26. punkts

1Lai izvērtētu, vai apstrīdētajās normās ietvertā

2vienādā attieksme atbilst samērīguma principam, jāpārbauda:

31) vai likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā

4mērķa sasniegšanai;

52) vai šāda rīcība ir nepieciešama, tas ir, vai leģitīmo mērķi

6nevar sasniegt ar citiem, indivīda tiesības un likumiskās

7intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;

83) vai likumdevēja darbība ir samērīga, tas ir, vai labums, ko

9iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un

10likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu (sk., piemēram,

11Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr.

122015-10-01 18. punktu).

1326.1. Izvērtējot, vai vienādā attieksme ir samērīga,

14visupirms jāpārliecinās, vai apstrīdētās normas ir piemērotas

15leģitīmā mērķa sasniegšanai.

16Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam

17iekļaujoša izglītība skaidrota kā process, kurā tiek nodrošinātas

18atbilstošas visu izglītojamo daudzveidīgās vajadzības, palielinot

19ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas mācību procesā, kultūrā

20un dažādās kopienās un samazinot iespējas kādu izslēgt no

21izglītības un izglītības ieguves procesa.

22Valsts valodas apguve un lietošana Latvijas izglītības sistēmā

23ir viens no tās centrālajiem principiem. Prasība pēc valsts

24valodas zināšanām caurstrāvo visu izglītības sistēmu, tā noteiktā

25līmenī un proporcijā izmantojama katrā izglītības pakāpē. Valsts

26valodas zināšanas ir nepieciešamas, lai indivīdam būtu iespēja

27nākotnē veiksmīgi iekļauties demokrātiskas sabiedrības dzīvē.

28Mazākumtautībai piederošam bērnam ar īpašām vajadzībām ir īpašs

29risks tikt izstumtam no sabiedrības, tādēļ valsts valodas

30apgūšana šādā situācijā ir vēl jo svarīgāka.

31Tādējādi ar apstrīdētajām normām noteiktā vienādā attieksme ir

32piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai.

3326.2. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka uz pirmsskolas

34izglītības iestādēm, kurās tiek īstenota mazākumtautību speciālā

35izglītības programma, nebūtu attiecināma prasība lietot latviešu

36valodu. Pēc pieaicinātās personas Sandras Milleres ieskata, šajās

37iestādēs saziņai ar bērnu varētu tikt citstarp izmantota bērna

38dzimtā valoda. Ministru kabinets par šo jautājumu nav

39izteicies.

40Pieteikuma iesniedzēju apsvērumi nav vērtējami kā argumenti

41par iespējamu alternatīvu līdzekli, ar kuru būtu iespējams

42sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē. Arī no pārējiem

43lietas materiāliem neizriet, ka Pieteikuma iesniedzēji vai kāda

44cita persona būtu norādījuši uz iespējamu citu līdzekli leģitīmā

45mērķa sasniegšanai tādā pašā kvalitātē.

46Arī bērnam ar īpašām vajadzībām jānodrošina iespēja apgūt

47valsts valodu. Pretējā gadījumā bērns ar īpašām vajadzībām, kurš,

48beidzot pirmsskolas izglītības iestādi, slikti zinātu vai nemaz

49nezinātu latviešu valodu, būtu vēl vairāk pakļauts izstumtībai un

50izolācijai no sabiedrības. Tātad vienīgi dzimtās valodas

51izmantošana bērna ar īpašām vajadzībā izglītošanā pirmsskolas

52izglītības pakāpē nesasniegtu leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē.

53Savukārt Sandras Milleres apsvērumi ir vērsti uz bilingvālās

54pieejas izmantošanu atbilstoši ikviena bērna individuālajām

55spējām, un tā, kā Satversmes tiesa jau konstatējusi, ir viena no

56pirmsskolas izglītības mācību procesā izmantojamām metodēm.

5726.3. Noskaidrojot, vai vienāda attieksme ir samērīga

58jeb atbilstoša, Satversmes tiesa pārbauda, vai labums, ko no

59šādas attieksmes gūst sabiedrība, ir lielāks par personas

60tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu.

61Bērna tiesību komiteja ir mudinājusi dalībvalstis pievērst

62īpašu uzmanību bērna ar īpašām vajadzībām maksimālai iekļaušanai

63sabiedrībā. Attiecīgajiem pasākumiem jābūt izstrādātiem tā, lai

64nodrošinātu bērnam ar īpašām vajadzībām efektīvu pieeju

65izglītībai. Šajā kontekstā īpaša nozīme ir pirmsskolas

66izglītībai. Agrīna bērna ar īpašām vajadzībām izglītošana ir

67īpaši būtiska, lai palīdzētu bērnam pilnībā izmantot viņa

68potenciālu. Tā bērnam paver daudz lielākas iespējas gūt labumu no

69pirmsskolas izglītības, kas būtu veidojama tā, lai atbilstu viņa

70vai viņas individuālajām vajadzībām (sk.: Committee on

71the Rights of the Child, General comment No. 9 (2006), U.N.Doc.

72CRC/C/GC/9, 27 February 2007, para 14, para 65).

73Iekļaujoša izglītība ir viena no Satversmē ietvertajām

74tiesībām. Tas izriet no Satversmes 91. panta kopsakarā ar 112.

75pantu. Iekļaujoša izglītība neapšaubāmi ir bērna ar īpašām

76vajadzībām izglītošanas mērķis. Tas nozīmē ne tikai formālu

77vienādu prasību piemērošanu visiem bērniem, bet gan patiesu bērna

78ar īpašām vajadzībām integrēšanu izglītības sistēmā. Likumdevējam

79ir pozitīvs pienākums nodrošināt, lai bērns ar īpašām vajadzībām

80netiktu, citstarp uz valodas pamata, izslēgts no vispārējās

81izglītības sistēmas. Likumdevējam ir jāparedz tāds iekļaušanas

82veids un forma, kas pēc iespējas atbilstu katra bērna

83individuālajām izglītības vajadzībām un sekmētu viņa efektīvu

84izglītību.

85No Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 24. panta

86izriet saprātīgas pielāgošanās princips. No tā ir atvasināmi

87iespējamie pasākumi, kas veicami, lai palīdzētu izglītojamam ar

88īpašām vajadzībām iegūt izglītību vienlīdzīgi ar citiem (sk.

89UNICEF informatīvo materiālu par iekļaujošu izglītību. Pieejams:

90https://www.unicef.org/eca/sites/unicef.org.eca/files/IE_summary_accessible_220917_0.pdf).

91Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē ir attīstīts saprātīgas

92pielāgošanās princips. Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzsvērusi, ka

93iekļaujoša izglītība tiek plaši atzīta par vispiemērotāko

94līdzekli iekļaušanas un nediskriminācijas mērķu sasniegšanai

95izglītības jomā. Valsts iestādēm ir pienākums nodrošināt

96saprātīgu pielāgošanos bērna īpašajām vajadzībām no brīža, kad

97tas tiek pieprasīts. Tomēr šis pienākums nedrīkst uzlikt

98nesamērīgu slogu valsts iestādēm. Saprātīgi pielāgojumi var būt

99dažādas formas - materiāli, nemateriāli, izglītības vai

100organizatoriski - un attiekties uz skolas ēku arhitektonisko

101pieejamību, skolotāju sagatavošanu, mācību programmas pielāgošanu

102vai piemērotu iespēju nodrošināšanu (sk. Eiropas

103Cilvēktiesību tiesas 2019. gada 25. jūnija sprieduma lietā

104"Stoian v. Romania", pieteikums Nr. 289/14, 102. un

105103. punktu). Valsts izstrādātie izglītības iegūšanas

106vispārējie noteikumi ne vienmēr būs piemēroti bērna īpašajām

107vajadzībām. Pielāgošanās princips ietver prasību, ka valstij šie

108vispārējie noteikumi jāpielāgo katra bērna īpašajām vajadzībām.

109Tas nozīmē arī to, ka likumdevējam jāizstrādā tādi noteikumi, kas

110ir pietiekami elastīgi, lai tajos ietvertās prasības varētu

111izpildīt, ņemot vērā katra bērna īpašās vajadzības un

112individuālās spējas.

113No Izglītības likuma 2. panta izriet, ka katram Latvijas

114iedzīvotājam jābūt iespējai attīstīt savu garīgo un fizisko

115potenciālu. Izglītības sistēmā paredzētās iespējas tiek

116nodrošinātas atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām.

117Lai nodrošinātu katram bērnam vienādas iespējas neatkarīgi no

118viņa attīstības vajadzībām un spējām, Latvijas izglītības sistēma

119paredz iespēju īstenot arī speciālās izglītības programmu.

120Vispārējās izglītības likuma 49. panta pirmā daļa noteic:

121"Speciālās izglītības programmas nodrošina izglītojamajiem

122ar iegūtiem vai iedzimtiem funkcionāliem traucējumiem iespēju

123iegūt vispārējo izglītību atbilstoši viņu speciālajām

124vajadzībām."

125Gan mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas, gan

126mazākumtautību speciālās izglītības programmas īstenošanas mērķis

127ir veicināt bērna vispusīgu attīstību un veselības

128nostiprināšanu, sekmēt etniskās kultūras apguvi un sagatavošanos

129pamatizglītības ieguvei (noteikumu Nr. 716 2. pielikuma 1. punkts

130un 4. pielikuma 1. punkts).

131Mazākumtautību speciālās izglītības programmas īstenošana

132notiek atbilstoši bērna spējām, attīstības līmenim, veselības

133stāvoklim, interesēm, individuālajai pieredzei un vajadzībām,

134sekmējot katra bērna individuālos sasniegumus (noteikumu Nr. 716

1354. pielikuma 5. punkts).

136Organizējot pedagoģisko procesu, izglītības iestāde nodrošina:

1371) mācību procesu, kas atbilst bērna spējām, attīstības līmenim

138un veselības stāvoklim; 2) bērnam nepieciešamo pedagoģisko un

139psiholoģisko atbalstu; 3) pamatprasmju un darbības pieredzi, kas

140bērnam dod iespēju rīkoties gan zināmās, gan jaunās situācijās

141(noteikumu Nr. 716 4. pielikuma 6. punkts). Papildus šiem

142noteikumiem ir izvirzītas arī vispārīgās prasības, kas attiecas

143gan uz mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, gan uz

144mazākumtautību speciālo pirmsskolas izglītības programmu.

145Saskaņā ar noteikumu Nr. 716 4. pielikuma 8.4. apakšpunktu

146obligātā mācību satura īstenošanu neatkarīgi no bērna vecuma

147plāno un organizē, nodrošinot katru dienu latviešu valodas mācību

148satura apguvi, regulāras fiziskās aktivitātes un veselību

149veicinošu ieradumu attīstību.

150Tātad noteikumi Nr. 716 attiecībā uz mazākumtautību speciālo

151izglītības programmu īpaši uzsver nepieciešamību ņemt vērā un

152vērtēt bērna ar īpašām vajadzībām spējas, attīstības līmeni un

153veselības stāvokli. Ir paredzēti papildu atbalsta pasākumi,

154tostarp prasība katru dienu nodrošināt latviešu valodas mācību

155satura apguvi. Tas nepieciešams, lai bērns ar īpašām vajadzībām

156no pirmsskolas izglītības gūtu tādu pašu labumu kā bērns, kuram

157šādu vajadzību nav jeb sasniegtu to mērķi, kāds noteikts abām

158mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmām.

159Iekļaujoša izglītība ir vērtību, principu un prakses kopums,

160kura mērķis ir jēgpilna, efektīva un kvalitatīva izglītība visiem

161izglītojamiem, kas organizēta, nodrošinot mācību apstākļu un

162prasību daudzveidību. Šo mērķi var sasniegt ar dažādiem

163organizatoriskiem līdzekļiem, respektējot bērna vajadzības.

164Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 51. panta pirmo daļu

165izglītojamo ar īpašām vajadzībām iekļaušana var izpausties kā

166speciālās izglītības programmas apguve 1) vispārizglītojošā

167klasē; 2) vispārizglītojošas iestādes speciālajā klasē vai grupā;

1683) speciālās izglītības iestādē.

169Vispārējās izglītības likuma 53. panta pirmā daļa noteic, ka

170izglītojamos ar īpašām vajadzībām var uzņemt vispārējās

171izglītības programmās. Šā panta otrā daļa noteic, ka atbilstošu

172atbalsta pasākumu pieejamību izglītojamajam ar īpašām vajadzībām,

173kurš uzņemts vispārējās izglītības programmā, nodrošina

174izglītības iestāde. Izglītības iestāde katram uzņemtam

175izglītojamajam ar īpašām vajadzībām izstrādā individuālu

176izglītības programmas apguves plānu.

177Noteikumu Nr. 716 2. pielikuma 10. punktā noteikts, ka,

178īstenojot speciālo pirmsskolas izglītības programmu, pirmsskolas

179izglītības grupā, ievērojot normatīvo regulējumu, iekļauj bērnu

180ar īpašām vajadzībām un izstrādā viņam individuālu izglītības

181programmas apguves plānu. Šo noteikumu 4. pielikuma 11. punktā

182noteikts, ka pirmsskolas izglītības grupā iekļauj bērnu ar īpašām

183vajadzībām, ievērojot normatīvo regulējumu un izstrādājot viņam

184individuālu izglītības programmas apguves plānu.

185No iepriekš minētā izriet, ka Latvijā tiek īstenoti īpaši

186pasākumi, lai bērns ar īpašām vajadzībām iekļautos pirmsskolas

187izglītībā. Šā mērķa sasniegšanai ir izveidota speciāla izglītības

188programma, kuras mērķis un pamatprasības, tostarp latviešu

189valodas apguve, pēc iespējas sakrīt ar mazākumtautību izglītības

190programmas noteikumiem. Turklāt likumdevējs paredzējis, ka

191iekļaušanu nevar praktizēt neatkarīgi no bērna individuālajiem

192apstākļiem un vajadzībām. Lai bērnu patiesi iekļautu izglītības

193sistēmā, īpaša uzmanība pievērsta bērna īpašajām vajadzībām un

194atbalsta pasākumu veikšanai, pēc nepieciešamības arī pielāgojot

195mācību programmas apguves prasības, proti, izstrādājot

196individuālu programmas apguves plānu. Ne mazāk būtiska ir vide,

197kādā paredzēta bērna ar īpašām vajadzībām iekļaušana. Likumdevējs

198ir paredzējis, ka speciālās izglītības programmu var īstenot gan

199vispārējās izglītības iestādes vispārizglītojošā klasē, gan

200speciālā klasē, gan speciālā iestādē, pirmajos divos gadījumos

201pēc iespējas nodrošinot bērnam ar īpašām vajadzībām saskarsmi ar

202bērniem, kuriem šādu vajadzību nav. Tas saskan ar iepriekš

203norādīto starptautisko standartu bērna tiesību jomā.

204Kārtība, kādā tiek izvērtēts, kā organizēt bērna ar īpašām

205vajadzībām apmācību, noteikta Ministru kabineta 2012. gada 16.

206oktobra noteikumos Nr. 709 "Noteikumi par pedagoģiski

207medicīniskajām komisijām" (turpmāk - noteikumi Nr. 709).

208Saskaņā ar noteikumu Nr. 709 3. punktu pašvaldību komisiju

209kompetencē ir sniegt atzinumu par atbilstošāko pirmsskolas

210izglītības programmu vai speciālo pirmsskolas izglītības

211programmu. Šo noteikumu 6. punktā noteikti pašvaldību komisijas

212pienākumi, tostarp pienākums izvērtēt pašvaldības

213administratīvajā teritorijā dzīvojoša bērna veselības stāvokli,

214spējas un attīstības līmeni un sniegt atzinumu par bērnam

215atbilstošāko izglītības programmu, tas ir, pirmsskolas izglītības

216programmu vai speciālo pirmsskolas izglītības programmu

217(noteikumu Nr. 709 6.1.1. apakšpunkts), kā arī pienākums veicināt

218pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojoša bērna ar īpašām

219vajadzībām integrēšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā

220esošajās vispārējās izglītības iestādēs (noteikumu Nr. 709 6.4.

221apakšpunkts) un nodrošināt metodisku un organizatorisku atbalstu

222attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām

223izglītības iestādēm bērna attīstības līmeņa un spēju izvērtēšanā,

224kā arī bērna ar īpašām vajadzībām individuālā izglītības plāna

225sagatavošanā (noteikumu Nr. 709 6.9. apakšpunkts).

226Ņemot vērā minēto, no apstrīdētajām normām neizriet prasība

227izmantot latviešu valodu, neņemot vērā bērna īpašās vajadzības.

228Gluži pretēji, skatot apstrīdētās normas kā daļu no iepriekš

229minētā regulējuma, secināms, ka abos pirmsskolas izglītības

230posmos bērnam ar īpašām vajadzībām tiek nodrošināts atbalsts, kā

231arī īpaša un individuāla pieeja un attieksme, kas nepieciešama,

232lai viņam būtu iespēja iegūt atbilstošu izglītību vienlīdzīgi ar

233citiem. Tostarp, nodrošinot pieeju izglītības sistēmai un

234latviešu valodas apguvei, tiek nodrošināta individuāla pieeja.

235Tātad, lai arī sasniedzamā mērķa aspektā likumdevējs ir noteicis

236vienādu attieksmi pret bērnu ar īpašām vajadzībām un bērnu, kuram

237šādu vajadzību nav, tomēr šā mērķa sasniegšanā tiek piemērota

238atšķirīga attieksme, proti, tiek veikti pozitīvi pasākumi, lai

239pārliecinātos, ka bērns ar īpašām vajadzībām pēc iespējas labāk

240iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā un līdz ar to sabiedrībā,

241apgūstot latviešu valodu savu iespēju robežās.

242Līdz ar to apstrīdētās normas

243atbilst Satversmes 91. pantam.

244Nolēmumu

245daļa

246Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

247Satversmes tiesa

248nosprieda:

2491) atzīt Ministru kabineta 2018.

250gada 21. novembra noteikumu Nr. 716 "Noteikumi par valsts

251pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības

252programmu paraugiem" 2. pielikuma 9. punktu un 4. pielikuma

2539. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 112.

254panta pirmajam teikumam;

2552) atzīt Ministru kabineta 2018.

256gada 21. novembra noteikumu Nr. 716 "Noteikumi par valsts

257pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības

258programmu paraugiem" 2. pielikuma 9. punktu un 4. pielikuma

2599. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 114.

260pantam;

2613) atzīt Ministru kabineta 2018.

262gada 21. novembra noteikumu Nr. 716 "Noteikumi par valsts

263pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības

264programmu paraugiem" 2. pielikuma 9. punktu un 4. pielikuma

2659. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91.

266pantam;

2674) atzīt Ministru kabineta 2018.

268gada 21. novembra noteikumu Nr. 716 "Noteikumi par valsts

269pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības

270programmu paraugiem" 2. pielikuma 9. punktu un 4. pielikuma

2719. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 64.

272pantam.

273Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

274Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

275Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

276Ziemele