3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

Valsts atbalsta maksājumi, kas ietekmē elektroenerģijas cenas

veidošanos, esot piešķirami vien tiktāl, ciktāl ar tiem tiek

nodrošināta valsts atbalsta mērķu - veicināt elektroenerģijas

ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, lai mazinātu Latvijas

atkarību no importētajiem fosilajiem energoresursiem un

palielinātu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas

galapatēriņā - sasniegšana. Saskaņā ar Eiropas Komisijas

2017. gada 24. aprīļa lēmumu valsts atbalsta lietā

Nr. SA.43140 (2015/NN) "Atbalsts atjaunojamo

energoresursu enerģijai un koģenerācijai" (turpmāk -

Komisijas lēmums) valsts atbalsts varot tikt piešķirts tikai līdz

stacijas pilnīgai amortizācijai un varot ietvert taisnīgu peļņu

no ieguldītā kapitāla. Elektroenerģijas gada pārskatam esot

būtiska nozīme šā nosacījuma ievērošanas uzraudzībā. Ja

komersants nav iesniedzis elektroenerģijas gada pārskatu,

uzraugošā iestāde nevarot pārliecināties par elektrostacijā

saražoto un patērēto elektroenerģijas apjomu, siltumenerģijas

lietderīgo izlietojumu, kā arī nevarot pārbaudīt elektrostacijas

atbilstību normatīvo aktu prasībām. Valsts atbalsta atcelšana

noteiktā pienākuma neizpildes dēļ nodrošinot taisnīgu un

vienlīdzīgu attieksmi pret tiem valsts atbalsta saņēmējiem, kas

elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņu ievēro, kā

arī pret tiem komersantiem, kas valsts atbalstu nesaņem.

Ministru kabinets piekrīt tam, ka apstrīdētās normas

komersantam ierobežo Satversmes 105. panta pirmajos trijos

teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu, taču šis ierobežojums

esot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu, tam

esot leģitīms mērķis un tas atbilstot samērīguma principam.

Apstrīdētās normas esot izdotas, pamatojoties uz Elektroenerģijas

tirgus likuma 31.2 panta trešajā daļā ietverto

likumdevēja pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt pārkāpumus,

par kuriem atceļamas piešķirtās tiesības uz valsts atbalstu, kā

arī kārtību, kādā tās atceļamas.

Apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmie mērķi esot sabiedrības labklājība un citu personu

tiesību aizsardzība. Apstrīdētās normas esot vērstas uz to, lai

padarītu valsts atbalsta saņemšanas sistēmu efektīvāku, novērstu

nepamatotu valsts atbalsta saņemšanu, tostarp gadījumā, kad nav

izpildītas prasības obligātā iepirkuma tiesību izmantošanai, un

lai sabiedrības interesēs nodrošinātu valsts atbalsta maksājumu

veikšanu tikai tādiem ražotājiem, kuri saražoto enerģiju izmanto

lietderīgi. Tādējādi tiekot samazinātas galapatērētāju izmaksas,

vienlaikus izskaužot nesaimniecisku un negodprātīgu rīcību nozarē

un stiprinot Latvijas tautsaimniecību.

Pamattiesību ierobežojums esot piemērots leģitīmo mērķu

sasniegšanai, jo tiekot novērsti konkurences kropļojumi un

neierobežots obligātā iepirkuma komponentes pieaugums. Pēc

Ministru kabineta ieskata, nepastāv mazāk ierobežojoši līdzekļi,

ar kuriem varētu ierobežojuma leģitīmos mērķus sasniegt tādā pašā

kvalitātē. Valsts baudot plašu rīcības brīvību, lemjot par to,

kādā veidā sasniedzami valsts atbalsta shēmas mērķi. Apstrīdētās

normas neparedzot komersantam jaunu pienākumu, jo

elektroenerģijas gada pārskata iesniegšana esot ikgadējs process

jau kopš tā laika, kad tika uzsākta elektroenerģijas ražošana

obligātā iepirkuma ietvaros. Tādēļ neesot nepieciešams par šo

pienākumu atgādināt. Tāpat esot jāņem vērā, ka elektroenerģijas

ražošana ir regulēta nozare, kas uzliek komersantam noteiktus

pienākumus, lai tas varētu saglabāt piešķirtās tiesības.

Sabiedrības ieguvums - elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem

energoresursiem un pārdošana par pamatotu cenu - esot lielāks

nekā komersantam nodarītais zaudējums, jo tas, ka tiesības pārdot

saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tiek

atceltas, nodrošinot to, ka valsts atbalsts netiek izmaksāts

nepamatoti.

Papildu paskaidrojumos Ministru kabinets norāda, ka šobrīd

spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz komersanta brīdināšanu

par elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņa

nokavējumu, jo ar Grozījumiem ieviests vienotā tehnoloģiskā cikla

princips, kas prasa, lai atsevišķi komersanti savstarpēji

apvienojas un no jauna izveido ziņojumu sagatavošanas sistēmu.

Brīdinājums ļaujot šiem komersantiem izveidot jaunu

elektroenerģijas gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas

sistēmu. Tāpat papildu paskaidrojumos norādīts, ka, pēc Ministru

kabineta ieskata, apstrīdētās normas atbilstot Eiropas Parlamenta

un Padomes direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem

energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu

(turpmāk - Atjaunojamo energoresursu direktīva) 6. pantam,

jo tās neparedzot jaunus pienākumus, bet gan sankciju par jau

spēkā esoša regulējuma neievērošanu. Tādējādi netiekot nedz

negatīvi ietekmētas komersanta tiesības pārdot elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros, nedz arī apdraudēta jau atbalstīto

projektu ekonomiskā dzīvotspēja.