21. pants

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām

normām noteikta atšķirīga attieksme pret izglītojamiem, kuru

dzimtā valoda ir kāda no mazākumtautību valodām, salīdzinājumā ar

izglītojamiem, kuru dzimtā valoda ir valsts valoda, lai gan

attieksmei vajadzētu būt vienādai. Savukārt Ministru kabinets

uzskata, ka Satversmes 91. panta pārkāpums nav konstatējams, jo

Latvijā izglītojamie, kuru dzimtā valoda ir nevis valsts valoda,

bet kāda cita valoda, neatrodas salīdzināmos apstākļos ar

izglītojamiem, kuru dzimtā valoda ir valsts valoda.

Satversmes tiesa jau secinājusi, ka Latvijā tie izglītojamie,

kuru dzimtā valoda ir nevis valsts valoda, bet kāda cita valoda,

neatrodas salīdzināmos apstākļos ar izglītojamiem, kuru dzimtā

valoda ir valsts valoda. Šis Satversmes tiesas secinājums ir

pamatots ar valsts valodas konstitucionālo statusu un nozīmi

demokrātiskas valsts funkcionēšanā, kā arī to, ka ne Satversme,

ne Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas neuzliek

valstij pienākumu nodrošināt, ka izglītojamais izglītības ieguves

procesā var izmantot sev vēlamo valodu vai sev vēlamā proporcijā

lietot citu valodu, kas nav valsts valoda (sal. sk.

Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2018-12-01 21.1. punktu).

Izskatāmajā lietā apstrīdētās normas nosaka valsts valodas

lietojumu pirmsskolas izglītības iestādēs, nevis pamatizglītības

un vidējās izglītības iestādēs. Tādēļ jānoskaidro, vai Satversmes

tiesas secinājums attiecas arī uz pirmsskolas izglītības

pakāpi.

Satversmes tiesa jau konstatējusi, ka Latvija ir izveidojusi

vienotu izglītības sistēmu, kuru veido četras pakāpes.

Pirmsskolas izglītības pakāpe ir viens no šīs vienotās sistēmas

elementiem. Latvijā vispārīgais noteikums ir tāds, ka izglītību

iegūst valsts valodā (Izglītības likuma 9. panta pirmā daļa).

Valsts valoda Latvijā ir viena, un tā ir latviešu valoda. Šā

sprieduma 14. punktā secināts, ka valsts ir izpildījusi savu no

Satversmes 112. panta izrietošo pienākumu un Latvijā ikvienam

izglītojamam ir nodrošināta valsts valodas apguve arī pirmsskolas

izglītības pakāpē.

Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-12-01 jau ir atbildējusi uz

jautājumu par Pieteikuma iesniedzēju minēto personu grupu

iespējamo salīdzinājumu. Latvijā pirmsskolas izglītojamais, kura

dzimtā valoda ir nevis valsts valoda, bet kāda cita valoda,

neatrodas salīdzināmos apstākļos ar izglītojamo, kura dzimtā

valoda ir valsts valoda. Tādējādi izskatāmās lietas apstākļos

valstsnācijai piederoši izglītojamie un mazākumtautībai piederoši

izglītojamie neveido salīdzināmās grupas.

Ņemot vērā minēto, apstrīdētās

normas šajā daļā atbilst Satversmes 91. pantam.