16. punkts

1Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

2universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību zinātņu katedras

3docente Dr. iur. Karina Palkova - uzskata, ka

4apstrīdētais regulējums pēc savas būtības ir vērsts uz to, lai

5tiktu izpildīts valsts pienākums aizsargāt sabiedrības veselību

6un drošību.

7Vēsturiski valstīm esot bijušas plašas pilnvaras noteikt

8komercdarbības ierobežojumus, lai aizsargātu sabiedrības

9veselību. Šādi ierobežojumi vienlaikus esot arī personas tiesību

10uz īpašumu ierobežojumi un esot pieļaujami, ja tie ir pamatoti ar

11sabiedrības interesēm un atbilst tiesiskās vienlīdzības

12principam. Apstrīdētais regulējums esot vērsts uz komercdarbības

13ierobežošanu noteiktās vietās - lielajos tirdzniecības centros -,

14un tā mērķis neesot ierobežot tieši Pieteikumu iesniedzēju

15komercdarbību. No Noteikumu Nr. 191 anotācijas izrietot, ka

16apstrīdētā regulējuma mērķis ir aizsargāt sabiedrības veselību un

17tā izstrādes procesā ir ņemta vērā informācija par SARS‑CoV‑2

18izplatību un saslimstību ar Covid‑19, ir veikta risku analīze,

19izdarītas prognozes, kā arī identificēta nepieciešamība mazināt

20cilvēku pulcēšanos lielos darba kolektīvos, kas ir raksturīga

21tieši lielajiem tirdzniecības centriem. Ministru kabineta

22atbildes raksti un Ministru kabineta 2021. gada 26. marta sēdes

23protokols Nr. 30 liecinot, ka Ministru kabinets, izstrādājot

24apstrīdēto normu 1, ņēma vērā epidemioloģiskos datus par

25inficēšanos ar SARS‑CoV‑2, ekspertu un zinātnieku atzinumus, kā

26arī citu Slimību profilakses un kontroles centra sniegto

27informāciju. Tomēr no Noteikumu Nr. 191 anotācijas neesot

28iespējams gūt pārliecību par to, vai Ministru kabinets izvērtējis

29iespēju sasniegt šo noteikumu mērķus bez tirdzniecības centru

30darbības ierobežošanas un izvērtējis līdzsvaru starp tiesiskuma

31principu un tiesiskās paļāvības principu.

32Satversmes 111. pantā noteikts valsts pienākums aizsargāt

33cilvēku veselību. Tādējādi sabiedrības veselība esot viena no tām

34Satversmē ietvertajām konstitucionālajām vērtībām, kuru

35aizsardzības labad valsts var ierobežot atsevišķu personu

36pamattiesības, ievērojot samērīguma principu. Šādu ierobežojumu

37pieļaujamība izrietot arī no Starptautiskajiem veselības

38aizsardzības noteikumiem un Pasaules Veselības organizācijas

39ieteikumiem, kas izdoti uz šo noteikumu pamata. Lai gan Pasaules

40Veselības organizācijas ieteikumi nav minēti Noteikumu Nr. 191

41anotācijā, no tajā norādītajiem apsvērumiem izrietot tas, ka šie

42noteikumi pēc būtības atbilst Pasaules Veselības organizācijas

43ieteikumiem sabiedrības veselības aizsardzības jomā. Ja

44epidemioloģiskā situācija liecina par augstu vīrusa izplatīšanās

45risku, šādi ierobežojumi esot atzīstami par attaisnojamiem.

46Beļģijas Karalistes Valsts padome esot atzinusi dažādus

47tirdzniecības ierobežojumus par tiesiskiem, ievērojot pieaugošos

48saslimstības rādītājus un slimnīcu noslodzi. Arī apstrīdētajā

49regulējumā noteikto ierobežojumu satversmība esot vērtējama

50līdzīgi. No Beļģijas Karalistes Valsts padomes nolēmumiem

51izrietot, ka personas tiesības uz veselību un dzīvību ir aktīvi

52aizsargājamas un valstij ir jāizvairās no veselības aprūpes

53sistēmas krīzes. Šādi valsts pienākumi esot ietverti arī

54Satversmes 111. un 116. pantā. No starptautisko veselības tiesību

55viedokļa, lemjot par to, cik būtiski personu tiesību ierobežojumi

56nosakāmi sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā, prioritāte

57esot piešķirama nepieciešamībai nodrošināt šo aizsardzību pēc

58iespējas ātrāk. Horvātijas Konstitucionālā tiesa esot atzinusi

59Horvātijas Civilās aizsardzības dienesta noteiktos komercdarbības

60ierobežojumus par neatbilstošiem konstitūcijai tādēļ, ka dienests

61nebija pienācīgi izvērtējis iespēju izmantot personas tiesības

62mazāk ierobežojošus līdzekļus. Šos apsvērumus nevarot attiecināt

63uz izskatāmo lietu, jo Ministru kabinets esot izvērtējis

64apstrīdētajā regulējumā paredzēto ierobežojumu

65nepieciešamību.