17. punkts

1Satversmes tiesai, vērtējot pamattiesību

2ierobežojuma samērīgumu, jāpārbauda arī tas, vai izraudzītie

3līdzekļi ir nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai.

4Apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums ir

5nepieciešams, ja nav citu līdzekļu, kuri būtu tikpat iedarbīgi un

6kurus izvēloties personas pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk.

7Turklāt saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai

8tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā

9pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2024. gada

1015. februāra sprieduma lietā Nr. 2023-04-0106

1120. punktu).

12Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka pamattiesību ierobežojuma

13leģitīmo mērķi iespējams sasniegt ar personas tiesības mazāk

14ierobežojošu līdzekli, kas iepriekš bijis ietverts un arī šobrīd

15esot ietverts tiesību normās, - brīdinājumu, kas komersantam

16nosūtāms elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņa

17nokavējuma gadījumā. Tāpat Pieteikuma iesniedzēja norādījusi, ka

18iespējamas citas, samērīgākas sankcijas par tās pieļauto

19pārkāpumu, piemēram, līgumsoda noteikšana.

20Savukārt Ministru kabinets norāda, ka nepastāv citi tikpat

21iedarbīgi līdzekļi, kas pamattiesības ierobežotu mazāk. Valsts

22baudot plašu rīcības brīvību, lemjot par to, kādā veidā ir

23sasniedzami valsts atbalsta shēmas mērķi. Atbildīgam un gādīgam

24komersantam esot zināmi obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros tam

25uzliktie pienākumi, tostarp tas, ka līdz noteiktam termiņam ir

26iesniedzams elektroenerģijas gada pārskats, un papildu

27atgādinājumi par šiem pienākumiem neesot nepieciešami. Esot

28svarīgi elektroenerģijas gada pārskatu saņemt pēc iespējas ātrāk,

29lai būtu iespējams savlaicīgi konstatēt pārkāpumus komersanta

30darbībā un, ja nepieciešams, lemt par obligātā iepirkuma tiesību

31atcelšanu.

32Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro,

33vai par alternatīvu sabiedrības labklājības aizsardzības līdzekli

34atzīstama apstrīdētajās normās paredzēto tiesisko seku - tiesību

35piedalīties obligātajā iepirkumā atcelšana un valsts atbalsta

36atmaksa - aizstāšana ar saudzējošākām sankcijām. Secīgi

37Satversmes tiesai jāpārbauda, vai par alternatīvu līdzekli

38atzīstama tāda lēmuma pieņemšanas procedūra, kas paredzētu

39komersanta individuālu brīdināšanu pirms attiecīgā lēmuma

40pieņemšanas.

4117.1. Sankcija par tiesību normu pārkāpumu jau

42pati par sevi ir sodoša. Pieteikumā pausts viedoklis, ka arī

43apstrīdētajās normās paredzētajām tiesiskajām sekām esot sodošs

44raksturs. Tādēļ, pēc Pieteikuma iesniedzējas domām, esot

45iespējams šīs tiesiskās sekas aizstāt ar, piemēram, līgumsodu kā

46samērīgāku sankciju.

47Valsts atbalsts saskaņā ar LESD 107. pantu rada vai var

48radīt konkurences izkropļojumu, dodot priekšroku konkrētiem

49uzņēmumiem un ietekmējot tirdzniecību starp dalībvalstīm

50(sk. arī Eiropas Savienības Tiesas 2023. gada

5112. janvāra sprieduma apvienotajās lietās C-702/20, C-17/21

52"GM" 31. punktu). Lai atbalsta ietekme uz

53konkurenci būtu samērīga, ir svarīgi rūpēties par to, ka valsts

54atbalsts tiek sniegts tikai tiem komersantiem, kuri ievēro visus

55ar valsts atbalstu saistītos noteikumus. Tādēļ gadījumos, kad

56atbalsts saņemts nelikumīgi vai nepamatoti, tā atgūšanas

57procedūrai ir jānoslēdzas ar faktisku visu nepamatoti saņemto

58summu atmaksu (sal. sk. Eiropas Savienības Tiesas

592005. gada 12. maija sprieduma lietā C‑415/03

60"Komisija pret Grieķiju" 44. punktu).

61No ilgstošas un konsekventas Eiropas Savienības Tiesas

62judikatūras izriet, ka nelikumīga vai nepamatota valsts atbalsta

63atgūšana nav sankcija, bet gan loģiskas sekas, kas izriet no

64nepamatotu priekšrocību atņemšanas komersantam (sk. Eiropas

65Savienības Tiesas 2018. gada 15. novembra sprieduma

66lietā T-207/10 "Deutsche Telekom AG" 35. punktu ar tajā

67norādīto judikatūru). Šajā ziņā lēmums par jau saņemtā valsts

68atbalsta atgūšanu ir pielīdzināms lēmumam, kas liedz turpmāk

69saņemt jau piešķirtu valsts atbalstu. Proti, pienākums atmaksāt

70valsts atbalstu par attiecīgo periodu un obligātā iepirkuma

71tiesību atcelšana ir vērsta nevis uz komersanta sodīšanu, bet gan

72uz iepriekšējās tiesiskās un sabiedrības labklājības interesēm

73atbilstošās situācijas atjaunošanu, kas nepieļauj ne pagātnē

74bijušu, ne uz nākotni vērstu nepamatotu priekšrocību piešķiršanu

75komersantam, kurš neievēro ar valsts atbalstu saistītos

76noteikumus. Līdz ar to apstrīdētajās normās paredzētajām

77tiesiskajām sekām nav sodoša rakstura un tās nav salīdzināmas ar

78sankcijām. Tādēļ arī pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi nav

79iespējams sasniegt ar kādu citu sankciju, piemēram,

80līgumsodu.

8117.2. Lai novērtētu, vai komersanta individuāla

82brīdināšana kā obligātā iepirkuma sistēmas uzraudzībā ietilpstoša

83procesuāla kārtība varētu būt uzskatāma par tādu pamattiesības

84mazāk ierobežojošu līdzekli, kas ļauj sasniegt leģitīmo mērķi

85vienlīdz efektīvi, jāņem vērā elektroenerģijas gada pārskata un

86tā iesniegšanas termiņa nozīme šīs uzraudzības īstenošanā.

87No LESD 108. panta trešās daļas izriet dalībvalsts

88atbildīgo iestāžu pienākums pēc savas iniciatīvas atgūt

89nelikumīgi un nepamatoti sniegtu valsts atbalstu

90(sal. sk. Eiropas Savienības Tiesas

912019. gada 5. marta sprieduma lietā C-349/17

92"Eesti Pagar AS" 92.-95. punktu). Tātad

93Būvniecības valsts kontroles birojam kā atbildīgajai iestādei ir

94jāraugās, lai komersanti ievērotu visas ar obligātā iepirkuma

95sistēmu saistītās normatīvo aktu prasības. Lai birojs šo uzdevumu

96varētu veikt, ir nepieciešams atbilstošs tiesiskais regulējums,

97kas ļauj efektīvi uzraudzīt obligātā iepirkuma sistēmas darbību

98un iespējami ātri reaģēt uz konstatētiem atbalsta saņēmēju

99pieļautiem pārkāpumiem.

100Kā jau tika norādīts iepriekš, elektroenerģijas gada pārskatā

101ir apkopota informācija, kas nepieciešama obligātā iepirkuma

102sistēmas uzraudzības īstenošanai. Satversmes tiesa vērš uzmanību

103uz to, ka Būvniecības valsts kontroles biroja pienākums uzraudzīt

104valsts atbalsta izmantošanu neaprobežojas ar elektroenerģijas

105gada pārskatā ietvertās informācijas saņemšanu. Būvniecības

106valsts kontroles birojam atbilstoši Noteikumu Nr. 560

10747. punktam ir pienākums pārbaudīt elektrostacijas

108atbilstību normatīvo aktu prasībām un iesniegtās informācijas

109ticamību. Tādēļ arī citas Noteikumu Nr. 560 normas paredz

110birojam pilnvaras, uzraugot obligātā iepirkuma sistēmu, iegūt

111informāciju no citiem avotiem un veikt pārbaudes elektrostacijās

112(sk. Noteikumu Nr. 560 37., 45. un 47. punktu un

113Būvniecības valsts kontroles biroja viedokli). Tādējādi

114Noteikumos Nr. 560 ietvertais tiesiskais regulējums kopumā

115ir vērsts uz to, lai Būvniecības valsts kontroles birojs

116elektroenerģijas gada pārskatā sniegto informāciju pārbaudītu,

117bet gadījumā, ja tiek konstatētas neatbilstības, piemēram,

118nekorekti uzstādīta mēraparāta dēļ, būtu iespējams lemt par

119atbalsta atcelšanu.

120Tādējādi elektroenerģijas gada pārskats pats par sevi ir

121nozīmīgs instruments, kas ļauj Būvniecības valsts kontroles

122birojam īstenot uzraudzību pār obligātā iepirkuma sistēmas

123darbību un novērst gadījumus, kad valsts atbalsts tiek saņemts

124nepamatoti. Ievērojot valsts atbalsta ietekmi uz konkurenci, jo

125sevišķi būtiski ir pēc iespējas ātrāk novērst situācijas, kad

126valsts atbalsts tiek saņemts nepamatoti. Tādēļ elektroenerģijas

127gada pārskata neiesniegšanu nevar uzskatīt par formālu pārkāpumu

128un pārskata iesniegšanas termiņa ievērošana ir svarīga efektīvai

129obligātā iepirkuma sistēmas uzraudzībai.

130Pēc Satversmes tiesas ieskata, Pieteikuma iesniedzēja prasa

131paredzēt citu procesuālu kārtību jeb priekšrocību gadījumā, kad

132pieļauts obligātā iepirkuma sistēmas uzraudzības noteikumu

133pārkāpums. Faktiski tā vēlas, lai tad, ja komersants vienalga

134kāda iemesla dēļ nav ievērojis elektroenerģijas pārskata

135iesniegšanas termiņu, neiestātos tiesību normās skaidri noteiktās

136sekas - tiesību piedalīties obligātajā iepirkumā atcelšana un

137valsts atbalsta atmaksāšanas pienākums -, bet komersantam tiktu

138atgādināts par nepieciešamību pildīt tiesību normās noteikto

139pienākumu un tas individuāli tiktu brīdināts par sekām, kuras jau

140skaidri izriet no tiesību normām.

141Tiesiskais regulējums, kas paredzētu komersanta brīdināšanu,

142nemainītu tiesiskās sekas, kas komersantam tiktu piemērotas tad,

143ja elektroenerģijas gada pārskats vispār netiktu iesniegts vai ja

144ar tā palīdzību tiktu konstatēti citi pārkāpumi komersanta

145darbībā. Proti, abos šajos gadījumos arī pēc brīdinājuma

146nosūtīšanas komersantam tiktu atceltas obligātā iepirkuma

147tiesības un uzlikts pienākums atmaksāt valsts atbalstu par

148attiecīgo periodu. Tādējādi brīdinājums šajos gadījumos faktiski

149sniegtu komersantam priekšrocību - iespēju vēl kādu laiku

150piedalīties obligātajā iepirkumā - un tikai aizkavētu tiesiskās

151sekas, kas būtu attiecināmas uz komersantu, kurš neievēro

152Noteikumos Nr. 560 noteiktās prasības.

153Ja komersants pēc brīdinājuma saņemšanas iesniegtu

154elektroenerģijas gada pārskatu un citi pārkāpumi tā darbībā

155netiktu konstatēti, brīdinājums sniegtu attiecīgajam komersantam

156priekšrocību. Proti, šādā gadījumā brīdinājums ļautu komersantam

157saņemt valsts atbalstu arī pēc obligātā iepirkuma sistēmas

158uzraudzības noteikumu pārkāpuma un dotu tam elektroenerģijas gada

159pārskata sagatvošanai un iesniegšanai ilgāku laiku nekā citiem

160komersantiem, kuri pārskatu iesnieguši noteiktajā termiņā.

161Ievērojot nepieciešamību efektīvi uzraudzīt obligātā iepirkuma

162sistēmu un pēc iespējas ātrāk pārtraukt un atgūt nepamatoti

163sniegtu valsts atbalstu, komersanta brīdināšana nevar tikt

164uzskatīta par tādu līdzekli, ar kuru pamattiesību ierobežojuma

165leģitīmo mērķi varētu sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.

166Tātad nav saudzējošāku līdzekļu, ar

167kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi varētu sasniegt

168vismaz tādā pašā kvalitātē.