18. punkts

1Vērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību

2leģitīmajam mērķim, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās

3sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma

4rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst

5sabiedrība kopumā (sk. Satversmes tiesas 2017. gada

67. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01

725. punktu). Tādējādi Satversmes tiesai jānoskaidro

8līdzsvarojamās intereses un jānoteic, kurām no šīm interesēm būtu

9piešķirama prioritāte. Izskatāmajā lietā ir līdzsvarojamas, no

10vienas puses, tāda komersanta intereses, kurš vēlas saņemt valsts

11atbalstu, un, no otras puses, ar apstrīdētajās normās noteiktā

12pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi aptvertās sabiedrības

13labklājības intereses.

14Visiem komersantiem, kuri saņem valsts atbalstu, tiem

15piešķirto tiesību īstenošanā ir jārīkojas kā rūpīgiem un

16atbildīgiem saimniekiem un jāievēro visi tiesību normās noteiktie

17pienākumi. Pienākums rīkoties kā rūpīgam saimniekam ir jo īpaši

18nozīmīgs, ievērojot to, ka apstrīdēto normu spēkā esības laikā

19par valsts atbalstu maksāja citstarp elektroenerģijas

20galapatērētāji.

21Turklāt pienākums iesniegt elektroenerģijas gada pārskatu

22pastāvēja gan laikā, kad Pieteikuma iesniedzējai tika piešķirtas

23tiesības pārdot hidroelektrostacijās saražoto elektroenerģiju

24obligātā iepirkuma ietvaros (sk. Ministru kabineta

252009. gada 24. februāra noteikumu Nr. 198

26"Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

27atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"

2839. punktu), gan laikā, kad Eiropas Komisija vērtēja

29Latvijas īstenotās valsts atbalsta shēmas saderību ar iekšējo

30tirgu (sk. Noteikumu Nr. 262 60. punktu).

31Tādējādi pienākums iesniegt elektroenerģijas gada pārskatu nav

32jauna, iepriekš nebijusi prasība, kurai komersantam būtu īpaši

33jāpielāgojas.

34Arī kopējais laiks, kurā komersants var sagatavot un iesniegt

35elektroenerģijas gada pārskatu - trīs pirmie gada mēneši - ir

36pietiekami ilgs, lai šo pienākumu varētu izpildīt tiesību normās

37paredzētajā termiņā un nebūtu nepieciešams par to īpaši

38atgādināt. Citstarp publiskais tirgotājs izskatāmajā lietā

39norādījis, ka komersantiem jau janvāra pirmajā pusē ir pieejami

40pārskata sagatavošanai nepieciešamie dati par iepriekšējā gada

41decembrī tīklā nodotās elektroenerģijas apjomu.

42Ja komersants nepilda tiesību normās noteiktās prasības, tas

43nevar paļauties uz to, ka valsts joprojām tam sniegs atbalstu un

44neliks atmaksāt jau saņemto atbalstu par attiecīgo periodu.

45Turklāt ikvienā gadījumā, kad Būvniecības valsts kontroles birojs

46lemj par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu, tiek sniegts

47individuāls novērtējums Administratīvā procesa likumā noteiktajā

48kārtībā (sal. sk. Satversmes tiesas

492022. gada 27. oktobra sprieduma lietā

50Nr. 2021-31-0103 42. punktu). Arī Pieteikuma

51iesniedzējas gadījumā pirms apstrīdētajās normās ietverto

52tiesisko seku - obligātā iepirkuma tiesību atcelšana un pienākums

53atmaksāt konkrētajā periodā saņemto valsts atbalstu -

54piemērošanas ir veikts individuāls novērtējums par iemesliem un

55apstākļiem, kuru dēļ elektroenerģijas gada pārskats tiesību

56normās noteiktajā termiņā netika iesniegts.

57Tādējādi Ministru kabinets, nosakot apstrīdētajās normās

58ietverto pamattiesību ierobežojumu, ir rūpējies par visas

59sabiedrības interesēm, lai valsts atbalstu saņemtu tikai tie

60komersanti, kuri izpilda prasības saistībā ar obligātā iepirkuma

61sistēmu, un līdzsvarojis šīs intereses ar personas pamattiesību

62ierobežojumu. Līdz ar to labums, ko sabiedrība gūst no tā, ka

63komersantam, kurš nav tiesību normās noteiktajā termiņā

64iesniedzis elektroenerģijas gada pārskatu, tiek atceltas obligātā

65iepirkuma tiesības un uzlikts pienākums atmaksāt valsts atbalstu

66par attiecīgo periodu, ir lielāks nekā nelabvēlīgās sekas, kas

67komersantam rodas tā pamattiesību ierobežojuma rezultātā.

68Tātad apstrīdētajā normā ietvertais

69personas pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētā

70norma atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

71Nolēmumu

72daļa

73Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

74Satversmes tiesa

75nosprieda:

76atzīt Ministru kabineta

772020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560

78"Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot

79atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību

80un uzraudzību" 41. punktu un 60.2. apakšpunktu,

81ciktāl tas attiecas uz šo noteikumu 41. punktu, (redakcijā,

82kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam) par

83atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. panta

84pirmajiem trim teikumiem.

85Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

86Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

87Tiesas sēdes priekšsēdētāja