25. pants

Vienādai attieksmei pret personām, kuras atrodas

atšķirīgos apstākļos, ir nepieciešams leģitīms mērķis.

Ministru kabinets norāda uz nepieciešamību reaģēt uz dažādību

un nepieciešamību veicināt bērna ar īpašām vajadzībām sekmīgu

iekļaušanu izglītības sistēmā.

Kā norādīts iepriekš, saskaņā ar Bērna tiesību konvencijas 23.

panta pirmo daļu dalībvalstis atzīst, ka ikvienam bērnam ar

garīgiem vai fiziskiem traucējumiem jādzīvo pilnvērtīga un

cienīga dzīve apstākļos, kas ļauj saglabāt pašcieņu, palīdz

uzturēt ticību saviem spēkiem un atvieglo viņa iespējas aktīvi

piedalīties sabiedrības dzīvē.

Bērna tiesību komiteja norādījusi, ka šīs normas pamatmērķis

ir bērna ar īpašām vajadzībām iekļaušana sabiedrībā. Pasākumiem,

kas veikti, lai īstenotu Bērna tiesību konvencijā noteiktās

tiesības attiecībā uz bērnu ar īpašām vajadzībām, piemēram,

izglītības un veselības jomā, jābūt nepārprotami vērstiem uz šāda

bērna maksimālu iekļaušanu sabiedrībā (sk.: Committee

on the Rights of the Child, General comment No. 9 (2006),

U.N.Doc. CRC/C/GC/9, 27 February 2007, para 11).

Saeima 2014. gada 22. maijā apstiprinājusi Izglītības

attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam. No šīm

pamatnostādnēm izriet, ka izglītības attīstības politikas

virsmērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības

attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei.

Iekļaujošās izglītības nodrošināšanas kontekstā ir izšķiramas

vairākas mērķgrupas, tostarp attīstības, spēju un veselības

stāvokļa dēļ atstumtības riskam pakļautie bērni. Aktuāla ir bērna

un jaunieša ar īpašām vajadzībām saskarsmes prasmju,

socializēšanās un iekļaušanās sekmēšana un tādu kompleksu

iekļaušanas pasākumu izstrādāšana un piedāvāšana, kuri vienlaikus

veicinātu sabiedrības izpratni par šādu personu grupu

ierobežojumiem un vajadzībām.

No 2018. gada 21. jūnija grozījumu Vispārējās izglītības

likumā izstrādes materiāliem izriet, ka šo grozījumu ietvaros

likumdevējs lēmis arī par jautājumiem, kas attiecas uz izglītības

nodrošināšanu bērnam ar īpašām vajadzībām. Deputāts Aldis

Adamovičs norādījis, ka grozījumi dod lielākas iespējas

iekļauties parastajās izglītības iestādēs arī bērniem ar īpašām

vajadzībām, it sevišķi ar fiziskiem traucējumiem (sk. 12.

Saeimas 2018. gada 7. jūnija sēdes stenogrammu).

Kā izriet no noteikumu Nr. 716 projekta sākotnējās ietekmes

novērtējuma ziņojuma (anotācijas), noteikumu projektā raksturoti

mācību satura īstenošanas un bērna sasniegumu vērtēšanas

principi, aktualizējot iekļaujošu izglītību (sk.

Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par valsts

pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības

programmu paraugiem" projekta sākotnējās ietekmes

novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2. punktu).

Tādējādi prasības par latviešu valodas apguves sekmēšanu

attiecināšana arī uz bērnu ar īpašām vajadzībām ir vērsta uz šāda

bērna iekļaušanu izglītības sistēmā.

Līdz ar to leģitīmais mērķis, kura

dēļ noteikta vienāda attieksme, ir citu cilvēku tiesību

aizsardzība.