Par Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" 41. punkta un 60.2. apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem

1Ministru kabinets 2020. gada

22. septembrī izdeva noteikumus Nr. 560 "Noteikumi

3par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

4energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un

5uzraudzību" (turpmāk - Noteikumi Nr. 560), kas stājās

6spēkā 2020. gada 11. septembrī. Šo noteikumu

741. punktā tika noteikts: "Ja komersants līdz

81. martam nav iesniedzis šo noteikumu 38. punktā minēto

9gada pārskatu, [Būvniecības valsts kontroles] birojs mēneša laikā

10pieņem lēmumu, ar kuru tiek atceltas komersantam piešķirtās

11obligātā iepirkuma tiesības."

12Savukārt Noteikumu Nr. 560 60.2. apakšpunkts

13paredzēja, ka "[Būvniecības valsts kontroles] birojs [..]

14nekavējoties pieņem lēmumu par pienākumu mēneša laikā atmaksāt

15publiskajam tirgotājam nepamatoti saņemto valsts atbalstu:

16[..]

1760.2. šo noteikumu 39. vai 41. punktā minētajā

18gadījumā - valsts atbalstu par elektroenerģijas pārdošanu

19obligātā iepirkuma ietvaros, ko publiskais tirgotājs izmaksājis

20par periodu, kurš sākas no tā perioda pirmās dienas, par kuru

21iesniegts šo noteikumu 38. punktā minētais gada

22pārskats".

23Noteikumu Nr. 560 41. punkts un

2460.2. apakšpunkts minētajā redakcijā (turpmāk arī -

25apstrīdētās normas) bija spēkā līdz 2022. gada

2631. martam. Ar Ministru kabineta 2022. gada

278. marta noteikumiem Nr. 177 "Grozījumi Ministru

28kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumos

29Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu,

30izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu

31noteikšanas kārtību un uzraudzību"" (turpmāk -

32Grozījumi), kas stājās spēkā 2022. gada 1. aprīlī,

33apstrīdētās normas izteiktas jaunā redakcijā.

1Pieteikuma iesniedzēja - sabiedrība

2ar ierobežotu atbildību "GA 21" (turpmāk -

3Pieteikuma iesniedzēja) - uzskata, ka apstrīdētās normas

4neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)

5105. panta pirmajiem trim teikumiem.

6Pieteikuma iesniedzēja esot nokavējusi termiņu, kādā

7iesniedzams Noteikumu Nr. 560 38. punktā minētais gada

8pārskats (turpmāk - elektroenerģijas gada pārskats) par

92020. gadu, tādēļ Būvniecības valsts kontroles birojs,

10pamatojoties uz apstrīdētajām normām, atcēlis Pieteikuma

11iesniedzējai piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju

12obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī uzlicis Pieteikuma

13iesniedzējai pienākumu viena mēneša laikā atmaksāt valsts

14atbalstu, kas saņemts no attiecīgā perioda sākuma. Tādējādi

15Pieteikuma iesniedzējai esot ierobežotas Satversmes

16105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertās tiesības uz

17īpašumu.

18Pieteikuma iesniedzēja neapstrīd to, ka pamattiesību

19ierobežojumam ir leģitīms mērķis - kontrolēt valsts atbalsta

20saņemšanas pamatotību un valsts līdzekļu izlietojumu. Tomēr šo

21leģitīmo mērķi esot iespējams sasniegt ar personas pamattiesības

22mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Noteikumu Nr. 560

2341. punkts tā šobrīd spēkā esošajā redakcijā paredzot

24komersantam labvēlīgāku tiesisko regulējumu, proti,

25elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņa kavējuma

26gadījumā komersantam tiekot nosūtīts brīdinājums. Tikai tad, ja

27netiek ievērots brīdinājumā noteiktais termiņš elektroenerģijas

28gada pārskata iesniegšanai, komersantam tiekot atceltas obligātā

29iepirkuma tiesības un uzlikts pienākums atmaksāt saņemto valsts

30atbalstu no attiecīgā perioda sākuma. Tāpat personas

31pamattiesības mazāk ierobežojošs līdzeklis, kas ļautu leģitīmo

32mērķi sasniegt tādā pašā kvalitātē, būtu samērīgs līgumsods vai

33tamlīdzīgas sankcijas par elektroenerģijas gada pārskata

34iesniegšanas termiņa nokavējumu.

35Elektroenerģijas gada pārskata neiesniegšana apstrīdētajās

36normās noteiktajā termiņā esot formāls pārkāpums, jo pārskatā

37tiekot apkopota tikai tāda informācija, kas jau esot publiskā

38tirgotāja rīcībā. Hidroelektrostacijas strādājot automātiskā

39režīmā, un šādā režīmā darbojoties arī elektroenerģijas uzskaite.

40Turklāt apstrīdētās normas neparedzot individuālu katras

41situācijas izvērtējumu un attiecīgi atmaksājamā valsts atbalsta

42apmēra noteikšanu. Prasība nekavējoties atmaksāt valsts atbalstu

43esot pārmērīga un pildot sodošu, nevis kompensējošu funkciju.

44Sabiedrības ieguvums no apstrīdētajās normās ietvertā

45pamattiesību ierobežojuma neesot lielāks par indivīda tiesībām

46nodarīto kaitējumu. Elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas

47termiņa nokavējums neradot tūlītēju zaudējumu sabiedrībai, taču

48komersants tā rezultātā zaudējot tiesības piedalīties obligātajā

49iepirkumā. Tieši obligātā iepirkuma tiesību atcelšana radot

50kaitējumu sabiedrības interesēm, jo šīs tiesības veicinot

51atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu, kas esot būtiska klimata

52pārmaiņu novēršanai un Latvijas enerģētiskās neatkarības

53nodrošināšanai.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

3Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

4Valsts atbalsta maksājumi, kas ietekmē elektroenerģijas cenas

5veidošanos, esot piešķirami vien tiktāl, ciktāl ar tiem tiek

6nodrošināta valsts atbalsta mērķu - veicināt elektroenerģijas

7ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, lai mazinātu Latvijas

8atkarību no importētajiem fosilajiem energoresursiem un

9palielinātu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas

10galapatēriņā - sasniegšana. Saskaņā ar Eiropas Komisijas

112017. gada 24. aprīļa lēmumu valsts atbalsta lietā

12Nr. SA.43140 (2015/NN) "Atbalsts atjaunojamo

13energoresursu enerģijai un koģenerācijai" (turpmāk -

14Komisijas lēmums) valsts atbalsts varot tikt piešķirts tikai līdz

15stacijas pilnīgai amortizācijai un varot ietvert taisnīgu peļņu

16no ieguldītā kapitāla. Elektroenerģijas gada pārskatam esot

17būtiska nozīme šā nosacījuma ievērošanas uzraudzībā. Ja

18komersants nav iesniedzis elektroenerģijas gada pārskatu,

19uzraugošā iestāde nevarot pārliecināties par elektrostacijā

20saražoto un patērēto elektroenerģijas apjomu, siltumenerģijas

21lietderīgo izlietojumu, kā arī nevarot pārbaudīt elektrostacijas

22atbilstību normatīvo aktu prasībām. Valsts atbalsta atcelšana

23noteiktā pienākuma neizpildes dēļ nodrošinot taisnīgu un

24vienlīdzīgu attieksmi pret tiem valsts atbalsta saņēmējiem, kas

25elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņu ievēro, kā

26arī pret tiem komersantiem, kas valsts atbalstu nesaņem.

27Ministru kabinets piekrīt tam, ka apstrīdētās normas

28komersantam ierobežo Satversmes 105. panta pirmajos trijos

29teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu, taču šis ierobežojums

30esot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu, tam

31esot leģitīms mērķis un tas atbilstot samērīguma principam.

32Apstrīdētās normas esot izdotas, pamatojoties uz Elektroenerģijas

33tirgus likuma 31.2 panta trešajā daļā ietverto

34likumdevēja pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt pārkāpumus,

35par kuriem atceļamas piešķirtās tiesības uz valsts atbalstu, kā

36arī kārtību, kādā tās atceļamas.

37Apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma

38leģitīmie mērķi esot sabiedrības labklājība un citu personu

39tiesību aizsardzība. Apstrīdētās normas esot vērstas uz to, lai

40padarītu valsts atbalsta saņemšanas sistēmu efektīvāku, novērstu

41nepamatotu valsts atbalsta saņemšanu, tostarp gadījumā, kad nav

42izpildītas prasības obligātā iepirkuma tiesību izmantošanai, un

43lai sabiedrības interesēs nodrošinātu valsts atbalsta maksājumu

44veikšanu tikai tādiem ražotājiem, kuri saražoto enerģiju izmanto

45lietderīgi. Tādējādi tiekot samazinātas galapatērētāju izmaksas,

46vienlaikus izskaužot nesaimniecisku un negodprātīgu rīcību nozarē

47un stiprinot Latvijas tautsaimniecību.

48Pamattiesību ierobežojums esot piemērots leģitīmo mērķu

49sasniegšanai, jo tiekot novērsti konkurences kropļojumi un

50neierobežots obligātā iepirkuma komponentes pieaugums. Pēc

51Ministru kabineta ieskata, nepastāv mazāk ierobežojoši līdzekļi,

52ar kuriem varētu ierobežojuma leģitīmos mērķus sasniegt tādā pašā

53kvalitātē. Valsts baudot plašu rīcības brīvību, lemjot par to,

54kādā veidā sasniedzami valsts atbalsta shēmas mērķi. Apstrīdētās

55normas neparedzot komersantam jaunu pienākumu, jo

56elektroenerģijas gada pārskata iesniegšana esot ikgadējs process

57jau kopš tā laika, kad tika uzsākta elektroenerģijas ražošana

58obligātā iepirkuma ietvaros. Tādēļ neesot nepieciešams par šo

59pienākumu atgādināt. Tāpat esot jāņem vērā, ka elektroenerģijas

60ražošana ir regulēta nozare, kas uzliek komersantam noteiktus

61pienākumus, lai tas varētu saglabāt piešķirtās tiesības.

62Sabiedrības ieguvums - elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem

63energoresursiem un pārdošana par pamatotu cenu - esot lielāks

64nekā komersantam nodarītais zaudējums, jo tas, ka tiesības pārdot

65saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tiek

66atceltas, nodrošinot to, ka valsts atbalsts netiek izmaksāts

67nepamatoti.

68Papildu paskaidrojumos Ministru kabinets norāda, ka šobrīd

69spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz komersanta brīdināšanu

70par elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņa

71nokavējumu, jo ar Grozījumiem ieviests vienotā tehnoloģiskā cikla

72princips, kas prasa, lai atsevišķi komersanti savstarpēji

73apvienojas un no jauna izveido ziņojumu sagatavošanas sistēmu.

74Brīdinājums ļaujot šiem komersantiem izveidot jaunu

75elektroenerģijas gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas

76sistēmu. Tāpat papildu paskaidrojumos norādīts, ka, pēc Ministru

77kabineta ieskata, apstrīdētās normas atbilstot Eiropas Parlamenta

78un Padomes direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem

79energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu

80(turpmāk - Atjaunojamo energoresursu direktīva) 6. pantam,

81jo tās neparedzot jaunus pienākumus, bet gan sankciju par jau

82spēkā esoša regulējuma neievērošanu. Tādējādi netiekot nedz

83negatīvi ietekmētas komersanta tiesības pārdot elektroenerģiju

84obligātā iepirkuma ietvaros, nedz arī apdraudēta jau atbalstīto

85projektu ekonomiskā dzīvotspēja.

1Pieaicinātā persona - Saeima -

2uzskata, ka Ministru kabinets ir ievērojis likumdevēja

3pilnvarojumu tiktāl, ciktāl noteicis, ka elektroenerģijas gada

4pārskata neiesniegšana noteiktajā termiņā ir viens no

5pārkāpumiem, par kuriem atceļamas elektroenerģijas ražotājiem

6piešķirtās tiesības uz valsts atbalstu, un ir izstrādājis šo

7tiesību atcelšanas un saņemtā atbalsta atmaksāšanas kārtību.

8Tomēr likumdevēja griba neesot tulkojama kā Ministru kabineta

9tiesības izstrādāt tādu procesuālo kārtību, kura paredzētu valsts

10atbalsta tiesību atcelšanu bez iepriekšēja brīdinājuma un būtu

11pretēja iepriekš spēkā bijušajai procesuālajai kārtībai, kas bija

12ietverta Ministru kabineta 2010. gada 16. marta

13noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas

14ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu

15noteikšanas kārtību" (turpmāk - Noteikumi Nr. 262).

16Apstrīdētās normas esot izdotas, pamatojoties uz

17Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturtajā daļā un

1831.2 panta trešajā daļā ietverto pilnvarojumu

19Ministru kabinetam izstrādāt obligātā iepirkuma tiesību

20izmantošanas uzraudzības kārtību, tostarp noteikt pārkāpumus, par

21kuriem šīs tiesības atceļamas, kā arī šo tiesību atcelšanas

22kārtību un nepamatoti vai nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta

23atmaksāšanas kārtību. Pilnvarojums uzraudzīt obligātā iepirkuma

24tiesību izmantošanu aptverot arī elektroenerģijas gada pārskata

25iesniegšanas pienākuma izpildes uzraudzību.

26Tomēr elektroenerģijas gada pārskata neiesniegšana noteiktajā

27termiņā nebūtu atzīstama par gadījumu, kad pieļaujams uzreiz lemt

28par valsts atbalsta tiesību atcelšanu. Šādu pārkāpumu esot

29iespējams novērst, nosūtot komersantam attiecīgu brīdinājumu.

30Ministru kabinetam atbilstoši Saeimas dotajam pilnvarojumam

31procesuālā kārtība obligātā iepirkuma tiesību izmantošanas

32uzraudzībai būtu jāizstrādā saskaņā ar labas pārvaldības,

33privātpersonas tiesību ievērošanas un samērīguma principiem.

34Elektroenerģijas ražotājam nosūtīts brīdinājums par

35elektroenerģijas gada pārskata neiesniegšanu noteiktajā termiņā

36esot tāds instruments, kurā savā veidā izpaužoties minēto

37principu būtība. Atteikšanās no brīdinājuma esot pretēja

38minētajiem principiem un ierobežojot personu pamattiesības.

1Pieaicinātā persona - Klimata un

2enerģētikas ministrija - norāda, ka elektroenerģijas gada

3pārskata iesniegšana nav tikai formāla prasība, bet gan ir

4būtisks līdzeklis valsts atbalsta nosacījumu ievērošanas

5uzraudzībai. Ministrija nepiekrīt tam, ka visa informācija, kas

6norādāma elektroenerģijas gada pārskatā, publiskajam tirgotājam

7jau esot pieejama. Publiskajam tirgotājam esot pieejama tikai

8informācija par elektroenerģiju, kas pārdota obligātā iepirkuma

9ietvaros, kā arī - atsevišķos gadījumos - informācija par pirkto

10elektroenerģiju. Taču elektroenerģijas gada pārskats ietverot arī

11tādu informāciju, kura publiskajam tirgotājam nav pieejama un

12kuru Būvniecības valsts kontroles birojs var iegūt no

13elektroenerģijas gada pārskata vai arī veicot klātienes pārbaudi.

14Šāda informācija esot, piemēram, informācija par elektrostacijas

15pamatlīdzekļu nolietojumu, un tā esot būtiska, jo brīdī, kad

16iestājies pilnīgs nolietojums, valsts atbalsts komersantam vairs

17nepienākoties.

18Ministrija pievienojas Ministru kabineta viedoklim, ka

19elektroenerģijas gada pārskata sagatavošana un iesniegšana ir

20ikgadējs pienākums, kas komersantiem jau ir zināms, un ka ar

21Grozījumiem tika atjaunota brīdinājuma sistēma, jo ar tiem

22ieviests vienotā tehnoloģiskā cikla princips. Tāpat ministrija

23piekrīt tam, ka apstrīdētās normas atbilst Atjaunojamo

24energoresursu direktīvas 6. pantam, jo neparedz jaunus

25pienākumus.

26Neesot pastāvējuši tādi personas pamattiesības mazāk

27ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem būtu iespējams tādā pašā

28kvalitātē sasniegt ierobežojuma leģitīmo mērķi - nodrošināt

29sabiedrībai un kopējai tautsaimniecībai elektroenerģiju par

30pieņemamu cenu, samazinot obligātā iepirkuma komponentes ietekmi

31uz kopējo elektroenerģijas gala cenu, kā arī pilnveidojot

32elektroenerģijas ražošanas nozari un novēršot neatbilstības

33tiesību normās noteiktajam.

1Pieaicinātā persona - Finanšu

2ministrija - norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertās

3prasības attiecībā uz elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanu

4neizriet no Eiropas Savienības tiesībās noteiktajām obligātajām

5prasībām, kuru mērķis ir nodrošināt piešķirtā valsts atbalsta

6saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu atbilstoši Komisijas

7lēmumam. Tādēļ apstrīdētajās normās noteiktās tiesiskās sekas

8neesot pielīdzināmas nelikumīga un/vai nesaderīga komercdarbības

9atbalsta atgūšanai. Tomēr vajagot ņemt vērā to, ka Eiropas

10Savienības tiesību akti neparedz ierobežojumus tādu kontroles

11mehānismu ieviešanai, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu

12attiecīgo elektrostaciju pārkompensācijas novēršanas prasības

13izpildi un nepamatoti saņemtā valsts atbalsta atgūšanu. Turklāt

14apstrīdētās normas neieviešot tādas jau esošā valsts atbalsta

15pasākuma izmaiņas, kas jebkādā veidā mainītu tā būtību un tādēļ

16būtu paziņojamas Eiropas Komisijai.

1Pieaicinātā persona - Tieslietu

2ministrija - uzskata, ka Būvniecības valsts kontroles birojs,

3lemjot par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu, vērtē konkrētās

4situācijas apstākļus. Netipiskos gadījumos, izvērtējot pieņemamā

5lēmuma lietderības apsvērumus un samērīgumu, Būvniecības valsts

6kontroles birojs varot nepiemērot apstrīdētajās normās paredzētās

7tiesiskās sekas un neatcelt komersantam piešķirtās obligātā

8iepirkuma tiesības.

9Ministrija neesot konstatējusi tādus Eiropas Savienības

10tiesību aktus, kas tieši vai netieši nepieļautu tādu tiesisko

11regulējumu, kādu paredz apstrīdētās normas. Dalībvalstis baudot

12lielu rīcības brīvību atbalsta shēmu īstenošanā atjaunojamās

13enerģijas jomā. Lai arī tiesiskais regulējums, kas bija spēkā

14brīdī, kad Eiropas Komisija vērtēja valsts atbalsta shēmas

15saderību ar iekšējo tirgu, paredzējis iespēju elektroenerģijas

16gada pārskata iesniegšanas termiņu pagarināt, tas pats par sevi

17nenozīmējot, ka šī bijusi saskaņotās valsts atbalsta shēmas

18būtiska sastāvdaļa. Proti, lai gan elektroenerģijas gada pārskata

19savlaicīga iesniegšana ir nesaraujami saistīta ar valsts atbalsta

20izlietošanas likumības kontroli, tomēr tāda procesuāla rakstura

21norma, kas paredz elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas

22termiņa pagarināšanas iespēju, varētu nebūt saskaņotās valsts

23atbalsta shēmas būtiska sastāvdaļa.

1Pieaicinātā persona - Būvniecības

2valsts kontroles birojs - uzskata, ka likumdevējs ir

3paredzējis speciālu kārtību elektroenerģijas ražošanai, kā arī

4cenu noteikšanai un uzraudzībai, jo jebkurš valsts atbalsta

5maksājums obligātā iepirkuma ietvaros palielina maksāšanas slogu

6elektroenerģijas galalietotājiem. Viens no šiem uzraudzības

7līdzekļiem esot pienākums noteiktā termiņā iesniegt

8elektroenerģijas gada pārskatu, un tas neesot formāls pienākums,

9bet gan galvenais instruments elektrostaciju darbības uzraudzības

10nodrošināšanai. Elektroenerģijas gada pārskats saturot būtisku

11informāciju par elektrostacijas darbību un rādītājus attiecībā uz

12saražoto elektroenerģiju, pēc kuriem nosakāma elektrostacijas

13darbības atbilstība obligātā iepirkuma prasībām. Elektroenerģijas

14gada pārskatā norādītā informācija varot būt par pamatu tam, lai

15konstatētu iespējamus komersanta pārkāpumus, kuru dēļ komersantam

16piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības ir atceļamas.

17Tā, piemēram, lai pārbaudītu, vai komersants ievēro

18nosacījumu, ka obligātajā iepirkumā pārdodama tikai tā

19elektroenerģija, kas paliek pāri pēc elektrostacijas darbības

20nodrošināšanas, esot nepieciešama komersanta sniegta informācija

21par kopējo elektrostacijā saražotās elektroenerģijas daudzumu,

22bet šī informācija esot pieejama tikai pašam komersantam. Turklāt

23elektroenerģijas gada pārskatā norādītā informācija esot

24vienīgais veids, kādā Būvniecības valsts kontroles birojs var

25uzzināt par elektrostacijas pamatlīdzekļu pilna nolietojuma

26sasniegšanu, kas nepieļauj tālāku valsts atbalsta saņemšanu.

27Nevarot piekrist Pieteikuma iesniedzējas viedoklim, ka

28elektroenerģijas gada pārskatā norādāmā informācija par

29elektrostacijas darbības rādītājiem jau esot publiskā tirgotāja

30rīcībā.

31Būvniecības valsts kontroles birojam esot svarīgi saņemt

32elektroenerģijas gada pārskatu pēc iespējas ātrāk, lai varētu

33savlaicīgi konstatēt neatbilstības vai pārkāpumus. Ņemot vērā to,

34ka valsts atbalsta mehānisma izmaksas sedz visi Latvijas

35elektroenerģijas galalietotāji, sabiedrības interesēs esot pēc

36iespējas ātrāka neatbilstību konstatācija un atbilstoša

37rīcība.

1Pieaicinātā persona - sabiedrība ar

2ierobežotu atbildību "Enerģijas publiskais

3tirgotājs" (turpmāk - publiskais tirgotājs) - norāda, ka

4elektroenerģijas gada pārskatā apkopojama arī tāda informācija,

5kas nav publiskā tirgotāja rīcībā. Tā, piemēram, publiskā

6tirgotāja rīcībā neesot pilnīgas informācijas par

7hidroelektrostaciju saražoto elektroenerģijas apjomu, jo

8publiskais tirgotājs saņemot informāciju tikai par to tīklā

9nodoto elektroenerģijas daudzumu, kuru tas iepircis. Ja

10saražotais un tīklā nodotais elektroenerģijas daudzums pārsniedz

11attiecīgajā gadā noteikto maksimālo obligātā iepirkuma ietvaros

12pārdodamo elektroenerģijas apjomu, komersantam esot tiesības to

13pārdot arī citam elektroenerģijas iepircējam, nevis tikai

14publiskajam tirgotājam.

15Pēc publiskā tirgotāja ieskata, esot būtiski tas, ka

16Būvniecības valsts kontroles birojs elektroenerģijas gada

17pārskatu saņem iespējami ātri, lai savlaicīgi konstatētu

18neatbilstības vai pārkāpumus komersanta darbībā. Proti, esot

19būtiski pēc iespējas ātrāk novērst to, ka komersants turpina

20saņemt nelikumīgu valsts atbalstu.

21Divi mēneši esot pietiekams laiks, kurā komersants varot

22plānot un īstenot elektroenerģijas gada pārskata datu ievadi un

23iesniegšanu elektroniskajā elektroenerģijas gada pārskatu

24sistēmā. Noteikumu Nr. 560 21. punkts redakcijā, kas

25bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam, paredzējis

26pienākumu elektrostaciju aprīkot ar saražotās elektroenerģijas

27uzskaites mēraparātiem un elektrotīklā nodotās un no tīkla

28saņemtās elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātiem, kā arī

29nodrošināt saražotās elektroenerģijas uzskaiti ne retāk kā reizi

30dienā. Tādējādi hidroelektrostacijas īpašniekam jau gada sākumā

31esot pieejama elektroenerģijas gada pārskatam nepieciešamā

32informācija. Arī datiem no sistēmas operatora par iepriekšējā

33gada decembrī tīklā nodoto elektroenerģijas daudzumu vajagot būt

34pieejamiem līdz 10. janvārim. Turklāt hidroelektrostacijām

35nevajagot elektroenerģijas gada pārskatam pievienot neatkarīga

36akreditēta auditora ziņojumu, kura saņemšana varētu prasīt

37papildu laiku.

1Pieaicinātā persona - biedrība

2"Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija" -

3uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes

4105. pantam, jo tās nesamērīgi ierobežojot komersanta

5tiesības uz īpašumu.

6Elektroenerģijas gada pārskatā norādāmā informācija jau esot

7uzraugošās iestādes rīcībā vai esot brīvi iegūstama no citiem

8avotiem. Tā, piemēram, dati par sadales tīklā nodoto

9elektroenerģiju un no sadales tīkla pirkto elektroenerģiju tiekot

10reāllaikā attālināti reģistrēti un uzglabāti sadales tīkla

11operatora datu sistēmās, savukārt dati par pamatlīdzekļu

12nolietojumu esot ietverti ikvienam publiski pieejamos

13grāmatvedības pārskatos. Būvniecības valsts kontroles birojam

14atbilstoši Noteikumiem Nr. 560 esot pienākums pašam visus šo

15datus pārbaudīt un izvērtēt, kas nozīmējot arī to iegūšanu no

16pirmavota, tostarp izmantojot tiesības veikt operatīvas

17elektrostaciju pārbaudes uz vietas. Tādēļ elektroenerģijas gada

18pārskata nozīmi valsts atbalsta saņēmēju uzraudzības īstenošanā

19nevajadzētu pārspīlēt.

20Pēc biedrības ieskata, pastāv vairāki citi komersanta

21pamattiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi. Viens no tiem esot

22pirms apstrīdētajām normām spēkā bijušais un šobrīd spēkā esošais

23tiesiskais regulējums, kas paredz, ka elektroenerģijas gada

24pārskata neiesniegšanas gadījumā nosūtāms brīdinājums par iespēju

25zaudēt tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā. Tāpat

26alternatīvi līdzekļi esot valsts atbalsta izmaksas vai

27aprēķināšanas apturēšana līdz pārkāpuma novēršanai. Abi šie

28mehānismi esot ietverti vairākās citās Noteikumu Nr. 560

29normās. Turklāt valsts atbalsta izmaksas vai aprēķināšanas

30apturēšanu varētu kombinēt ar šobrīd spēkā esošo tiesisko

31regulējumu, kas paredz brīdinājuma nosūtīšanu.

32Apstrīdētās normas pārkāpjot Atjaunojamo energoresursu

33direktīvas 6. panta 1. punktu, atbilstoši kuram ar

34atbalstu saistītos nosacījumus nepārskata tā, ka tiek negatīvi

35ietekmētas jau piešķirtās tiesības. Ilgu laiku esot pastāvējis

36nemainīgs tiesiskais regulējums, taču tad bez jebkādiem objektīvi

37nosakāmiem iemesliem tas pēkšņi esot mainīts, vispirms grozot to

38par sliktu komersantiem, bet vēlāk atkal atgriežoties pie

39iepriekš spēkā bijušā tiesiskā regulējuma. Šo izmaiņu rezultātā

40Pieteikuma iesniedzējai neatgriezeniski atceltas iepriekš

41piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības.

42Apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma

43tiesiskās sekas neesot samērīgas, jo Pieteikuma iesniedzējai

44vajagot atmaksāt visu saņemto atbalstu ne tikai par

452020. gadu, uz kuru attiecas laikā neiesniegtais

46elektroenerģijas gada pārskats, bet arī par 2021. gada

47pirmajiem trim mēnešiem. Tādējādi nelabvēlīgās tiesiskās sekas

48pārsniedzot apgalvotā pārkāpuma periodu.

1Pieaicinātā persona - Latvijas

2Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante

3Mg. iur. Zane Norenberga - uzskata, ka

4apstrīdētās normas nav saskanīgas ar Eiropas Savienības tiesisko

5regulējumu valsts atbalsta jomā, jo tās neparedzot vērtēt valsts

6atbalsta atbilstību tā saņemšanas nosacījumiem, kā arī atgūstamā

7valsts atbalsta apmērs netiekot vērtēts individuāli.

8Pieteikuma iesniedzējai izmaksātais valsts atbalsts neesot

9nelikumīgs atbalsts, jo pati valsts atbalsta shēma par obligāto

10iepirkumu netiekot apšaubīta, proti, valsts atbalsts neesot

11ieviests, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību

12(turpmāk - LESD) 108. panta 3. punktu. Apstrīdētās

13normas esot izdotas, lai novērstu ļaunprātīgu piešķirtā valsts

14atbalsta izmantošanu. Ļaunprātīgi izmantots valsts atbalsts esot

15tāds atbalsts, kuru Eiropas Komisija iepriekš ir apstiprinājusi,

16tādēļ nevis atbalsta sākotnējā piešķiršana, bet gan tā turpmāka

17izmantošana pārkāpjot atļautās atbalsta shēmas noteikumus, proti,

18valsts tiesību normas, kas regulē šo shēmu, vai papildu

19nosacījumus, ko dalībvalsts apņēmusies ievērot, lai Eiropas

20Komisija apstiprinātu šo shēmu. Arī ļaunprātīgi izmantots valsts

21atbalsts esot atgūstams tāpat kā nelikumīgs atbalsts. Latvijas

22tiesiskajā regulējumā ļaunprātīgi izmantots valsts atbalsts esot

23definēts kā nepamatoti izlietots un pielīdzināts nelikumīgam

24valsts atbalstam.

25Eiropas Savienības tiesībās nostiprinātais tiesiskuma princips

26prasot: lai atgūtu izmaksāto valsts atbalstu, visupirms vajag

27konstatēt, ka tas ir nelikumīgs. Proti, Būvniecības valsts

28kontroles birojam būtu jākonstatē, kuras konkrēto atbalsta shēmu

29regulējošās tiesību normas ir pārkāptas tā, ka šā pārkāpuma

30rezultātā atbalsta saņēmējs vairs nav tiesīgs saņemt tam jau

31piešķirto atbalstu. Turklāt esot nepieciešams konstatēt nevis

32jebkuras tiesību normas pārkāpumu, bet tieši tādas tiesību normas

33pārkāpumu, kura liedz saņemt valsts atbalstu. Lai arī

34elektroenerģijas gada pārskatā norādāmā informācija esot būtiska

35valsts atbalsta atbilstības novērtēšanai, tomēr šā pārskata

36iesniegšanas termiņa kavējuma fakts pats par sevi nepierādot

37neatbilstību valsts atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Valsts

38atbalsta atcelšana nevarot būt sankcija par tiesību normu

39pārkāpumu, pēc kura nav konstatēta neatbilstība valsts atbalsta

40saņemšanas nosacījumiem.

41Atgūstamā atbalsta apmērs būtu nosakāms individuāli, taču

42apstrīdētās normas to liedzot. Ja valsts atbalsts tomēr ir

43piešķirts prettiesiski, tad personai, kura to saņēmusi un

44tādējādi ieguvusi nepamatotas priekšrocības, esot pienākums arī

45samaksāt procentus par attiecīgo līdzekļu lietošanu. Līdz ar to

46apstrīdētās normas šajā aspektā neatbilstot LESD

47107. pantam.

48Attiecībā uz Atjaunojamo energoresursu direktīvu pieaicinātā

49persona norāda, ka šīs direktīvas 6. panta 1. punkts

50neesot piemērojams, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību

51pamattiesībām. Šī norma ierobežojot dalībvalsts iespējas mainīt

52tiesiska valsts atbalsta nosacījumus, padarot piešķirtās tiesības

53neefektīvas vai ekonomiski neizdevīgas, taču apstrīdētās normas

54paredzot valsts atbalsta atcelšanu.

55Secinājumu

56daļa

1Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu

2vērtēt vairāku tiesību normu atbilstību Satversmes

3105. panta pirmajiem trim teikumiem.

4Ja apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība augstāka

5juridiska spēka tiesību normai, tad tiesai, ņemot vērā izskatāmās

6lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs atbilstības

7izvērtēšanai (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

815. maija sprieduma lietā Nr. 2019-17-05

913. punktu).

1012.1. Apstrīdētais Noteikumu Nr. 560 (šeit un

11turpmāk - redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada

1231. martam) 41. punkts paredzēja, ka gadījumā, ja

13komersants nav iesniedzis elektroenerģijas gada pārskatu, birojs

14atceļ tam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības. Savukārt

15apstrīdētais Noteikumu Nr. 560 60.2. apakšpunkts

16paredzēja, ka šādā gadījumā komersantam ir jāatmaksā saņemtais

17valsts atbalsts par to periodu, par kuru nav iesniegts

18elektroenerģijas gada pārskats. Pieteikuma iesniedzēja nokavēja

19Noteikumu Nr. 560 38. punktā noteikto elektroenerģijas

20gada pārskata iesniegšanas termiņu. Par šo pārkāpumu saskaņā ar

21apstrīdētajām normām Pieteikuma iesniedzējai tika atceltas

22obligātā iepirkuma tiesības un uzlikts pienākums atmaksāt saņemto

23valsts atbalstu par periodu, par kuru nebija iesniegts

24elektroenerģijas gada pārskats.

25Līdz ar to izskatāmajā lietā ir vērtējams, vai apstrīdētās

26normas kā vienots tiesiskais regulējums, kas paredz atcelt

27piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā

28iepirkuma ietvaros, kā arī uzlikt pienākumu atmaksāt saņemto

29valsts atbalstu tādā gadījumā, ja noteiktajā termiņā nav

30iesniegts elektroenerģijas gada pārskats, atbilst Satversmei.

3112.2. Pieteikuma iesniedzēja ir elektroenerģijas

32ražotāja, kas izmanto hidroenerģiju. Tomēr abas apstrīdētās

33normas attiecās ne tikai uz komersantiem, kas elektroenerģijas

34ražošanai izmanto hidroenerģiju, bet arī uz tādiem komersantiem,

35kas tam pašam nolūkam izmanto citus atjaunojamos energoresursus -

36biogāzi, biomasu un vēja enerģiju (sk. Noteikumu

37Nr. 560 3. punktu). Savukārt apstrīdētais Noteikumu

38Nr. 560 60.2. apakšpunkts bija formulēts tādējādi, ka

39tas attiecās uz dažādiem elektroenerģijas ražotāju pieļautajiem

40pārkāpumiem.

41Tā kā apstrīdētās normas regulē dažādas situācijas,

42nepieciešams precizēt, kādā apjomā izvērtējama apstrīdēto normu

43satversmība (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

4423. maija sprieduma lietā Nr. 2023-34-01

4515. punktu).

4612.2.1. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 560

4738. punktu un 4. pielikumu elektroenerģijas gada

48pārskats ietvēra informāciju par saražoto un patērēto

49elektroenerģijas apjomu, kā arī cita veida informāciju, kas

50raksturo elektrostacijas darbību atkarībā no ražotāja izraudzītā

51elektroenerģijas ražošanas veida. Tātad dažādas tehnoloģijas

52izmantojošiem ražotājiem elektroenerģijas gada pārskatā bija

53jānorāda atšķirīga informācija. Tomēr apstrīdētās normas visiem

54elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos

55energoresursus obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros, paredzēja

56vienādas tiesiskās sekas, kas iestājas pēc elektroenerģijas gada

57pārskata neiesniegšanas noteiktajā termiņā. Satversmes tiesa

58atzīst: izvērtējot apstrīdēto normu ietekmi uz visiem

59komersantiem neatkarīgi no tā, kādu atjaunojamo energoresursu tie

60izmanto elektroenerģijas ražošanai, var nodrošināt to, ka

61Satversmei neatbilstošs regulējums tiek novērsts pēc iespējas

62plaši. Turklāt konkrētajā gadījumā lietā esošie materiāli,

63tostarp Ministru kabineta atbildes rakstā ietvertie apsvērumi, ir

64pietiekami, lai apstrīdēto normu satversmību izvērtētu attiecībā

65uz visiem komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem

66energoresursiem.

67Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs apstrīdēto normu

68satversmību attiecībā uz komersantiem, kas elektroenerģijas

69ražošanai izmanto jebkuru no Noteikumu Nr. 560

703. punktā norādītajiem atjaunojamiem energoresursiem.

7112.2.2. Apstrīdētais Noteikumu

72Nr. 560 60.2. apakšpunkts paredzēja saņemtā valsts

73atbalsta atmaksāšanas pienākumu gadījumos, kad pieļauti šo

74noteikumu 39. un 41. punktā minētie pārkāpumi.

75Noteikumu Nr. 560 39. punkts attiecās uz gadījumiem,

76kad komersants, kuram atceltas vai beigušās tiesības piedalīties

77obligātajā iepirkumā, ir iesniedzis noslēdzošo elektroenerģijas

78gada pārskatu un tajā ir konstatēti pārkāpumi, par kuriem

79obligātā iepirkuma tiesības komersantam būtu vajadzējis atcelt

80jau agrāk. Savukārt apstrīdētais Noteikumu Nr. 560

8141. punkts attiecās uz gadījumiem, kad komersants nav šajos

82noteikumos paredzētajā termiņā iesniedzis ikgadējo

83elektroenerģijas gada pārskatu, kā tas noticis arī Pieteikuma

84iesniedzējas gadījumā.

85Ņemot vērā Pieteikuma iesniedzējas situāciju un lietā sniegtos

86argumentus, Satversmes tiesa vērtēs Noteikumu Nr. 560

8760.2. apakšpunkta satversmību, ciktāl tas attiecas uz šo

88noteikumu 41. punktu.

1Satversmes 105. panta pirmie trīs teikumi

2nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst

3izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var

4ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu."

5Ar tiesībām uz īpašumu Satversmes 105. panta izpratnē

6saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras persona var

7izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas

8gribas, tostarp personas ekonomiskās intereses, kas saistītas ar

9komercdarbības veikšanu (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

1012. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01

1117.1. punktu). Tiesības uz īpašumu ietver arī līgumu

12tiesības ar ekonomisku vērtību (sk. Satversmes tiesas

132010. gada 20. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

14lietā Nr. 2009-100-03 8.2. punktu).

15Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka tiesības uz īpašumu

16aizsargā ar Ekonomikas ministrijas izdoto administratīvo aktu un

17ar publisko tirgotāju noslēgto līgumu piešķirtās tiesības pārdot

18saražoto elektroenerģiju par paaugstinātu cenu obligātā iepirkuma

19ietvaros. Šādos gadījumos tiesību uz īpašumu objekts ir ražotāja

20iegūtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā

21iepirkuma ietvaros (sal. sk. Satversmes tiesas

222021. gada 28. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

23lietā Nr. 2020-52-01 13.1. punktu un 2022. gada

2427. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103

2520. punktu).

26No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja tai

27piederošajās hidroelektrostacijās ražo elektroenerģiju. Uz

28Ekonomikas ministrijas lēmumu pamata Pieteikuma iesniedzēja

29ieguvusi tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti

30iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā. Tādējādi Pieteikuma

31iesniedzējai ar administratīvajiem aktiem piešķirtās tiesības

32pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros

33ietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā.

34Apstrīdētās normas ierobežo minētās tiesības, jo gadījumā, ja

35komersants nav iesniedzis elektroenerģijas gada pārskatu līdz

36kārtējā gada 1. martam, tās paredz gan obligātā iepirkuma

37tiesību atcelšanu, gan pienākumu atmaksāt valsts atbalstu par

38periodu, kas sākas no tā perioda pirmās dienas, par kuru bija

39jāiesniedz elektroenerģijas gada pārskats.

40Līdz ar to apstrīdētās normas

41Pieteikuma iesniedzējai ierobežo Satversmes 105. panta

42pirmajos trijos teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu.

1Noskaidrojot, vai personas tiesību uz īpašumu

2ierobežojums ir attaisnojams, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai

3tas ir noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu

4tiesību normu, tostarp ievērojot labas likumdošanas principu

5(sk. Satversmes tiesas 2023. gada 21. marta

6sprieduma lietā Nr. 2022-06-03 19. punktu).

7Satversmes tiesa jau vairākkārt secinājusi, ka tiesības uz

8īpašumu var ierobežot arī ar Ministru kabineta noteikumiem

9(sk. Satversmes tiesas 2022. gada 27. oktobra

10sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 32. punktu un

112023. gada 21. decembra sprieduma lietā

12Nr. 2022-28-03 13.1. punktu). Tomēr Ministru

13kabineta tiesības izdot ārējus normatīvus aktus sniedzas vien

14tiktāl, ciktāl likumā Ministru kabinetam ir piešķirts šāds

15pilnvarojums.

16Pieaicinātā persona Saeima norāda: Ministru kabinets bija

17tiesīgs noteikt, ka elektroenerģijas gada pārskata neiesniegšana

18noteiktajā termiņā ir viens no pārkāpumiem, par kuriem atceļamas

19elektroenerģijas ražotājam piešķirtās tiesības uz valsts

20atbalstu, tomēr likumdevēja griba nav iztulkojama kā Ministru

21kabineta tiesības noteikt valsts atbalsta tiesību atcelšanu bez

22iepriekšējā brīdinājuma.

23Apstrīdētās normas ir izdotas, pamatojoties citstarp uz

24Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturto daļu un

2531.2 panta trešo daļu. Šajās normās paredzēts, ka

26Ministru kabinets nosaka obligātā iepirkuma uzraudzības kārtību

27un pārkāpumus, par kuriem atceļamas obligātā iepirkuma tiesības,

28kā arī kārtību, kādā tās atceļamas. Satversmes tiesa jau iepriekš

29secinājusi, ka Saeima ir noregulējusi svarīgākos jautājumus

30attiecībā uz ražotāju tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju

31obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā. Tomēr Ministru

32kabinetam piešķirtais pilnvarojums neizvirza konkrētus kritērijus

33obligātā iepirkuma tiesību saņemšanai, īstenošanai vai

34atcelšanai. Ministru kabinets, rīkojoties pilnvarojuma ietvaros,

35šos kritērijus var noteikt pats (sk. Satversmes tiesas

362022. gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103

3732.1. punktu). Apstrīdētās normas nosaka vienu no

38gadījumiem, kad tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir

39atceļamas un saņemtais valsts atbalsts ir atmaksājams. Tādējādi

40apstrīdētās normas ir izdotas uz Elektroenerģijas tirgus likuma

4129. panta ceturtajā daļā un 31.2 panta

42trešajā daļā ietvertā pilnvarojuma pamata.

43Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes

44tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas ir pieejamas

45atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pietiekami skaidri

46formulētas, lai persona varētu izprast no tām izrietošo tiesību

47un pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas sekas, kā arī ir

48izdotas tādā procesā, kas atbilst labas likumdošanas

49principam.

50Līdz ar to apstrīdētajās normās

51ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts, pamatojoties uz

52likumu.

1Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir

2jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

3ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

4labad (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra

5sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

6Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētajās normās noteiktā

7pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir sabiedrības

8labklājība un citu cilvēku tiesību aizsardzība. Apstrīdētās

9normas padarot valsts atbalsta shēmu efektīvāku, novēršot

10nepamatotu valsts atbalsta saņemšanu. Tādējādi tiekot samazinātas

11galapatērētāju izmaksas, vienlaikus izskaužot nesaimniecisku un

12negodprātīgu rīcību nozarē un stiprinot Latvijas tautsaimniecību.

13Arī Pieteikuma iesniedzēja piekrīt, ka pamattiesību ierobežojumam

14ir leģitīms mērķis - uzraudzīt valsts atbalsta saņemšanas

15pamatotību un valsts līdzekļu izlietojumu.

16Jebkura valsts atbalsta shēma tiek veidota un valsts atbalsts

17tiek piešķirts ar noteiktu mērķi. Valsts atbalsts enerģētikā

18Eiropas Savienībā ir nozīmīgs instruments virzībai uz

19klimatneitralitāti (sk.: Schöning F., Ziegler C. What is

20State Aid. In: Hancher L., de Hauteclocque A.,

21Salerno F. M. (Eds.) State Aid and The Energy Sector.

22Oxford: Hart, 2018, p. 4). Tādēļ arī Latvijā ieviestās

23atbalsta shēmas - obligātā iepirkuma sistēmas - mērķis ir

24veicināt atjaunojamo energoresursu un augstas efektivitātes

25koģenerācijas izvēršanu (sk. Komisijas lēmuma

264. punktu).

27Valsts atbalsts sniedz komersantiem priekšrocības darboties

28attiecīgajā komercdarbības nozarē. Tādēļ visas sabiedrības

29labklājības interesēs ir tas, lai valsts atbalsts būtu mērķēts un

30tiktu sniegts tikai tādiem komersantiem, kuri ievēro tiesību

31normās noteiktās prasības un ar savu darbību palīdz sasniegt

32valsts atbalsta shēmas mērķi. Attiecīgi valstij ir pienākums

33uzraudzīt valsts atbalsta izmantošanu un nodrošināt, ka tiek

34saglabāts konkurētspējīgs tirgus un novērsts nesamērīgs un

35nepamatots tirgus izkropļojums (sal. sk. Satversmes

36tiesas 2019. gada 18. aprīļa sprieduma lietā

37Nr. 2018-16-03 13. punktu un 2023. gada

3821. marta sprieduma lietā Nr. 2022-06-03

3922. punktu). Turklāt valsts atbalsta shēmas uzraudzībai

40jābūt tādai, kas ļautu pēc iespējas ātrāk reaģēt uz konstatētiem

41valsts atbalsta saņēmēju pārkāpumiem.

42Latvijā izveidotā obligātā iepirkuma tiesību izmantošanas

43uzraudzība tiek īstenota, citstarp izmantojot elektroenerģijas

44gada pārskatu, no kura Būvniecības valsts kontroles birojs iegūst

45apkopotu informāciju par elektrostacijas darbību iepriekšējā

46gadā. Obligātā iepirkuma tiesību atcelšana gadījumā, ja

47elektroenerģijas gada pārskats netiek iesniegts noteiktajā

48termiņā, un saņemtā atbalsta atmaksāšana no attiecīgā perioda

49sākuma ir vērsta uz to, lai valsts atbalsts netiktu saņemts tad,

50ja Būvniecības valsts kontroles birojs ir kavēts pārliecināties

51par saņemtā valsts atbalsta atbilstību obligātā iepirkuma

52prasībām. Tādējādi ar apstrīdētajām normām tiek nodrošināta

53valsts atbalsta shēmas izmantošanas uzraudzība un aizsargātas

54visas sabiedrības intereses saistībā ar obligātā iepirkuma

55tiesību sniegto priekšrocību mērķētu piešķiršanu.

56Līdz ar to apstrīdētajās normās

57ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis -

58sabiedrības labklājības aizsardzība.

1Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma

2samērīgumu, Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda tas, vai

3izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai,

4proti, vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo

5mērķi.

6Pieteikuma iesniedzēja neiebilst un arī Ministru kabinets

7atbildes rakstā norādījis, ka apstrīdētās normas ir piemērotas

8pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo tās

9palīdz elektroenerģijas tirgū novērst nepamatotus konkurences

10izkropļojumus, kas savukārt ietekmē elektroenerģijas gala

11cenu.

12Attiecībā uz visiem elektroenerģijas ražotājiem, kas piedalās

13obligātajā iepirkumā, elektroenerģijas gada pārskats citstarp

14sniedz informāciju, kas nepieciešama iekšējās peļņas normas

15aprēķina veikšanai un elektrostacijas pamatlīdzekļu nolietojuma

16novērtēšanai. Savukārt attiecībā uz ražotājiem, kas ražo

17elektroenerģiju koģenerācijas procesā, elektroenerģijas gada

18pārskats sniedz sākotnējo informāciju par to, cik lietderīgi

19izmantota saražotā siltumenerģija un cik efektīvi strādā

20koģenerācijas stacija (sk. Noteikumu Nr. 560

2138. punktu un Būvniecības valsts kontroles biroja

22viedokli).

23Iekšējās peļņas normas maksimālās robežas noteikšana

24elektroenerģijas ražotāja pārkompensācijas novēršanai bija

25priekšnoteikums tam, lai Latvijas īstenotā valsts atbalsta shēma

26tiktu atzīta par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu

27(sk. Komisijas lēmuma 75.-77. punktu). Komisijas

28lēmumā arī ietverta atziņa (sk. Komisijas lēmuma

2914. un 78. punktu) un Noteikumu Nr. 560

3011. punktā nostiprināts tas, ka valsts atbalsts var tikt

31piešķirts ne ilgāk kā līdz elektrostacijas pamatlīdzekļu pilnam

32nolietojumam. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka valsts atbalsts

33varētu būt pārmērīgs un secīgi ietekmēt galapatērētāju un

34likumsakarīgi arī visas sabiedrības intereses

35(sk. Satversmes tiesas 2023. gada 21. marta

36sprieduma lietā Nr. 2022-06-03 23.1. punktu).

37Savukārt elektrostaciju darbības efektivitātes veicināšana,

38tostarp arī siltumenerģijas lietderīga izmantošana, ir viens no

39obligātā iepirkuma sistēmas izveides mērķiem

40(sk. Komisijas lēmuma 5. punktu).

41Elektroenerģijas gada pārskatā norādītā informācija palīdz

42Būvniecības valsts kontroles birojam konstatēt, vai valsts

43atbalsta izmaksa ir jāturpina, vai tā apjoms nav jāsamazina vai

44arī valsts atbalsts nav jāpārtrauc pilnībā. Valsts, atceļot

45obligātā iepirkuma tiesības un uzliekot pienākumu atmaksāt

46saņemto valsts atbalstu par attiecīgo periodu tādā gadījumā, ja

47komersants noteiktajā termiņā neiesniedz elektroenerģijas gada

48pārskatu, var novērst nepamatotu tirgus izkropļojumu. Proti,

49apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums

50nodrošina to, ka elektroenerģijas ražotājs nesaņem valsts

51atbalstu un atmaksā saņemto valsts atbalstu tad, ja Būvniecības

52valsts kontroles birojs ir kavēts iegūt apkopotu informāciju par

53elektrostacijas darbību iepriekšējā gadā, lai pārliecinātos par

54saņemtā valsts atbalsta atbilstību obligātā iepirkuma

55prasībām.

56Tādējādi obligātā iepirkuma tiesību atcelšana un izmaksātā

57valsts atbalsta atgūšana gadījumā, ja komersants neiesniedz

58elektroenerģijas gada pārskatu noteiktajā termiņā, ir piemērots

59līdzeklis sabiedrības labklājības aizsardzībai.

60Līdz ar to izraudzītais līdzeklis ir

61piemērots pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa

62sasniegšanai.

1Satversmes tiesai, vērtējot pamattiesību

2ierobežojuma samērīgumu, jāpārbauda arī tas, vai izraudzītie

3līdzekļi ir nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai.

4Apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums ir

5nepieciešams, ja nav citu līdzekļu, kuri būtu tikpat iedarbīgi un

6kurus izvēloties personas pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk.

7Turklāt saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai

8tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā

9pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

1015. februāra sprieduma lietā Nr. 2023-04-0106

1120. punktu).

12Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka pamattiesību ierobežojuma

13leģitīmo mērķi iespējams sasniegt ar personas tiesības mazāk

14ierobežojošu līdzekli, kas iepriekš bijis ietverts un arī šobrīd

15esot ietverts tiesību normās, - brīdinājumu, kas komersantam

16nosūtāms elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņa

17nokavējuma gadījumā. Tāpat Pieteikuma iesniedzēja norādījusi, ka

18iespējamas citas, samērīgākas sankcijas par tās pieļauto

19pārkāpumu, piemēram, līgumsoda noteikšana.

20Savukārt Ministru kabinets norāda, ka nepastāv citi tikpat

21iedarbīgi līdzekļi, kas pamattiesības ierobežotu mazāk. Valsts

22baudot plašu rīcības brīvību, lemjot par to, kādā veidā ir

23sasniedzami valsts atbalsta shēmas mērķi. Atbildīgam un gādīgam

24komersantam esot zināmi obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros tam

25uzliktie pienākumi, tostarp tas, ka līdz noteiktam termiņam ir

26iesniedzams elektroenerģijas gada pārskats, un papildu

27atgādinājumi par šiem pienākumiem neesot nepieciešami. Esot

28svarīgi elektroenerģijas gada pārskatu saņemt pēc iespējas ātrāk,

29lai būtu iespējams savlaicīgi konstatēt pārkāpumus komersanta

30darbībā un, ja nepieciešams, lemt par obligātā iepirkuma tiesību

31atcelšanu.

32Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro,

33vai par alternatīvu sabiedrības labklājības aizsardzības līdzekli

34atzīstama apstrīdētajās normās paredzēto tiesisko seku - tiesību

35piedalīties obligātajā iepirkumā atcelšana un valsts atbalsta

36atmaksa - aizstāšana ar saudzējošākām sankcijām. Secīgi

37Satversmes tiesai jāpārbauda, vai par alternatīvu līdzekli

38atzīstama tāda lēmuma pieņemšanas procedūra, kas paredzētu

39komersanta individuālu brīdināšanu pirms attiecīgā lēmuma

40pieņemšanas.

4117.1. Sankcija par tiesību normu pārkāpumu jau

42pati par sevi ir sodoša. Pieteikumā pausts viedoklis, ka arī

43apstrīdētajās normās paredzētajām tiesiskajām sekām esot sodošs

44raksturs. Tādēļ, pēc Pieteikuma iesniedzējas domām, esot

45iespējams šīs tiesiskās sekas aizstāt ar, piemēram, līgumsodu kā

46samērīgāku sankciju.

47Valsts atbalsts saskaņā ar LESD 107. pantu rada vai var

48radīt konkurences izkropļojumu, dodot priekšroku konkrētiem

49uzņēmumiem un ietekmējot tirdzniecību starp dalībvalstīm

50(sk. arī Eiropas Savienības Tiesas 2023. gada

5112. janvāra sprieduma apvienotajās lietās C-702/20, C-17/21

52"GM" 31. punktu). Lai atbalsta ietekme uz

53konkurenci būtu samērīga, ir svarīgi rūpēties par to, ka valsts

54atbalsts tiek sniegts tikai tiem komersantiem, kuri ievēro visus

55ar valsts atbalstu saistītos noteikumus. Tādēļ gadījumos, kad

56atbalsts saņemts nelikumīgi vai nepamatoti, tā atgūšanas

57procedūrai ir jānoslēdzas ar faktisku visu nepamatoti saņemto

58summu atmaksu (sal. sk. Eiropas Savienības Tiesas

592005. gada 12. maija sprieduma lietā C‑415/03

60"Komisija pret Grieķiju" 44. punktu).

61No ilgstošas un konsekventas Eiropas Savienības Tiesas

62judikatūras izriet, ka nelikumīga vai nepamatota valsts atbalsta

63atgūšana nav sankcija, bet gan loģiskas sekas, kas izriet no

64nepamatotu priekšrocību atņemšanas komersantam (sk. Eiropas

65Savienības Tiesas 2018. gada 15. novembra sprieduma

66lietā T-207/10 "Deutsche Telekom AG" 35. punktu ar tajā

67norādīto judikatūru). Šajā ziņā lēmums par jau saņemtā valsts

68atbalsta atgūšanu ir pielīdzināms lēmumam, kas liedz turpmāk

69saņemt jau piešķirtu valsts atbalstu. Proti, pienākums atmaksāt

70valsts atbalstu par attiecīgo periodu un obligātā iepirkuma

71tiesību atcelšana ir vērsta nevis uz komersanta sodīšanu, bet gan

72uz iepriekšējās tiesiskās un sabiedrības labklājības interesēm

73atbilstošās situācijas atjaunošanu, kas nepieļauj ne pagātnē

74bijušu, ne uz nākotni vērstu nepamatotu priekšrocību piešķiršanu

75komersantam, kurš neievēro ar valsts atbalstu saistītos

76noteikumus. Līdz ar to apstrīdētajās normās paredzētajām

77tiesiskajām sekām nav sodoša rakstura un tās nav salīdzināmas ar

78sankcijām. Tādēļ arī pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi nav

79iespējams sasniegt ar kādu citu sankciju, piemēram,

80līgumsodu.

8117.2. Lai novērtētu, vai komersanta individuāla

82brīdināšana kā obligātā iepirkuma sistēmas uzraudzībā ietilpstoša

83procesuāla kārtība varētu būt uzskatāma par tādu pamattiesības

84mazāk ierobežojošu līdzekli, kas ļauj sasniegt leģitīmo mērķi

85vienlīdz efektīvi, jāņem vērā elektroenerģijas gada pārskata un

86tā iesniegšanas termiņa nozīme šīs uzraudzības īstenošanā.

87No LESD 108. panta trešās daļas izriet dalībvalsts

88atbildīgo iestāžu pienākums pēc savas iniciatīvas atgūt

89nelikumīgi un nepamatoti sniegtu valsts atbalstu

90(sal. sk. Eiropas Savienības Tiesas

912019. gada 5. marta sprieduma lietā C-349/17

92"Eesti Pagar AS" 92.-95. punktu). Tātad

93Būvniecības valsts kontroles birojam kā atbildīgajai iestādei ir

94jāraugās, lai komersanti ievērotu visas ar obligātā iepirkuma

95sistēmu saistītās normatīvo aktu prasības. Lai birojs šo uzdevumu

96varētu veikt, ir nepieciešams atbilstošs tiesiskais regulējums,

97kas ļauj efektīvi uzraudzīt obligātā iepirkuma sistēmas darbību

98un iespējami ātri reaģēt uz konstatētiem atbalsta saņēmēju

99pieļautiem pārkāpumiem.

100Kā jau tika norādīts iepriekš, elektroenerģijas gada pārskatā

101ir apkopota informācija, kas nepieciešama obligātā iepirkuma

102sistēmas uzraudzības īstenošanai. Satversmes tiesa vērš uzmanību

103uz to, ka Būvniecības valsts kontroles biroja pienākums uzraudzīt

104valsts atbalsta izmantošanu neaprobežojas ar elektroenerģijas

105gada pārskatā ietvertās informācijas saņemšanu. Būvniecības

106valsts kontroles birojam atbilstoši Noteikumu Nr. 560

10747. punktam ir pienākums pārbaudīt elektrostacijas

108atbilstību normatīvo aktu prasībām un iesniegtās informācijas

109ticamību. Tādēļ arī citas Noteikumu Nr. 560 normas paredz

110birojam pilnvaras, uzraugot obligātā iepirkuma sistēmu, iegūt

111informāciju no citiem avotiem un veikt pārbaudes elektrostacijās

112(sk. Noteikumu Nr. 560 37., 45. un 47. punktu un

113Būvniecības valsts kontroles biroja viedokli). Tādējādi

114Noteikumos Nr. 560 ietvertais tiesiskais regulējums kopumā

115ir vērsts uz to, lai Būvniecības valsts kontroles birojs

116elektroenerģijas gada pārskatā sniegto informāciju pārbaudītu,

117bet gadījumā, ja tiek konstatētas neatbilstības, piemēram,

118nekorekti uzstādīta mēraparāta dēļ, būtu iespējams lemt par

119atbalsta atcelšanu.

120Tādējādi elektroenerģijas gada pārskats pats par sevi ir

121nozīmīgs instruments, kas ļauj Būvniecības valsts kontroles

122birojam īstenot uzraudzību pār obligātā iepirkuma sistēmas

123darbību un novērst gadījumus, kad valsts atbalsts tiek saņemts

124nepamatoti. Ievērojot valsts atbalsta ietekmi uz konkurenci, jo

125sevišķi būtiski ir pēc iespējas ātrāk novērst situācijas, kad

126valsts atbalsts tiek saņemts nepamatoti. Tādēļ elektroenerģijas

127gada pārskata neiesniegšanu nevar uzskatīt par formālu pārkāpumu

128un pārskata iesniegšanas termiņa ievērošana ir svarīga efektīvai

129obligātā iepirkuma sistēmas uzraudzībai.

130Pēc Satversmes tiesas ieskata, Pieteikuma iesniedzēja prasa

131paredzēt citu procesuālu kārtību jeb priekšrocību gadījumā, kad

132pieļauts obligātā iepirkuma sistēmas uzraudzības noteikumu

133pārkāpums. Faktiski tā vēlas, lai tad, ja komersants vienalga

134kāda iemesla dēļ nav ievērojis elektroenerģijas pārskata

135iesniegšanas termiņu, neiestātos tiesību normās skaidri noteiktās

136sekas - tiesību piedalīties obligātajā iepirkumā atcelšana un

137valsts atbalsta atmaksāšanas pienākums -, bet komersantam tiktu

138atgādināts par nepieciešamību pildīt tiesību normās noteikto

139pienākumu un tas individuāli tiktu brīdināts par sekām, kuras jau

140skaidri izriet no tiesību normām.

141Tiesiskais regulējums, kas paredzētu komersanta brīdināšanu,

142nemainītu tiesiskās sekas, kas komersantam tiktu piemērotas tad,

143ja elektroenerģijas gada pārskats vispār netiktu iesniegts vai ja

144ar tā palīdzību tiktu konstatēti citi pārkāpumi komersanta

145darbībā. Proti, abos šajos gadījumos arī pēc brīdinājuma

146nosūtīšanas komersantam tiktu atceltas obligātā iepirkuma

147tiesības un uzlikts pienākums atmaksāt valsts atbalstu par

148attiecīgo periodu. Tādējādi brīdinājums šajos gadījumos faktiski

149sniegtu komersantam priekšrocību - iespēju vēl kādu laiku

150piedalīties obligātajā iepirkumā - un tikai aizkavētu tiesiskās

151sekas, kas būtu attiecināmas uz komersantu, kurš neievēro

152Noteikumos Nr. 560 noteiktās prasības.

153Ja komersants pēc brīdinājuma saņemšanas iesniegtu

154elektroenerģijas gada pārskatu un citi pārkāpumi tā darbībā

155netiktu konstatēti, brīdinājums sniegtu attiecīgajam komersantam

156priekšrocību. Proti, šādā gadījumā brīdinājums ļautu komersantam

157saņemt valsts atbalstu arī pēc obligātā iepirkuma sistēmas

158uzraudzības noteikumu pārkāpuma un dotu tam elektroenerģijas gada

159pārskata sagatvošanai un iesniegšanai ilgāku laiku nekā citiem

160komersantiem, kuri pārskatu iesnieguši noteiktajā termiņā.

161Ievērojot nepieciešamību efektīvi uzraudzīt obligātā iepirkuma

162sistēmu un pēc iespējas ātrāk pārtraukt un atgūt nepamatoti

163sniegtu valsts atbalstu, komersanta brīdināšana nevar tikt

164uzskatīta par tādu līdzekli, ar kuru pamattiesību ierobežojuma

165leģitīmo mērķi varētu sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.

166Tātad nav saudzējošāku līdzekļu, ar

167kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi varētu sasniegt

168vismaz tādā pašā kvalitātē.

1Vērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību

2leģitīmajam mērķim, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās

3sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma

4rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst

5sabiedrība kopumā (sk. Satversmes tiesas 2017. gada

67. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01

725. punktu). Tādējādi Satversmes tiesai jānoskaidro

8līdzsvarojamās intereses un jānoteic, kurām no šīm interesēm būtu

9piešķirama prioritāte. Izskatāmajā lietā ir līdzsvarojamas, no

10vienas puses, tāda komersanta intereses, kurš vēlas saņemt valsts

11atbalstu, un, no otras puses, ar apstrīdētajās normās noteiktā

12pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi aptvertās sabiedrības

13labklājības intereses.

14Visiem komersantiem, kuri saņem valsts atbalstu, tiem

15piešķirto tiesību īstenošanā ir jārīkojas kā rūpīgiem un

16atbildīgiem saimniekiem un jāievēro visi tiesību normās noteiktie

17pienākumi. Pienākums rīkoties kā rūpīgam saimniekam ir jo īpaši

18nozīmīgs, ievērojot to, ka apstrīdēto normu spēkā esības laikā

19par valsts atbalstu maksāja citstarp elektroenerģijas

20galapatērētāji.

21Turklāt pienākums iesniegt elektroenerģijas gada pārskatu

22pastāvēja gan laikā, kad Pieteikuma iesniedzējai tika piešķirtas

23tiesības pārdot hidroelektrostacijās saražoto elektroenerģiju

24obligātā iepirkuma ietvaros (sk. Ministru kabineta

252009. gada 24. februāra noteikumu Nr. 198

26"Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

27atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"

2839. punktu), gan laikā, kad Eiropas Komisija vērtēja

29Latvijas īstenotās valsts atbalsta shēmas saderību ar iekšējo

30tirgu (sk. Noteikumu Nr. 262 60. punktu).

31Tādējādi pienākums iesniegt elektroenerģijas gada pārskatu nav

32jauna, iepriekš nebijusi prasība, kurai komersantam būtu īpaši

33jāpielāgojas.

34Arī kopējais laiks, kurā komersants var sagatavot un iesniegt

35elektroenerģijas gada pārskatu - trīs pirmie gada mēneši - ir

36pietiekami ilgs, lai šo pienākumu varētu izpildīt tiesību normās

37paredzētajā termiņā un nebūtu nepieciešams par to īpaši

38atgādināt. Citstarp publiskais tirgotājs izskatāmajā lietā

39norādījis, ka komersantiem jau janvāra pirmajā pusē ir pieejami

40pārskata sagatavošanai nepieciešamie dati par iepriekšējā gada

41decembrī tīklā nodotās elektroenerģijas apjomu.

42Ja komersants nepilda tiesību normās noteiktās prasības, tas

43nevar paļauties uz to, ka valsts joprojām tam sniegs atbalstu un

44neliks atmaksāt jau saņemto atbalstu par attiecīgo periodu.

45Turklāt ikvienā gadījumā, kad Būvniecības valsts kontroles birojs

46lemj par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu, tiek sniegts

47individuāls novērtējums Administratīvā procesa likumā noteiktajā

48kārtībā (sal. sk. Satversmes tiesas

492022. gada 27. oktobra sprieduma lietā

50Nr. 2021-31-0103 42. punktu). Arī Pieteikuma

51iesniedzējas gadījumā pirms apstrīdētajās normās ietverto

52tiesisko seku - obligātā iepirkuma tiesību atcelšana un pienākums

53atmaksāt konkrētajā periodā saņemto valsts atbalstu -

54piemērošanas ir veikts individuāls novērtējums par iemesliem un

55apstākļiem, kuru dēļ elektroenerģijas gada pārskats tiesību

56normās noteiktajā termiņā netika iesniegts.

57Tādējādi Ministru kabinets, nosakot apstrīdētajās normās

58ietverto pamattiesību ierobežojumu, ir rūpējies par visas

59sabiedrības interesēm, lai valsts atbalstu saņemtu tikai tie

60komersanti, kuri izpilda prasības saistībā ar obligātā iepirkuma

61sistēmu, un līdzsvarojis šīs intereses ar personas pamattiesību

62ierobežojumu. Līdz ar to labums, ko sabiedrība gūst no tā, ka

63komersantam, kurš nav tiesību normās noteiktajā termiņā

64iesniedzis elektroenerģijas gada pārskatu, tiek atceltas obligātā

65iepirkuma tiesības un uzlikts pienākums atmaksāt valsts atbalstu

66par attiecīgo periodu, ir lielāks nekā nelabvēlīgās sekas, kas

67komersantam rodas tā pamattiesību ierobežojuma rezultātā.

68Tātad apstrīdētajā normā ietvertais

69personas pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētā

70norma atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

71Nolēmumu

72daļa

73Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

74Satversmes tiesa

75nosprieda:

76atzīt Ministru kabineta

772020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560

78"Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

79atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību

80un uzraudzību" 41. punktu un 60.2. apakšpunktu,

81ciktāl tas attiecas uz šo noteikumu 41. punktu, (redakcijā,

82kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam) par

83atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. panta

84pirmajiem trim teikumiem.

85Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

86Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

87Tiesas sēdes priekšsēdētāja