17. pants

Pieaicinātā persona - biedrība

"Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"

(turpmāk arī - Biedrība) - norāda, ka tiesiskais regulējums, kurā

paredzēti tirdzniecības nosacījumi, vienlīdz attiecas gan uz

tirgotājiem, kas veic komercdarbību lielajos tirdzniecības

centros, gan arī uz tiem tirgotājiem, kas veic komercdarbību

citās tirdzniecības vietās. Tādēļ vienādos un pēc noteiktiem

kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodoties lielo tirdzniecības

centru telpu iznomātāji un citu tirdzniecības centru telpu

iznomātāji. Vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

apstākļos atrodoties arī komersanti, uz kuriem attiecas

apstrīdētajā regulējumā noteiktie izņēmumi, un citi komersanti,

kas veic tāda paša veida komercdarbību ārpus lielajiem

tirdzniecības centriem.

Biedrība esot vairākkārt paudusi savu viedokli par konkrētiem

epidemioloģiskās drošības pasākumiem tirdzniecībā un vienmēr

iestājusies par tādu tiesisko regulējumu, kas ļautu strādāt pēc

iespējas lielākam komersantu skaitam, kā arī neierobežotu

konkrētu kategoriju veikalu darbību un nekaitētu konkurencei.

Biedrība esot vērsusi vairāku amatpersonu uzmanību uz to, ka

laikā, kad bija spēkā prasība nodrošināt vismaz 25 m2

lielu tirdzniecības platību uz vienu apmeklētāju, veidojās

pārmērīgas rindas ārpus mazajiem veikaliem, kuru platība ir līdz

1000 m2. Šie novērojumi liecinot, ka noteiktu

tirdzniecības vietu darbības ierobežojumi novirza pircējus uz

citām, atvērtām tirdzniecības vietām. Šis apsvērums attiecoties

arī uz apstrīdētajā regulējumā lielajiem tirdzniecības centriem

noteiktajiem ierobežojumiem, kuru dēļ pircēju plūsma

novirzījusies uz mazākām tirdzniecības vietām.

Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija

liecinot, ka apstrīdētā regulējuma ietekme uz tirdzniecības

nozari ir ilgstoša un turpinājusies arī pēc tam, kad apstrīdētais

regulējums zaudēja spēku. Apstrīdētais regulējums esot radījis

nevienlīdzīgus apstākļus tirgotāju starpā un būtiski ietekmējis

to komercdarbību atkarībā no tā, kur atrodas viņu tirdzniecības

vieta. Saskaņā ar Latvijas Bankas publicēto informāciju

tirdzniecības nozarē esot liels dīkstāves pabalstu un algu

subsīdiju saņēmēju skaits. Savukārt Biedrības biedre - biedrība

"Nekustamo īpašumu attīstītāju alianse" - norāda, ka

SARS‑CoV‑2 izplatības ierobežošanai noteiktie pasākumi radīja

būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz tirdzniecības centru telpu

nomniekiem, kuri nespēja norēķināties par telpu nomu un tādēļ

lūdza nomas maksas samazinājumu vai izbeidza savu saimniecisko

darbību. Tā rezultātā būtiskus zaudējumus cietuši arī lielo

tirdzniecības centru telpu iznomātāji. Savukārt valsts

nodrošinātie atbalsta pasākumi neesot bijuši efektīvi, jo

nodrošinājuši tikai daļēju zaudējumu kompensāciju.

Biedrība norāda, ka neatbalsta ierobežojumu noteikšanu

atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, jo šādi pasākumi ne tikai

neļautu būtiski ierobežot koronavīrusa SARS‑CoV‑2 izplatību, bet

arī radītu kaitējumu komersantiem. Epidemioloģiskās drošības

pasākumiem vajagot būt vērstiem uz epidemioloģiski drošas vides

radīšanu.

Secinājumu

daļa