19. punkts

1Apstrīdētais regulējums zaudēja spēku 2021. gada 2.

2jūnijā. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

3daļas 2. punktu līdz sprieduma pasludināšanai tiesvedību lietā

4var izbeigt ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību

5norma vai akts ir zaudējis spēku. Tomēr likums paredz Satversmes

6tiesai iespēju izbeigt tiesvedību, bet ne pienākumu to darīt.

7Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai nepastāv tādi apstākļi, kas

8tomēr prasa tiesvedību turpināt (sk. Satversmes tiesas 2020.

9gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020‑26‑0106 8.

10punktu).

11Izskatāmajā lietā apvienotas vairākas pēc konstitucionālajām

12sūdzībām ierosinātas lietas. Konstitucionālo sūdzību persona

13iesniedz, lai aizstāvētu tai Satversmē ietvertās pamattiesības.

14Tādēļ, apsverot jautājumu par tiesvedības izbeigšanu lietā, kas

15ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības, Satversmes tiesai

16citstarp jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt personai Satversmē

17noteiktās pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 12.

18februāra sprieduma lietā Nr. 2007‑15‑01 4. punktu). Par

19nepieciešamību turpināt tiesvedību lietā var liecināt tas, ka

20konstitucionālās sūdzības iesniedzējs ir lūdzis atzīt apstrīdēto

21normu par spēkā neesošu no kāda brīža pagātnē. Satversmes tiesas

22spriedums var būt vienīgais tiesiskais ceļš, kādā

23konstitucionālās sūdzības iesniedzējs var turpināt savu aizskarto

24tiesību aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 18.

25aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015‑15‑01 7.

26punktu).

27Pieteikumu iesniedzējas lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto

28regulējumu par spēkā neesošu no to pamattiesību aizskāruma

29rašanās brīža, proti, 2021. gada 7. aprīļa, kad stājās spēkā

30apstrīdētā norma 1. Tādējādi tiesvedības turpināšana lietā ir

31nepieciešama, lai nodrošinātu Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību

32aizsardzību, izskatot lietu pēc būtības.

33Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka tās nolēmumiem

34ir būtiska nozīme tiesiskuma principa nodrošināšanā un tādēļ tās

35pienākums ir sniegt savu vērtējumu konstitucionāli nozīmīgā

36jautājumā arī tad, ja apstrīdētā norma zaudējusi spēku (sk.,

37piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 3. aprīļa lēmuma par

38tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2013‑11‑01 10.2. punktu).

39Tādējādi par nepieciešamību turpināt tiesvedību lietā var

40liecināt arī lietas pamatā esošā jautājuma nozīmīgums

41sabiedrībai.

42Izskatāmajā lietā ir apstrīdēts tiesiskais regulējums, kas

43tika izdots Covid‑19 pandēmijas apstākļos, lai ierobežotu

44Covid‑19 infekcijas izplatību. Valsts noteiktajiem Covid‑19

45infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem ir raksturīga

46būtiska ietekme uz plašu personu loku. Ievērojot to, ka šīs

47lietas izskatīšanas laikā Covid‑19 pandēmija vēl turpinās,

48Satversmes tiesa atzīst, ka jautājums par Covid‑19 infekcijas

49izplatības ierobežošanai paredzēta tiesiskā regulējuma

50satversmību ir sabiedrībai nozīmīgs jautājums, par kuru

51Satversmes tiesai nepieciešams sniegt savu vērtējumu.

52Līdz ar to tiesvedība izskatāmajā

53lietā ir turpināma.