16. pants

Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību zinātņu katedras

docente Dr. iur. Karina Palkova - uzskata, ka

apstrīdētais regulējums pēc savas būtības ir vērsts uz to, lai

tiktu izpildīts valsts pienākums aizsargāt sabiedrības veselību

un drošību.

Vēsturiski valstīm esot bijušas plašas pilnvaras noteikt

komercdarbības ierobežojumus, lai aizsargātu sabiedrības

veselību. Šādi ierobežojumi vienlaikus esot arī personas tiesību

uz īpašumu ierobežojumi un esot pieļaujami, ja tie ir pamatoti ar

sabiedrības interesēm un atbilst tiesiskās vienlīdzības

principam. Apstrīdētais regulējums esot vērsts uz komercdarbības

ierobežošanu noteiktās vietās - lielajos tirdzniecības centros -,

un tā mērķis neesot ierobežot tieši Pieteikumu iesniedzēju

komercdarbību. No Noteikumu Nr. 191 anotācijas izrietot, ka

apstrīdētā regulējuma mērķis ir aizsargāt sabiedrības veselību un

tā izstrādes procesā ir ņemta vērā informācija par SARS‑CoV‑2

izplatību un saslimstību ar Covid‑19, ir veikta risku analīze,

izdarītas prognozes, kā arī identificēta nepieciešamība mazināt

cilvēku pulcēšanos lielos darba kolektīvos, kas ir raksturīga

tieši lielajiem tirdzniecības centriem. Ministru kabineta

atbildes raksti un Ministru kabineta 2021. gada 26. marta sēdes

protokols Nr. 30 liecinot, ka Ministru kabinets, izstrādājot

apstrīdēto normu 1, ņēma vērā epidemioloģiskos datus par

inficēšanos ar SARS‑CoV‑2, ekspertu un zinātnieku atzinumus, kā

arī citu Slimību profilakses un kontroles centra sniegto

informāciju. Tomēr no Noteikumu Nr. 191 anotācijas neesot

iespējams gūt pārliecību par to, vai Ministru kabinets izvērtējis

iespēju sasniegt šo noteikumu mērķus bez tirdzniecības centru

darbības ierobežošanas un izvērtējis līdzsvaru starp tiesiskuma

principu un tiesiskās paļāvības principu.

Satversmes 111. pantā noteikts valsts pienākums aizsargāt

cilvēku veselību. Tādējādi sabiedrības veselība esot viena no tām

Satversmē ietvertajām konstitucionālajām vērtībām, kuru

aizsardzības labad valsts var ierobežot atsevišķu personu

pamattiesības, ievērojot samērīguma principu. Šādu ierobežojumu

pieļaujamība izrietot arī no Starptautiskajiem veselības

aizsardzības noteikumiem un Pasaules Veselības organizācijas

ieteikumiem, kas izdoti uz šo noteikumu pamata. Lai gan Pasaules

Veselības organizācijas ieteikumi nav minēti Noteikumu Nr. 191

anotācijā, no tajā norādītajiem apsvērumiem izrietot tas, ka šie

noteikumi pēc būtības atbilst Pasaules Veselības organizācijas

ieteikumiem sabiedrības veselības aizsardzības jomā. Ja

epidemioloģiskā situācija liecina par augstu vīrusa izplatīšanās

risku, šādi ierobežojumi esot atzīstami par attaisnojamiem.

Beļģijas Karalistes Valsts padome esot atzinusi dažādus

tirdzniecības ierobežojumus par tiesiskiem, ievērojot pieaugošos

saslimstības rādītājus un slimnīcu noslodzi. Arī apstrīdētajā

regulējumā noteikto ierobežojumu satversmība esot vērtējama

līdzīgi. No Beļģijas Karalistes Valsts padomes nolēmumiem

izrietot, ka personas tiesības uz veselību un dzīvību ir aktīvi

aizsargājamas un valstij ir jāizvairās no veselības aprūpes

sistēmas krīzes. Šādi valsts pienākumi esot ietverti arī

Satversmes 111. un 116. pantā. No starptautisko veselības tiesību

viedokļa, lemjot par to, cik būtiski personu tiesību ierobežojumi

nosakāmi sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā, prioritāte

esot piešķirama nepieciešamībai nodrošināt šo aizsardzību pēc

iespējas ātrāk. Horvātijas Konstitucionālā tiesa esot atzinusi

Horvātijas Civilās aizsardzības dienesta noteiktos komercdarbības

ierobežojumus par neatbilstošiem konstitūcijai tādēļ, ka dienests

nebija pienācīgi izvērtējis iespēju izmantot personas tiesības

mazāk ierobežojošus līdzekļus. Šos apsvērumus nevarot attiecināt

uz izskatāmo lietu, jo Ministru kabinets esot izvērtējis

apstrīdētajā regulējumā paredzēto ierobežojumu

nepieciešamību.