21. punkts

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām

2normām noteikta atšķirīga attieksme pret izglītojamiem, kuru

3dzimtā valoda ir kāda no mazākumtautību valodām, salīdzinājumā ar

4izglītojamiem, kuru dzimtā valoda ir valsts valoda, lai gan

5attieksmei vajadzētu būt vienādai. Savukārt Ministru kabinets

6uzskata, ka Satversmes 91. panta pārkāpums nav konstatējams, jo

7Latvijā izglītojamie, kuru dzimtā valoda ir nevis valsts valoda,

8bet kāda cita valoda, neatrodas salīdzināmos apstākļos ar

9izglītojamiem, kuru dzimtā valoda ir valsts valoda.

10Satversmes tiesa jau secinājusi, ka Latvijā tie izglītojamie,

11kuru dzimtā valoda ir nevis valsts valoda, bet kāda cita valoda,

12neatrodas salīdzināmos apstākļos ar izglītojamiem, kuru dzimtā

13valoda ir valsts valoda. Šis Satversmes tiesas secinājums ir

14pamatots ar valsts valodas konstitucionālo statusu un nozīmi

15demokrātiskas valsts funkcionēšanā, kā arī to, ka ne Satversme,

16ne Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas neuzliek

17valstij pienākumu nodrošināt, ka izglītojamais izglītības ieguves

18procesā var izmantot sev vēlamo valodu vai sev vēlamā proporcijā

19lietot citu valodu, kas nav valsts valoda (sal. sk.

20Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr.

212018-12-01 21.1. punktu).

22Izskatāmajā lietā apstrīdētās normas nosaka valsts valodas

23lietojumu pirmsskolas izglītības iestādēs, nevis pamatizglītības

24un vidējās izglītības iestādēs. Tādēļ jānoskaidro, vai Satversmes

25tiesas secinājums attiecas arī uz pirmsskolas izglītības

26pakāpi.

27Satversmes tiesa jau konstatējusi, ka Latvija ir izveidojusi

28vienotu izglītības sistēmu, kuru veido četras pakāpes.

29Pirmsskolas izglītības pakāpe ir viens no šīs vienotās sistēmas

30elementiem. Latvijā vispārīgais noteikums ir tāds, ka izglītību

31iegūst valsts valodā (Izglītības likuma 9. panta pirmā daļa).

32Valsts valoda Latvijā ir viena, un tā ir latviešu valoda. Šā

33sprieduma 14. punktā secināts, ka valsts ir izpildījusi savu no

34Satversmes 112. panta izrietošo pienākumu un Latvijā ikvienam

35izglītojamam ir nodrošināta valsts valodas apguve arī pirmsskolas

36izglītības pakāpē.

37Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-12-01 jau ir atbildējusi uz

38jautājumu par Pieteikuma iesniedzēju minēto personu grupu

39iespējamo salīdzinājumu. Latvijā pirmsskolas izglītojamais, kura

40dzimtā valoda ir nevis valsts valoda, bet kāda cita valoda,

41neatrodas salīdzināmos apstākļos ar izglītojamo, kura dzimtā

42valoda ir valsts valoda. Tādējādi izskatāmās lietas apstākļos

43valstsnācijai piederoši izglītojamie un mazākumtautībai piederoši

44izglītojamie neveido salīdzināmās grupas.

45Ņemot vērā minēto, apstrīdētās

46normas šajā daļā atbilst Satversmes 91. pantam.