Par Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem" 2. pielikuma 9. punkta un 4. pielikuma 9. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. pantam, 91. pantam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam

1Atbilstoši Izglītības likuma 14. panta

218.1 punktam Ministru kabinets nosaka valsts

3pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kurās ietverti šo vadlīniju

4prasībām atbilstoši izglītības programmu paraugi.

5Pamatojoties uz Izglītības likuma 14. panta 18.1

6punktu, tika pieņemti Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra

7noteikumi Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas

8izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu

9paraugiem" (turpmāk - noteikumi Nr. 716).

10Noteikumu Nr. 716 2. pielikumā ietverts mazākumtautību

11pirmsskolas izglītības programmas paraugs. 2. pielikuma 9. punkts

12paredz: "Visā pirmsskolas izglītības posmā sekmē latviešu

13valodas apguvi integrētā mācību procesā, izmantojot bilingvālo

14pieeju, ko atbilstoši bērna attīstībai īsteno pedagogu,

15speciālistu un citu izglītības iestādes darbinieku sadarbībā, kā

16arī lieto latviešu valodu ikdienas saziņā. Bērniem no piecu gadu

17vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu

18valoda, izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes

19mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei."

20Noteikumu Nr. 716 4. pielikumā ietverts mazākumtautību

21speciālās pirmsskolas izglītības programmas paraugs. 4. pielikuma

229. punkts paredz: "Visā pirmsskolas izglītības posmā sekmē

23latviešu valodas apguvi integrētā mācību procesā, izmantojot

24bilingvālo pieeju, ko atbilstoši bērna attīstībai īsteno

25pedagogu, speciālistu un citu izglītības iestādes darbinieku

26sadarbībā, kā arī lieto latviešu valodu ikdienas saziņā. Bērniem

27no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis

28ir latviešu valoda, izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes

29mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei."

1Pieteikuma iesniedzēji - Inna Djeri, Jeļena

2Djeri, Aļona Grigorjeva-Kuļinoka, Aļisa Kuļinoka, Nadežda

3Smirnova, Alisa Vaskova, Anna Soldatenko, Sergejs Zimins, Oļesja

4Zimina, Jūlija Sohina, Ratmirs Čubarovs, Elizabete Krivcova,

5Arsenijs Ivanovs un Nikita Ivanovs (turpmāk - Pieteikuma

6iesniedzēji) - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Latvijas

7Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 64. pantam, 91.

8pantam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam.

9Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, apstrīdētās normas

10neatbilst Satversmes 112. panta pirmajam teikumam, kas noteic, ka

11ikvienam ir tiesības uz izglītību. Apstrīdētās normas ierobežojot

12bērna tiesības uz kvalitatīvu izglītību, bērna tiesības uz

13izglītību dzimtajā valodā un vecāku tiesības brīvi izvēlēties

14izglītības veidu savam bērnam. Vecākiem neesot iespēju ne

15piedalīties izglītības iestāžu darbā un attīstīšanā, ne

16izglītības iestāžu izstrādāto izglītības programmu īstenošanā.

17Pamatojot savu viedokli par to, ka ir aizskartas tiesības uz

18izglītību, Pieteikuma iesniedzēji atsaucas uz vairākiem Eiropas

19Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem.

20Atsaucoties uz vairāku starptautisko organizāciju (Eiropas

21Drošības un sadarbības organizācijas, Eiropas Padomes, Apvienoto

22Nāciju Organizācijas) atzīto, Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka

23dzimtajai valodai esot izšķiroša nozīme bērna agrīnajā attīstībā

24un valstij esot minimālas tiesības noteikt ierobežojumus

25pirmsskolas izglītības sakarā.

26Apstrīdēto normu ieviešana novedīšot pie mazākumtautībai

27piederoša izglītojamā izglītības kvalitātes pazemināšanās kopumā

28visās izglītības pakāpēs, jo ar apstrīdētajām normām noteiktie

29ierobežojumi dzimtās valodas lietošanai esot būtiski stingrāki

30(valodas izmantošanas kontrole visu dienu, jo īpaši bērniem no

31piecu gadu vecuma) nekā ierobežojumi, kas noteikti skolniekiem no

321. klases līdz 6. klasei (dzimto valodu iespējams izmantot 50

33procentu apmērā no kopējās mācību slodzes). Bērnam pēc

34pirmsskolas izglītības iestādes pabeigšanas varot rasties

35grūtības ar izglītības turpināšanu tādā pamatskolā, kur tiek

36īstenota mazākumtautību izglītības programma. Tātad esot arī

37nākotnē sagaidāms bērna pamattiesību, proti, tiesību uz

38kvalitatīvu izglītību, aizskārums.

39Apstrīdēto normu ieviešana neesot nodrošināta ar pietiekamiem

40resursiem, proti, neesot nodrošināta atbilstoša pedagogu

41pārkvalificēšanās. Lai pedagogi varētu nodrošināt bilingvālu

42mācību norisi, viņiem vajagot būt attiecīgi sagatavotiem.

43Apstrīdētās normas stājušās spēkā 2019. gada 1. septembrī, taču

44pirmsskolas un sākumskolas pedagogu apmācību plānots pabeigt

45tikai 2022. gadā. Arī pārkvalifikācijas kursu ilgums - piecas

46dienas - neesot pietiekams.

47Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, ir pārkāpts Satversmes 64.

48pants, kas noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai un

49tautai Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.

50Pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar pienācīgā kārtībā

51pieņemtu likumu. Ministru kabinetam neesot bijis atbilstoša

52Saeimas piešķirta pilnvarojuma. Izglītības likuma 14. panta

5318.1 punktā ietvertais pilnvarojums esot pārkāpts.

54Šajā normā noteiktais nedodot Ministru kabinetam tiesības

55ierobežot bērna tiesības uz dzimtās valodas izmantošanu

56pirmsskolas izglītības procesā. Par to liecinot tas, ka

57ierobežojumi dzimtās valodas izmantošanai mācību satura apguvē

58mazākumtautību izglītības programmās no 1. klases līdz 6. klasei

59un no 7. klases līdz 9. klasei noteikti Izglītības likuma 41.

60panta 1.1 un 1.2 daļā. Likumdevējs neesot

61pilnvarojis izpildvaru ierobežot Izglītības likuma 9. panta otrās

62daļas 2. punktā un 41. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības

63iegūt pirmsskolas izglītību citā, nevis valsts valodā.

64Tāpat, pieņemot apstrīdētās normas, neesot ievērots Ministru

65kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumu Nr. 300 "Ministru

66kabineta kārtības rullis" (turpmāk - noteikumi Nr. 300)

6791.9.1 apakšpunktā noteiktais. Proti, izstrādājot

68noteikumus Nr. 716, neesot pieprasīts Apvienoto Nāciju

69Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (turpmāk - UNESCO)

70Latvijas Nacionālās komisijas atzinums. Tāpat esot pārkāpts

71noteikumu Nr. 300 144. punkts, jo noteikumu Nr. 716 projekts

72neesot izskatīts Ministru kabineta komitejas sēdē.

73Kaut arī notikusi noteikumu Nr. 716 projekta plaša sabiedriskā

74apspriešana, neesot konstatējams, ka tajā būtu piedalījušies

75atsevišķi mazākumtautību jautājumu speciālisti vai mazākumtautību

76organizācijas. Noteikumu Nr. 716 anotācijā apstrīdētās normas

77vispār neesot pieminētas. Apstrīdētās normas esot ietvertas nevis

78noteikumu Nr. 716 tekstā, bet gan pielikumos, un tas arī

79apgrūtinājis pilnvērtīgu sabiedrisko apspriešanu.

80Apstrīdētās normas varot tikt piemērotas patvaļīgi. Izglītības

81iestādes darbinieki varētu neizmantot bērna dzimto valodu vai to

82plaši aizstāt ar latviešu valodu. Pieteikuma iesniedzēji uzskata,

83ka apstrīdētās normas nenodrošina arī vecāku līdzdalības

84tiesības.

85Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, apstrīdētās normas

86neatbilst Satversmes 114. pantam. Pamatojot savu piederību pie

87krievu mazākumtautības, Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka pēc

88tautības esot krievi un pārsvarā Latvijas pilsoņi, izņemot vienu

89Pieteikuma iesniedzēju, kurai esot nepilsoņa statuss. Pieteikuma

90iesniedzēju dzimtā un ģimenes valoda esot krievu valoda, pārsvarā

91viņi esot kristīti pareizticībā, izņemot vienu Pieteikuma

92iesniedzēju, kura kristīta vecticībā. Pieteikuma iesniedzēju

93dzimtas Latvijā dzīvojot vairākās paaudzēs. Tāpat arī izglītība

94jau vairākās paaudzēs tikusi iegūta krievu valodā.

95Inna Djeri, Aļona Grigorjeva-Kuļinoka un Jūlija Sohina

96vēloties saglabāt un attīstīt krievu kultūru un dzimto valodu, it

97īpaši izglītību dzimtajā valodā, kas esot Latvijas krievu

98kultūras sastāvdaļa. Nadežda Smirnova, Anna Soldatenko un Sergejs

99Zimins vēloties saglabāt un attīstīt savu tradicionālo kristīgo

100ticību, krievu valodu, izglītību un kultūru. Elizabete Krivcova

101vēloties saglabāt un attīstīt Latvijas krievu kultūras

102identitāti.

103Ar apstrīdētajām normām tiekot ierobežotas bērna tiesības

104brīvi un bez iejaukšanās apgūt un lietot dzimto valodu, jo īpaši

105ikdienas saziņā izglītības iestādē, kā arī bērna un vecāku

106tiesības uz etniskās, kultūras un lingvistiskās identitātes

107saglabāšanu. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka jautājums par

108apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 114. pantam skatāms

109kontekstā ar bērna tiesībām iegūt kvalitatīvu izglītību dzimtajā

110valodā.

111Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka Rasu diskriminācijas

112izskaušanas komiteja ziņojumos par Latviju esot paudusi bažas un

113ieteikusi izvērtēt, vai ir nepieciešami tādi grozījumi Izglītības

114likumā, kas maina mazākumtautības valodas lietošanas proporciju

115mācību procesā. Līdzīgu viedokli esot pauduši arī Apvienoto

116Nāciju Organizācijas Īpašie ziņotāji tiesību uz izglītību,

117tiesību uz viedokļa un izteiksmes brīvību veicināšanas un

118aizsardzības, kā arī mazākumtautību jautājumā (turpmāk - Īpašie

119ziņotāji) 2018. gada 26. janvāra vēstulē Latvijas valdībai. Bažas

120par pilnīgu pāreju uz valsts valodu mācību procesā esot paudusi

121arī Cilvēktiesību komiteja. Šīs starptautiskās institūcijas un

122eksperti esot pauduši principiālus iebildumus pret izglītības

123reformu nepieciešamību Latvijā.

124Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu

125aizsardzību (turpmāk - Minoritāšu konvencija) paredzot, ka

126tiesībām apgūt mazākumtautības valodu jābūt piešķirtām bez

127nosacījumiem. Pieteikuma iesniedzēji gan nenoliedz, ka iespēja

128mācīties dzimtajā valodā var būt pakļauta zināmiem nosacījumiem -

129pieprasījumam pēc dzimtās valodas izmantošanas noteiktās

130teritorijās un valsts iespējām -, un atzīst, ka būtiski esot arī

131nekaitēt oficiālās valodas apguvei vai izglītības ieguvei šajā

132valodā. Latvijā mazākumtautību pirmsskolas izglītības sistēma

133pastāvot vismaz 28 gadus un atbilstot izvirzītajiem

134nosacījumiem.

135Valsts valodas dominance esot noteikta vissvarīgākajā mācību

136formā - rotaļnodarbībā, kas notiekot visas dienas garumā.

137Tādējādi tiekot ierobežotas bērna tiesības izmantot dzimto

138valodu.

139Pašreizējā situācija attiecībā uz mazākumtautību īpatsvaru

140izglītojamo vidū un latviešu valodas prasmi iedzīvotāju vidū esot

141līdzīga situācijai, kāda bijusi pirmskara Latvijā. Tādējādi

142mazākumtautību bērnu izglītošana, izmantojot galvenokārt dzimto

143valodu, neesot pretrunā ar Satversmes ievadā iekļauto principu -

144latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību

145cauri gadsimtiem. Turklāt tiesību uz izglītību nodrošināšana

146mazākumtautībai piederoša izglītojamā dzimtajā valodā pilnībā

147atbilstu mazākumtautības cieņas principam.

148Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas

149neatbilst Satversmes 91. pantam. Apstrīdētās normas radot

150atšķirīgu attieksmi pret divām pirmsskolas izglītojamo grupām -

151izglītojamiem, kas izglītību iegūst latviešu valodā, un

152izglītojamiem, kas izglītību iegūst krievu valodā. Pirmajā grupā

153galvenokārt ietilpstot latvieši, otrajā grupā - mazākumtautībai

154piederošie. Ar apstrīdētajām normām otrajai grupai tiekot krasi

155ierobežotas tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā.

156Abu minēto grupu bērni atrodoties salīdzināmos apstākļos, jo

157ikvienam bērnam vajagot būt nodrošinātai pietiekamai aprūpei un

158vispusīgas attīstības iespējām. Tāpēc pirmsskolas izglītības

159iestādē esot nepieciešams pielāgoties bērna individuālajām spējām

160un izmantot bērna dzimto valodu izglītībā un saskarsmē.

161Pirmsskolas izglītības sistēma, kas pastāvējusi pirms

162apstrīdēto normu spēkā stāšanās, neesot ietvērusi atšķirīgu

163attieksmi bērna dzimtās valodas izmantošanas un attīstības jomā.

164Šī sistēma esot pierādījusi savu efektivitāti un bijusi

165pieprasīta. Pieteikuma iesniedzēji atsaucas uz tiesību

166neaizskaramības principu, kas jau esot ietverts vairākās tiesību

167normās, ar kurām aizliegta diskriminācija, konkrēti uz UNESCO

168Konvencijas pret diskrimināciju izglītībā 1. pantu,

169Starptautiskās konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas

170izskaušanu 1. panta pirmo daļu, Starptautiskā pakta par

171pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 26. pantu, kā arī Eiropas

172Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk

173- Konvencija) 14. pantu kopsakarā ar Pirmā protokola 2. pantu un

174Minoritāšu konvenciju.

175Turklāt Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka apstrīdētās normas

176nepamatoti radot vienādu attieksmi pret divām mazākumtautības

177pirmsskolas izglītojamo grupām - bērniem ar attīstības

178traucējumiem un bērniem, kuriem šādu traucējumu nav. Divas

179Pieteikuma iesniedzējas pirmsskolas izglītību iegūstot izglītības

180iestādē, kas īsteno speciālo mazākumtautību pirmsskolas

181izglītības programmu.

182Bērns ar runas, lasīšanas un rakstīšanas traucējumiem esot

183daudz neaizsargātāks kā citi bērni. Šādā gadījumā Bērna tiesību

184konvencijas 23. panta pirmā un otrā daļa prasot atšķirīgu

185attieksmi. Esot jāņem vērā arī tas, ka invaliditāte ir viens no

186Satversmes 91. panta otrā teikuma tvērumā ietilpstošiem

187aizliegtajiem kritērijiem. Nedz noteikumu Nr. 716 tekstā, nedz šo

188noteikumu anotācijā neesot pamatota vienādā attieksme pret

189izglītojamo ar attīstības traucējumiem un izglītojamo, kuram šādu

190traucējumu nav.

191Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka apstrīdēto normu vienīgais

192leģitīmais mērķis varētu būt šāds - nodrošināt ikvienas personas

193tiesības lietot valsts valodu jebkurā dzīves jomā visā valsts

194teritorijā. Taču šis mērķis esot jāskata kopsakarā ar Bērna

195tiesību konvencijas 29. panta pirmajā daļā nostiprinātajiem bērna

196izglītošanas mērķiem, tostarp mērķi attīstīt bērna personību,

197pilnībā izkopt viņa talantus, kā arī garīgās un fiziskās spējas.

198Apstrīdētās normas esot nopietns bērna personības attīstības

199šķērslis. Jo mazāk dzimtā valoda tiek izmantota pirmsskolas

200vecuma bērna izglītošanā, jo sliktāks esot viņa attīstības

201rezultāts. Šo secinājumu jo īpaši vajagot paturēt prātā attiecībā

202uz valsts valodas lietošanu tāda bērna izglītošanā, kuram ir

203attīstības traucējumi.

204Citi Satversmes tiesas iepriekš izskatītajās lietās atzītie

205mērķi izskatāmajā lietā neesot aktuāli. Valsts valodas lietojuma

206stiprināšana un demokrātiskas valsts iekārtas aizsargāšana neesot

207nepieciešama, jo latviešu īpatsvars Latvijā nepārtraukti un

208būtiski pieaugot. Būtiski pieaugot arī to Latvijas iedzīvotāju

209skaits, kuri prot latviešu valodu, tostarp arī latviešu valodas

210pratēju īpatsvars cittautiešu un jo īpaši jauniešu vidū. Tāpat

211neesot nepieciešams aizsargāt citu personu tiesības. Latvijas

212izglītības sistēmā neesot segregācijas un vecākiem esot iespēja

213izvēlēties, kādā pirmsskolas izglītības iestādē - latviešu vai

214mazākumtautības - bērns iegūs izglītību.

215Apstrīdētās normas neatbilstot samērīguma principam. Ar

216likumdevēja izraudzītajiem līdzekļiem neesot iespējams sasniegt

217pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi. Apstrīdētās normas

218paredzot stingrākus ierobežojumus, nekā nepieciešams, lai bērns

219varētu turpināt izglītību pamatskolā.

220Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka leģitīmo mērķi iespējams

221sasniegt ar citiem, indivīda tiesības un likumiskās intereses

222mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, proti, saglabājot izglītības

223sistēmā tos jau nostiprinājušos principus, kuri bijuši spēkā

224pēdējos 28 gadus.

225Ierobežojumi dzimtās valodas lietošanai un apgūšanai

226demokrātiskā sabiedrībā neesot nepieciešami. Neesot redzams

227labums, ko no apstrīdēto normu ieviešanas gūs sabiedrība, toties

228esot acīmredzams indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm

229nodarītais kaitējums. Bērna tiesības apgūt dzimto valodu esot

230ierobežotas nesamērīgi. Tieši tāpat esot nesamērīgi ierobežotas

231tiesības saglabāt savas kultūras un etniskās tradīcijas un pat

232tiesības uz filozofisko pārliecību.

2332.1. Pēc Pieteikuma iesniedzēju lūguma lietas

234materiāliem pievienoti vairāki dokumenti - Īpašo ziņotāju 2019.

235gada 24. septembra vēstule Latvijas valdībai (dokuments Nr. OL

236LVA 1/2019), Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2019.

237gada 10. maija vēstule Latvijas valdībai (dokuments Nr.

238CERD/EWUAP/98thsession/Latvia/JP/ks) un 2019. gada 29.

239augusta vēstule Latvijas valdībai (dokuments Nr.

240CERD/EWUAP/99thsession/Latvia/JP/ks).

2412.2. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma

242iesniedzēju pārstāvis Vladimirs Buzajevs uzsvēris, ka ar

243apstrīdētajām normām tiek ieviesta tāda mācību pieeja, kuras

244ietvaros nevis tiek veicināta otras valodas apguve, bet gan pats

245mācību process tiek organizēts citā valodā, kas nav bērna dzimtā

246valoda.

247Vladimirs Buzajevs uzskata, ka ne Ministru kabineta atbildes

248rakstā, ne pieaicināto personu viedokļos paustais neatspēko

249Pieteikuma iesniedzēju viedokli. Papildus norādīts, ka Ministru

250kabinetam atbilstoši labas pārvaldības principam vajadzējis

251ievērot no Ministru kabineta kārtības ruļļa izrietošo procedūru,

252proti, apspriest projektu trijos posmos gan ar lēmumu pieņēmēju,

253gan ekspertu līdzdalību. Ministru kabinets esot izvēlējies

254vienkāršotu procedūru, proti, projekta apspriešanu divos posmos

255un aizmuguriski.

256Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Elizabete Krivcova

257norādījusi, ka pirmsskolas izglītības posmā no pieciem līdz

258septiņiem gadiem izglītības programmas mērķu līmenī

259mazākumtautības valodas izmantošana ir atļauta tikai vienā no

260septiņām mācību jomām, kuras noteiktas noteikumu Nr. 716 3.4.

261apakšpunktā un 10. punktā un izskaidrotas Valsts izglītības

262satura centra īstenotā projekta "Kompetenču pieeja mācību

263saturā" (Skola2030) ietvaros izstrādātajā pirmsskolas mācību

264programmā. Pieteikuma iesniedzēji iebilstot pret apstrīdēto normu

265mērķi - to, ka pirmsskolas izglītības posmā no pieciem līdz

266septiņiem gadiem visas mācību jomas, izņemot valodas, jāapgūst

267latviešu valodā. Tas neatbilstot mācību procesa pēctecības

268principam, mazākumtautību izglītības programmas pamatprincipam un

269ignorējot bērna fizioloģiskās un psiholoģiskās attīstības

270likumus. Tādējādi šis mērķis nonākot pretrunā ar bērna interesēm.

271Mazākumtautību pirmsskolas izglītības posms no pusotra līdz

272pieciem gadiem, kā arī sākumskolas posms esot balstīts uz

273līdzsvarotu bilingvālisma pieeju, un tā mērķis esot attīstīt

274vienlīdz labu dzimtās valodas un latviešu valodas prasmi dažādās

275mācību jomās. Taču pirmsskolas izglītības posms no pieciem līdz

276septiņiem gadiem tiekot izrauts no konteksta un pakārtots citiem

277mērķiem. Elizabete Krivcova, pamatojot argumentu par valodas

278ietekmi uz bērna attīstību, norāda uz vairākām dažādos pētījumos

279gūtām atziņām.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Ministru kabinets - atbildes rakstā norāda, ka tiesvedība

3daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 112. panta

4pirmajam teikumam būtu izbeidzama, bet pārējā daļā apstrīdētās

5normas atbilstot Satversmes 64. pantam, 91. pantam un 114.

6pantam.

7Valsts esot izveidojusi vienotu izglītības sistēmu, tajā

8iedzīvinot principu, ka izglītība tiek iegūta valsts valodā,

9atbalstot mazākumtautības etniskās un kultūras identitātes

10saglabāšanu un dzimtās valodas apguvi. Apstrīdētās normas

11neskarot tiesības uz izglītību, un Pieteikuma iesniedzēju

12norādītais šo tiesību ierobežojums neesot konstatējams.

13Valstij esot ne tikai tiesības, bet arī pienākums nodrošināt

14bērnam pieejamu kvalitatīvu izglītību. Izglītošana esot vērsta ne

15tikai uz to, lai izglītojamais apgūtu konkrētas zināšanas un

16prasmes, bet arī uz to, lai ieaudzinātu bērnā cieņu pret savu

17kultūras identitāti un valodu, sekmētu to attīstību un tādējādi

18arī paša bērna identitātes un personības attīstību. Taču ne mazāk

19svarīgs izglītošanas mērķis esot sagatavot bērnu apzinīgai dzīvei

20brīvā sabiedrībā. Tas neesot iespējams bez pietiekamas valsts

21valodas prasmes. Mazākumtautībai piederoša izglītojamā

22pirmsskolas izglītības uzdevums esot likt pamatu caurviju

23prasmēm, kuras turpmāk lietojamas daudzveidīgās cilvēka darbības

24jomās, kā arī sekmēt latviešu valodas apguvi integrētā mācību

25procesā, izmantojot bilingvālo pieeju. Pirmsskolā pedagogs

26veicinot izglītojamo vecumposmam atbilstošu ieradumu

27veidošanos.

28Latvijas izglītības sistēmas mērķis esot nostiprināt

29Izglītības likuma 2. panta pirmajā teikumā noteikto: nodrošināt

30katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un

31fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu

32personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli.

33Satversmes 112. pants nosakot valsts pienākumu nodrošināt

34ikvienam izglītojamam pieeju izglītībai valsts valodā, lai

35sekmētu izglītības sistēmas mērķu sasniegšanu. Noteikumu Nr. 716

362. un 4. pielikums nodrošinot mazākumtautībai piederošam

37izglītojamam pieeju izglītībai, lai sasniegtu izglītības mērķi

38pirmsskolas posmā.

39Ministru kabinets atsaucas uz Vispārējās izglītības likuma 20.

40panta pirmās daļas 6. punktu, kurā noteikts, ka pirmsskolas

41izglītības programma nodrošina izglītojamā sagatavošanu

42pamatizglītības ieguvei, aptverot valsts valodas lietošanas

43pamatiemaņu apguvi. Līdz ar to pirmsskolas izglītības iestādēm

44esot pienākums mazākumtautību izglītības programmas saturu veidot

45tā, lai izglītojamais, beidzot pirmsskolas izglītības iestādi un

46turpinot mācības pamatizglītības pakāpē, spētu mācību saturu

47apgūt valsts valodā ne mazāk kā 50 procentu apmērā no kopējās

48mācību stundu slodzes mācību gadā.

49Izglītības un zinātnes ministrija, īstenojot izglītības

50reformu, esot pakāpeniski un pastāvīgi nodrošinājusi pedagogiem

51nepieciešamo atbalsta pasākumu kopumu. Kopš 1999. gada pedagogiem

52esot nepieciešama valsts valodas prasme augstākajā līmenī. Kopš

532013. gada valsts valodu augstākajā līmenī vajagot prast arī

54pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem (pedagoga palīgiem).

55Latviešu valodas aģentūra kopš 1996. gada nodrošinot bezmaksas

56latviešu valodas prasmes pilnveides kursus profesionālo pienākumu

57veikšanai pedagogiem, kuri strādā mazākumtautību skolās un

58pirmsskolas izglītības iestādēs. Kopš 2015. gada kursu

59piedāvājums esot pilnveidots. Kopš 2018. gada tiekot realizēts

60projekts "Kompetenču pieeja mācību saturā", kas

61piedāvājot kompleksu atbalstu pedagogiem un nodrošinot latviešu

62valodas prasmes pilnveidi un profesionālās kompetences pilnveidi

63darbam lingvistiski neviendabīgā vidē.

64Arī mācību līdzekļi mazākumtautības skolēniem tiekot veidoti

65kopš 1996. gada. Esot pieejami arī elektroniskie mācību

66materiāli. Pirmsskolas vecuma bērnam esot pieejami materiāli

67tīmekļvietnē - portālā "Māci un mācies latviešu

68valodu". Tāpat Latviešu valodas aģentūra sistemātiski

69izstrādājot metodiskos līdzekļus skolotājiem. Attiecībā uz

70pirmsskolu esot izdoti trīs didaktisko materiālu komplekti, kas

71izmantojami bērna runāšanas un klausīšanās, kā arī lasīšanas

72prasmes attīstīšanai.

73Vecākiem neesot liegtas vai ierobežotas tiesības aktīvi

74piedalīties izglītības iestāžu darbā un attīstīšanā, piedaloties

75arī mazākumtautību izglītības programmas īstenošanā. Piemēram,

76vecākiem atbilstoši Izglītības likuma 31. panta otrajai daļai

77esot tiesības piedalīties izglītības iestādes padomes darbā.

78Turklāt ar noteikumu Nr. 716 11.7. apakšpunktu tiekot stiprināta

79vecāku loma mācīšanās procesā.

80Pēc Ministru kabineta ieskata, apstrīdētās normas atbilst

81Satversmes 64. pantam. Apstrīdētās normas esot pieņemtas,

82ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību, tās esot

83izsludinātas un publiski pieejamas atbilstoši normatīvo aktu

84prasībām, un tās esot pietiekami skaidri formulētas, lai persona

85varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

86paredzēt to piemērošanas sekas.

87Apstrīdētās normas neesot pieņemtas, pārkāpjot likumdevēja

88piešķirto pilnvarojumu. Izstrādājot pirmsskolas izglītības

89vadlīnijas un izglītības programmu paraugus, vajadzējis

90nodrošināt to, lai noteikumi Nr. 716 atbilstu gan Izglītības

91likuma 2. pantā noteiktajam šā likuma mērķim, gan Satversmē

92garantētajām pamattiesībām, tostarp tām, kas attiecas uz latviešu

93valodas un kultūras pastāvēšanu. Likumdevēja gribai un

94noteikumiem Nr. 716 vajadzējis saskanēt ar augstāka juridiska

95spēka normām, tas ir, ar Satversmes ievadā noteikto latviešu

96valodas pastāvēšanas garantiju, Satversmes 4. pantu, kā arī

97mazākumtautības tiesībām saglabāt un attīstīt savu valodu,

98etnisko un kultūras savdabību.

99Izglītības likuma 14. panta 18.1 punktā Ministru

100kabinetam noteikto pilnvarojumu nevarot skatīt atrauti no citām

101izglītību regulējošām tiesību normām. Noteikumos Nr. 716

102vajadzējis iekļaut Izglītības likumā noteiktās prasības attiecībā

103uz latviešu valodas lietojumu mazākumtautību izglītības

104programmā. Regulējums, ko izdevis Ministru kabinets, esot

105pamatots uz Izglītības likumu un vērsts uz to pašu mērķi, ko

106likumdevējs vēlējies sasniegt, pieņemot šo likumu. Atbilstoši

107Izglītības likuma struktūrai un šā likuma 14. pantam Ministru

108kabinets esot pilnvarots noteikt prasības attiecībā uz latviešu

109valodas apguves procesu visā pirmsskolas izglītības posmā.

110Sistēmiski esot jāskata Izglītības likuma 14. panta

11118.1 punkts (pilnvarojums Ministru kabinetam) un 33.

112pants (izglītības programma) kopsakarā ar 9. panta pirmo daļu un

113otrās daļas 2. punktu (izglītības ieguves valoda), 41. pantu

114(mazākumtautību izglītības programmas) un pārejas noteikumu 68.

115un 70. punktu. Ministru kabinets, izdodot apstrīdētās normas,

116esot izpildījis tam ar Izglītības likuma pārejas noteikumu 68.

117punktu noteikto uzdevumu pārskatīt valsts pirmsskolas izglītības

118vadlīnijas sakarā ar jaunā mācību satura ieviešanu visās

119vispārējās izglītības pakāpēs, tostarp arī pirmsskolas izglītībā.

120Turklāt, risinot jebkuru ar izglītību saistītu jautājumu, esot

121jāņem vērā saistītās citu nozaru tiesību normas, piemēram, no

122Bērnu tiesību aizsardzības likuma izrietošās prasības par bērna

123veselību un drošību.

124Iepriekš spēkā bijušās tiesību normas, proti, Ministru

125kabineta 2012. gada 31. jūlija noteikumu Nr. 533 "Noteikumi

126par pirmsskolas izglītības vadlīnijām" (turpmāk - noteikumi

127Nr. 533) 2. un 4. pielikums attiecībā uz latviešu valodas apguvi

128un lietojumu sasaucoties ar noteikumu Nr. 716 saturu un

129apstrīdētajām normām. Likumdevējs pirmsskolas izglītības

130vadlīniju izstrādei un attiecīgo izglītības programmu paraugu

131izstrādei esot pilnvarojis Ministru kabinetu, bet vadlīniju

132galveno saturu noteicis ar Vispārējās izglītības likuma

13315.1 pantu.

134Arī noteikumu Nr. 716 projekta iesniegšanas, izskatīšanas,

135virzības un saskaņošanas kārtība bijusi atbilstoša noteikumos Nr.

136300 izvirzītajām prasībām. Neesot bijusi nepieciešama ne

137noteikumu Nr. 716 projekta izskatīšana Ministru kabineta

138komitejā, ne saskaņošana ar UNESCO Latvijas Nacionālo

139komisiju.

140Pēc Ministru kabineta ieskata, nav pamatots Pieteikuma

141iesniedzēju viedoklis par apstrīdēto normu patvaļīgu piemērošanu.

142Apstrīdētās normas neuzliekot pienākumu nodalīt, cik lielā

143procentuālajā apmērā vai cik stundu dienā latviešu valoda tiek

144apgūta vai lietota mācību satura apguvei. Tas esot atkarīgs no

145bērna spējām un vecuma. Latviešu valodu pirmsskolā bērns apgūstot

146bilingvāli, integrēti kopējā mācību procesā. Latviešu valoda kā

147galvenā ikdienas saziņas valoda tiekot lietota no piecu gadu

148vecuma. Ņemot vērā to, ka pirmsskolas izglītībai ir jānodrošina

149bērnam iespēja sagatavoties pamatizglītības ieguvei, kā arī to,

150ka bērnam no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītības programmas

151apguve ir obligāta, par tiesisku un pamatotu esot uzskatāma arī

152prasība, ka bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais

153saziņas līdzeklis ir latviešu valoda. Tādējādi tikšot nodrošināta

154pilnvērtīga turpmākā pamatizglītības ieguve attiecīgajā

155izglītības programmā. Ministru kabinetam neesot tiesiska pamata

156uzskatīt, ka, plānojot un vadot mācību satura apguvi mācību

157jomās, skolotājs (pedagogs), kurš ar savu darbu ik dienu ietekmē

158izglītojamā dzīvi, varētu patvaļīgi vai pat ļaunprātīgi izmantot

159mācību programmā norādītos ieteikumus.

160Mazākumtautību pārstāvjiem esot nodrošināta iespēja izteikt

161savu viedokli un priekšlikumus gan pēc noteikumu Nr. 716 projekta

162ievietošanas Ministru kabineta tīmekļvietnē, gan pirmsskolas

163izglītības vadlīniju un izglītības programmu paraugu saskaņošanas

164gaitā. Noteikumu Nr. 716 izstrādes procesā esot iesaistījušies

165dažādi sabiedrības pārstāvji.

166Ministru kabinets uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

167Satversmes 91. pantā ietvertajam vienlīdzības principam un

168diskriminācijas aizliegumam. Latvijā izglītojamie, kuru dzimtā

169valoda ir nevis valsts valoda, bet kāda cita valoda, neatrodoties

170salīdzināmos apstākļos ar izglītojamiem, kuru dzimtā valoda ir

171valsts valoda.

172Mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma esot

173izstrādāta, pamatojoties uz pirmsskolas izglītības programmu un

174tai pievienojot ar mazākumtautības valodas, kultūras, tradīciju

175apguvi saistītu saturu. Līdz ar to neesot pamatots Pieteikuma

176iesniedzēju apgalvojums, ka apstrīdētās normas radot atšķirīgu

177attieksmi pret tā saukto pirmsskolas latviešu izglītības

178programmu un pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmu.

179Apstrīdētās normas attiecoties tikai uz pirmsskolas

180mazākumtautību izglītības programmu un esot saistošas tikai tām

181izglītības iestādēm, kuras īsteno šādu programmu.

182Ar noteikumiem Nr. 716 izglītības programmu paraugi esot

183noteikti divām personu grupām, tas ir, mazākumtautību

184izglītojamiem un mazākumtautību izglītojamiem ar īpašām

185vajadzībām, kuriem paredzēta speciālās izglītības programma.

186Apstrīdētās normas, kas attiecas uz katru no šīm grupām, esot

187identiskas, un tādējādi neesot pieļauta atšķirīga attieksme pret

188izglītojamiem. Abu programmu mērķis esot veicināt bērna vispusīgu

189attīstību un veselības nostiprināšanu, sekmēt etniskās kultūras

190apguvi un sagatavošanos pamatizglītības ieguvei. Neesot tiesiska

191pamata noteikt atšķirīgu attieksmi pret minētajām izglītojamo

192grupām. Lai ņemtu vērā dažādību un veicinātu bērna ar īpašām

193vajadzībām sekmīgu iekļaušanos izglītības sistēmā, bērnam ar

194īpašām vajadzībām tiekot nodrošināts atbalsts izglītības

195iegūšanas procesā, lai atbilstoši bērna spējām, attīstības

196līmenim un veselības stāvoklim tiktu sasniegts pirmsskolas

197izglītības programmas mērķis - veicināta bērna vispusīga

198attīstība un veselības nostiprināšana, kā arī sagatavošanās

199pamatizglītības apguvei.

200Pēc Ministru kabineta ieskata, apstrīdētās normas atbilst

201Satversmes 114. pantam.

202Izglītības likums un uz tā pamata izdotie noteikumi Nr. 716

203nodrošinot iespējas apgūt mazākumtautības valodu, kā arī saglabāt

204mazākumtautības kultūru un identitāti, bet vienlaikus radot

205mazākumtautībai piederošiem izglītojamiem vienlīdzīgas iespējas

206veidoties par pilnvērtīgiem Latvijas sabiedrības locekļiem.

207Ne Satversme, ne Latvijai saistošie starptautiskie dokumenti

208mazākumtautību tiesību aizsardzības jomā neuzliekot valstij

209pienākumu garantēt, ka mazākumtautības valodai izglītības sistēmā

210un dažādās izglītības programmās ir tāds pats statuss un

211lietojuma apjoms kā valsts valodai. Valsts valoda un

212mazākumtautības valoda neesot salīdzināmas ne pēc sava statusa,

213ne funkcijām Latvijas demokrātiskajā sabiedrībā.

214Mazākumtautības valodas aizsardzībai izglītības sistēmā esot

215noteikti mērķi, un tie esot cieši saistīti ar vispārējiem

216mazākumtautības tiesību aizsardzības mērķiem. Mazākumtautības

217valodai esot jānodrošina tas, lai pie mazākumtautības piederošs

218izglītojamais apgūtu savu dzimto valodu un etnisko kultūru.

219Vienlaikus izglītības sākumposmā vajagot radīt apstākļus

220pakāpeniskai valsts valodas lietojuma paplašināšanai izglītības

221sistēmā tādā veidā, lai pēc iespējas mazāka būtu negatīvā ietekme

222uz izglītības kvalitāti. Tomēr Satversmes 112. pants ne

223atsevišķi, ne kopsakarā ar Satversmes 91. pantu vai 114. pantu

224neparedzot pienākumu nodrošināt vienādas iespējas mācīties

225dzimtajā valodā izglītojamam, kura dzimtā valoda ir valsts

226valoda, un izglītojamam, kura dzimtā valoda ir mazākumtautības

227valoda. Attiecībā uz mazākumtautību viens no būtiskākajiem

228izglītības mērķiem esot valsts valodas apguve funkcionālā līmenī,

229lai izglītojamais spētu pilnvērtīgi piedalīties Latvijas

230demokrātiskajos procesos un turpināt izglītību secīgi katrā

231nākamajā izglītības pakāpē. Tādējādi Satversme zināmā mērā pat

232prasot vienādu attieksmi pret pienācīgu valsts valodas apguvi un

233izmantošanu mācību procesā.

234Apstrīdētās normas neliedzot mazākumtautībai piederošam bērnam

235nedz lietot un attīstīt savu dzimto valodu, nedz arī apgūt un

236praktizēt savu kultūru. Izglītības sistēma kopumā, īpaši

237izglītības sākumposmā, nodrošinot bērnam pietiekamas iespējas

238apgūt gan dzimto valodu, gan valsts valodu. Mācot bērnam valsts

239valodu, viņam tiekot dota iespēja uzsākt valodu apguvi pietiekami

240agrā vecumā.

241Latvija, lai panāktu latviešu valodas kā Latvijā vienīgās

242valsts valodas kvalitatīvu apguvi izglītības iestādēs, esot

243izvēlējusies samērīgu periodu pārejai uz mācībām latviešu valodā.

244Mazākumtautību izglītības reforma īstenota pakāpeniski, no 1996.

245gada līdz 2019. gadam, tas ir, 23 gadu garumā. Tas, ka tiek

246turpinātas izglītības reformas attiecībā uz valsts valodas apguvi

247un lietojuma sekmēšanu pirmsskolas izglītības pakāpē, esot

248loģisks un tiesiski pareizs Latvijas izglītības sistēmas

249risinājums. Papildus latviskajām vērtībām tiekot respektēta

250Latvijas sabiedrības kulturālā daudzveidība un no šīs

251daudzveidības izrietošā bagātība. Ar apstrīdētajām normām

252mazākumtautībai netiekot liegtas iespējas apgūt un lietot savu

253valodu, veidot savus etniskos un kultūras centrus, kā arī

254privātās nedēļas nogales skolas.

255Ministru kabinets norāda, ka izglītības iestādēm, uz kurām

256attiecas grozījumi saistībā ar latviešu valodas lietojumu

257izglītības obligātā satura apguvē, tika dots samērīgs pārejas

258periods - viens gads - izglītības programmu pārskatīšanai un

259aktualizēšanai. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija,

260īstenojot izglītības reformu, esot pakāpeniski un pastāvīgi

261stiprinājusi ikvienam izglītojamam pieejamu vienotu izglītības

262sistēmu un valsts valodas lietojumu izglītības iestādēs, ņemot

263vērā izglītojamo un viņu vecāku pielāgošanās iespējas, kā arī

264nodrošinājusi nepieciešamos atbalsta pasākumus.

265Ar jaunajām valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un

266standartiem valsts nodrošinot visiem Latvijas iedzīvotājiem, it

267īpaši bērniem, vienādas iespējas apgūt latviešu valodu, iegūt

268izglītību valsts valodā, taču nekādā veidā neliedzot iespējas

269saglabāt un attīstīt mazākumtautības valodu, etnisko un kultūras

270savdabību. Atbilstoši pirmsskolas bērna vecumam pirmsskolas

271izglītības obligātais saturs tiekot apgūts integrētā mācību

272procesā, izmantojot bilingvālo pieeju un lietojot latviešu valodu

273ikdienas saziņā. Pirmsskolas izglītības nobeigumā izglītojamais

274sasniedzot noteiktus rezultātus, kas nodrošinot sagatavotību

275obligātās pamatizglītības ieguvei.

276Ņemot vērā minēto, esot jāatzīst, ka atbilstoši izglītības

277politikai tiek respektēta mazākumtautību valodu apguve un

278lietošana pirmsskolas izglītības iestādēs un izglītības obligātā

279izglītības satura apguvē, tādējādi nodrošinot visiem

280izglītojamiem vienādas iespējas apgūt latviešu valodu - vienīgo

281valsts valodu Latvijā - un iegūt izglītību latviešu valodā.

1Pieaicinātā persona - Saeima - norāda, ka

2Ministru kabinets, izdodot apstrīdētās normas, rīkojies saskaņā

3ar tam piešķirto pilnvarojumu. Ministru kabinets, pieņemot

4noteikumus Nr. 716, esot izpildījis Izglītības likuma pārejas

5noteikumu 68. punktā noteikto uzdevumu pārskatīt valsts

6pirmsskolas izglītības vadlīnijas sakarā ar jaunā, kompetenču

7pieejā balstītā mācību satura ieviešanu visās vispārējās

8izglītības pakāpēs, tostarp pirmsskolas izglītības pakāpē.

9Apstrīdētās normas esot vērstas uz to, lai bērns, pabeidzot

10mazākumtautību izglītības programmas apguvi pirmsskolas

11izglītības pakāpē, būtu ieguvis tādas valsts valodas lietošanas

12iemaņas, kādas ir nepieciešamas, lai uzsāktu pilnvērtīgas mācības

131. klasē pamatizglītības programmā.

14Ar likumdevēja doto pilnvarojumu esot jāsaprot ne tikai viena

15konkrēta, lakoniska tiesību norma (izskatāmajā gadījumā -

16Izglītības likuma 14. panta 18.1 punkts), bet arī paša

17likuma būtība un mērķi. Noteikumu Nr. 716 pieņemšana esot viens

18no pasākumiem, kas veikti, lai ieviestu jauno, kompetenču pieejā

19balstīto mācību saturu visās vispārējās izglītības pakāpēs -

20pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā un vispārējā vidējā

21izglītībā. Valsts valodas apguves jautājums esot tikai viens no

22jautājumiem, kas risināti saistībā ar jaunā, kompetenču pieejā

23balstītā mācību satura ieviešanu visās vispārējās izglītības

24pakāpēs. Saistībā ar to Saeima 2018. gada 22. martā pieņēmusi

25grozījumus Izglītības likumā un 2018. gada 21. jūnijā -

26grozījumus Vispārējās izglītības likumā. Minēto grozījumu

27ietvaros Saeima ar Izglītības likuma pārejas noteikumu 68. punktu

28uzlikusi Ministru kabinetam pienākumu pārskatīt Ministru kabineta

29noteikumus, ar kuriem noteiktas valsts pirmsskolas izglītības

30vadlīnijas. Šis uzdevums esot izpildīts, pieņemot noteikumus Nr.

31716.

32Viena no izglītības pakāpēm esot pirmsskolas izglītība, un tā

33nevarot tikt aplūkota atrauti no citiem, tālākiem izglītības

34posmiem, jo kopā ar pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību

35veidojot vienu kopēju vispārējās izglītības sistēmu. No

36Vispārējās izglītības likuma 15. un 15.1 panta

37izrietot, ka valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās, valsts

38pamatizglītības standartā un valsts vispārējās vidējās izglītības

39standartā būtībā ir regulējami vieni un tie paši jautājumi, tikai

40attiecībā uz dažādām vispārējās izglītības pakāpēm.

41Pirmsskolas izglītības programmai esot jānodrošina tas, ka

42izglītojamais pirmsskolas izglītības procesā iegūst tādas valsts

43valodas zināšanas, kas nepieciešamas, lai viņš varētu pilnvērtīgi

44uzsākt mācības 1. klasē kādā no izglītības programmām.

45Izglītojamā sagatavošana pamatizglītības ieguvei neesot

46iedomājama bez atbilstošu valsts valodas lietošanas pamatiemaņu

47apgūšanas. Šo iemaņu apgūšana atbilstoši Vispārējās izglītības

48likuma 20. panta pirmās daļas 6. punktam esot viens no

49pirmsskolas izglītības programmas uzdevumiem.

50Pēc Saeimas ieskata, jautājumi, kas saistīti ar valsts valodas

51lietošanas iemaņu apguvi, pieder pie tiem jautājumiem, kuri

52regulējami valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās. Šie

53jautājumi valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās esot regulēti

54arī pirms apstrīdēto normu spēkā stāšanās, proti, noteikumu Nr.

55533 2. pielikuma 4.2., 7., 9., 18.2., 18.3., 19. punktā un 4.

56pielikuma 4.2., 7., 9., 20., 22.2., 22.3., 22.6. un 23. punktā.

57Tātad tie bijuši regulējami arī noteikumos Nr. 716.

58Apstrīdētās normas esot vērstas uz bērna sagatavošanu

59pamatizglītības ieguvei, proti, uz to, lai viņš pirmsskolas

60izglītības procesā apgūtu pienācīgas valsts valodas lietošanas

61iemaņas. No apstrīdēto normu formulējuma neizrietot tas, ka

62pirmsskolas izglītības procesā drīkstētu izmantot tikai valsts

63valodu. No apstrīdēto normu pirmā teikuma izrietot, ka visā

64pirmsskolas izglītības posmā tiek izmantota bilingvālā pieeja.

65Apstrīdēto normu otrajā teikumā gan esot paredzēts, ka bērnam no

66piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir

67latviešu valoda, taču tas nenozīmējot, ka latviešu valoda būtu

68vienīgais saziņas līdzeklis, proti, ka rotaļnodarbībās nevarētu

69izmantot citas valodas. Turklāt no apstrīdēto normu otrā teikuma

70izrietot arī tas, ka mērķtiecīgi organizētās aktivitātēs

71mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei var tikt

72izmantota arī cita valoda, ne tikai latviešu valoda. Tātad

73apstrīdētās normas neliedzot pie mazākumtautībām piederošām

74personām kopt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

1Pieaicinātā persona - Izglītības un zinātnes

2ministrija - norāda, ka mazākumtautību interešu aizstāvji,

3bērnu vecāki un pedagogi, kā arī citas ieinteresētās puses esot

4pietiekami uzklausītas. Visiem esot nodrošināta iespēja samērā

5ilgā laika periodā līdzdarboties mazākumtautību pirmsskolas

6izglītības programmu satura un mācību pieejas izstrādē, kā arī

7tiesību normu apspriešanā.

8Izglītības un zinātnes ministrija norāda, kādi pasākumi

9veikti, lai nodrošinātu ar apstrīdētajām normām skarto dažādo

10interešu ievērošanu un sabiedrības līdzdalību. Jaunā mācību

11satura un mācību pieejas apraksta projekts bijis nodots

12sabiedriskajai apspriešanai. Tās noslēgumā esot izvērtēti

13saņemtie komentāri un ieteikumi. Esot izveidota darba grupa,

14kuras sastāvā iekļauti dažādu izglītības iestāžu un institūciju

15pārstāvji, tostarp mazākumtautību interešu pārstāvji. Valsts

16izglītības satura centra īstenotā projekta "Kompetenču

17pieeja mācību saturā" (Skola2030) ietvaros kā ekspertes

18pieaicinātas arī mazākumtautību izglītības programmu īstenojošo

19izglītības iestāžu pārstāves. Tāpat arī jaunā mācību satura

20aprobācijā, kas risinājusies kopš 2017. gada 1. marta,

21piedalījušās sešas pirmsskolas izglītības iestādes, kas īsteno

22mazākumtautību izglītības programmu. Esot izveidota Vispārējās

23izglītības satura konsultatīvā padome, kuras sastāvā iekļauti

24izglītības iestāžu, institūciju un nevalstisko organizāciju

25pārstāvji, un uzrunāti arī Rīgas, Jelgavas un Daugavpils

26izglītības pārvalžu pārstāvji. Šī padome esot skatījusi un

27vērtējusi Ministru kabineta noteikumu Nr. 716 projektu (sk.

28lietas materiālu 2. sēj. 105.-106. lp.).

1Pieaicinātā persona - Izglītības kvalitātes

2valsts dienests - norāda, ka tā veicot izglītības kvalitātes

3monitoringu. Monitorings sistēmiski izpaužoties vairākās darbībās

4- izglītības iestāžu reģistrēšanā, izglītības programmu

5licencēšanā, izglītības procesa kvalitātes novērtēšanā un

6izglītības iestāžu darbības tiesiskuma uzraudzīšanā.

7Izglītības kvalitātes valsts dienests varot veikt pārbaudes

8izglītības iestādēs klātienē, citstarp vērojot rotaļnodarbības,

9iepazīstoties ar mācību līdzekļiem, aplūkojot telpas, pieprasot

10nepieciešamo informāciju un dokumentus. Ja tiek konstatētas

11nepilnības izglītības iestāžu darbībā, izglītības iestādes

12vadītājam tiekot uzdots novērst konstatētās neatbilstības un

13nodrošināt izglītības iestādes darbības tiesiskumu, un pēc

14atbilstošas informācijas saņemšanas no izglītības iestādes tiekot

15veikta pēcpārbaude par uzdoto uzdevumu izpildi.

16Līdz šim brīdim pirmsskolas, kuras īsteno mazākumtautību

17pirmsskolas izglītības programmu, lielākoties jau esot veikušas

18nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu noteikumu Nr. 716

19vadlīnijās noteiktā izpildi, tostarp grozot izglītības programmas

20vai mainot savas darbības organizāciju.

21Papildus iepriekš minētajam Izglītības kvalitātes valsts

22dienests norāda, ka agrīnais bilingvālisms, kuru atbalsta vai

23īsteno izglītības iestāde, sekmējot iespēju apgūt izglītības

24programmu vairākās valodās.

25Uzraugot to, kā pedagogi realizē attiecīgās izglītības

26programmas un pilda normatīvo aktu prasības par valsts valodas

27lietošanu un izkopšanu, no 2018. gada līdz 2020. gadam esot

28konstatēts, ka 19 pedagogiem valsts valodas prasme nav atbilstoša

29prasībām, tātad šie pedagogi nevarot īstenot pirmsskolas

30izglītības programmas.

31Citu uzraudzības pasākumu ietvaros Izglītības kvalitātes

32valsts dienests esot konstatējis, ka nepieciešams paaugstināt

33pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu profesionālo pilnveidi

34augstāka valsts valodas līmeņa apguvei un plānot attiecīgus

35pedagogu tālākizglītības kursus un ka izglītības iestāžu telpu

36noformējumā nepieciešams vairāk izmantot latviešu valodas vārdus.

37Izglītības kvalitātes valsts dienests esot konstatējis arī to, ka

38vairākās izglītības iestādēs īpaši tiek veicināts tas, ka

39izglītojamie un pedagogi lieto un izkopj valsts valodu, radīta

40labvēlīga vide nacionālo kultūru līdzāspastāvēšanai un

41izglītojamo vecākiem tiek piedāvāti informatīvi materiāli, lai

42viņi varētu palīdzēt bērnam veiksmīgi apgūt latviešu valodu.

1Pieaicinātā persona - tiesībsargs - vērš

2Satversmes tiesas uzmanību uz bērna tiesībām agrīnā vecumā iegūt

3kvalitatīvu izglītību, kas vērsta uz bērna attīstības,

4labklājības un labsajūtas nodrošināšanu.

5Atbilstoši Izglītības likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktam

6pirmsskolas izglītība esot viena no četrām izglītības pakāpēm. Tā

7paša panta otrā daļa nosakot, ka izglītojamam ir tiesības iegūt

8izglītību katrā pakāpē, secīgi pārejot no vienas izglītības

9pakāpes uz nākamo. Izglītības likuma 4. pants nosakot obligātu

10prasību, ka bērna sagatavošana pamatizglītības ieguvei ir jāuzsāk

11no piecu gadu vecuma.

12No iepriekš minētā izrietot tas, ka bērnam, kurš sasniedzis

13piecu gadu vecumu, jāsāk apgūt pirmsskolas izglītības programmu,

14lai sagatavotos pamatizglītības ieguvei. Latvijā šī sagatavošana

15esot obligāta un neesot nošķirta no kopējās valsts izglītības

16sistēmas. Savukārt pirmsskolas izglītība no pusotra gada līdz

17piecu gadu vecumam esot pirmsskolas izglītības pakāpes

18sākotnējais posms. Kaut arī normatīvajos aktos neesot noteikts,

19ka bērnam no pusotra gada līdz piecu gadu vecumam jāapmeklē

20pirmsskolas izglītības iestāde, izglītošanas mērķi esot vienoti

21visās četrās izglītības pakāpēs. No Vispārējās izglītības likuma

2220. panta pirmās daļas izrietot, ka pirmsskolas izglītības mērķis

23ir sekmēt bērna vispārējo attīstību, sagatavojot viņu sākumskolai

24kā zinātkāru un radošu skolēnu ar iemaņām pastāvīgi mācīties.

25Tiesībsargs atsaucas uz Bērna tiesību konvencijas 3. panta

26pirmajā daļā nostiprināto bērna tiesību un interešu prioritātes

27principu un norāda uz Bērna tiesību komitejas skaidrojumu, ka šī

28norma konvencijas dalībvalstīm uzliekot noteiktus pienākumus: 1)

29nodrošināt, lai bērna intereses tiktu pienācīgi integrētas un

30konsekventi izvērtētas jebkurā darbībā, ko veic valsts iestāde;

312) nodrošināt, lai visi ar bērniem saistītie lēmumi, kā arī

32politika un tiesību akti uzskatāmi apliecinātu, ka pirmām kārtām

33apsvērts tas, kas ir bērna interesēs. Citi faktori neesot

34uzskatāmi par tikpat svarīgiem kā bērna intereses. Ja bērna

35intereses nonāk pretrunā ar citām (piemēram, citu bērnu,

36sabiedrības, vecāku) interesēm vai tiesībām, lielāka nozīme esot

37jāpiešķir tam, kas bērnam der vislabāk.

38No Bērna tiesību konvencijas 6. panta otrās daļas un Bērna

39tiesību komitejas skaidrojuma par bērna tiesību īstenošanu agrīnā

40bērnībā izrietot tas, ka atbildīgo iestāžu pienākums ir izvērtēt

41un pārstāvēt maza bērna tiesības un intereses saistībā ar

42lēmumiem un darbībām, kas ietekmē viņa labklājību, un vienlaikus

43ņemt vērā bērna uzskatus un attīstību. Tādējādi uzsvars atkal

44tiekot likts uz bērna tiesību un interešu prioritātes

45principu.

46Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras

47tiesībām 13. panta pirmajā daļā un Bērna tiesību konvencijas 28.

48panta pirmajā daļā esot nostiprinātas tiesības uz izglītību.

49Saskaņā ar Bērna tiesību komitejas interpretāciju tiesības uz

50izglītību agrīnā bērnībā sākoties uzreiz pēc dzimšanas un esot

51cieši saistītas ar bērna tiesībām uz attīstību no agrīnās

52bērnības.

53Bērna tiesību konvencijas 29. panta pirmajā daļā esot

54nostiprināti bērna izglītošanas mērķi. Bērna tiesību komiteja

55skaidrojusi, ka šie mērķi ir kvalitatīvas izglītības

56priekšnoteikumi, kas savukārt esot bērna attīstības un

57labklājības nodrošināšanas garants. Bērna tiesību komiteja esot

58atzinusi arī to, ka pirmsskolās īstenojamas kvalitatīvas

59izglītības programmas, kas var palīdzēt bērnam veiksmīgi uzsākt

60mācības sākumskolā.

61Tādējādi, pēc tiesībsarga ieskata, pakāpeniska valsts valodas

62īpatsvara palielināšana izglītības procesā, sākot no pirmsskolas

63izglītības pakāpes, ir loģisks pasākums kvalitatīvas, uz bērna

64attīstību un labklājību vērstas izglītības nodrošināšanai.

65Tomēr esot jāņem vērā tas, ka dažādu personu grupu intereses

66var sadurties. Šādā gadījumā, ievērojot bērna tiesību un interešu

67prioritātes principu, visupirms vajagot apsvērt aspektus, no

68kuriem izriet tāds risinājums, kas būtu bērna interesēs. Vērtējot

69to, vai konkrēts lēmums ir pieņemts, ievērojot bērna tiesību un

70interešu prioritātes principu, esot svarīgi saprast, vai šis

71lēmums bērnam nāk par labu ilgtermiņā. Tiesībsargs uzskata, ka

72pakāpeniska valsts valodas īpatsvara palielināšana izglītības

73procesā, sākot no pirmsskolas izglītības pakāpes, ir uzskatāma

74arī par ilgtermiņa ieguldījumu bērna tiesībās iegūt izglītību

75atbilstoši savām spējām, jo sniedz bērnam ilgtermiņa atbalstu

76turpmākajās mācībās valsts valodā sākumskolā.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Izglītības un

2zinātnes darbinieku arodbiedrības (turpmāk - LIZDA) eksperte

3izglītības jautājumos Irina Avdejeva - norāda, ka, apkopojot

4LIZDA biedru viedokli par noteikumu Nr. 716 projektu, varot

5secināt: pedagogiem, tai skaitā arī tiem, kuri īsteno jauno

6mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, neesot bijis un

7arī šobrīd neesot iebildumu un bažu par to, ka šīs izglītības

8programmas īstenošanas rezultātā varētu rasties kaitējums

9izglītojamo zināšanu un prasmju attīstībai. LIZDA, vērtējot

10noteikumu Nr. 716 projektu, esot vērsusi uzmanību uz to, ka šajos

11noteikumos ietvertās prasības var palikt neizpildītas, ja

12pedagogiem netiks nodrošināts latviešu valodas prasmes un

13lietojuma uzlabošanai nepieciešamais atbalsts.

14Lai nodrošinātu izglītojamā ar īpašām vajadzībām attīstību,

15esot jāizvērtē latviešu valodas lietošanas proporcija atbilstoši

16katra bērna spējām, attīstības līmenim, veselības stāvoklim.

17Pedagogiem, kuri īsteno speciālo izglītības programmu, vajagot

18būt nodrošinātai profesionālajai autonomijai un brīvībai

19izvēlēties metodes un valodu atbilstoši izglītojamā attīstības

20vajadzībām. Izglītojamam ar īpašām vajadzībām valodas pamata

21prasmes esot jāapgūst dzimtajā valodā.

22Irina Avdejeva spēkā esošajās valsts pirmsskolas izglītības

23vadlīnijās un pirmsskolas izglītības programmās, kā arī to

24īstenošanā nesaskatot draudus izglītojamo zināšanu un prasmju

25attīstībai.

1Pieaicinātā persona - Ogres vispārējās

2pirmsskolas izglītības iestādes "Zelta sietiņš"

3skolotāja Sandra Millere -, apkopojot pirmsskolas pedagogu,

4pirmsskolas ekspertu un savu pieredzi, atzīst, ka pirmsskolā

5mācību un izglītības saturs jāapgūst valsts valodā jau agrīnā

6vecumposmā.

7Sandras Milleres pieredze ļaujot secināt, ka bērns, kura

8ģimenē dzimtā valoda nav latviešu valoda, mācību programmu apgūst

9labāk, ja ikdienā pirmsskolas izglītības iestādē komunikācija un

10izglītošana notiek latviešu valodā. Tad bērns ne vien ātrāk

11apgūstot prasmi runāt un lietot valodu saziņā, bet arī daudz

12efektīvāk socializējoties, labāk izprotot latviskās tradīcijas,

13esot atvērtāks un drošāks, kā arī labāk sagatavojoties nākamajam

14izglītības posmam - skolai.

15Ikdienas darbā ar bērniem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu

16valoda, tiekot lietotas bilingvālās metodes. Bērni no ģimenēm,

17kurās runā divās valodās, parasti ļoti ātri iemācoties lasīt abās

18valodās - ar nosacījumu, ka apmācība pirmsskolā notiek latviešu

19valodā.

20Ja apmācība notiek latviešu valodā, ieguvējs esot gan

21mazākumtautībai piederošs bērns, gan bērns, kuram latviešu valoda

22ir dzimtā valoda. Bērns mācoties pieņemt citādi runājošo, un

23tiekot veidota empātija saskarsmē ar citā valodā runājošajiem,

24tiekot mācīts cienīt citu valodu. Sandra Millere apmācībā

25izmantojot dažādas metodes, piemēram, sporta un mūzikas

26rotaļnodarbības, tiekot organizēti arī tādi pasākumi, kuros

27iesaistās gan bērni, gan vecāki, kopīgi rīkojot dažādus

28priekšnesumus savā dzimtajā valodā.

29Izņēmums no apmācības latviešu valodā varētu būt pirmsskolas

30izglītības iestādes, kurās tiek īstenota izglītības programma

31bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Šajās iestādēs

32saziņai ar bērnu varētu tikt izmantota viņa dzimtā valoda.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

2Psiholoģijas, pedagoģijas un mākslas fakultātes docente, pirmā

3līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas

4"Pirmsskolas izglītības skolotājs" un profesionālās

5bakalaura studiju programmas "Skolotājs"

6apakšprogrammas "Pirmsskolas izglītības skolotājs"

7direktore Dr. paed. Antra Randoha - norāda, ka

8personas, kas studē Latvijas Universitātes piedāvātajās

9pirmsskolas izglītības skolotāju studiju programmās, tiek

10pienācīgi sagatavotas darbam pirmsskolas izglītības iestādēs,

11kurās tiek īstenota mazākumtautību izglītības programma, kā arī

12mazākumtautību speciālā pirmsskolas izglītības programma.

13Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas

14fakultātes studiju programmas, kuru ietvaros izglītību iegūst

15pirmsskolas izglītības skolotāji, esot pirmā līmeņa studiju

16programma "Pirmsskolas izglītības skolotājs", otrā

17līmeņa studiju programma "Skolotājs" ar apakšprogrammu

18"Pirmsskolas izglītības skolotājs" un bakalaura studiju

19programma "Skolotājs" ar apakšprogrammu

20"Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs". Šajās

21programmās mācību metodiku saturs esot izstrādāts un pilnveidots

22atbilstoši noteikumu Nr. 716 prasībām. Piemēram, iepriekš

23minētajā bakalaura studiju programmā esot iekļauts studiju kurss

24"Bilingvisms un bilingvālās izglītības pamati", kurā

25tiek apgūtas zināšanas par bilingvālās izglītības būtību, otras

26valodas mācīšanas uzdevumiem u. tml. Studiju kursā esot akcentēta

27topošā skolotāja kompetence izvēlēties mācību saturu un metodes

28pedagoģiskā procesa organizēšanai un īstenošanai atbilstoši

29bilingvālās izglītības modelim pirmsskolā, kā arī spēja

30patstāvīgi plānot un vadīt bilingvālās rotaļnodarbības

31pirmsskolā.

32Arī prakšu saturs esot cieši saistīts ar noteikumu Nr. 716

33prasībām. Kvalifikācijas prakses noslēgumā topošie skolotāji

34kārtojot eksāmenu mācību metodikās un praktiski apliecinot savu

35profesionalitāti izglītības iestādēs, arī mazākumtautības

36pirmsskolas izglītības iestādēs, vadot rotaļnodarbības valsts

37valodā, izmantojot atbilstošus mācību līdzekļus: tautas pasakas,

38dziesmas, dzejoļus, stāstus, burtus un citus uzskates materiālus

39dzimtajā valodā. Kvalifikācijas prakses laikā esot iespējams

40novērot bērnu uzvedību, savstarpējo saskarsmi, sadarbību ar

41pedagogu, valodas lietojumu ikdienišķās un rotaļu situācijās,

42kurās atklājoties gan bērna spējas, gan pedagoga profesionalitāte

43attiecībā uz valsts valodas un dzimtās valodas apguvi. Pedagogs

44ievērojot katra bērna spējas, atbilstoši pirmsskolas izglītības

45programmai plānojot mācību saturam atbilstošus uzdevumus un

46sasniedzot plānotos rezultātus valodu mācību jomā, kā arī pārējās

47mācību jomās saskaņā ar noteikumu Nr. 716 2. pielikuma 9.

48punktu.

49Secinājumu

50daļa

1Lietā ir pausti atšķirīgi viedokļi par to, vai ir

2aizskartas tiesības uz izglītību. Ministru kabinets lūdz izbeigt

3tiesvedību lietā daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes

4112. panta pirmajam teikumam un norāda, ka nav saskatāms

5Pieteikuma iesniedzēju tiesību uz izglītību aizskārums. Savukārt

6Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas ierobežo

7tiesības uz kvalitatīvu izglītību viņu dzimtajā valodā, kā arī

8vecāka līdzdalības tiesības bērna izglītības procesa

9noteikšanā.

10Ja lietā ir izteikti argumenti, kas varētu būt pamats

11tiesvedības izbeigšanai, tie jāizvērtē visupirms (sk.,

12piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 27. jūnija

13sprieduma lietā Nr. 2015-22-01 12. punktu).

14Tādējādi Satversmes tiesa visupirms vērtēs, vai izskatāmajā

15lietā ir turpināma tiesvedība par apstrīdēto normu atbilstību

16Satversmes 112. panta pirmajam teikumam. Lai noskaidrotu, vai

17tiesvedība lietā ir turpināma, Satversmes tiesai jānoskaidro, vai

18izskatāmā situācija ietilpst Satversmes 112. panta pirmajā

19teikumā noteikto pamattiesību tvērumā un vai apstrīdētās normas

20aizskar tieši Pieteikuma iesniedzējiem Satversmē ietvertās

21tiesības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 12.

22marta sprieduma lietā Nr. 2019-11-01 9. punktu). Tikai

23konstatējot, ka Pieteikuma iesniedzējiem ir aizskartas Satversmē

24ietvertās tiesības, Satversmes tiesa var tālāk vērtēt apstrīdēto

25normu atbilstību Satversmes 112. pantam.

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās

2normas ierobežo Satversmes 112. panta pirmajā teikumā ietvertās

3tiesības uz izglītību gan bērnam vecumā no pusotra gada līdz

4pieciem gadiem, gan bērnam vecumā no pieciem līdz septiņiem

5gadiem.

6Noteikumu Nr. 716 2. pielikuma 9. punkts un 4. pielikuma 9.

7punkts paredz identiskus noteikumus, tos attiecinot uz

8mazākumtautību pirmsskolas izglītību, tostarp speciālo izglītību.

9Proti, apstrīdētās normas noteic, ka visā pirmsskolas izglītības

10posmā tiek sekmēta latviešu valodas apguve integrētā mācību

11procesā, izmantojot bilingvālo pieeju, kā arī noteic, ka latviešu

12valoda lietojama ikdienas saziņā. Bērnam no piecu gadu vecuma

13rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu valoda.

14Līdz ar to Satversmes tiesa apstrīdētās normas uzskata par

15vienotu regulējumu un skatīs tās kopumā.

16Satversmes 112. panta pirmais teikums nosaka: "Ikvienam

17ir tiesības uz izglītību." Satversmes tiesa atzinusi, ka

18Satversmes 112. pants nosaka valsts pienākumu izveidot un uzturēt

19tādu izglītības sistēmu, no kuras var gūt labumu ikviens

20izglītojamais (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

21sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20. punktu). Satversmes 112.

22panta pirmais teikums nosaka tiesības iegūt izglītību šo tiesību

23plašākajā izpratnē un ir attiecināms uz visu pakāpju un veidu

24izglītības programmām (sk. Satversmes tiesas 2011. gada

256. maija sprieduma lietā Nr. 2010‑57‑03 11.1. punktu).

26Tā kā lietā ir jautājums par pirmsskolas izglītības pakāpi,

27Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai Satversmes 112. panta pirmā

28teikuma tvērumā ietilpst tiesības uz izglītības iegūšanu

29pirmsskolas izglītības pakāpē gan tās agrīnajā posmā, proti, no

30pusotra gada līdz pieciem gadiem, gan posmā no pieciem līdz

31septiņiem gadiem.

32Satversmes 89. pants noteic, ka valsts atzīst un aizsargā

33cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai

34saistošiem starptautiskajiem līgumiem. No šā panta izriet, ka

35likumdevēja mērķis ir panākt Satversmē ietverto cilvēktiesību

36normu harmoniju ar starptautisko tiesību normām. Latvijai

37saistošās starptautiskās cilvēktiesību normas un to piemērošanas

38prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo arī par

39konkretizācijas līdzekli, lai noteiktu pamattiesību un tiesiskas

40valsts principu saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved pie

41Satversmē ietverto pamattiesību samazināšanas vai ierobežošanas

42(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 12. maija

43sprieduma lietā Nr. 2015-14-0103 15.1. punktu).

44Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesībām uz izglītību piemīt

45gan pilsonisko un politisko tiesību daba, gan ekonomisko, sociālo

46un kultūras tiesību daba, turklāt tām piemīt arī solidaritātes

47elements. Līdz ar to Satversmes 112. pantā ietvertās tiesības uz

48izglītību pēc savas dabas sasaucas citstarp ar Starptautiskā

49pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13.

50pantu un Konvencijas Pirmā protokola 2. pantu (sk. Satversmes

51tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20.

52punktu).

53Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja, skaidrojot

54Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras

55tiesībām 13. pantu, ir atzinusi, ka termina - tiesības uz

56izglītību - piemērošana ir atkarīga no katrā konkrētajā

57dalībvalstī dominējošiem apstākļiem (sk.: UN Committee on

58Economic, Social and Cultural Rights (CESCR), General Comment No.

5913: The Right to Education (Art. 13 of the Covenant on Economic,

60Social and Cultural Rights), 8 December 1999, E/C.12/1999/10,

61para 6). Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka

62tiesības uz izglītību pēc savas būtības prasa valsts regulējumu

63un šis regulējums var būt atšķirīgs laika un vietas ziņā atkarībā

64no sabiedrības vajadzībām un resursiem (sk., piemēram, Eiropas

65Cilvēktiesību tiesas 1968. gada 23. jūlija sprieduma lietā

66"Relating to certain aspects of the laws on the use of

67languages in education in Belgium" v. Belgium",

68pieteikumi Nr. 1474/62, 1677/62, 1691/62, 1769/63, 1994/63 un

692126/64, I B daļas 5. punktu un 1982. gada 25. februāra sprieduma

70lietā "Campbell and Cosans v. the United Kingdom",

71pieteikumi Nr. 7511/76 un 7743/76, 41. punktu). Tādējādi

72tiesības uz izglītību pieļauj zināmu valsts rīcības brīvību

73attiecībā uz to, kādu izglītības sistēmu valsts izveido.

74Ievērojot gan valstij pieejamos resursus, gan sabiedrības

75vajadzības tās konkrētajā attīstības stadijā, Satversmes 112.

76pantā ir ietverts pienākums ievērot, aizsargāt un īstenot

77tiesības uz izglītību.

78Satversmes 112. pants jautājumā par to, cik agrīnā vecumā un

79kādā veidā bērnam jābūt nodrošinātai pieejai valsts izveidotajai

80izglītības sistēmai, saglabā likumdevējam rīcības brīvību, jo

81sabiedrības izpratne par bērna attīstības vajadzībām nepārtraukti

82attīstās. Taču tad, ja likumdevējs ir izšķīries par konkrētu

83brīdi, no kura bērns var izmantot savas tiesības uz izglītību,

84šādas likumdevēja izvēles īstenošanai ir jāatbilst Satversmes

85112. pantā ietvertajiem valsts pienākumiem.

8612.1. Bērna tiesību konvencijā ir nostiprināts un

87uzsvērts princips par vecāku primāro lomu bērna attīstības un

88izglītības nodrošināšanā (5. pants un 18. panta pirmā daļa).

89Vienlaikus dalībvalstīm Bērna tiesību konvencija nosaka pienākumu

90sniegt atbilstošu palīdzību vecākiem ar bērna audzināšanu

91saistītu pienākumu izpildē, tostarp nodrošināt strādājošiem

92vecākiem iespēju izmantot bērna aprūpes dienestu un iestādi (18.

93panta otrā un trešā daļa).

94Bērna tiesību komiteja ir uzsvērusi, ka dalībvalstij, veidojot

95pirmsskolas izglītības sistēmu, minētā vecāku primārā atbildība

96jāuzlūko kā šīs sistēmas sākumpunkts. Dalībvalstij ir jānodrošina

97tāda izglītības sistēma, kas papildina vecāku lomu. Atzīstot

98vecāku galveno lomu bērna audzināšanā un papildus organizējot

99izglītības ieguvi iestādē, tiek nodrošināts, ka bērns iegūst

100izglītību tās plašākajā izpratnē (sk.: Committee on the Rights

101of the Child, General Comment No. 7 (2005) Implementing child

102rights in early childhood, U.N.Doc. CRC/C/GC/7Rev. 1, 20

103September 2006, para 29, para 30).

104Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras

105tiesībām 13. panta pirmajā daļā noteikts, ka izglītības mērķim

106jābūt vispusīgai cilvēka personības un tā cieņas apziņas

107attīstībai un izglītībai jāstiprina cilvēktiesību un pamatbrīvību

108respektēšana. Mācīšanās sākas jau no piedzimšanas brīža. Tas

109nozīmē, ka bērnam jau no mazotnes nodrošināma nepieciešamā aprūpe

110un izglītība.

111Bērna tiesību konvencijas 28. un 29. pants dalībvalstīm tieši

112neparedz pienākumu nodrošināt bērnam izglītības iespējas pirms

113skolas gaitu uzsākšanas. Jau norādīts, ka Bērna tiesību

114konvencijā ir nostiprināta ģimenes un līdzcilvēku loma bērna

115agrīnajā izglītošanā. Vienlaikus konvencijā ietverti arī

116noteikumi ar norādi, ka bērnam draudzīgu un atsaucīgu vidi

117iespējams izveidot arī ārpus ģimenes un tā, cieši sadarbojoties

118ar vecākiem, var tikt izmantota bērna pieredzes paplašināšanai.

119Bērna tiesību konvencijā šāda pieeja noteikta, ņemot vērā valstu

120atšķirības un tradīcijas bērna audzināšanā.

121Ņemot vērā sabiedriskās domas un cilvēktiesību attīstības

122tendences, Bērna tiesību komiteja prasa, lai valstis savos

123ziņojumos sniedz aktuālu informāciju par likumiem, politikām,

124noteikumiem un to ieviešanu, kvalitātes standartiem, finanšu

125resursiem un cilvēkresursiem, kā arī jebkuru citu pasākumu. Tā

126mērķis ir nodrošināt to, ka bērns savas tiesības uz aprūpi un

127izglītību var izmantot visā pilnībā no mazotnes līdz pat

128augstākās un profesionālās izglītības pakāpei (sk.:

129Committee on the Rights of the Child, Treaty-specific guidelines

130regarding the form and content of periodic reports to be

131submitted by States parties under article 44, paragraph 1 (b), of

132the Convention on the Rights of the Child, U.N.Doc. CRC/C/58/Rev.

1332, 25 November 2010, para 37).

134Tādējādi Bērna tiesību komiteja tiesības uz izglītību

135interpretē kā tiesības, kas piemīt bērnam jau no agrīna vecuma.

136Tās sākas jau no piedzimšanas brīža un ir cieši saistītas ar maza

137bērna tiesībām uz pilnīgu attīstību (sk.: Committee on the

138Rights of the Child, General Comment No. 7 (2005) Implementing

139child rights in early childhood, U.N.Doc. CRC/C/GC/7Rev. 1, 20

140September 2006, para 28). Bērna tiesību īstenošana jau no

141agrīnas bērnības ir efektīvs veids, kā palīdzēt novērst

142personiskās, sociālās un ar izglītības ieguvi saistītās grūtības

143vidējās bērnības un pusaudža gados (sk.: Committee on the

144Rights of the Child, General Comment No. 7 (2005) Implementing

145child rights in early childhood, U.N.Doc. CRC/C/GC/7Rev. 1, 20

146September 2006, para 8).

147Arī Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo

148minoritāšu aizsardzību konsultatīvā komiteja (turpmāk -

149Konsultatīvā komiteja) ir uzsvērusi, ka Minoritāšu konvencijas

15012. panta izpratnē jēdziens "izglītība" attiecas ne

151tikai uz obligāto pamatizglītību, bet arī uz pirmsskolas

152izglītību (sk.: Advisory Committee on the Framework Convention

153for the Protection of National Minorities, Commentary on

154Education under the Framework Convention for the Protection of

155National Minorities, No. ACFC/25DOC(2006)002, 2 March 2006, para

1562.1.2).

157Satversmes tiesa secina, ka starptautisko cilvēktiesību normu

158piemērošanas praksē attiecībā uz pirmsskolas izglītību netiek

159izcelts konkrēts vecums, no kura bērnam ir tiesības izmantot

160tiesības uz izglītību. Ir atzīts, ka šīs tiesības bērnam piemīt

161no agrīna vecuma. Taču šo tiesību izmantošanas veidi ir dažādi

162atkarībā no valsts iespējām un konkrētās sabiedrības tradīcijām

163un vērtībām.

16412.2. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta pirmā

165un otrā daļa nosaka vecāku pienākumu rūpēties par bērnu un

166sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā. Bērnu tiesību

167aizsardzības likuma 26. panta pirmā, trešā un ceturtā daļa nosaka

168valsts pienākumu atbalstīt ģimeni, citstarp arī bērna audzināšanā

169un izglītošanā. Redzams, ka Bērnu tiesību aizsardzības likums

170saskanīgi ar iepriekš minētajām starptautisko tiesību normām

171nosaka gan vecāku pienākumu rūpēties par bērnu, citstarp arī par

172bērna izglītību un attīstību, gan valsts pienākumu atbalstīt

173vecākus.

174Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. panta otro

175daļu bērnam ir tiesības citstarp uz bezmaksas pirmsskolas

176izglītību. Atbilstoši Izglītības likuma 55. panta 1. punktam

177izglītojamam ir tiesības citstarp uz valsts vai pašvaldības

178apmaksātu pirmsskolas izglītības ieguvi. Attiecīgi Izglītības

179likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktā un Vispārējās izglītības

180likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktā nostiprināts tas, ka

181pirmsskolas izglītība ir pirmā izglītības pakāpe Latvijas

182izglītības sistēmā.

183No Vispārējās izglītības likuma 21. panta izriet, ka bērnam

184pieeja pirmsskolas izglītības iestādei nodrošināma no pusotra

185gada vecuma. Taču pirmsskolas izglītība no šā vecuma nav

186obligāta. Tas nozīmē, ka vecāki var izvēlēties, vai viņiem ir

187nepieciešami pirmsskolas izglītības iestādes sniegtie

188pakalpojumi. Saskaņā ar Izglītības likuma 4. pantu bērna

189sagatavošana pamatizglītības ieguvei ir obligāta no piecu gadu

190vecuma. Vispārējās izglītības likuma 20. panta otrā daļa noteic,

191ka pirmsskolas izglītības programmu bērns apgūst līdz septiņu

192gadu vecumam.

193Tādējādi valsts, izpildot savu pienākumu atbalstīt vecākus, ir

194izveidojusi pirmsskolas izglītības pakāpi - pirmo pakāpi

195izglītības sistēmā. Latvijā pirmsskolas izglītībā mācību darbs

196tiek iedalīts divos posmos. Pirmais posms ir pirmsskolas

197izglītība bērna agrīnā vecumā, proti, no pusotra gada līdz

198pieciem gadiem. Otrais posms ir obligātā pirmsskolas izglītība

199bērnam vecumā no pieciem līdz septiņiem gadiem.

200Pirmsskolas izglītības posmā no pusotra gada līdz pieciem

201gadiem primāra ir vecāku loma, un šāda pieeja sasaucas ar šā

202sprieduma 12.1. punktā atklāto starptautiskajos cilvēktiesību

203dokumentos ietverto tiesību uz izglītību standartu. Šajā posmā

204likumdevējs ir radījis vecākam iespēju izvēlēties, kā tiks

205nodrošināta bērna izglītība un attīstība - šaurākā lokā, proti,

206ģimenes un līdzcilvēku vidē, vai arī papildus un daļēji uzticot

207savu pienākumu pirmsskolas izglītības iestādei, tās pedagogiem un

208darbiniekiem. Valsts, izveidojot tādu pirmsskolas izglītības

209pakāpi, kurā bērns var iestāties jau no pusotra gada vecuma, ir

210izveidojusi atbalsta mehānismu vecākiem, lai viņi spētu

211nodrošināt bērnam izglītību un attīstību. Ņemot vērā minēto,

212pirmsskolas izglītības posms - no pusotra gada līdz piecu gadu

213vecumam - nav skatāms atrauti no vispārējās izglītības sistēmas.

214Tas šajā sistēmā iekļaujas un ir neatņemama tās sastāvdaļa.

215Savukārt bērnam no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītība ir

216obligāta. Tās mērķis ir sagatavot bērnu pamatizglītības

217ieguvei.

218Tādējādi Satversmes 112. panta

219pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz izglītību aptver

220pirmsskolas izglītības pakāpi abos tās posmos.

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās

2normas ierobežo viņu tiesības uz kvalitatīvu izglītību dzimtajā

3valodā. Pieteikuma iesniedzēji, atsaucoties uz vairākiem Eiropas

4Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, argumentē, ka Satversmes 112.

5panta pirmais teikums nosaka valsts pienākumu nodrošināt pieeju

6izglītībai mazākumtautības valodā (sk. lietas materiālu 1.

7sēj. 18.-19. lp.).

8Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Eiropas

9Cilvēktiesību tiesas judikatūrā nav rodama atziņa, ka valstij ir

10jāievēro bērna vai vecāku vēlme par tiem pieņemamas mācību

11valodas, turklāt noteiktā lietojuma proporcijā, nodrošināšanu

12valsts izveidotā izglītības sistēmā (sk. Satversmes tiesas

132019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20.1.

14punktu).

15Satversmes tiesa, atklājot Satversmes 112. panta tvērumu, to

16ir attiecinājusi uz tiesībām uz izglītību valsts valodā. Proti,

17Satversmes tiesa atzinusi, ka valstī izveidotajai izglītības

18sistēmai jābūt pieejamai ikvienam izglītojamam, tostarp arī

19mazākumtautībai piederošam izglītojamam. Savukārt, lai

20nodrošinātu pieeju valstī izveidotajai izglītības sistēmai, var

21būt nepieciešams veikt īpašus pasākumus, lai atbalstītu valsts

22valodas apgūšanu. Tāpēc Satversmes 112. pants nosaka valsts

23pienākumu nodrošināt ikvienam izglītojamam pieeju izglītībai

24valsts valodā, lai sekmētu izglītības sistēmas mērķu sasniegšanu

25(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

26Nr. 2018-12-01 20.1. punktu). Izglītības sistēmas mērķis ir

27nostiprināts Izglītības likuma 2. pantā. Šis mērķis - nodrošināt

28izglītojamo tiesības saņemt tādu izglītību un audzināšanu, kas

29ļautu veidot un stiprināt sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai,

30- ir atbilstošs ne tikai pašu izglītojamo, bet visas sabiedrības

31interesēm (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

32sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20. punktu).

33Līdz ar to Satversmes 112. panta pirmajā teikumā neietilpst

34tiesības uz izglītību sev vēlamā valodā, tostarp mazākumtautībai

35piederoša izglītojamā dzimtajā valodā. Tādējādi Satversmes tiesa

36Pieteikuma iesniedzēju argumentus vērtēs tiktāl, ciktāl tie

37attiecas uz tiesībām iegūt izglītības mērķiem atbilstošu

38izglītību valsts valodā, proti, kvalitatīvu izglītību.

39Šajā aspektā Pieteikuma iesniedzēji pauduši vairākus

40apsvērumus.

41Pirmkārt, Pieteikuma iesniedzēji iebilst pret to, ka ar

42apstrīdētajām normām mainīta pieeja mācību procesa organizēšanai

43attiecībā uz tajā izmantojamo valodu. Pēc Pieteikuma iesniedzēju

44ieskata, tas novedīšot pie izglītības kvalitātes krišanās

45izglītības procesā kopumā.

46Otrkārt, apstrīdētās normas esot pieņemtas, valstij

47nenodrošinot pietiekamu pedagogu apmācību un iespēju

48pārkvalificēties.

49Treškārt, apstrīdētās normas nenodrošinot Pieteikuma

50iesniedzēju - vecāku - līdzdalības tiesības.

51Savukārt Ministru kabinets uzskata, ka valsts valodas mācīšana

52sniedz bērnam iespēju uzsākt valodu apguvi pietiekami agrā vecumā

53un tādējādi jau šajā vecumā sākt veidot iemaņas vēlākai

54pilnvērtīgai līdzdarbībai Latvijas demokrātiskās sabiedrības

55dzīvē, kas pamatā risinās valsts valodā.

56Satversmes 112. panta pirmais teikums ietver tiesības

57pilnvērtīgi izmantot visas iespējas, ko sniedz izglītības

58sistēma. Attiecīgi tas nozīmē, ka valstij ir pienākums izveidot

59ikvienam izglītojamam pieejamu izglītības sistēmu. Valsts

60rīcībai, veidojot ikvienam izglītojamam pieejamu izglītības

61sistēmu, jāatbilst tādām pamatprasībām kā izglītības iespējas,

62pieejamība, pieņemamība un pielāgošanās. Izglītības iespējas

63nozīmē izglītojamo vajadzībām atbilstoša skaita izglītības

64iestāžu un izglītības programmu izveidošanu tādējādi, lai tiktu

65garantēta izglītības mērķu īstenošana. Izglītības pieejamība ir

66nodrošināma, radot vienlīdzīgas iespējas un novēršot šķēršļus,

67kas varētu rasties, izmantojot izglītības iespējas. Izglītības

68pieņemamība nodrošināma ar izglītības satura un metožu

69pielāgošanu izglītojamo vajadzībām, citstarp nosakot izglītības

70standartus un radot apstākļus radošai brīvībai attiecīgo

71standartu sasniegšanā noteiktos izglītības posmos, kā arī

72paredzot vecāku līdzdalības iespējas. Izglītības pieņemamība

73ietver arī bērna tiesības uz brīvu dalību kultūras dzīvē,

74tiesības uz atpūtu, brīvo laiku, kā arī drošus un veselīgus

75izglītošanās apstākļus. Savukārt izglītības pielāgošanās spēja

76nozīmē pastāvīgu izglītības sistēmas attīstību atbilstoši

77mainīgajām sabiedrības vajadzībām (sk. Satversmes

78tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20.

79punktu). Tas nozīmē, ka Satversmes 112. panta pirmais teikums

80ietver Pieteikuma iesniedzēju tiesības sagaidīt, ka šajā tiesību

81normā ietvertie valsts pienākumi attiecībā uz izglītības sistēmu

82atbilst minētajiem kritērijiem.

83Līdz ar to tiesvedība lietā ir

84turpināma.

1Pieteikuma iesniedzēji šā sprieduma 13. punktā

2norādītos argumentus izteikuši, pamatojot savu tiesību uz

3izglītību ierobežojuma esību. Taču Satversmes tiesai, ņemot vērā

4lietā Nr. 2018-12-01 atklāto Satversmes 112. pantā ietverto

5tiesību tvērumu, iespējamais Satversmes 112. panta pirmā teikuma

6pārkāpums jāvērtē, pārbaudot, vai valsts ir izpildījusi savu

7pozitīvo pienākumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2019.

8gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20. punktu).

9Pēc Satversmes tiesas ieskata, pirmie divi Pieteikuma iesniedzēju

10iebildumi ir vērtējami kā vienots arguments par iespējamu

11izglītības kvalitātes krišanos. Savukārt trešais arguments par

12Pieteikuma iesniedzēju līdzdalības tiesībām vērtējams atsevišķi.

13Šie Pieteikuma iesniedzēju argumenti attiecas uz izglītības

14pieejamības, pieņemamības un pielāgošanās prasībām.

1514.1. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, apstrīdēto

16normu dēļ kritīšoties izglītības kvalitāte, jo, pirmkārt, no

17apstrīdēto normu teksta izrietot, ka Ministru kabinets

18pirmsskolas izglītības posmā no pieciem līdz septiņiem gadiem

19atteicies no bilingvālā izglītības modeļa, otrkārt, izglītība

20netiekot nodrošināta mazākumtautības valodā, tātad

21mazākumtautībai piederošs izglītojamais nevarēšot mācību vielu

22apgūt valodā, kuru viņš saprot, un, treškārt, valsts neesot

23nodrošinājusi pietiekamu pedagogu apmācību un iespēju

24pārkvalificēties.

25Ministru kabinets norāda, ka arī mazākumtautību pirmsskolas

26izglītības uzdevums esot likt pamatu izglītojamā caurviju

27prasmēm, tostarp sekmēt latviešu valodas apguvi integrētā mācību

28procesā, izmantojot bilingvālo pieeju. Ar apstrīdētajām normām

29esot ieviesta kompetenču pieejā balstīta izglītība un mainīta

30vien metode, pēc kādas bērns apgūst valodu. Tas neskarot

31Pieteikuma iesniedzēju tiesības uz kvalitatīvu izglītību.

32Ministru kabinets un Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka

33apstrīdētās normas ir viens no secīgi īstenotajiem izglītības

34reformas posmiem. Mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādēm

35un pedagogiem pakāpeniski un pastāvīgi esot nodrošināts

36nepieciešamais atbalsta pasākumu kopums.

37Ņemot vērā šos Pieteikuma iesniedzēju un Ministru kabineta

38paustos apsvērumus, Satversmes tiesa vērtēs, vai valsts rīcība,

39pieņemot apstrīdētās normas, atbilst Satversmes 112. panta

40pirmajā teikumā ietvertajām tiesībām uz izglītību tās

41pieejamības, pielāgošanās un pieņemamības aspektos. Arguments par

42pedagogu apmācības nodrošināšanu un iespējām pārkvalificēties

43vērtējams tiesību uz izglītību pieņemamības aspektā.

4414.2. Satversmes tiesai jānoskaidro, kādā veidā

45apstrīdētās normas nodrošina pirmsskolas izglītības pieejamību un

46pielāgošanos bērnam Latvijā, tostarp mazākumtautībai piederošam

47bērnam.

48Satversmes tiesa ir norādījusi: lai pārbaudītu apstrīdēto

49normu atbilstību Satversmei, nepieciešams noskaidrot šo normu un

50ar to cieši saistīto normu mērķi un patieso jēgu (sal. sk.

51Satversmes tiesas 2005. gada 22. aprīļa lēmuma par tiesvedības

52izbeigšanu lietā Nr. 2004-25-03 6. punktu un 2015. gada 2. marta

53lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2014-16-01 9.

54punktu). Tas noskaidrojams, iztulkojot tiesību normas ar

55visām interpretācijas metodēm (sal. sk. Satversmes tiesas

562018. gada 15. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-07-05 14.1.

57punktu).

58No apstrīdētajām normām izriet, ka visā pirmsskolas izglītības

59pakāpē, proti, no pusotra gada līdz septiņiem gadiem, tiek

60sekmēta latviešu valodas apguve integrētā mācību procesā, bet

61izmantojot bilingvālo pieeju. Savukārt attiecībā uz pirmsskolas

62izglītības posmu no pieciem gadiem līdz septiņiem gadiem

63uzsvērts, ka rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir

64latviešu valoda. Tā kā Pieteikuma iesniedzējiem apstrīdēto normu

65otrais teikums kā izņēmums no vispārīgā regulējuma rada šaubas

66par tā patieso jēgu, Satversmes tiesa noskaidros apstrīdēto normu

67jēgu un mērķi pirmsskolas izglītības posmā no pieciem gadiem līdz

68septiņiem gadiem.

69Atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 20. panta pirmajai

70daļai pirmsskolas izglītības programma nodrošina izglītojamā

71sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, saturiski aptverot

72individualitātes veidošanos, garīgo, fizisko un sociālo

73attīstību, iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās

74darbības attīstību, veselības nostiprināšanu, psiholoģisko

75sagatavošanu pamatizglītības ieguves uzsākšanai un valsts valodas

76lietošanas pamatiemaņu apguvi.

77Šādā redakcijā minētā norma piemērojama no 2019. gada 1.

78septembra. Ar 2018. gada 21. jūnija likuma "Grozījumi

79Vispārējās izglītības likumā" 12. pantu Vispārējās

80izglītības likuma 20. panta pirmās daļas ievaddaļā vārds

81"aptverot" aizstāts ar vārdiem "saturiski

82aptverot". Tāpat šo grozījumu ietvaros Vispārējās izglītības

83likuma 17. panta pirmā daļa, kas noteic, kam jābūt ietvertam

84vispārējās izglītības programmās, citstarp pirmsskolas izglītības

85programmā, ir izteikta jaunā redakcijā.

86Aplūkojot minēto grozījumu izstrādes materiālus, secināms, ka

87vismaz viens no likumdevēja mērķiem bija Latvijas izglītības

88sistēmā ieviest kompetenču pieejā balstītu mācību saturu visās

89izglītības sistēmas pakāpēs. Saeimas debatēs deputāts Raivis

90Dzintars norādīja, ka tam, ko skolēns mācās vienā priekšmetā,

91jābūt salāgotam ar to, ko viņš mācās citā priekšmetā. Viņam ir

92jāmācās pasniegt sevi, jāmācās saskarsmes kultūra, jābūt radošam,

93skolēnā jāattīsta mērķtiecība un motivācija. Deputāts Jānis

94Dombrava norādīja, ka skolēniem pašreizējā izglītības sistēmā

95tiek iedotas zināšanas, taču viņiem trūkst izpratnes un

96motivācijas pašiem pilnveidoties (sk. 12. Saeimas 2018. gada

9726. aprīļa sēdes stenogrammu). Bijušais izglītības un

98zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis norādīja, ka jaunā izglītības

99satura būtība ir radīt skolēniem auglīgus apstākļus dziļas

100izpratnes veicināšanai un prasmju attīstīšanai, kā arī personības

101pilnveidei. Mācību procesa centrā jābūt skolēnam, kurš mācās

102domāt, sadarboties, meklēt atbildes, atrast vai neatrast tās,

103rast īsto ceļu un iegūt prasmes lietot zināšanas (sk. 12.

104Saeimas 2018. gada 7. jūnija sēdes stenogrammu).

105Minētie Vispārējās izglītības likuma grozījumi skatāmi

106kopsakarā ar 2018. gada 22. marta grozījumiem Izglītības likumā.

107Izglītības likumā attiecībā uz pirmsskolas izglītības pakāpi tika

108grozīts 9. pants, izsakot otrās daļas 2. punktu jaunā redakcijā,

109kā arī pārejas noteikumi tika papildināti ar 66., 68. un 70.

110punktu (sk., piemēram, likumprojekta "Grozījumi

111Vispārējās izglītības likumā" sākotnējās ietekmes

112novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I daļas 4. punktu).

113No šo grozījumu izstrādes materiāliem izriet, ka viens no

114izglītības reformas posmiem bija mazākumtautību izglītības

115programmu transformācija un izglītības satura reforma, citstarp

116arī pirmsskolā. Deputāts Aldis Adamovičs norādīja, ka šo

117grozījumu mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam Latvijā

118līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina

11921. gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi

120(sk. 12. Saeimas 2018. gada 22. marta sēdes stenogrammu).

121Grozījumu ietvaros tika lemts arī par izmaiņām, kas ieviešamas

122bilingvālajā izglītībā. Bijušais izglītības un zinātnes ministrs

123Kārlis Šadurskis norādīja, ka bilingvālās izglītības sistēmas

124modeli nepieciešams pilnveidot atbilstoši laikmeta prasībām

125(sk. 12. Saeimas 2018. gada 22. februāra sēdes

126stenogrammu). Taču šīs izmaiņas nenozīmēja atteikšanos no

127bilingvālās izglītības. Kā norādīja deputāte Laimdota Straujuma,

128pirmsskolā bilingvālā apmācība tiek saglabāta (sk. 12. Saeimas

1292018. gada 8. marta sēdes stenogrammu).

130Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka minētie grozījumi

131Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā veikti

132vispārējās izglītības satura reformas ietvaros un rezultātā ir

133radīts un ieviests kompetenču pieejā balstīts mācību saturs,

134savukārt tā ietvaros viens no galvenajiem jautājumiem ir valsts

135valodas apguve un lietojums.

136Lai pirmsskolā nodrošinātu kompetenču pieejā veidotu mācību

137saturu, viena no primāri veicamajām darbībām bija pirmsskolas

138izglītības vadlīniju apstiprināšana (sk. likumprojekta

139"Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" sākotnējās

140ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I daļas 2.

141punktu). To apstiprināja arī deputāts Aldis Adamovičs Saeimas

1422018. gada 26. aprīļa sēdē, norādot, ka par kompetencēm, par

143vadlīnijām, par standartiem atbild Ministru kabinets (sk. 12.

144Saeimas 2018. gada 26. aprīļa sēdes stenogrammu). Ministru

145kabinets tam piešķirto pilnvarojumu izpildīja, pieņemot

146noteikumus Nr. 716. Arī no noteikumu Nr. 716 sākotnējās ietekmes

147novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izriet, ka šo noteikumu

148pieņemšana ir viens no pasākumiem, kas tika veikti, lai ieviestu

149jauno, kompetenču pieejā balstīto mācību saturu, proti, lai šo

150saturu ieviestu pirmsskolas izglītībā (sk. Ministru kabineta

151noteikumu "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības

152vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem"

153projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I

154daļas 2. punktu).

155Ar noteikumu Nr. 716 stāšanos spēkā spēku zaudēja noteikumi

156Nr. 533. Noteikumi Nr. 533 noteica prasības gan attiecībā uz

157mazākumtautības kultūrai raksturīgu elementu, jo īpaši

158mazākumtautības valodas, apguvi (piemēram, 2. pielikuma un 4.

159pielikuma 4.1. apakšpunkts), gan latviešu valodas apguvi un

160lietojumu (piemēram, 2. un 4. pielikuma 4.2. apakšpunkts, 7.

161punkts). Tātad ar šiem noteikumiem jautājums par valsts valodas

162apguvi tika regulēts, taču pirmsskolas izglītības iestādēm

163atstājot rīcības brīvību noteikt, kādā veidā šī prasība

164izpildāma. Salīdzinot noteikumos Nr. 533 un noteikumos Nr. 716

165ietverto regulējumu, secināms, ka pēc būtības ar noteikumiem Nr.

166716 ir īstenota pāreja no iepriekš spēkā bijušā neskaidrā un

167sadrumstalotā mācību modeļa uz tādu modeli, kura ietvaros mācību

168saturs tiek realizēts vienotā procesā. Proti, lai nodrošinātu

169kompetencēs balstītu izglītību, ir ieviests modelis, kura

170ietvaros visas mācību jomas, tostarp valodas, iespējams apgūt

171sistemātiski un integrēti kā daļu no kopējā mācību satura.

172Saskaņā ar apstrīdēto normu otro teikumu bērniem no piecu gadu

173vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu

174valoda. Bērnam vecumā no pieciem līdz septiņiem gadiem mācības

175kļūst intensīvākas, jo šajā vecumā bērns tiek gatavots

176pamatizglītības ieguvei. No Valsts izglītības satura centra

177izstrādātās pirmsskolas izglītības programmas izriet, ka,

178piemēram, valodu jomā viens no sasniedzamajiem rezultātiem valsts

179valodā mazākumtautību izglītības programmā ir šāds: bērnam jāprot

180valsts valodā atbildēt uz jautājumu par redzēto un dzirdēto, kā

181arī jautāt, lai iegūtu informāciju. Pedagogs šo prasmi veicina,

182piemēram, veidojot problēmsituācijas, kurās bērnam uzdod

183vienkāršus, īsus jautājumus par ikdienas norisēm (sk. Valsts

184izglītības satura centra projekta "Kompetenču pieeja mācību

185saturā" (Skola2030) ietvaros sagatavotās pirmsskolas

186izglītības programmas 6. pielikumu, 84. lp. Pieejama:

187https://mape.skola2030.lv/resources/10). Taču tas nenozīmē,

188ka prasība par galveno saziņas līdzekli rotaļnodarbībā izmantot

189latviešu valodu būtu skatāma atrauti un izolēti no pārējā

190tiesiskā regulējuma, īpaši no tā vispārīgā noteikuma, ka

191pirmsskolas izglītībā nodrošināma bilingvāla mācību pieeja.

192Noteikumu Nr. 716 11.1. apakšpunkts noteic, ka viens no

193pirmsskolas izglītības satura īstenošanas principiem ir vienots

194audzināšanas un mācību process, kurā bērns praktiskā darbībā

195integrēti apgūst zināšanas, izpratni un pamatprasmes dažādās

196mācību jomās, attīsta caurviju prasmes un veido vērtībās

197balstītus ieradumus.

198Saskaņā ar noteikumu Nr. 716 11.2. apakšpunktu galvenā mācību

199organizācijas forma ir rotaļnodarbība. Lai sasniegtu plānotos

200rezultātus, tā tiek īstenota visas dienas garumā, telpās un ārā,

201ietverot bērna brīvu un patstāvīgu rotaļāšanos un pedagoga

202mērķtiecīgi organizētu un netieši vadītu mācīšanos

203rotaļnodarbībā, nodrošinot vienmērīgu slodzi, atpūtu un bērna

204darbošanos atbilstoši individuālajām spējām.

205Noteikumu Nr. 716 2. un 4. pielikuma 7. punkts noteic, ka

206atbilstoši pirmsskolas izglītības bērna vecumposmam pirmsskolas

207izglītības obligātais saturs, kas ietver vērtības un tikumus,

208caurviju prasmes un zināšanas, izpratni un pamatprasmes dažādās

209mācību jomās (valodu, sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratne un

210pašizpausme mākslā, dabaszinātnes, matemātika, tehnoloģijas,

211veselība un fiziskā aktivitāte) ir veselums, ko īsteno

212rotaļnodarbībā kā integrētu mācību procesu dienas garumā.

213Satversmes tiesa secina, ka apstrīdēto normu otrā teikuma

214mērķis ir iedibināt jaunu rotaļnodarbības saturu, kas atbilst

215kopējiem izglītības reformas mērķiem. Stiprinot rotaļnodarbības

216īstenošanu latviešu valodā, tiek nodrošināta izglītības

217pieejamība un pieņemamība, jo ikviens bērns tiek sagatavots

218izglītības iegūšanai nākamajā izglītības pakāpē. Satversmes tiesa

219nav guvusi apstiprinājumu Pieteikuma iesniedzēju apgalvojumam, ka

220pedagogiem šajā izglītības pakāpē būtu liegts mācību un atpūtas

221procesā izmantot bilingvālo metodi.

22214.3. Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-12-01 skatīja

223izglītības reformas rezultātā ieviesto jauno izglītības modeli

224pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs un atzina to par

225atbilstošu Satversmes 112. pantam. Latvijas izglītības sistēma

226organizēta tā, ka izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību

227izglītības programmu, latviešu valodas izmantošanas īpatsvars

228mācībās tiek palielināts pakāpeniski gan katras izglītības

229pakāpes ietvaros, gan ar katru nākamo izglītības pakāpi. Tādējādi

230tiek nodrošināta sekmīga zināšanu un prasmju apguve, kas

231nepieciešama, lai bērns veiksmīgi pārietu un iekļautos vispirms

232pamatizglītības pakāpē un pēc tam arī nākamajās izglītības

233pakāpēs. Pirmsskolas izglītībai jānodrošina tas, lai

234izglītojamais, beidzot pirmsskolas izglītības iestādi un turpinot

235mācības pamatizglītības pakāpē, spētu mācību saturu apgūt valsts

236valodā tādā apmērā, kāds noteikts pamatizglītības ieguvei.

237Šāda pieeja sasaucas ar Bērna tiesību komitejas atzīto, ka

238kvalitatīvas, uz attīstību vērstas un dažādas kultūras

239iekļaujošas izglītības programmas pozitīvi ietekmē un veicina

240bērna veiksmīgu pāreju uz pamatizglītību. Tādējādi tiek

241nodrošināta izglītības nepārtrauktība un progresēšana (sk.:

242Committee on the Rights of the Child, General Comment No. 7

243(2005) Implementing child rights in early childhood, U.N.Doc.

244CRC/C/GC/7Rev. 1, 20 September 2006, para 30 and 31).

245Ar apstrīdētajām normām ieviestā kompetenču pieejā balstītā

246izglītība un bilingvālās metodes izmantošana nodrošina arī

247mazākumtautībai piederošam izglītojamam pieejamu un pieņemamu

248izglītību. Gan pirmsskolas izglītības posmā izglītojamam vecumā

249no pusotra gada līdz pieciem gadiem, gan pirmsskolas izglītības

250posmā izglītojamam vecumā no pieciem gadiem līdz septiņiem gadiem

251ir saglabāta iespēja lietot divas vai vairākas valodas. Līdz ar

252to Pieteikuma iesniedzēju iebildumi pirmajos divos to norādītajos

253aspektos ir noraidāmi.

25414.4. Saskaņā ar noteikumu Nr. 716 18. punktu šie

255noteikumi stājas spēkā 2019. gada 1. septembrī. Šo noteikumu 17.

256punkts noteic, ka izglītības iestāde, kas līdz šo noteikumu spēkā

257stāšanās dienai ir licencējusi pirmsskolas izglītības programmu,

258nodrošina tās īstenošanu atbilstoši attiecīgās pirmsskolas

259izglītības programmas paraugam.

260Satversmes tiesa iepriekš ir norādījusi, ka tās kompetencē

261neietilpst lemšana par apstrīdēto normu ieviešanas efektivitāti

262(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā

263Nr. 2018-22-01 22.1. punktu). Taču Satversmes tiesai ir

264jāpārliecinās, vai pastāv mehānisms, ar kura palīdzību var

265konstatēt izglītības kvalitātes izmaiņas, jo īpaši attiecībā uz

266izglītošanas procesa kvalitāti. Tās izmaiņas pat ir aktīvi

267jākontrolē. To pieprasa Satversmes 112. panta pirmajā teikumā

268ietvertās tiesības uz izglītību (sk. Satversmes tiesas 2005.

269gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 20.2.3.

270punktu). Taču izglītības kvalitāti var novērtēt tikai tad,

271kad izmaiņas, kas varētu šo kvalitāti ietekmēt, ir īstenotas

272noteiktu laiku.

273Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 23. aprīļa noteikumu

274Nr. 225 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta

275nolikums" 3. punktu Izglītības kvalitātes valsts dienests

276citstarp veic šādas funkcijas: iegūst, apkopo un analizē

277izglītības politikas veidošanai un īstenošanai nepieciešamo

278informāciju, nodrošina vispārējās un profesionālās izglītības,

279izņemot augstāko profesionālo izglītību, kvalitātes novērtēšanu,

280kā arī kontrolē izglītības procesu un sniedz ieteikumus

281konstatēto trūkumu novēršanai.

282Izglītības likuma 30. panta pirmā daļa noteic, ka izglītības

283iestādes vadītājs atbild par izglītības iestādes darbību un tās

284rezultātiem, par šā likuma un citu izglītības iestādes darbību

285reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par

286intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu

287izmantošanu. Saskaņā ar šā panta 3.3 daļu izglītības

288iestādes vadītāja pienākums ir organizēt pedagogu profesionālās

289darbības kvalitātes novērtēšanu.

290Pieaicinātā persona Izglītības kvalitātes valsts dienests

291norādīja, ar kādām metodēm tas veic pārbaudes izglītības

292iestādēs, proti, gan klātienē, piedaloties mācību procesā un

293iepazīstoties ar mācību līdzekļiem, gan attālināti, pieprasot

294nepieciešamo informāciju un dokumentus. Izglītības kvalitātes

295valsts dienests ir uzraudzījis pirmsskolas izglītības iestādes un

296veicis tajās pārbaudes pēc noteikumu Nr. 716 spēkā stāšanās. Ir

297konstatēti gan pārkāpumi, gan nianses, kas prasa uzlabojumus, gan

298pirmie pozitīvie noteikumu Nr. 716 ieviešanas piemēri.

299Tādējādi valstī ir izveidots izglītības kvalitātes uzraudzības

300un kontroles mehānisms. Kontrole tiek īstenota ar valsts

301pārvaldes iestādes starpniecību, kā arī katras konkrētās

302izglītības iestādes iekšienē ar tās vadītāja starpniecību.

303Uzraudzības un kontroles mehānisms ir jau izveidojis un

304nostiprinājis vairākas darba metodes. Tātad arī šajā aspektā ir

305nodrošināta izglītības pieejamība un pieņemamība.

30614.5. Ministru kabinets norādījis, ka kopš 1999. gada

307pedagogiem ir jāprot valsts valoda augstākajā līmenī. Kopš 2013.

308gada arī pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem (pedagoga

309palīgiem) valsts valoda jāprot augstākajā līmenī. Latviešu

310valodas aģentūra kopš 1996. gada nodrošina bezmaksas latviešu

311valodas prasmes pilnveides kursus profesionālo pienākumu

312veikšanai pedagogiem mazākumtautību skolās un pirmsskolas

313izglītības iestādēs. Kopš 2015. gada kursu piedāvājums ir

314pilnveidots. Kopš 2018. gada tiek realizēts projekts

315"Kompetenču pieeja mācību saturā", kas piedāvā

316kompleksu atbalstu pedagogiem, nodrošinot latviešu valodas

317prasmes pilnveidi un profesionālās kompetences pilnveidi darbam

318lingvistiski neviendabīgā vidē (sk. lietas materiālu 2. sēj.

31912.-16. lp.). Pasākumus pedagogu profesionālo prasmju (gan

320attiecībā uz apmācību kompetencēs balstītas metodes apguvei, gan

321attiecībā uz valsts valodas lietojumu) veicināšanai un

322paaugstināšanai veikusi gan valsts no budžeta līdzekļiem, gan

323iesaistītas pašvaldības, kuru kompetencē ir tālākā šo pedagogu

324profesionālo prasmju lietderīga izmantošana pašvaldības līmenī

325(sk. Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par valsts

326pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības

327programmu paraugiem" projekta sākotnējās ietekmes

328novērtējuma ziņojuma (anotācijas) I daļas 2. punktu).

329Tādējādi pedagogiem tiek nodrošināti nepieciešamie atbalsta

330pasākumi, proti, ir radītas iespējas paaugstināt savu

331profesionālo kvalifikāciju jaunās, kompetencēs balstītās

332izglītības nodrošināšanā. Tas, vai pedagogi viņiem piedāvātās

333iespējas izmanto, ir pedagogu rīcības brīvības jautājums. Turklāt

334jāpatur prātā, ka pedagogam ir jāatbilst noteiktām prasībām un

335jāspēj pildīt viņam uzticētais uzdevums - bērna izglītošana.

336Pieaicinātā persona Antra Randoha norādījusi, ka Latvijas

337Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē

338studiju programmās, kurās izglītību iegūst pirmsskolas izglītības

339skolotāji, mācību metodiku saturs ir pielāgots noteikumu Nr. 716

340prasībām. Piemēram, esot izstrādāts jauns studiju kurss

341"Bilingvisms un bilingvālās izglītības pamati". Arī

342prakšu saturs esot cieši saistīts ar noteikumu Nr. 716

343prasībām.

344Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesai nav pamata secināt, ka

345valsts šajā aspektā nebūtu nodrošinājusi pieņemamu izglītību. Nav

346secināms, ka apstrīdētās normas, ciktāl ir paredzēta pielāgošanās

347izglītojamā vajadzībām, izraisītu izglītības kvalitātes kritumu.

348Tomēr Satversmes tiesa uzsver, ka valstij ir pienākums pastāvīgi

349kontrolēt izglītības kvalitāti, efektīvi izmantojot valstī

350izveidoto izglītības procesa kvalitātes kontroles mehānismu, lai

351konstatētu iespējamās izglītības kvalitātes izmaiņas (sal. sk.

352Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr.

3532018-22-01 22.1. punktu).

35414.6. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās

355normas nenodrošina vecāku līdzdalības tiesības. Šo tiesību

356nodrošināšanai nepietiekot ar to, ka izglītības iestādes konkrētu

357regulējumu var noteikt izglītības programmas ietvaros, jo

358vecākiem tik un tā neesot tiesību noteikt šo programmu saturu.

359Šis Pieteikuma iesniedzēju arguments vērtējams, pārbaudot, vai

360valsts rīcība, pieņemot apstrīdētās normas, atbilst Satversmes

361112. panta pirmajā teikumā ietvertajām tiesībām uz izglītību tās

362pieņemamības aspektā.

363Bērna tiesību komiteja 2006. gada 20. septembra komentārā Nr.

3647 "Bērna tiesību piemērošana bērniem agrīnā bērnībā"

365norādījusi, ka izglītības programmas veidojamas un izstrādājamas,

366pēc iespējas sadarbojoties ar vecākiem un sabiedrību (sk.:

367Committee on the Rights of the Child, General Comment No. 7

368(2005) Implementing child rights in early childhood, U.N.Doc.

369CRC/C/GC/7Rev. 1, 20 September 2006, para 29 and 31).

370Izglītības likums paredz gan sabiedrības, gan vecāku

371līdzdalību izglītības procesā. Izglītības likuma 21. panta pirmā

372daļa noteic, ka sabiedrība piedalās izglītības organizēšanā un

373attīstībā, popularizējot visu veidu izglītību, veicot izglītošanu

374un sekmējot izglītības kvalitātes uzlabošanu, veidojot izglītības

375programmas, aizsargājot izglītojamo un pedagogu tiesības un

376intereses izglītības ieguves un darba procesā, veidojot

377izglītības un izglītības atbalsta iestādes, biedrības un

378nodibinājumus. Savukārt atbilstoši Izglītības likuma 31. pantam

379vecāki var īstenot savas intereses, piedaloties izglītības

380iestādes padomes darbā. Atbilstoši šā panta otrajai daļai

381izglītības iestādes padomē vecāku pārstāvji ir vairākumā.

382Izglītības iestādes padomes funkcijas noteiktas Izglītības likuma

38331. panta trešajā daļā, kas citstarp paredz, ka izglītības

384iestādes padome sniedz priekšlikumus par izglītības programmu

385īstenošanu.

386Noteikumu Nr. 716 11.7. apakšpunktā ir noteikts viens no

387pirmsskolas izglītības satura īstenošanas principiem: tiek

388īstenota bērna, pedagogu, vecāku vai bērna likumisko pārstāvju

389mērķtiecīga, atbalstoša, uz bērna mācīšanās un attīstības

390vajadzībām vērsta sadarbība, iesaistot vecākus vai bērna

391likumiskos pārstāvjus bērna mācīšanās procesā un nodrošinot

392regulāru atgriezenisko saiti par bērna sniegumu un

393sasniegumiem.

394Visi minētie līdzdalības mehānismi ir vērsti uz to, lai

395nodrošinātu izglītības pieņemamību izglītojamiem un viņu

396vecākiem, un ir izmantojami, citstarp risinot arī ar

397mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu saistītus

398jautājumus. Tādējādi ar apstrīdētajām normām Pieteikuma

399iesniedzēju tiesības līdzdarboties pirmsskolas izglītības procesā

400tiek ievērotas.

401Ņemot vērā minēto, valsts rīcība, pieņemot apstrīdētās normas,

402atbilst Satversmes 112. panta pirmajā teikumā ietvertajām

403tiesībām uz izglītību tās pieejamības, pielāgošanās un

404pieņemamības aspektos. Tā kā Satversmes 112. pantā ietverts

405pienākums nodrošināt vienotu izglītības sistēmu valsts valodā,

406Satversmes tiesa konstatē, ka tiesības uz izglītības iegūšanu

407valsts valodā tiek nodrošinātas arī mazākumtautību pirmsskolas

408izglītības iestādēs, izmantojot bilingvālo pieeju mācību procesā.

409Valsts, lai nodrošinātu šīs tiesības, ir noteikusi arī atbilstošu

410pirmsskolas izglītības obligāto saturu.

411Līdz ar to apstrīdētās normas

412atbilst Satversmes 112. panta pirmajam teikumam.

1Pieteikuma iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu atzīt

2apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmes 64. pantam, 91.

3pantam un 114. pantam. Ja ir apstrīdēta tiesību normu atbilstība

4vairākām Satversmes normām, tad Satversmes tiesai, ņemot vērā

5izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs

6atbilstības izvērtēšanai (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 26.

7aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-18-01 23. punktu).

8Efektīvākai lietas izskatīšanai Satversmes tiesa visupirms

9izvērtēs apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 114. pantam, bet

10pēc tam - 91. pantam un tostarp arī 64. pantam.

1Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, valsts rīcība,

2pieņemot apstrīdētās normas, ir pretrunā ar Satversmes 114.

3pantu, kas noteic: "Personām, kuras pieder pie

4mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu,

5etnisko un kultūras savdabību." Pieteikuma iesniedzēji

6norāda, ka ar apstrīdētajām normām tiekot ierobežotas viņu

7tiesības brīvi un bez iejaukšanās apgūt un lietot dzimto - krievu

8valodu, kā arī bērna un vecāku tiesības uz krievu etniskās,

9kultūras un lingvistiskās identitātes saglabāšanu. Pieteikuma

10iesniedzēja Elizabete Krivcova norāda, ka mazākumtautību

11pirmsskolas izglītības programma posmā no pusotra gada līdz

12pieciem gadiem esot balstīta uz līdzsvarota bilingvisma pieeju,

13kuras mērķis esot vienlīdz labi attīstīt bērna krievu un latviešu

14valodas prasmes dažādās mācību jomās. Pieteikuma iesniedzēji

15uzsver, ka tiesības lietot krievu valodu esot ierobežotas

16pirmsskolas izglītības posmā no pieciem līdz septiņiem gadiem -

17jo īpaši ikdienas saziņā pirmsskolas izglītības iestādē.

18Savukārt Ministru kabinets atbildes rakstā norāda, ka

19apstrīdētās normas neliedz mazākumtautībai piederošam bērnam nedz

20lietot un attīstīt savu dzimto valodu, nedz arī apgūt un

21praktizēt savu kultūru. Izglītības sistēma kopumā, īpaši

22izglītības sākumposmā, nodrošinot bērnam pietiekamas iespējas

23apgūt dzimto valodu.

24Satversmes tiesa iepriekš atzinusi, ka Satversmes 114. pants

25pieprasa valsts pozitīvu rīcību, lai aizsargātu un nodrošinātu

26mazākumtautību pārstāvju tiesības saglabāt un attīstīt savu

27valodu, etnisko un kultūras savdabību (sk. Satversmes tiesas

282005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 9.1.

29punktu). Izvērtējot ar apstrīdētajām normām ieviestā

30kompetencēs balstītās izglītības modeļa atbilstību Satversmes

31114. pantam, Satversmes tiesai jānoskaidro, vai uz Pieteikuma

32iesniedzējiem ir attiecināmas kādas no Satversmes 114. pantā

33ietvertajām tiesībām.

34Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēju

35argumenti vērtējami, pārbaudot, vai valsts ir izpildījusi savu

36pozitīvo pienākumu.

1Visupirms jāpārliecinās, vai Pieteikuma iesniedzēji

2pieder kādai no Latvijā vēsturiski dzīvojošām

3mazākumtautībām.

4Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-12-01 atzinusi, ka Latvija par

5kritērijiem indivīda piederībai mazākumtautībai atzinusi citstarp

6kultūras, reliģijas un valodas atšķirību, pilsonību un konkrētās

7mazākumtautības vēsturisko saikni ar Latviju. Turklāt ir jānošķir

8vēsturiskā krievu mazākumtautība un padomju okupācijas laikā

9ieradušies migranti un viņu pēcnācēji (sk. Satversmes

10tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 22.

11punktu).

12Izskatāmajā lietā Pieteikuma iesniedzēji savu piederību

13vēsturiskai krievu mazākumtautībai ir pamatojuši ar vairākiem

14atšķirīgiem faktoriem. Daļa Pieteikuma iesniedzēju norāda, ka

15viņu dzimtas dzīvojot Latvijā vairākās paaudzēs, ka viņi ieguvuši

16Latvijas pilsonību un tādējādi gan veidojot krievu mazākumtautību

17Latvijā, gan arī vēloties saglabāt savu identitāti.

18Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-12-01 atzinusi, ka Satversmes

19114. pantā ietverto tiesību izmantošanas iespēja var tikt

20attiecināta arī uz padomju laika migrantiem, kas nav ieguvuši

21Latvijas pilsonību. Proti, ja Latvijā pastāvīgi dzīvojoša persona

22sevi identificē ar Latvijas teritorijā vēsturiski dzīvojošu

23mazākumtautību, tā var izmantot Satversmes 114. pantā ietvertās

24tiesības (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

25sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 22. punktu). Taču Latvijai nav

26pienākuma šo tiesību izmantošanu nodrošināt padomju laika

27migrantiem. Vismaz viena Pieteikuma iesniedzēja šādā kontekstā

28vēlas izmantot Satversmes 114. pantā ietvertās tiesības.

29Satversmes tiesas rīcībā nav citas informācijas, kas noliegtu

30Pieteikuma iesniedzēju norādīto. Tādējādi Satversmes tiesa

31vērtēs, vai valsts ir izpildījusi tai Satversmes 114. pantā

32noteikto pozitīvo pienākumu attiecībā uz Pieteikuma

33iesniedzējiem, kas pieder Latvijas vēsturiskajai krievu

34mazākumtautībai.

1Pieteikuma iesniedzēji principā nav nolieguši

2nepieciešamību bērnam apgūt vairākas valodas. Pēc Pieteikuma

3iesniedzēju ieskata, ar apstrīdētajām normām ir ierobežotas bērna

4iespējas apgūt krievu mazākumtautības kultūru un krievu valodu.

5Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs, vai ar apstrīdētajām normām

6bērnam ir nodrošināta iespēja apzināt un nostiprināt savu - kā

7krievu mazākumtautībai piederoša indivīda - identitāti.

8Visupirms jānorāda, ka dzimtās valodas nozīme bērna attīstībā

9un izglītībā nav noliedzama. Dzimtā valoda ir būtiska

10kvalitatīvas izglītības sastāvdaļa, jo īpaši pirmajos bērna

11dzīves gados. Taču tikpat būtiska nozīme ir bilingvālajai

12izglītībai, ja izglītība tiek nodrošināta valodā, kas nav

13izglītojamā dzimtā valoda. Šādā gadījumā papildus dzimtās valodas

14apguvei arī valsts valodas apguve bērnam ir jānodrošina jau no

15agrīna vecuma. Valstī, kur izglītojamā dzimtā valoda nav valsts

16valoda, bilingvālā izglītība var padarīt viņam iespējamu

17izglītību dzimtajā valodā, vienlaikus nodrošinot arī tās valodas

18apguvi, kura pamatā tiek izmantota šajā valstī (sk.: Education

19in a multilingual world: UNESCO education position paper, 2003,

20p. 14, 30-32). Tieši agrīnais vecums ir pats labākais laiks,

21kad valodu var iemācīties bez lielas piepūles. Turklāt, kaut arī

22pirmsskolas vecumā bērns vēl neapzinās nepieciešamību pēc valodu

23prasmes, nākotnē vairāku valodu zināšanas palīdz viņam veidot

24karjeru, kā arī meklēt iespējas ciešāk integrēties saimnieciskajā

25un sociālajā vidē.

26Bilingvālisms kā metode pakāpeniski, vairāku gadu garumā ticis

27ieviests Latvijas izglītības sistēmā. Lai nodrošinātu pēc

28iespējas efektīvāku vairāku valodu apguvi, bilingvālisms

29izglītības sistēmā ietverts jau no pirmsskolas pakāpes. Proti,

30bērns, kurš izmanto iespēju pirmsskolas izglītību iegūt

31pirmsskolas izglītības iestādē, jau no pusotra gada vecuma apgūst

32ne vien dzimto valodu, bet arī valsts valodu. Šāda nostāja saskan

33arī ar Konsultatīvās komitejas atziņu, ka bilingvālisma un

34plurilingvālisma pieeja caurvij Minoritāšu konvencijas ietvaru

35(sk.: Advisory Committee on the Framework Convention for the

36Protection of National Minorities, Commentary on Education under

37the Framework Convention for the Protection of National

38Minorities, 2 March 2006, para 2.1.2, p. 16).

3918.1. Satversmes 114. pants ietver mazākumtautību

40tiesības attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

41Latvijā tiek aizsargāta mazākumtautību savdabība (sk.

42Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr.

432018-12-01 23. punktu).

44Valstij saskaņā ar Satversmes 114. pantu ir pienākums

45respektēt un garantēt mazākumtautībām piederošo personu tiesības

46saglabāt un attīstīt savu identitāti, saglabājot un attīstot

47mazākumtautības valodu, kā arī etnisko un kultūras savdabību. Šīs

48mazākumtautībām piederošo personu pamattiesības ir kompleksas un

49ietver vairākus elementus. Neatņemams šo mazākumtautībām

50piederošo personu pamattiesību elements ir tiesības apgūt

51konkrētās mazākumtautības valodu un izmantot to kā mācību valodu

52izglītības procesā (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13.

53novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 15.2. punktu).

54Valstij ir jānodrošina mazākumtautībai piederoša bērna

55tiesības apgūt dzimto valodu sākotnējos izglītības posmos. Tas

56nozīmē, ka valstij ir jānodrošina iespēja bērniem savā starpā

57komunicēt dzimtajā valodā. To var nodrošināt, dodot bērnam

58iespēju pirmsskolas un pamatizglītības iestādēs mācīties dzimto

59valodu vai saņemt norādījumus dzimtajā valodā (sk.: UN Human

60Rights Council, Report of the Special Rapporteur on the Right to

61Education on the Promotion of Equality of Opportunity in

62Education, UN Doc. A/HRC/17/29 (2011), para 63; Recommendations

63of the Forum on Minority Issues, UN Doc. A/HRC/10/11/Add 1

64(2009), para 58).

65Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. panta trešā daļa noteic,

66ka Latvijas mazākumtautībām piederošiem bērniem ir tiesības iegūt

67izglītību dzimtajā valodā atbilstoši Izglītības likumam.

6818.2. Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka atbilstoši

69apstrīdētajām normām pirmsskolas izglītības posmā no pusotra gada

70līdz pieciem gadiem mācību satura apguvē izmantojama gan krievu

71valoda, gan latviešu valoda, proti, bilingvālā pieeja ir

72izmantojama katrā mācību jomā. To neapstrīd arī Pieteikuma

73iesniedzēji. Viņi nav pauduši iebildumus pret pirmsskolas

74izglītību šajā izglītības posmā. Līdz ar to nav arī strīda par

75to, ka šajā posmā Satversmes 114. pantā ietvertās tiesības ir

76nodrošinātas.

77Iebildumi ir izteikti attiecībā pret pirmsskolas izglītības

78posmu no pieciem līdz septiņiem gadiem, konkrēti - pret to, ka

79rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu valoda,

80izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes mazākumtautības

81valodas un etniskās kultūras apguvei. Līdz ar to Satversmes

82tiesai jānoskaidro, vai apstrīdētās normas garantē Pieteikuma

83iesniedzējiem tiesības saglabāt savu, proti, krievu

84identitāti.

85Mazākumtautības valodas lietojumam izglītības procesā ir

86jānodrošina ne vien šīs valodas formāla apguve, bet arī

87mazākumtautībai piederošas personas identitātes attīstība. Tas

88nozīmē, ka par atbilstošu Satversmes 114. pantam nevarētu

89uzskatīt tādu tiesisko regulējumu, kas mazākumtautības valodas

90lietošanu pavisam izslēgtu no izglītības procesa vai reducētu

91tiktāl, ka mazākumtautības valoda kā mācību valoda tiek izmantota

92tikai pašas šīs valodas kā konkrēta mācību priekšmeta apguvē

93(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā

94Nr. 2019-22-01 22.2. punktu).

95Saskaņā ar Izglītības likuma 41. panta otro daļu

96mazākumtautību izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās

97etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā

98nepieciešamo saturu. No šīs normas izriet, ka mazākumtautību

99pirmsskolas izglītības programma izstrādāta, pamatojoties uz

100pirmsskolas izglītības programmu un tai pievienojot ar

101mazākumtautības valodas, kultūras, tradīciju apguvi saistītu

102saturu. To apstiprina noteikumu Nr. 716 2. pielikuma 1. punktā

103noteiktais, ka mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas

104īstenošanas mērķis ir veicināt bērna vispusīgu attīstību un

105veselības nostiprināšanu, sekmēt etniskās kultūras apguvi un

106bērna sagatavošanu pamatizglītības ieguvei. Analoģisks noteikums

107ietverts 4. pielikuma 1. punktā.

108Šā sprieduma 14.2. punktā konstatēts, ka ar noteikumiem Nr.

109716 pirmsskolas izglītības pakāpē ieviests integrēts mācību

110process. Tas nozīmē, ka audzināšanas un mācību process ir

111vienots. Tāpēc mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmai

112izvirzītās prasības ir jāskata kopsakarā. Citstarp arī prasība

113sekmēt mazākumtautības kultūras un valodas apguvi nosaka daļu no

114mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmā ietveramā satura.

115Tā kā ir paredzēts integrēts mācību process, attiecīgās prasības

116var būt iekļautas citās normās vai izrietēt no tiesiskā

117regulējuma kopumā.

118Noteikumu Nr. 716 10. punktā ir noteikts, kādi pratību pamati

119katrā izglītības jomā bērnam līdz pirmsskolas izglītības

120nobeigumam jāapgūst. Turpat noteikti sasniedzamie rezultāti, kas

121citstarp nodrošina arī mazākumtautības valodas un kultūras

122apguvi.

123Attiecībā uz valodu mācību jomu noteikts, ka valodā, kurā tiek

124īstenota izglītības programma, bērns skaidro, kāpēc cilvēki

125sazinoties lieto valodu, klausās tekstu, nosauc tajā darbojošās

126personas, atstāsta notikumus, izdomā teksta turpinājumu, jautā

127par neskaidro un atbild uz konkrētu jautājumu, saprotami un

128secīgi stāsta par redzēto, dzirdēto, piedzīvoto, piedalās sarunā,

129nepārtrauc runātāju, runā lieto dažādas runas intonācijas, atšķir

130un nosauc skaņas, skaņu apzīmē ar atbilstošu burtu, lasa vārdus

131un saprot izlasīto, raksta rakstītos burtus (noteikumu Nr. 716

13210.1.1. apakšpunkts).

133Sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā bērns apzinās sevi,

134piederību ģimenei un izglītības iestādei, skaidro, ka Latvija ir

135daļa no pasaules, saprot, ka cilvēki ir dažādi (noteikumu Nr. 716

13610.2. apakšpunkts).

137Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslas mācību jomā bērns

138iepazīst citu tautu tradicionālajai kultūrai raksturīgo, skandē

139tautasdziesmas, deklamē īsus dzejoļus, izspēlē pašu izdomātu vai

140literārā darba sižetu, dzied, muzicē, dejo, brīvi un droši

141improvizē ar kustībām vai skaņu rīkiem, dziedot individuāli un

142kopā ar citiem, ar mūzikas pavadījumu un bez tā, stāsta par savu

143pieredzi radošā darbībā, raksturo vizuālās mākslas, mūzikas un

144literārā darba radīto pārdzīvojumu (noteikumu Nr. 716 10.3.

145apakšpunkts).

146Tehnoloģiju mācību jomā bērns apgūst dažādas tehnikas,

147paņēmienus un drošības noteikumus materiālu un instrumentu

148izmantošanā savas ieceres īstenošanai, veido un savieno detaļas,

149iegūstot sev vēlamo formu no piedāvātajiem vai izvēlētajiem

150materiāliem, piedalās vienkāršu un veselīgu ēdienu pagatavošanā

151(noteikumu Nr. 716 10.6. apakšpunkts).

152Kā jau tika norādīts iepriekš, noteikumu Nr. 716 2. un 4.

153pielikuma 7. punkts noteic, ka mācības, proti, rotaļnodarbību,

154īsteno kā integrētu mācību procesu. Tas nozīmē to, ka arī

155mazākumtautības valodas prasmes pamati un mazākumtautības

156kultūras izpratnes un pašizpausmes prasmju pamati tiek apgūti

157integrēti rotaļnodarbības gaitā un atbilstoši tiem

158sasniedzamajiem rezultātiem, kas definēti katrā no iepriekš

159minētajām mācību jomām. Līdz ar to Satversmes tiesa konstatē, ka

160virknē mācību jomu pastāv iespēja ieviest un apgūt

161mazākumtautības kultūru un valodu.

162To apstiprina arī pieaicinātās personas Antra Randoha, Sandra

163Millere un Irina Avdejeva. Antra Randoha norāda, ka

164kvalifikācijas prakses noslēgumā topošajiem skolotājiem

165jāapliecina sava profesionalitāte rotaļnodarbību vadīšanā,

166citstarp izmantojot mācību līdzekļus bērna dzimtajā valodā,

167piemēram, tautas pasakas, dziesmas, dzejoļus, stāstus, burtus un

168citus uzskates materiālus. Sandra Millere norāda, ka apmācības

169ietvaros iespējams organizēt pasākumus, kuros iesaistās gan

170bērni, gan vecāki, kopīgi rīkojot dažādus priekšnesumus savā

171dzimtajā valodā. Irina Avdejeva spēkā esošo pirmsskolas

172izglītības programmu īstenošanā nesaskata draudus izglītojamo

173zināšanu un prasmju attīstībai. LIZDA biedriem, tostarp tiem,

174kuri īsteno jauno mazākumtautību pirmsskolas izglītības

175programmu, nav iebildumu un bažu par to, ka varētu rasties

176kaitējums izglītojamo zināšanu un prasmju attīstībai.

177Valsts izglītības satura centra izstrādātajā pirmsskolas

178izglītības programmas paraugā ir iestrādātas iepriekš minētās

179noteikumos Nr. 716 izvirzītās prasības attiecībā uz

180mazākumtautības valodas un kultūras apguvi. Piemēram, sociālajā

181un pilsoniskajā mācību jomā pedagogs aicina bērnu stāstīt par

182sevi un piederību ģimenei, rosina vērot cilvēkus apkārtnē un

183attēlos, saskatīt kopīgo un atšķirīgo, pievērš bērna uzmanību

184dažādām saziņā lietotajām valodām, jautā, kuras valodas bērns

185zina, kurās valodās viņš prot sarunāties, kurās valodās sazinās

186ģimenē, kurās valodās runā Latvijā, aicina nosaukt svētkus, kurus

187svin ģimenē, jautā par svētku svinēšanas tradīcijām Latvijā,

188salīdzina svētku tradīcijas, rosina pieņemt atšķirības svētku

189svinēšanā, respektējot katra cilvēka izvēli, piedāvā attēlus un

190video par Latviju un citām bērna minētajām valstīm. Kultūras

191izpratnes un pašizpausmes mākslas mācību jomā pedagogs piedāvā

192skatīties mūsdienu deju un tautas deju ierakstus, klausīties

193pasaku, stāstu, dzejoli vai lugu, klausīties dzejoļu ierakstus

194vai pats norunā dzejoli, rada interesi par latviešu un citu tautu

195tradicionālajai kultūrai raksturīgo, aicina dziedāt

196tautasdziesmas, piedalīties rotaļās un dejās, atskaņo vai lasa

197pasakas, noskaidro bērna pieredzi par gadskārtu svētkiem un

198aicina iesaistīties svētku norises plānošanā (sk. Valsts

199izglītības satura centra īstenotā projekta "Kompetenču

200pieeja mācību saturā" (Skola2030) ietvaros sagatavotās

201pirmsskolas izglītības programmas 6. pielikumu, 88., 90., 94. un

20298. lp. Pieejama:

203https://mape.skola2030.lv/resources/10).

204Atbilstoši noteikumu Nr. 716 2. pielikuma 8.5. apakšpunktam

205obligātā mācību satura īstenošanu plāno un organizē, iekļaujot

206dažādus pasākumus, piemēram, kas saistīti ar valsts svētkiem,

207gadskārtu ieražām, tradīcijām un etniskās kultūras apguvi, lai

208sasniegtu obligātā mācību satura apguves plānotos rezultātus.

209Analoģisks noteikums ietverts 4. pielikuma 8.5. apakšpunktā. Šajā

210normā nostiprināts tas, ka dažādu pasākumu organizēšana ir

211saistīta arī ar iepriekš norādītajiem mācību satura apguves

212plānotajiem rezultātiem mazākumtautības mūzikas (tautasdziesmas),

213vizuālās mākslas (krievu tautības mākslinieku ilustrācijas krievu

214tautas pasakām), literatūras (krievu tautas pasakas, īsi dzejoļi)

215un teātra mākslas (pasaku inscenējumi, teātris) prasmju

216apguvē.

217Turklāt apstrīdēto normu otrais teikums paredz, ka

218rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis ir latviešu valoda,

219izņemot mērķtiecīgi organizētas aktivitātes mazākumtautības

220valodas un etniskās kultūras apguvei. Šis izņēmums no prasības

221rotaļnodarbībā lietot galvenokārt latviešu valodu mazākumtautību

222pirmsskolas izglītības iestādēm piešķir rīcības brīvību,

223piemēram, attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestādē svinamiem

224gadskārtu svētkiem vai tradīciju uzturēšanu. Izskatāmajā

225gadījumā, piemēram, krievu valodā bērni var gatavoties svētkiem

226un svinēt Masļeņicu, Lieldienas, Slāvu rakstības un kultūras

227dienu, Ābeces svētkus un tādējādi apgūt un uzturēt krievu

228kultūru.

229Tātad apstrīdētās normas neizslēdz to, ka pirmsskolas

230izglītībā var izmantot krievu valodu, un noteikumi Nr. 716

231nodrošina krievu mazākumtautībai piederoša izglītojamā dzimtās

232valodas un identitātes saglabāšanu.

233Tāpat jāņem vērā, ka izglītības jēdziens ietver arī

234izglītojošas aktivitātes ārpus valsts izveidotās izglītības

235sistēmas, piemēram, mazākumtautības svētdienas skolas vai vasaras

236nometnes. Tas saskan arī ar Konsultatīvās komitejas konstatēto

237(sk.: Advisory Committee on the Framework Convention for the

238Protection of National Minorities, Commentary on Education under

239the Framework Convention for the Protection of National

240Minorities, No. ACFC/25DOC(2006)002, 2 March 2006, para

2412.1.2). Tādējādi Pieteikuma iesniedzēji krievu

242mazākumtautības identitāti papildus valsts izveidotajai

243izglītības sistēmai var stiprināt, piemēram, veidojot savus

244etniskos un kultūras centrus vai privātās nedēļas nogales

245skolas.

246Līdz ar to apstrīdētajās normās

247iekļautie nosacījumi par mācību valodu lietojumu pirmsskolas

248izglītības procesā ietver krievu mazākumtautībai piederoša

249izglītojamā tiesības lietot dzimto valodu šajā procesā.

25018.3. Satversmes tiesa norāda, ka ir iepazinusies ar

251Konsultatīvās komitejas trešā monitoringa cikla ietvaros 2018.

252gadā sniegto viedokli par Latviju attiecībā uz lietā izskatāmo

253jautājumu. Komiteja ir aicinājusi Latvijas valsts iestādes

254turpināt centienus nodrošināt atbilstošu divvalodu mācību

255programmu pirmsskolas izglītības līmenī, kā arī nodrošināt

256atbilstošu finansējumu kvalitatīvai latviešu valodas apmācībai

257pirmsskolas izglītības iestādēs (sk. Konsultatīvās

258komitejas trešā viedokļa par Latviju, No. ACFC/OP/III(2018)001,

259152. un 156. punktu). Satversmes tiesa ir iepazinusies arī ar

260Pieteikuma iesniedzēju iesniegtajām Rasu diskriminācijas

261izskaušanas komitejas un Īpašo ziņotāju vēstulēm Latvijas

262valdībai, kuras attiecas uz noteikumiem Nr. 716. Rasu

263diskriminācijas izskaušanas komiteja paudusi bažas par noteikumu

264Nr. 716 iespējamu diskriminējošu ietekmi uz mazākumtautībām

265izglītības jomā (sk. lietas materiālu 2. sēj. 59. un 62.

266lp.). Pēc Īpašo ziņotāju ieskata, mazākumtautībai piederošu

267izglītojamo dzimtā valoda esot izslēgta no pirmsskolas izglītībā

268ietvertajām mācību aktivitātēm un tādējādi varētu būt pārkāptas

269mazākumtautībai piederošo tiesības lietot savu valodu savā

270kopienā saziņā ar citiem tās locekļiem (sk. lietas materiālu

2712. sēj. 54.-55. lp.).

272Satversmes tiesa jau iepriekš lietā Nr. 2018-12-01 ir

273vērtējusi Konsultatīvās komitejas trešā monitoringa cikla

274ietvaros 2018. gadā sniegtā viedokļa attiecināmību uz Latvijas

275veiktajām reformām izglītības jomā. Satversmes tiesa nesaskatīja

276pamatu secinājumam, ka no Minoritāšu konvencijas izrietētu valsts

277pienākums nodrošināt tādu mazākumtautības valodas, etniskās un

278kultūras savdabības saglabāšanas un attīstīšanas veidu kā

279izglītības iegūšana tikai mazākumtautības valodā vai

280starptautiski noteiktā šīs valodas lietojuma proporcijā valsts

281izveidotās izglītības sistēmas ietvaros. Satversmes tiesa

282norādīja, ka, nosakot atbilstošāko veidu Satversmes 114. pantā

283ietverto tiesību izmantošanai kopsakarā ar Minoritāšu konvencijas

28414. pantu, jāņem vērā konkrēto sabiedrību un mazākumtautību

285raksturojošie apstākļi un vēsturiskais konteksts (sk.

286Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2872018-12-01 23.2. un 24. 2. punktu). Arī Konsultatīvā

288komiteja ir norādījusi, ka jāņem vērā katras valsts konkrētie

289apstākļi. Proti, Konsultatīvā komiteja ir vērsusi dalībvalstu

290uzmanību uz apstākļiem, kas būtu jāņem vērā vai būtu jāapsver,

291lemjot par mazākumtautību izglītības jautājumiem un izstrādājot

292mazākumtautību izglītības programmas. Tāpat tā ir atzinusi, ka

293dalībvalstis konkrētas metodes un instrumentus var pielāgot

294valsts, reģiona vai mazākumtautības īpašajām vajadzībām (sk.:

295Advisory Committee on the Framework Convention for the Protection

296of National Minorities, Commentary on Education under the

297Framework Convention for the Protection of National Minorities, 2

298March 2006, para 2.3.2).

299Satversmes tiesa secina, ka no Rasu diskriminācijas

300izskaušanas komitejas un Īpašo ziņotāju vēstulēm Latvijas

301valdībai izriet, ka minētajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas

302mehānismiem šo vēstuļu izstrādes laikā nav bijusi pieejama

303vispusīga informācija par noteikumu Nr. 716 tvērumu, kas tiek

304skaidrots šajā spriedumā. Šīs vēstules ir uzskatāmas par

305uzaicinājumu uz dialogu starp Latvijas valdību un attiecīgajiem

306Apvienoto Nāciju Organizācijas mehānismiem.

307Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs, regulējot valodu

308lietojumu pirmsskolas izglītības iestādēs, ir nodrošinājis krievu

309mazākumtautībai piederošam izglītojamam tiesības uz savas

310identitātes un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu tādā veidā,

311kas atbilst krievu mazākumtautību raksturojošiem apstākļiem

312Latvijas vēsturiskajā kontekstā. No apstrīdētajām normām un ar

313tām saistītā regulējuma izriet, ka arī pirmsskolas izglītības

314posmā izglītojamam vecumā no pieciem līdz septiņiem gadiem tiek

315nodrošināta iespēja lietot krievu valodu.

316Līdz ar to apstrīdētās normas

317atbilst Satversmes 114. pantam.

1Pieteikuma iesniedzēji lūdz izvērtēt apstrīdēto

2normu atbilstību Satversmes 91. pantam.

3Satversmes 91. pants noteic: "Visi cilvēki Latvijā ir

4vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek

5īstenotas bez jebkādas diskriminācijas."

6Satversmes tiesa ir atzinusi, ka vienlīdzības principa

7uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts

8prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai

9likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām (sk.

10Satversmes tiesas 2010. gada 2. februāra sprieduma lietā Nr.

112009-46-01 7. punktu). Satversmes 91. panta pirmajā teikumā

12nostiprinātais vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa

13atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos

14apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām,

15kuras atrodas vienādos apstākļos, ja tai ir objektīvs un

16saprātīgs pamats (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29.

17jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 9. punktu).

18Savukārt Satversmes 91. panta otrajā teikumā ietvertais

19diskriminācijas aizliegums ir vienlīdzības principa aspekts, kas

20noteiktās situācijās šo principu precizē un palīdz to piemērot.

21Diskriminācijas aizlieguma mērķis ir izskaust nevienlīdzīgu

22attieksmi, ja tā balstīta uz kādu nepieļaujamu kritēriju (sk.,

23piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra

24sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 15. punktu). Kritēriji, uz

25kuriem tiek balstīta atšķirīga attieksme, ir dažādi. Atkarībā gan

26no attiecīgā kritērija specifikas, gan arī konkrētās lietas

27faktiskajiem apstākļiem var atšķirties kritērija izmantošanas

28attaisnojamība. Proti, pastāv tādi kritēriji, kuru izmantošana

29nav attaisnojama, kā arī tādi kritēriji, kuru izmantošanu

30noteiktos gadījumos var attaisnot (sk. Satversmes

31tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 9.

32punktu).

33Pieteikuma iesniedzēji Satversmes 91. panta pārkāpumu saskata

34divās dažādās situācijās. Pirmajā gadījumā apstrīdētās normas,

35pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, rada atšķirīgu attieksmi pret

36divām pirmsskolas izglītojamo grupām, tas ir, izglītojamiem, kas

37izglītību iegūst latviešu valodā, un izglītojamiem, kas izglītību

38iegūst mazākumtautības, galvenokārt krievu, valodā. Proti,

39pirmajai grupai esot tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā,

40savukārt otrajai grupai šādas tiesības esot liegtas. Tātad

41apstrīdētās normas nepamatoti paredzot atšķirīgu attieksmi pret

42izglītojamiem pirmsskolas izglītības iestādēs, balstoties uz

43valodas kritēriju. Otrajā gadījumā apstrīdētās normas, pēc

44Pieteikuma iesniedzēju ieskata, nepamatoti rada vienādu attieksmi

45pret divām mazākumtautību pirmsskolas izglītojamo grupām - bērnu

46ar īpašām vajadzībām un bērnu, kuram šādu vajadzību nav.

47Attieksmei pret bērnu ar īpašām vajadzībām attiecībā uz valodas

48lietošanu pirmsskolas posmā vajagot būt atšķirīgai. Esot jāņem

49vērā aizliegtais kritērijs - invaliditāte.

50Ņemot vērā konstitucionālajā sūdzībā sniegto argumentāciju un

51citus lietas materiālus, Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdēto

52normu atbilstību Satversmes 91. pantam. Visupirms Satversmes

53tiesa izvērtēs situāciju, kurā iespējama nepamatota atšķirīga

54attieksme pret mazākumtautībai piederošām personām un

55valstsnācijai piederošām personām. Pēc tam Satversmes tiesa

56izvērtēs situāciju, kurā, iespējams, izpaužas nepamatota vienāda

57attieksme pret bērniem ar īpašām vajadzībām un bērniem, kuriem

58šādu vajadzību nav.

1Lai izskatāmajā gadījumā izvērtētu, vai apstrīdētās

2normas atbilst Satversmes 91. pantam, jānoskaidro:

31) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un

4pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos;

52) vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi

6pret šīm personām;

73) vai šāda attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos

8paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu;

94) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats

10(sal. sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma

11lietā Nr. 2017-28-0306 11. punktu).

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām

2normām noteikta atšķirīga attieksme pret izglītojamiem, kuru

3dzimtā valoda ir kāda no mazākumtautību valodām, salīdzinājumā ar

4izglītojamiem, kuru dzimtā valoda ir valsts valoda, lai gan

5attieksmei vajadzētu būt vienādai. Savukārt Ministru kabinets

6uzskata, ka Satversmes 91. panta pārkāpums nav konstatējams, jo

7Latvijā izglītojamie, kuru dzimtā valoda ir nevis valsts valoda,

8bet kāda cita valoda, neatrodas salīdzināmos apstākļos ar

9izglītojamiem, kuru dzimtā valoda ir valsts valoda.

10Satversmes tiesa jau secinājusi, ka Latvijā tie izglītojamie,

11kuru dzimtā valoda ir nevis valsts valoda, bet kāda cita valoda,

12neatrodas salīdzināmos apstākļos ar izglītojamiem, kuru dzimtā

13valoda ir valsts valoda. Šis Satversmes tiesas secinājums ir

14pamatots ar valsts valodas konstitucionālo statusu un nozīmi

15demokrātiskas valsts funkcionēšanā, kā arī to, ka ne Satversme,

16ne Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas neuzliek

17valstij pienākumu nodrošināt, ka izglītojamais izglītības ieguves

18procesā var izmantot sev vēlamo valodu vai sev vēlamā proporcijā

19lietot citu valodu, kas nav valsts valoda (sal. sk.

20Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr.

212018-12-01 21.1. punktu).

22Izskatāmajā lietā apstrīdētās normas nosaka valsts valodas

23lietojumu pirmsskolas izglītības iestādēs, nevis pamatizglītības

24un vidējās izglītības iestādēs. Tādēļ jānoskaidro, vai Satversmes

25tiesas secinājums attiecas arī uz pirmsskolas izglītības

26pakāpi.

27Satversmes tiesa jau konstatējusi, ka Latvija ir izveidojusi

28vienotu izglītības sistēmu, kuru veido četras pakāpes.

29Pirmsskolas izglītības pakāpe ir viens no šīs vienotās sistēmas

30elementiem. Latvijā vispārīgais noteikums ir tāds, ka izglītību

31iegūst valsts valodā (Izglītības likuma 9. panta pirmā daļa).

32Valsts valoda Latvijā ir viena, un tā ir latviešu valoda. Šā

33sprieduma 14. punktā secināts, ka valsts ir izpildījusi savu no

34Satversmes 112. panta izrietošo pienākumu un Latvijā ikvienam

35izglītojamam ir nodrošināta valsts valodas apguve arī pirmsskolas

36izglītības pakāpē.

37Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-12-01 jau ir atbildējusi uz

38jautājumu par Pieteikuma iesniedzēju minēto personu grupu

39iespējamo salīdzinājumu. Latvijā pirmsskolas izglītojamais, kura

40dzimtā valoda ir nevis valsts valoda, bet kāda cita valoda,

41neatrodas salīdzināmos apstākļos ar izglītojamo, kura dzimtā

42valoda ir valsts valoda. Tādējādi izskatāmās lietas apstākļos

43valstsnācijai piederoši izglītojamie un mazākumtautībai piederoši

44izglītojamie neveido salīdzināmās grupas.

45Ņemot vērā minēto, apstrīdētās

46normas šajā daļā atbilst Satversmes 91. pantam.

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka bērns, kurš

2apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, kas īsteno mazākumtautību

3izglītības programmu, un bērns, kurš apmeklē pirmsskolas

4izglītības iestādi, kas īsteno mazākumtautību speciālo izglītības

5programmu, ir atšķirīgās situācijās. Bērns ar īpašām vajadzībām

6ir daudz neaizsargātāks. Tātad bērnam ar īpašām vajadzībām, ņemot

7vērā viņa īpašās vajadzības, vajadzētu būt nodrošinātām tiesībām

8iegūt izglītību dzimtajā valodā. Savukārt Ministru kabinets

9uzskata, ka nav tiesiska pamata noteikt atšķirīgu attieksmi pret

10mazākumtautību izglītības programmas ietvaros izglītojamo un

11mazākumtautību speciālās izglītības programmas ietvaros

12izglītojamo ar īpašām vajadzībām.

13Kā jau tika norādīts iepriekš, Satversmes 91. panta pirmajā

14teikumā nostiprinātais vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa

15atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos

16apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām,

17kuras atrodas vienādos apstākļos, ja tai ir objektīvs un

18saprātīgs pamats. Savukārt Satversmes 91. panta otrajā teikumā

19ietvertā diskriminācijas aizlieguma mērķis ir izskaust

20nevienlīdzīgu attieksmi, ja tā balstīta uz kādu nepieļaujamu

21kritēriju, piemēram, rasi, tautību vai dzimumu (sk., piemēram,

22Satversmes tiesas 2008. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr.

232008-37-03 6. punktu). Atšķirībā no Satversmes 91. panta

24pirmā teikuma šā panta otrajā teikumā nostiprinātā

25diskriminācijas aizlieguma būtība ir šāda: novērst iespēju, ka

26demokrātiskā tiesiskā valstī, pamatojoties uz kādu nepieļaujamu

27kritēriju, tiktu ierobežotas personas pamattiesības (sk.

28Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr.

292005-02-0106 9.3. punktu).

30Satversmes tiesa ir atzinusi: tā kā likumdevējam, izdodot

31tiesību aktus, ir jāņem vērā Satversmes 91. pantā ietvertais

32vienlīdzības princips, tam ir pienākums izstrādāt tādas normas,

33kas paredz atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas

34atšķirīgos apstākļos, ja vien nav kādu saprātīgu un objektīvu

35iemeslu paredzēt vienādu attieksmi pret visām personām, kuras

36aptver konkrētais regulējums (sk., piemēram, Satversmes tiesas

372015. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 15.

38punktu).

39Līdz ar to Satversmes tiesai

40jānoskaidro, vai apstrīdētās normas paredz vienādu attieksmi pret

41indivīdu grupu, kura atrodas atšķirīgos apstākļos uz

42identificējama aizliegtā kritērija pamata, un indivīdu grupu,

43kura pēc šāda kritērija nav identificējama, un vai šāda attieksme

44novērš šo personu pamattiesību ierobežošanas iespēju.

1Visupirms Satversmes tiesa norāda, ka Satversmē ir

2ietvertas ikviena bērna tiesības uz izglītību. Izglītības likuma

33.1 panta pirmā daļa un Bērnu tiesību aizsardzības

4likuma 3. panta otrā daļa kopsakarā ar 11. pantu noteic, ka

5bērnam tiesības iegūt izglītību ir neatkarīgi no viņa veselības

6stāvokļa. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. panta pirmā daļa

7noteic, ka valsts nodrošina visiem bērniem vienādas tiesības un

8iespējas iegūt izglītību atbilstoši katra spējām.

9Tādējādi ikvienam bērnam neatkarīgi no viņa veselības stāvokļa

10ir tiesības iegūt no izglītības sistēmas visu, ko tā piedāvā.

11Bērnam ar īpašām vajadzībām ir tādas pašas vajadzības kā citiem

12tā paša vecuma bērniem un vēl arī citas, unikālas, konkrētam

13bērnam raksturīgas vajadzības.

14Bērna ar īpašām vajadzībām tiesības uz īpašu aizsardzību

15nostiprinātas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām.

16Šīs konvencijas 7. pants noteic, ka dalībvalstis veic visus

17nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka bērns ar īpašām

18vajadzībām vienlīdzīgi ar citiem bērniem pilnībā izmanto visas

19cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī to, ka visos lēmumos, kas

20attiecas uz bērnu ar īpašām vajadzībām, galvenais apsvērums ir

21bērna labākās intereses.

22Bērna ar īpašām vajadzībām tiesības uz īpašu aprūpi ir

23noteiktas arī Bērna tiesību konvencijā. Saskaņā ar šīs

24konvencijas 23. panta pirmo daļu dalībvalstis atzīst, ka bērnam

25ar īpašām vajadzībām jādzīvo pilnvērtīga un cienīga dzīve tādos

26apstākļos, kas garantē viņa pašcieņu, palīdz viņam uzturēt ticību

27saviem spēkiem un atvieglo iespējas aktīvi piedalīties

28sabiedrības dzīvē. Savukārt šā paša panta otrajā daļā noteikts,

29ka dalībvalstis atzīst bērna ar īpašām vajadzībām tiesības uz

30sevišķu gādību.

31Bērni ar īpašām vajadzībām ir viena no neaizsargātākajām bērnu

32grupām. Diskriminācija ir vērojama dažādos bērna ar īpašām

33vajadzībām dzīves un attīstības aspektos, tostarp arī izglītībā

34(sk.: Committee on the Rights of the Child, General

35comment No. 9 (2006), U.N.Doc. CRC/C/GC/9, 27 February 2007, para

368, 11). Dalībvalstīm ir jāizstrādā efektīva politika, kuras

37mērķis ir ne tikai pilnīga Bērna tiesību konvencijā paredzēto

38tiesību izmantošana bez diskriminācijas, bet arī nodrošināt to,

39ka bērns ar īpašām vajadzībām un viņa vai viņas vecāki vai citas

40personas, kas rūpējas par bērnu, saņem īpašu aprūpi un palīdzību

41(sk.: Committee on the Rights of the Child, General

42comment No. 9 (2006), U.N.Doc. CRC/C/GC/9, 27 February 2007, para

4313). Tādējādi Satversmes 91. pantā ir ietverts ne tikai uz

44aizliegtu kritēriju - bērna īpašās vajadzības - balstītas

45nevienlīdzīgas attieksmes aizliegums, bet arī valsts pienākums

46īstenot papildu pasākumus, lai pēc iespējas nodrošinātu to, ka

47aizliegtais kritērijs nav šķērslis bērnam izmantot Satversmē

48ietvertās tiesības, tostarp tiesības uz izglītību.

49Izglītības likuma 7. pants noteic, ka izglītības mērķgrupa ir

50tādu personu kopums, kurām ir līdzīgas vajadzības, intereses un

51spējas, kuras vēlas izglītoties vai kurām obligātās izglītības

52iegūšana ir noteikta ar likumu. Galvenās izglītības mērķgrupas ir

53šādas: 1) pirmsskolas vecuma bērni; 2) obligātās izglītības

54vecuma bērni un jaunieši; 3) jaunieši; 4) personas ar īpašām

55vajadzībām; 5) pieaugušie.

56Izglītības likuma 38. panta otrās daļas 2. punkts kā vienu no

57izglītības programmu īpašiem veidiem nosaka speciālās izglītības

58programmu. Saskaņā ar šā likuma 42. panta pirmo daļu persona ar

59īpašām vajadzībām var iegūt speciālo izglītību izglītības

60iestādē, ja tai šajā iestādē ir nodrošinātas iespējas iegūt

61veselības stāvoklim un attīstības traucējuma raksturam atbilstošu

62izglītību.

63Tātad, lai bērnam ar īpašām vajadzībām tiktu nodrošinātas

64tiesības uz izglītību, Latvijā tiek atzīta attiecīga atsevišķa

65izglītības mērķgrupa un ir izveidotas speciālas tai paredzētas

66izglītības programmas. Līdz ar to tiek atzīts, ka bērns ar īpašām

67vajadzībām atrodas atšķirīgos apstākļos nekā bērns, kuram šādu

68vajadzību nav, un ka bērnam ar īpašām vajadzībām ir nepieciešama

69īpaša uzmanība.

70Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas paredz

71vienādu attieksmi attiecībā uz latviešu valodas lietošanu

72pirmsskolas izglītības iestādēs. Ministru kabinets norāda, ka tas

73ar apstrīdētajām normām nav pieļāvis atšķirīgu attieksmi pret

74izglītojamiem, kuri apgūst mazākumtautību pirmsskolas izglītības

75programmu, un tiem izglītojamiem, kuri apgūst mazākumtautību

76speciālo izglītības programmu, jo attiecībā uz latviešu valodas

77lietošanu gan mazākumtautību izglītības programmai, gan

78mazākumtautību speciālajai izglītības programmai ir izvirzāmas

79vienādas prasības.

80Saskaņā ar apstrīdētajām normām neatkarīgi no tā, vai

81pirmsskolas izglītības iestāde īsteno mazākumtautību izglītības

82programmu vai mazākumtautību speciālo izglītības programmu, visā

83pirmsskolas izglītības posmā ir jāsekmē latviešu valodas apguve,

84turklāt bērnam no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais

85saziņas līdzeklis ir latviešu valoda.

86Tādējādi apstrīdētās normas paredz

87vienādu attieksmi pret indivīdu grupām, kuras atrodas atšķirīgos

88apstākļos, proti, bērnu ar īpašām vajadzībām un bērnu, kuram šādu

89vajadzību nav.

1Nākamais solis, lai noskaidrotu, vai apstrīdētās

2normas atbilst Satversmes 91. pantam, ir vērtējums par to, vai

3vienādā attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos paredzētā

4kārtībā pieņemtu tiesību normu.

5Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata apstrīdētās normas ir

6pieņemtas, pārkāpjot Saeimas piešķirto pilnvarojumu un

7normatīvajos aktos paredzēto kārtību, kā arī neuzklausot

8mazākumtautību pārstāvjus. Tādējādi esot pārkāpts Satversmes 64.

9pants. Savukārt Ministru kabinets norāda, ka likumdevējs to

10pilnvarojis pieņemt apstrīdētās normas, tas esot ievērojis

11normatīvajos aktos noteikto kārtību, kas attiecas uz Ministru

12kabineta noteikumu pieņemšanu, kā arī esot bijusi nodrošināta

13mazākumtautību pārstāvju viedokļu uzklausīšana.

14Satversmes tiesa, skatot lietas par tiesību normu atbilstību

15Satversmes 64. pantam un Satversmes VIII nodaļā ietvertām

16tiesībām, šo normu atbilstību Satversmes 64. pantam ir vērtējusi,

17pārbaudot, vai apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību

18ierobežojums ir noteikts ar likumu (sk., piemēram, Satversmes

19tiesas 2008. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008‑09‑0106

206. punktu). Tā kā Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai

21apstrīdētajās normās ietvertā vienādā attieksme ir noteikta ar

22normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu, tai

23jāizvērtē apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 64. pantam.

24Vienāda attieksme var tikt noteikta saskaņā ar likumu. Vārds

25"likums" aptver ne tikai Saeimas pieņemtus likumus, bet

26arī citus vispārsaistošus (ārējos) normatīvos aktus (sk.,

27piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta

28sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 20. punktu). Saskaņā ar

29Satversmes 64. pantu likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī

30tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apjomā. Izpildu varai -

31Ministru kabinetam - ir tiesības izdot tiesību normas tikai

32likumā noteiktos gadījumos, likuma ietvaros, un tās nedrīkst būt

33pretrunā ar Satversmi un citiem likumiem. Tas izriet no

34tiesiskuma un varas dalīšanas principiem, kas ir jebkuras

35demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas pamats (sk.

36Satversmes tiesas 2018. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr.

372018-06-0103 18. punktu).

38Tādējādi, vērtējot Ministru kabineta noteikumu atbilstību

39Satversmes 64. pantam un 91. pantam, ir jāizvērtē šo noteikumu

40atbilstība vairākiem nosacījumiem.

41Pirmkārt, Ministru kabinetam noteikumu izdošanai ir

42nepieciešams īpašs likumdevēja pilnvarojums, kas ietverts likuma

43normā. Pilnvarojumā jābūt formulētiem noteikumu galvenajiem

44virzieniem.

45Otrkārt, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets noteikumus izdod,

46lai veicinātu likuma īstenošanu, tajos nedrīkst ietvert tādas

47normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas

48īstenošanai.

49Treškārt, Ministru kabinets noteikumus var izdot tikai likumā

50noteiktajos gadījumos, likuma ietvaros, un šie noteikumi nedrīkst

51būt pretrunā ar Satversmi un citiem likumiem.

52Ceturtkārt, Ministru kabineta noteikumiem jābūt publicētiem un

53pietiekami skaidri formulētiem, lai tajos ietverto normu adresāts

54varētu izprast savas tiesības un pienākumus (sal. sk.

55Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr.

562005-03-0306 9. punktu).

57Ikvienai vienādai vai atšķirīgai attieksmei ir jābūt noteiktai

58tādā tiesību normu jaunrades procesā, kas atbilst labas

59likumdošanas principam (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020.

60gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2019‑10‑0103 32. punktu).

61Saeimai un tautai Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros pieder

62likumdošanas tiesības, taču Ministru kabinetam ir būtiska loma

63likumdošanas procesā un tādēļ arī Ministru kabinetam ir jāievēro

64prasības, kas izriet no labas likumdošanas principa. Labas

65likumdošanas princips attiecināms uz ikviena normatīvā akta

66sagatavošanas un pieņemšanas procesu, tostarp arī uz Ministru

67kabineta normatīvo aktu pieņemšanas procesu.

6824.1. Satversmes tiesa ir atzinusi: lai izvērtētu

69izpildvaras izdoto normu atbilstību Satversmes 64. pantam,

70jāizvērtē, vai ir ievērota pilnvarošanas kārtība, proti,

71jānoskaidro pilnvarojošo normu saturs un mērķis, bet pēc tam

72jāpārbauda, vai Ministru kabinets, izdodot attiecīgās normas, ir

73ievērojis tam likumā noteiktā pilnvarojuma robežas (sk.

74Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr.

752019-10-0103 32.3. punktu).

76Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Ministru kabinetam nav

77bijis atbilstoša Saeimas piešķirta pilnvarojuma, proti,

78Izglītības likuma 14. panta 18.1 punktā noteiktais

79pilnvarojums esot pārsniegts. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka

80likumdevējs vēlējies pats noregulēt jautājumu par valsts valodas

81lietojumu izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību

82izglītības programmu, un šā viedokļa pamatošanai atsaucas uz

83Izglītības likuma 41. panta 1.1 un 1.2

84daļu.

85Tiesību normai, ar kuru likumdevējs pilnvaro Ministru kabinetu

86noregulēt Satversmē noteikto personas pamattiesību īstenošanas

87kārtību vai ierobežojumus šo tiesību īstenošanai, ir jābūt

88skaidrai un precīzai (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

8921. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10.

90punktu).

91Ministru kabinets apstrīdētās normas pieņēmis, pamatojoties uz

92Izglītības likuma 14. panta 18.1 punktu, kas paredz,

93ka Ministru kabinets nosaka valsts pirmsskolas izglītības

94vadlīnijas, kurās ietverti šo vadlīniju prasībām atbilstoši

95izglītības programmu paraugi.

96Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1.

97punkts noteic: "Ministru kabinets var izdot ārējus

98normatīvos aktus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši

99pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura

100virzienus."

101Savukārt ar likumdevēja doto pilnvarojumu jāsaprot ne tikai

102viena konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet paša likuma būtība

103un mērķi. Tādēļ likumdevēja dotā pilnvarojuma saturs ir

104noskaidrojams, sistēmiski vērtējot visu normatīvo aktu, bet, ja

105nepieciešams, arī attiecīgās jomas vai dažkārt pat citu, ar to

106saistīto jomu regulējumu kopumā (sk. Satversmes tiesas

1072018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14.

108punktu).

109Ņemot vērā minēto, nepieciešams noskaidrot, vai no Izglītības

110likuma vai izglītības jomu regulējošu normatīvo aktu kopuma

111izriet pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt vadlīnijas

112attiecībā uz latviešu valodas lietojumu pirmsskolas izglītības

113iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmu.

114Ministru kabinets atbildes rakstā norāda, ka Izglītības likumā

115ietvertais regulējums jāskata sistēmiski. Arī Saeima norāda, ka

116ar likumdevēja doto pilnvarojumu jāsaprot ne tikai viena

117konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet paša likuma būtība un

118mērķi.

119Šā sprieduma 14.2. punktā Satversmes tiesa jau konstatēja, ka

120noteikumu Nr. 716 pieņemšana bija viens no pasākumiem, kas tika

121veikti, lai ieviestu jauno, kompetenču pieejā balstīto mācību

122saturu pirmsskolas izglītībā. Šīs izglītības reformas ietvaros

1232018. gada 22. martā tika pieņemti grozījumi Izglītības likumā un

1242018. gada 21. jūnijā - grozījumi Vispārējās izglītības

125likumā.

126No 2018. gada 21. jūnija Vispārējās izglītības likuma

127grozījumu izstrādes materiāliem secināms, ka deputāti ir

128apsprieduši un precizējuši jautājumu par to, kādā detalizācijas

129pakāpē jābūt izstrādātam likumam, kā arī diskutējuši par

130jautājumiem, kas nododami Ministru kabineta kompetencē. Saeimas

1312018. gada 26. aprīļa sēdē deputāti norādīja, ka par vadlīnijām,

132par standartiem, tostarp kompetencēm un konkrētām mācību jomām,

133atbild Ministru kabinets (sk. 12. Saeimas 2018. gada 26.

134aprīļa sēdes stenogrammu). Bijušais izglītības un zinātnes

135ministrs K. Šadurskis Saeimas 2018. gada 7. jūnija sēdē norādīja,

136ka Saeima devusi deleģējumu valdībai izstrādāt izglītības

137standartus, tostarp noteikt konkrētu kārtību un risināt konkrētus

138jautājumus, kas attiecas uz mācību jomām (sk. 12. Saeimas

1392018. gada 7. jūnija sēdes stenogrammu).

140Attiecībā uz pirmsskolas izglītības pakāpi Saeima, 2018. gada

14122. martā grozot Izglītības likumu, ar tā pārejas noteikumu 68.

142punktu uzlika Ministru kabinetam pienākumu pārskatīt Ministru

143kabineta noteikumus, ar kuriem noteiktas valsts pirmsskolas

144izglītības vadlīnijas.

145Tādējādi likumdevējs ir uzdevis Ministru kabinetam saskaņot

146pirmsskolas izglītības posmā lietojamo mācību metodi ar pārējos

147vispārējās izglītības posmos lietojamām metodēm. Proti, Ministru

148kabinetam uzlikts pienākums arī pirmsskolas izglītības posmā

149ieviest jauno mācību metodi, kurā ietverts kompetencēs balstīts

150mācību saturs. Vispārējās izglītības likuma 20. panta pirmās

151daļas 6. punkts noteic, ka pirmsskolas izglītības programma

152nodrošina izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības ieguvei,

153saturiski aptverot valsts valodas lietošanas pamatiemaņu apguvi.

154Tādējādi viens no šīs metodes galvenajiem elementiem ir latviešu

155valodas apguves nostiprināšana. Nepieciešamība kompetenču pieejā

156balstītā mācību satura ietvaros precizēt plānotos rezultātus

157latviešu valodas apguvē mazākumtautību izglītības programmā

158uzsvērta arī noteikumu Nr. 716 anotācijā (sk. noteikumu

159Nr. 716 projekta anotācijas I daļas 2. punktu).

160Ministru kabinets, izpildot minēto uzdevumu, ir pieņēmis

161noteikumus Nr. 716, tostarp apstrīdētās normas. Ar apstrīdētajām

162normām ir noteikts, kā mācību saturā ietverama latviešu valoda.

163Ar apstrīdētajām normām nostiprināta latviešu valodas centrālā

164loma gan kompetenču pieejā balstītajā mācību saturā, gan visā

165pirmsskolas izglītības sistēmā. No likumdevēja piešķirtā

166pilnvarojuma neizriet, ka Ministru kabineta uzdevums būtu bijis

167noteikumos Nr. 716 paredzēt noteiktu attiecību starp

168mazākumtautības valodas un latviešu valodas lietojumu.

169Vienlaikus Ministru kabinetam, izstrādājot regulējumu, jāņem

170vērā, ka likumdevēja piešķirtais pilnvarojums īstenojams

171Satversmes ietvaros; izskatāmajā gadījumā - ņemot vērā Satversmes

172114. pantā ietvertās mazākumtautību tiesības. Šo jautājumu

173Satversmes tiesa jau ir izvērtējusi šā sprieduma 18. punktā un

174atzinusi, ka krievu mazākumtautībai piederošam bērnam līdztekus

175latviešu valodas apguvei ir nodrošinātas iespējas apgūt arī savu

176kultūru un dzimto valodu.

177Saskaņā ar Izglītības likuma 41. panta pirmo daļu

178mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu izstrādā

179izglītības iestāde, izvēloties kādu no noteikumos Nr. 716

180ietvertajiem izglītības programmu paraugiem. Atšķirībā no

181pamatizglītības pakāpes uz pirmsskolas izglītības pakāpi nav

182attiecinātas prasības par valodu lietojuma proporcijām. Taču tas,

183ka likumdevējs izšķīries jautājumu par valsts valodas un

184mazākumtautības valodas lietojuma proporcijām regulēt

185pamatizglītības pakāpē, nenozīmē, ka likumdevējs nebūtu

186noregulējis valodu lietojumu pirmsskolas izglītības pakāpē un ka

187valodu lietojuma proporcijas noteikšana būtu labākā metode

188attiecībā uz pirmsskolas izglītības pakāpi.

189Likumdevējs izglītības reformas ietvaros noteicis, ka Latvijā

190ieviešama jauna koncepcija, proti, kompetenču pieejā balstīts

191mācību saturs. Tas aptver arī valsts valodas un citu valodu

192apguves regulējumu tā, lai ikvienam izglītojamam, sākot jau no

193pirmās izglītības sistēmas pakāpes, būtu radīti priekšnoteikumi

194valsts valodas apgūšanai pienācīgā līmenī un priekšnoteikumi tam,

195lai valsts valodas apguvei varētu tikt izmantotas visu secīgo

196izglītības sistēmas pakāpju nodrošinātās iespējas. Ar

197apstrīdētajām normām Ministru kabinets ir izpildījis tam

198likumdevēja uzticēto uzdevumu pirmsskolas izglītības pakāpē,

199saglabājot bilingvālo pieeju mācību un atpūtas procesā.

200Ņemot vērā minēto, atzīstams, ka Ministru kabinets, pieņemot

201apstrīdētās normas, ir rīkojies pilnvarojuma ietvaros un

202atbilstoši Satversmei.

20324.2. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka, pieņemot

204apstrīdētās normas, nav ievērotas noteikumu Nr. 300 prasības,

205proti, šo noteikumu 91.9.1 apakšpunktā uz 144. punktā

206noteiktais.

20724.2.1. Noteikumu Nr. 300 91.9.1 apakšpunkts

208noteic, ka par izsludināto projektu atzinums (saskaņojums)

209nepieciešams no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, ja projekts

210attiecas uz Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām UNESCO

211darbības jomā (izglītība, zinātne, kultūra, vide, informācija un

212komunikācija, plašsaziņas līdzekļu darbības joma).

213Latvija kļuva par UNESCO dalībvalsti 1991. gada 14. oktobrī.

214UNESCO konstitūcijas 7. pants noteic, ka katra dalībvalsts veic

215tās konkrētajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, lai šīs valsts

216galvenās organizācijas, kuras ieinteresētas sadarboties ar UNESCO

217izglītības, zinātnes un kultūras jautājumos, izveidotu nacionālo

218komisiju, kas plaši pārstāvētu valdību un attiecīgās

219organizācijas. UNESCO Nacionālo komisiju harta noteic nacionālo

220komisiju darbības mērķi, uzdevumus un funkcijas. No šīs hartas 1.

221panta izriet, ka UNESCO nacionālās komisijas sadarbojas ar

222attiecīgās valsts valdību un citām institūcijām, iesaista

223sabiedrības un valdības pārstāvjus UNESCO programmu izveidē un

224īstenošanā. No hartas 2. panta izriet, ka katra dalībvalsts

225nosaka nacionālās komisijas pienākumus, tostarp pienākumu

226veicināt ciešu saikni starp valdību un iestādēm un citām

227institūcijām jautājumos, kas saistīti ar izglītību, zinātni,

228kultūru un informāciju (2. panta pirmās daļas "a"

229apakšpunkts), kā arī pienākumu piedalīties nacionālajās

230aktivitātēs, kas saistītas ar UNESCO programmām (2. panta pirmās

231daļas "d" apakšpunkts). Taču tas, kā šie pienākumi

232pildāmi vai kā nodrošināma UNESCO nacionālās komisijas iespēja

233pildīt šos pienākumus, atstāts katras dalībvalsts kompetencē (4.

234panta pirmā daļa).

235Prasība saskaņot tiesību aktu, plānošanas dokumentu projektus

236un citus Ministru kabinetā izskatāmos dokumentus ar UNESCO

237Nacionālo komisiju ieviesta līdz ar Apvienoto Nāciju Izglītības,

238zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas

239likuma pieņemšanu 2010. gada 28. oktobrī. Šā likuma 3. panta

240ceturtā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ar

241komisiju saskaņojami Ministru kabinetā izskatāmie dokumenti

242UNESCO izglītības, zinātnes, kultūras, komunikāciju un

243informācijas jomā. Attiecīgi 2011. gada 6. septembrī izdarīti

244grozījumi noteikumos Nr. 300, papildinot šos noteikumus ar

24591.9.1 apakšpunktu.

246Tādējādi likumdevējs savas rīcības brīvības ietvaros ir

247izvēlējies stiprināt UNESCO Nacionālās komisijas lomu Ministru

248kabineta normatīvo aktu pieņemšanas procesā. Šāda Latvijas

249iniciatīva atspoguļo Latvijas likumdošanas procesa tradīcijās

250nostiprināto principu, ka nepieciešams apzināt visu to personu

251viedokli un intereses, uz kurām attiecas un kuras var skart

252konkrēts normatīvais akts.

253Satversmes tiesa norāda, ka labas likumdošanas princips uzliek

254Ministru kabinetam pienākumu saņemt atzinumu (saskaņojumu) no

255UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, ja projekts attiecas uz

256Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām UNESCO darbības

257jomā. Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi arī to, ka ne katrs

258tiesību akta pieņemšanas procedūras pārkāpums ir pietiekams

259pamats tam, lai uzskatītu, ka pieņemtajam aktam nav juridiska

260spēka. Lai procedūras pārkāpuma dēļ kādu aktu atzītu par spēkā

261neesošu, jābūt pamatotām šaubām par to, ka gadījumā, ja procedūra

262tiktu ievērota, Ministru kabinets nebūtu pieņēmis tādu pašu

263lēmumu (sal. sk. Satversmes tiesas 1998. gada 13. jūlija

264sprieduma lietā Nr. 03-04(98) secinājumu daļas 3. punktu).

265Proti, tikai būtiska procesuāla pārkāpuma dēļ tiesību norma var

266tikt uzskatīta par prettiesisku (sal. sk. Satversmes tiesas

2672019. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr. 2018-15-01 13.2.

268punktu).

269Noteikumos Nr. 716 regulētie jautājumi neapšaubāmi attiecas uz

270UNESCO darbības jomu - izglītību. Līdz ar to šo noteikumu

271pieņemšanas procesā bija nepieciešams saņemt atzinumu

272(saskaņojumu) no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas. Ministru

273kabinets atbildes rakstā nenoliedz, ka šī prasība netika

274ievērota. Tādējādi Satversmes tiesa konstatē, ka apstrīdēto normu

275pieņemšanas procesā nav ievērota Latvijas likumdevēja prasība

276lūgt un saņemt UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas

277saskaņojumu.

278Tomēr Satversmes tiesa izskatāmajā lietā jau atzinusi, ka

279Ministru kabinets ar apstrīdētajām normām ir nodrošinājis

280mazākumtautībai piederoša izglītojamā tiesības uz izglītību, kā

281arī tiesības uz krievu mazākumtautības identitātes un kultūras

282saglabāšanu un attīstīšanu. Šos secinājumus Satversmes tiesa

283izdarīja, citstarp analizējot Latvijai saistošās starptautiskās

284cilvēktiesību normas un to piemērošanas praksi. Tādējādi

285Satversmes tiesai nav pamata uzskatīt, ka gadījumā, ja pirms

286noteikumu Nr. 716, tostarp apstrīdēto normu, pieņemšanas to

287projekts tiktu saskaņots ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju,

288Ministru kabinets būtu pieņēmis citādu lēmumu.

289Līdz ar to Satversmes tiesa nesaskata labas likumdošanas

290principa pārkāpumu šajā aspektā.

29124.2.2. Saskaņā ar noteikumu Nr. 300 144. punktu

292Ministru kabineta komitejā izskata: pirms izskatīšanas Ministru

293kabineta sēdē - tādu plānošanas dokumenta projektu, par kuru nav

294panākta vienošanās saskaņošanas procesā, un tādu informatīvā

295ziņojuma projektu (šo noteikumu 59. punkts), par kuru nav panākta

296vienošanās saskaņošanas procesā; tiesību akta projektu, par kuru

297nav panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmē, tiesību akta

298projektu, kurš nav precizēts atbilstoši Valsts sekretāru sanāksmē

299nolemtajam, plānošanas dokumenta, informatīvā ziņojuma un tiesību

300akta projektu, par kuru Ministru kabineta sēdē ir izteikti

301iebildumi vai ierosināti būtiski teksta precizējumi, tiesību akta

302projektu, par kuru Valsts kancelejai, noformējot to izskatīšanai

303Ministru kabineta sēdē, rodas būtiski juridiski vai redakcionāli

304iebildumi; atkārtoti: komitejas sēdē atbalstītu plānošanas

305dokumenta, informatīvā ziņojuma un tiesību akta projektu, kurš

306nav precizēts atbilstoši komitejas sēdē nolemtajam, vai komitejas

307sēdē neatbalstītu projektu, vai komitejas sēdē atbalstītu tiesību

308akta projektu, kas satur tehniskos noteikumus, par kuriem Eiropas

309Komisija ir izteikusi iebildumus, un kas ir attiecīgi

310precizēts.

311Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 6. marta noteikumiem

312Nr. 171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju

313internetā" (spēkā līdz 2018. gada 28. septembrim) un