22. punkts

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka bērns, kurš

2apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, kas īsteno mazākumtautību

3izglītības programmu, un bērns, kurš apmeklē pirmsskolas

4izglītības iestādi, kas īsteno mazākumtautību speciālo izglītības

5programmu, ir atšķirīgās situācijās. Bērns ar īpašām vajadzībām

6ir daudz neaizsargātāks. Tātad bērnam ar īpašām vajadzībām, ņemot

7vērā viņa īpašās vajadzības, vajadzētu būt nodrošinātām tiesībām

8iegūt izglītību dzimtajā valodā. Savukārt Ministru kabinets

9uzskata, ka nav tiesiska pamata noteikt atšķirīgu attieksmi pret

10mazākumtautību izglītības programmas ietvaros izglītojamo un

11mazākumtautību speciālās izglītības programmas ietvaros

12izglītojamo ar īpašām vajadzībām.

13Kā jau tika norādīts iepriekš, Satversmes 91. panta pirmajā

14teikumā nostiprinātais vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa

15atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos

16apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām,

17kuras atrodas vienādos apstākļos, ja tai ir objektīvs un

18saprātīgs pamats. Savukārt Satversmes 91. panta otrajā teikumā

19ietvertā diskriminācijas aizlieguma mērķis ir izskaust

20nevienlīdzīgu attieksmi, ja tā balstīta uz kādu nepieļaujamu

21kritēriju, piemēram, rasi, tautību vai dzimumu (sk., piemēram,

22Satversmes tiesas 2008. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr.

232008-37-03 6. punktu). Atšķirībā no Satversmes 91. panta

24pirmā teikuma šā panta otrajā teikumā nostiprinātā

25diskriminācijas aizlieguma būtība ir šāda: novērst iespēju, ka

26demokrātiskā tiesiskā valstī, pamatojoties uz kādu nepieļaujamu

27kritēriju, tiktu ierobežotas personas pamattiesības (sk.

28Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr.

292005-02-0106 9.3. punktu).

30Satversmes tiesa ir atzinusi: tā kā likumdevējam, izdodot

31tiesību aktus, ir jāņem vērā Satversmes 91. pantā ietvertais

32vienlīdzības princips, tam ir pienākums izstrādāt tādas normas,

33kas paredz atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas

34atšķirīgos apstākļos, ja vien nav kādu saprātīgu un objektīvu

35iemeslu paredzēt vienādu attieksmi pret visām personām, kuras

36aptver konkrētais regulējums (sk., piemēram, Satversmes tiesas

372015. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 15.

38punktu).

39Līdz ar to Satversmes tiesai

40jānoskaidro, vai apstrīdētās normas paredz vienādu attieksmi pret

41indivīdu grupu, kura atrodas atšķirīgos apstākļos uz

42identificējama aizliegtā kritērija pamata, un indivīdu grupu,

43kura pēc šāda kritērija nav identificējama, un vai šāda attieksme

44novērš šo personu pamattiesību ierobežošanas iespēju.