2. pants

Pieteikuma iesniedzēja - sabiedrība

ar ierobežotu atbildību "GA 21" (turpmāk -

Pieteikuma iesniedzēja) - uzskata, ka apstrīdētās normas

neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)

105. panta pirmajiem trim teikumiem.

Pieteikuma iesniedzēja esot nokavējusi termiņu, kādā

iesniedzams Noteikumu Nr. 560 38. punktā minētais gada

pārskats (turpmāk - elektroenerģijas gada pārskats) par

2020. gadu, tādēļ Būvniecības valsts kontroles birojs,

pamatojoties uz apstrīdētajām normām, atcēlis Pieteikuma

iesniedzējai piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī uzlicis Pieteikuma

iesniedzējai pienākumu viena mēneša laikā atmaksāt valsts

atbalstu, kas saņemts no attiecīgā perioda sākuma. Tādējādi

Pieteikuma iesniedzējai esot ierobežotas Satversmes

105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertās tiesības uz

īpašumu.

Pieteikuma iesniedzēja neapstrīd to, ka pamattiesību

ierobežojumam ir leģitīms mērķis - kontrolēt valsts atbalsta

saņemšanas pamatotību un valsts līdzekļu izlietojumu. Tomēr šo

leģitīmo mērķi esot iespējams sasniegt ar personas pamattiesības

mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Noteikumu Nr. 560

41. punkts tā šobrīd spēkā esošajā redakcijā paredzot

komersantam labvēlīgāku tiesisko regulējumu, proti,

elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņa kavējuma

gadījumā komersantam tiekot nosūtīts brīdinājums. Tikai tad, ja

netiek ievērots brīdinājumā noteiktais termiņš elektroenerģijas

gada pārskata iesniegšanai, komersantam tiekot atceltas obligātā

iepirkuma tiesības un uzlikts pienākums atmaksāt saņemto valsts

atbalstu no attiecīgā perioda sākuma. Tāpat personas

pamattiesības mazāk ierobežojošs līdzeklis, kas ļautu leģitīmo

mērķi sasniegt tādā pašā kvalitātē, būtu samērīgs līgumsods vai

tamlīdzīgas sankcijas par elektroenerģijas gada pārskata

iesniegšanas termiņa nokavējumu.

Elektroenerģijas gada pārskata neiesniegšana apstrīdētajās

normās noteiktajā termiņā esot formāls pārkāpums, jo pārskatā

tiekot apkopota tikai tāda informācija, kas jau esot publiskā

tirgotāja rīcībā. Hidroelektrostacijas strādājot automātiskā

režīmā, un šādā režīmā darbojoties arī elektroenerģijas uzskaite.

Turklāt apstrīdētās normas neparedzot individuālu katras

situācijas izvērtējumu un attiecīgi atmaksājamā valsts atbalsta

apmēra noteikšanu. Prasība nekavējoties atmaksāt valsts atbalstu

esot pārmērīga un pildot sodošu, nevis kompensējošu funkciju.

Sabiedrības ieguvums no apstrīdētajās normās ietvertā

pamattiesību ierobežojuma neesot lielāks par indivīda tiesībām

nodarīto kaitējumu. Elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas

termiņa nokavējums neradot tūlītēju zaudējumu sabiedrībai, taču

komersants tā rezultātā zaudējot tiesības piedalīties obligātajā

iepirkumā. Tieši obligātā iepirkuma tiesību atcelšana radot

kaitējumu sabiedrības interesēm, jo šīs tiesības veicinot

atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu, kas esot būtiska klimata

pārmaiņu novēršanai un Latvijas enerģētiskās neatkarības

nodrošināšanai.