25. punkts

1Vienādai attieksmei pret personām, kuras atrodas

2atšķirīgos apstākļos, ir nepieciešams leģitīms mērķis.

3Ministru kabinets norāda uz nepieciešamību reaģēt uz dažādību

4un nepieciešamību veicināt bērna ar īpašām vajadzībām sekmīgu

5iekļaušanu izglītības sistēmā.

6Kā norādīts iepriekš, saskaņā ar Bērna tiesību konvencijas 23.

7panta pirmo daļu dalībvalstis atzīst, ka ikvienam bērnam ar

8garīgiem vai fiziskiem traucējumiem jādzīvo pilnvērtīga un

9cienīga dzīve apstākļos, kas ļauj saglabāt pašcieņu, palīdz

10uzturēt ticību saviem spēkiem un atvieglo viņa iespējas aktīvi

11piedalīties sabiedrības dzīvē.

12Bērna tiesību komiteja norādījusi, ka šīs normas pamatmērķis

13ir bērna ar īpašām vajadzībām iekļaušana sabiedrībā. Pasākumiem,

14kas veikti, lai īstenotu Bērna tiesību konvencijā noteiktās

15tiesības attiecībā uz bērnu ar īpašām vajadzībām, piemēram,

16izglītības un veselības jomā, jābūt nepārprotami vērstiem uz šāda

17bērna maksimālu iekļaušanu sabiedrībā (sk.: Committee

18on the Rights of the Child, General comment No. 9 (2006),

19U.N.Doc. CRC/C/GC/9, 27 February 2007, para 11).

20Saeima 2014. gada 22. maijā apstiprinājusi Izglītības

21attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam. No šīm

22pamatnostādnēm izriet, ka izglītības attīstības politikas

23virsmērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības

24attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei.

25Iekļaujošās izglītības nodrošināšanas kontekstā ir izšķiramas

26vairākas mērķgrupas, tostarp attīstības, spēju un veselības

27stāvokļa dēļ atstumtības riskam pakļautie bērni. Aktuāla ir bērna

28un jaunieša ar īpašām vajadzībām saskarsmes prasmju,

29socializēšanās un iekļaušanās sekmēšana un tādu kompleksu

30iekļaušanas pasākumu izstrādāšana un piedāvāšana, kuri vienlaikus

31veicinātu sabiedrības izpratni par šādu personu grupu

32ierobežojumiem un vajadzībām.

33No 2018. gada 21. jūnija grozījumu Vispārējās izglītības

34likumā izstrādes materiāliem izriet, ka šo grozījumu ietvaros

35likumdevējs lēmis arī par jautājumiem, kas attiecas uz izglītības

36nodrošināšanu bērnam ar īpašām vajadzībām. Deputāts Aldis

37Adamovičs norādījis, ka grozījumi dod lielākas iespējas

38iekļauties parastajās izglītības iestādēs arī bērniem ar īpašām

39vajadzībām, it sevišķi ar fiziskiem traucējumiem (sk. 12.

40Saeimas 2018. gada 7. jūnija sēdes stenogrammu).

41Kā izriet no noteikumu Nr. 716 projekta sākotnējās ietekmes

42novērtējuma ziņojuma (anotācijas), noteikumu projektā raksturoti

43mācību satura īstenošanas un bērna sasniegumu vērtēšanas

44principi, aktualizējot iekļaujošu izglītību (sk.

45Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par valsts

46pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības

47programmu paraugiem" projekta sākotnējās ietekmes

48novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2. punktu).

49Tādējādi prasības par latviešu valodas apguves sekmēšanu

50attiecināšana arī uz bērnu ar īpašām vajadzībām ir vērsta uz šāda

51bērna iekļaušanu izglītības sistēmā.

52Līdz ar to leģitīmais mērķis, kura

53dēļ noteikta vienāda attieksme, ir citu cilvēku tiesību

54aizsardzība.