18. pants

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību

leģitīmajam mērķim, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās

sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma

rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst

sabiedrība kopumā (sk. Satversmes tiesas 2017. gada

7. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01

25. punktu). Tādējādi Satversmes tiesai jānoskaidro

līdzsvarojamās intereses un jānoteic, kurām no šīm interesēm būtu

piešķirama prioritāte. Izskatāmajā lietā ir līdzsvarojamas, no

vienas puses, tāda komersanta intereses, kurš vēlas saņemt valsts

atbalstu, un, no otras puses, ar apstrīdētajās normās noteiktā

pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi aptvertās sabiedrības

labklājības intereses.

Visiem komersantiem, kuri saņem valsts atbalstu, tiem

piešķirto tiesību īstenošanā ir jārīkojas kā rūpīgiem un

atbildīgiem saimniekiem un jāievēro visi tiesību normās noteiktie

pienākumi. Pienākums rīkoties kā rūpīgam saimniekam ir jo īpaši

nozīmīgs, ievērojot to, ka apstrīdēto normu spēkā esības laikā

par valsts atbalstu maksāja citstarp elektroenerģijas

galapatērētāji.

Turklāt pienākums iesniegt elektroenerģijas gada pārskatu

pastāvēja gan laikā, kad Pieteikuma iesniedzējai tika piešķirtas

tiesības pārdot hidroelektrostacijās saražoto elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros (sk. Ministru kabineta

2009. gada 24. februāra noteikumu Nr. 198

"Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"

39. punktu), gan laikā, kad Eiropas Komisija vērtēja

Latvijas īstenotās valsts atbalsta shēmas saderību ar iekšējo

tirgu (sk. Noteikumu Nr. 262 60. punktu).

Tādējādi pienākums iesniegt elektroenerģijas gada pārskatu nav

jauna, iepriekš nebijusi prasība, kurai komersantam būtu īpaši

jāpielāgojas.

Arī kopējais laiks, kurā komersants var sagatavot un iesniegt

elektroenerģijas gada pārskatu - trīs pirmie gada mēneši - ir

pietiekami ilgs, lai šo pienākumu varētu izpildīt tiesību normās

paredzētajā termiņā un nebūtu nepieciešams par to īpaši

atgādināt. Citstarp publiskais tirgotājs izskatāmajā lietā

norādījis, ka komersantiem jau janvāra pirmajā pusē ir pieejami

pārskata sagatavošanai nepieciešamie dati par iepriekšējā gada

decembrī tīklā nodotās elektroenerģijas apjomu.

Ja komersants nepilda tiesību normās noteiktās prasības, tas

nevar paļauties uz to, ka valsts joprojām tam sniegs atbalstu un

neliks atmaksāt jau saņemto atbalstu par attiecīgo periodu.

Turklāt ikvienā gadījumā, kad Būvniecības valsts kontroles birojs

lemj par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu, tiek sniegts

individuāls novērtējums Administratīvā procesa likumā noteiktajā

kārtībā (sal. sk. Satversmes tiesas

2022. gada 27. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2021-31-0103 42. punktu). Arī Pieteikuma

iesniedzējas gadījumā pirms apstrīdētajās normās ietverto

tiesisko seku - obligātā iepirkuma tiesību atcelšana un pienākums

atmaksāt konkrētajā periodā saņemto valsts atbalstu -

piemērošanas ir veikts individuāls novērtējums par iemesliem un

apstākļiem, kuru dēļ elektroenerģijas gada pārskats tiesību

normās noteiktajā termiņā netika iesniegts.

Tādējādi Ministru kabinets, nosakot apstrīdētajās normās

ietverto pamattiesību ierobežojumu, ir rūpējies par visas

sabiedrības interesēm, lai valsts atbalstu saņemtu tikai tie

komersanti, kuri izpilda prasības saistībā ar obligātā iepirkuma

sistēmu, un līdzsvarojis šīs intereses ar personas pamattiesību

ierobežojumu. Līdz ar to labums, ko sabiedrība gūst no tā, ka

komersantam, kurš nav tiesību normās noteiktajā termiņā

iesniedzis elektroenerģijas gada pārskatu, tiek atceltas obligātā

iepirkuma tiesības un uzlikts pienākums atmaksāt valsts atbalstu

par attiecīgo periodu, ir lielāks nekā nelabvēlīgās sekas, kas

komersantam rodas tā pamattiesību ierobežojuma rezultātā.

Tātad apstrīdētajā normā ietvertais

personas pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētā

norma atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Ministru kabineta

2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560

"Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību

un uzraudzību" 41. punktu un 60.2. apakšpunktu,

ciktāl tas attiecas uz šo noteikumu 41. punktu, (redakcijā,

kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam) par

atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. panta

pirmajiem trim teikumiem.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja