiem

150materiāliem, piedalās vienkāršu un veselīgu ēdienu pagatavošanā

151(noteikumu Nr. 716 10.6. apakšpunkts).

152Kā jau tika norādīts iepriekš, noteikumu Nr. 716 2. un 4.

153pielikuma 7. punkts noteic, ka mācības, proti, rotaļnodarbību,

154īsteno kā integrētu mācību procesu. Tas nozīmē to, ka arī

155mazākumtautības valodas prasmes pamati un mazākumtautības

156kultūras izpratnes un pašizpausmes prasmju pamati tiek apgūti

157integrēti rotaļnodarbības gaitā un atbilstoši tiem

158sasniedzamajiem rezultātiem, kas definēti katrā no iepriekš

159minētajām mācību jomām. Līdz ar to Satversmes tiesa konstatē, ka

160virknē mācību jomu pastāv iespēja ieviest un apgūt

161mazākumtautības kultūru un valodu.

162To apstiprina arī pieaicinātās personas Antra Randoha, Sandra

163Millere un Irina Avdejeva. Antra Randoha norāda, ka

164kvalifikācijas prakses noslēgumā topošajiem skolotājiem

165jāapliecina sava profesionalitāte rotaļnodarbību vadīšanā,

166citstarp izmantojot mācību līdzekļus bērna dzimtajā valodā,

167piemēram, tautas pasakas, dziesmas, dzejoļus, stāstus, burtus un

168citus uzskates materiālus. Sandra Millere norāda, ka apmācības

169ietvaros iespējams organizēt pasākumus, kuros iesaistās gan

170bērni, gan vecāki, kopīgi rīkojot dažādus priekšnesumus savā

171dzimtajā valodā. Irina Avdejeva spēkā esošo pirmsskolas

172izglītības programmu īstenošanā nesaskata draudus izglītojamo

173zināšanu un prasmju attīstībai. LIZDA biedriem, tostarp tiem,

174kuri īsteno jauno mazākumtautību pirmsskolas izglītības

175programmu, nav iebildumu un bažu par to, ka varētu rasties

176kaitējums izglītojamo zināšanu un prasmju attīstībai.

177Valsts izglītības satura centra izstrādātajā pirmsskolas

178izglītības programmas paraugā ir iestrādātas iepriekš minētās

179noteikumos Nr. 716 izvirzītās prasības attiecībā uz

180mazākumtautības valodas un kultūras apguvi. Piemēram, sociālajā

181un pilsoniskajā mācību jomā pedagogs aicina bērnu stāstīt par

182sevi un piederību ģimenei, rosina vērot cilvēkus apkārtnē un

183attēlos, saskatīt kopīgo un atšķirīgo, pievērš bērna uzmanību

184dažādām saziņā lietotajām valodām, jautā, kuras valodas bērns

185zina, kurās valodās viņš prot sarunāties, kurās valodās sazinās

186ģimenē, kurās valodās runā Latvijā, aicina nosaukt svētkus, kurus

187svin ģimenē, jautā par svētku svinēšanas tradīcijām Latvijā,

188salīdzina svētku tradīcijas, rosina pieņemt atšķirības svētku

189svinēšanā, respektējot katra cilvēka izvēli, piedāvā attēlus un

190video par Latviju un citām bērna minētajām valstīm. Kultūras

191izpratnes un pašizpausmes mākslas mācību jomā pedagogs piedāvā

192skatīties mūsdienu deju un tautas deju ierakstus, klausīties

193pasaku, stāstu, dzejoli vai lugu, klausīties dzejoļu ierakstus

194vai pats norunā dzejoli, rada interesi par latviešu un citu tautu

195tradicionālajai kultūrai raksturīgo, aicina dziedāt

196tautasdziesmas, piedalīties rotaļās un dejās, atskaņo vai lasa

197pasakas, noskaidro bērna pieredzi par gadskārtu svētkiem un

198aicina iesaistīties svētku norises plānošanā (sk. Valsts

199izglītības satura centra īstenotā projekta "Kompetenču

200pieeja mācību saturā" (Skola2030) ietvaros sagatavotās

201pirmsskolas izglītības programmas 6. pielikumu, 88., 90., 94. un

20298. lp. Pieejama:

203https://mape.skola2030.lv/resources/10).

204Atbilstoši noteikumu Nr. 716 2. pielikuma 8.5. apakšpunktam

205obligātā mācību satura īstenošanu plāno un organizē, iekļaujot

206dažādus pasākumus, piemēram, kas saistīti ar valsts svētkiem,

207gadskārtu ieražām, tradīcijām un etniskās kultūras apguvi, lai

208sasniegtu obligātā mācību satura apguves plānotos rezultātus.

209Analoģisks noteikums ietverts 4. pielikuma 8.5. apakšpunktā. Šajā

210normā nostiprināts tas, ka dažādu pasākumu organizēšana ir

211saistīta arī ar iepriekš norādītajiem mācību satura apguves

212plānotajiem rezultātiem mazākumtautības mūzikas (tautasdziesmas),

213vizuālās mākslas (krievu tautības mākslinieku ilustrācijas krievu

214tautas pasakām), literatūras (krievu tautas pasakas, īsi dzejoļi)

215un teātra mākslas (pasaku inscenējumi, teātris) prasmju

216apguvē.

217Turklāt apstrīdēto normu otrais teikums paredz, ka

218rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu valoda,

219izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes mazākumtautības

220valodas un etniskās kultūras apguvei. Šis izņēmums no prasības

221rotaļnodarbībā lietot galvenokārt latviešu valodu mazākumtautību

222pirmsskolas izglītības iestādēm piešķir rīcības brīvību,

223piemēram, attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestādē svinamiem

224gadskārtu svētkiem vai tradīciju uzturēšanu. Izskatāmajā

225gadījumā, piemēram, krievu valodā bērni var gatavoties svētkiem

226un svinēt Masļeņicu, Lieldienas, Slāvu rakstības un kultūras

227dienu, Ābeces svētkus un tādējādi apgūt un uzturēt krievu

228kultūru.

229Tātad apstrīdētās normas neizslēdz to, ka pirmsskolas

230izglītībā var izmantot krievu valodu, un noteikumi Nr. 716

231nodrošina krievu mazākumtautībai piederoša izglītojamā dzimtās

232valodas un identitātes saglabāšanu.

233Tāpat jāņem vērā, ka izglītības jēdziens ietver arī

234izglītojošas aktivitātes ārpus valsts izveidotās izglītības

235sistēmas, piemēram, mazākumtautības svētdienas skolas vai vasaras

236nometnes. Tas saskan arī ar Konsultatīvās komitejas konstatēto

237(sk.: Advisory Committee on the Framework Convention for the

238Protection of National Minorities, Commentary on Education under

239the Framework Convention for the Protection of National

240Minorities, No. ACFC/25DOC(2006)002, 2 March 2006, para

2412.1.2). Tādējādi Pieteikuma iesniedzēji krievu

242mazākumtautības identitāti papildus valsts izveidotajai

243izglītības sistēmai var stiprināt, piemēram, veidojot savus

244etniskos un kultūras centrus vai privātās nedēļas nogales

245skolas.

246Līdz ar to apstrīdētajās normās

247iekļautie nosacījumi par mācību valodu lietojumu pirmsskolas

248izglītības procesā ietver krievu mazākumtautībai piederoša

249izglītojamā tiesības lietot dzimto valodu šajā procesā.

25018.3. Satversmes tiesa norāda, ka ir iepazinusies ar

251Konsultatīvās komitejas trešā monitoringa cikla ietvaros 2018.

252gadā sniegto viedokli par Latviju attiecībā uz lietā izskatāmo

253jautājumu. Komiteja ir aicinājusi Latvijas valsts iestādes

254turpināt centienus nodrošināt atbilstošu divvalodu mācību

255programmu pirmsskolas izglītības līmenī, kā arī nodrošināt

256atbilstošu finansējumu kvalitatīvai latviešu valodas apmācībai

257pirmsskolas izglītības iestādēs (sk. Konsultatīvās

258komitejas trešā viedokļa par Latviju, No. ACFC/OP/III(2018)001,

259152. un 156. punktu). Satversmes tiesa ir iepazinusies arī ar

260Pieteikuma iesniedzēju iesniegtajām Rasu diskriminācijas

261izskaušanas komitejas un Īpašo ziņotāju vēstulēm Latvijas

262valdībai, kuras attiecas uz noteikumiem Nr. 716. Rasu

263diskriminācijas izskaušanas komiteja paudusi bažas par noteikumu

264Nr. 716 iespējamu diskriminējošu ietekmi uz mazākumtautībām

265izglītības jomā (sk. lietas materiālu 2. sēj. 59. un 62.

266lp.). Pēc Īpašo ziņotāju ieskata, mazākumtautībai piederošu

267izglītojamo dzimtā valoda esot izslēgta no pirmsskolas izglītībā

268ietvertajām mācību aktivitātēm un tādējādi varētu būt pārkāptas

269mazākumtautībai piederošo tiesības lietot savu valodu savā

270kopienā saziņā ar citiem tās locekļiem (sk. lietas materiālu

2712. sēj. 54.-55. lp.).

272Satversmes tiesa jau iepriekš lietā Nr. 2018-12-01 ir

273vērtējusi Konsultatīvās komitejas trešā monitoringa cikla

274ietvaros 2018. gadā sniegtā viedokļa attiecināmību uz Latvijas

275veiktajām reformām izglītības jomā. Satversmes tiesa nesaskatīja

276pamatu secinājumam, ka no Minoritāšu konvencijas izrietētu valsts

277pienākums nodrošināt tādu mazākumtautības valodas, etniskās un

278kultūras savdabības saglabāšanas un attīstīšanas veidu kā

279izglītības iegūšana tikai mazākumtautības valodā vai

280starptautiski noteiktā šīs valodas lietojuma proporcijā valsts

281izveidotās izglītības sistēmas ietvaros. Satversmes tiesa

282norādīja, ka, nosakot atbilstošāko veidu Satversmes 114. pantā

283ietverto tiesību izmantošanai kopsakarā ar Minoritāšu konvencijas

28414. pantu, jāņem vērā konkrēto sabiedrību un mazākumtautību

285raksturojošie apstākļi un vēsturiskais konteksts (sk.

286Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2872018-12-01 23.2. un 24. 2. punktu). Arī Konsultatīvā

288komiteja ir norādījusi, ka jāņem vērā katras valsts konkrētie

289apstākļi. Proti, Konsultatīvā komiteja ir vērsusi dalībvalstu

290uzmanību uz apstākļiem, kas būtu jāņem vērā vai būtu jāapsver,

291lemjot par mazākumtautību izglītības jautājumiem un izstrādājot

292mazākumtautību izglītības programmas. Tāpat tā ir atzinusi, ka

293dalībvalstis konkrētas metodes un instrumentus var pielāgot

294valsts, reģiona vai mazākumtautības īpašajām vajadzībām (sk.:

295Advisory Committee on the Framework Convention for the Protection

296of National Minorities, Commentary on Education under the

297Framework Convention for the Protection of National Minorities, 2

298March 2006, para 2.3.2).

299Satversmes tiesa secina, ka no Rasu diskriminācijas

300izskaušanas komitejas un Īpašo ziņotāju vēstulēm Latvijas

301valdībai izriet, ka minētajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas

302mehānismiem šo vēstuļu izstrādes laikā nav bijusi pieejama

303vispusīga informācija par noteikumu Nr. 716 tvērumu, kas tiek

304skaidrots šajā spriedumā. Šīs vēstules ir uzskatāmas par

305uzaicinājumu uz dialogu starp Latvijas valdību un attiecīgajiem

306Apvienoto Nāciju Organizācijas mehānismiem.

307Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs, regulējot valodu

308lietojumu pirmsskolas izglītības iestādēs, ir nodrošinājis krievu

309mazākumtautībai piederošam izglītojamam tiesības uz savas

310identitātes un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu tādā veidā,

311kas atbilst krievu mazākumtautību raksturojošiem apstākļiem

312Latvijas vēsturiskajā kontekstā. No apstrīdētajām normām un ar

313tām saistītā regulējuma izriet, ka arī pirmsskolas izglītības

314posmā izglītojamam vecumā no pieciem līdz septiņiem gadiem tiek

315nodrošināta iespēja lietot krievu valodu.

316Līdz ar to apstrīdētās normas

317atbilst Satversmes 114. pantam.