Par Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" 41. punkta un 60.2. apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-25

Pieaicinātā persona - biedrība

"Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija" -

uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes

105. pantam, jo tās nesamērīgi ierobežojot komersanta

tiesības uz īpašumu.

Elektroenerģijas gada pārskatā norādāmā informācija jau esot

uzraugošās iestādes rīcībā vai esot brīvi iegūstama no citiem

avotiem. Tā, piemēram, dati par sadales tīklā nodoto

elektroenerģiju un no sadales tīkla pirkto elektroenerģiju tiekot

reāllaikā attālināti reģistrēti un uzglabāti sadales tīkla

operatora datu sistēmās, savukārt dati par pamatlīdzekļu

nolietojumu esot ietverti ikvienam publiski pieejamos

grāmatvedības pārskatos. Būvniecības valsts kontroles birojam

atbilstoši Noteikumiem Nr. 560 esot pienākums pašam visus šo

datus pārbaudīt un izvērtēt, kas nozīmējot arī to iegūšanu no

pirmavota, tostarp izmantojot tiesības veikt operatīvas

elektrostaciju pārbaudes uz vietas. Tādēļ elektroenerģijas gada

pārskata nozīmi valsts atbalsta saņēmēju uzraudzības īstenošanā

nevajadzētu pārspīlēt.

Pēc biedrības ieskata, pastāv vairāki citi komersanta

pamattiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi. Viens no tiem esot

pirms apstrīdētajām normām spēkā bijušais un šobrīd spēkā esošais

tiesiskais regulējums, kas paredz, ka elektroenerģijas gada

pārskata neiesniegšanas gadījumā nosūtāms brīdinājums par iespēju

zaudēt tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā. Tāpat

alternatīvi līdzekļi esot valsts atbalsta izmaksas vai

aprēķināšanas apturēšana līdz pārkāpuma novēršanai. Abi šie

mehānismi esot ietverti vairākās citās Noteikumu Nr. 560

normās. Turklāt valsts atbalsta izmaksas vai aprēķināšanas

apturēšanu varētu kombinēt ar šobrīd spēkā esošo tiesisko

regulējumu, kas paredz brīdinājuma nosūtīšanu.

Apstrīdētās normas pārkāpjot Atjaunojamo energoresursu

direktīvas 6. panta 1. punktu, atbilstoši kuram ar

atbalstu saistītos nosacījumus nepārskata tā, ka tiek negatīvi

ietekmētas jau piešķirtās tiesības. Ilgu laiku esot pastāvējis

nemainīgs tiesiskais regulējums, taču tad bez jebkādiem objektīvi

nosakāmiem iemesliem tas pēkšņi esot mainīts, vispirms grozot to

par sliktu komersantiem, bet vēlāk atkal atgriežoties pie

iepriekš spēkā bijušā tiesiskā regulējuma. Šo izmaiņu rezultātā

Pieteikuma iesniedzējai neatgriezeniski atceltas iepriekš

piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības.

Apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma

tiesiskās sekas neesot samērīgas, jo Pieteikuma iesniedzējai

vajagot atmaksāt visu saņemto atbalstu ne tikai par

2020. gadu, uz kuru attiecas laikā neiesniegtais

elektroenerģijas gada pārskats, bet arī par 2021. gada

pirmajiem trim mēnešiem. Tādējādi nelabvēlīgās tiesiskās sekas

pārsniedzot apgalvotā pārkāpuma periodu.