3. punkts

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

3Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

4Valsts atbalsta maksājumi, kas ietekmē elektroenerģijas cenas

5veidošanos, esot piešķirami vien tiktāl, ciktāl ar tiem tiek

6nodrošināta valsts atbalsta mērķu - veicināt elektroenerģijas

7ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, lai mazinātu Latvijas

8atkarību no importētajiem fosilajiem energoresursiem un

9palielinātu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas

10galapatēriņā - sasniegšana. Saskaņā ar Eiropas Komisijas

112017. gada 24. aprīļa lēmumu valsts atbalsta lietā

12Nr. SA.43140 (2015/NN) "Atbalsts atjaunojamo

13energoresursu enerģijai un koģenerācijai" (turpmāk -

14Komisijas lēmums) valsts atbalsts varot tikt piešķirts tikai līdz

15stacijas pilnīgai amortizācijai un varot ietvert taisnīgu peļņu

16no ieguldītā kapitāla. Elektroenerģijas gada pārskatam esot

17būtiska nozīme šā nosacījuma ievērošanas uzraudzībā. Ja

18komersants nav iesniedzis elektroenerģijas gada pārskatu,

19uzraugošā iestāde nevarot pārliecināties par elektrostacijā

20saražoto un patērēto elektroenerģijas apjomu, siltumenerģijas

21lietderīgo izlietojumu, kā arī nevarot pārbaudīt elektrostacijas

22atbilstību normatīvo aktu prasībām. Valsts atbalsta atcelšana

23noteiktā pienākuma neizpildes dēļ nodrošinot taisnīgu un

24vienlīdzīgu attieksmi pret tiem valsts atbalsta saņēmējiem, kas

25elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņu ievēro, kā

26arī pret tiem komersantiem, kas valsts atbalstu nesaņem.

27Ministru kabinets piekrīt tam, ka apstrīdētās normas

28komersantam ierobežo Satversmes 105. panta pirmajos trijos

29teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu, taču šis ierobežojums

30esot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu, tam

31esot leģitīms mērķis un tas atbilstot samērīguma principam.

32Apstrīdētās normas esot izdotas, pamatojoties uz Elektroenerģijas

33tirgus likuma 31.2 panta trešajā daļā ietverto

34likumdevēja pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt pārkāpumus,

35par kuriem atceļamas piešķirtās tiesības uz valsts atbalstu, kā

36arī kārtību, kādā tās atceļamas.

37Apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma

38leģitīmie mērķi esot sabiedrības labklājība un citu personu

39tiesību aizsardzība. Apstrīdētās normas esot vērstas uz to, lai

40padarītu valsts atbalsta saņemšanas sistēmu efektīvāku, novērstu

41nepamatotu valsts atbalsta saņemšanu, tostarp gadījumā, kad nav

42izpildītas prasības obligātā iepirkuma tiesību izmantošanai, un

43lai sabiedrības interesēs nodrošinātu valsts atbalsta maksājumu

44veikšanu tikai tādiem ražotājiem, kuri saražoto enerģiju izmanto

45lietderīgi. Tādējādi tiekot samazinātas galapatērētāju izmaksas,

46vienlaikus izskaužot nesaimniecisku un negodprātīgu rīcību nozarē

47un stiprinot Latvijas tautsaimniecību.

48Pamattiesību ierobežojums esot piemērots leģitīmo mērķu

49sasniegšanai, jo tiekot novērsti konkurences kropļojumi un

50neierobežots obligātā iepirkuma komponentes pieaugums. Pēc

51Ministru kabineta ieskata, nepastāv mazāk ierobežojoši līdzekļi,

52ar kuriem varētu ierobežojuma leģitīmos mērķus sasniegt tādā pašā

53kvalitātē. Valsts baudot plašu rīcības brīvību, lemjot par to,

54kādā veidā sasniedzami valsts atbalsta shēmas mērķi. Apstrīdētās

55normas neparedzot komersantam jaunu pienākumu, jo

56elektroenerģijas gada pārskata iesniegšana esot ikgadējs process

57jau kopš tā laika, kad tika uzsākta elektroenerģijas ražošana

58obligātā iepirkuma ietvaros. Tādēļ neesot nepieciešams par šo

59pienākumu atgādināt. Tāpat esot jāņem vērā, ka elektroenerģijas

60ražošana ir regulēta nozare, kas uzliek komersantam noteiktus

61pienākumus, lai tas varētu saglabāt piešķirtās tiesības.

62Sabiedrības ieguvums - elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem

63energoresursiem un pārdošana par pamatotu cenu - esot lielāks

64nekā komersantam nodarītais zaudējums, jo tas, ka tiesības pārdot

65saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tiek

66atceltas, nodrošinot to, ka valsts atbalsts netiek izmaksāts

67nepamatoti.

68Papildu paskaidrojumos Ministru kabinets norāda, ka šobrīd

69spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz komersanta brīdināšanu

70par elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņa

71nokavējumu, jo ar Grozījumiem ieviests vienotā tehnoloģiskā cikla

72princips, kas prasa, lai atsevišķi komersanti savstarpēji

73apvienojas un no jauna izveido ziņojumu sagatavošanas sistēmu.

74Brīdinājums ļaujot šiem komersantiem izveidot jaunu

75elektroenerģijas gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas

76sistēmu. Tāpat papildu paskaidrojumos norādīts, ka, pēc Ministru

77kabineta ieskata, apstrīdētās normas atbilstot Eiropas Parlamenta

78un Padomes direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem

79energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu

80(turpmāk - Atjaunojamo energoresursu direktīva) 6. pantam,

81jo tās neparedzot jaunus pienākumus, bet gan sankciju par jau

82spēkā esoša regulējuma neievērošanu. Tādējādi netiekot nedz

83negatīvi ietekmētas komersanta tiesības pārdot elektroenerģiju

84obligātā iepirkuma ietvaros, nedz arī apdraudēta jau atbalstīto

85projektu ekonomiskā dzīvotspēja.