Par Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam

20. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izskatāmajā lietā apstrīdēta vairāku Noteikumu Nr.

360 24.18 punkta redakciju - apstrīdētā regulējuma -

atbilstība vairākām Satversmes normām. Tādēļ Satversmes tiesai

visupirms ir nepieciešams noteikt efektīvāko pieeju apstrīdētā

regulējuma satversmības izvērtēšanai.

20.1. Apstrīdētais regulējums noteica lielā

tirdzniecības centra veikalu darbības ierobežojumus. Atšķirīgos

laika posmos bija spēkā trīs atšķirīgas apstrīdētā regulējuma

redakcijas - apstrīdētā norma 1, apstrīdētā norma 2 un apstrīdētā

norma 3. Visās šajās redakcijās apstrīdētais regulējums noteica

aizliegumu darboties visiem lielā tirdzniecības centra veikaliem,

izņemot tos veikalus, uz kuriem attiecās apstrīdētajā regulējumā

noteiktie izņēmumi.

SIA "Jysk" ir komercsabiedrība, kas nodarbojas ar

mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu

mazumtirdzniecību specializētajos veikalos. No tās pieteikuma un

tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka vairums šīs

komercsabiedrības veikalu atrodas lielo tirdzniecības centru

telpās un šiem veikaliem ir iespējams nodrošināt atsevišķu ārējo

piekļuvi. SIA "Jysk" pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar

apstrīdēto normu 1 un apstrīdēto normu 2 darboties nebija tiesīgi

citstarp arī tādi lielo tirdzniecības centru veikali, kurus var

norobežot no pārējām tirdzniecības centra telpām un kuriem var

nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi. Šāds regulējums, pēc SIA

"Jysk" ieskata, nepamatoti ierobežo tirgotājam, kura

veikals iekārtots lielā tirdzniecības centra telpās, kurām var

nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi, un uz kura veikalu

neattiecas apstrīdētajā normā 1 un apstrīdētajā normā 2 noteiktie

izņēmumi, (turpmāk - aizskartais tirgotājs) Satversmes 105. panta

pirmajā un trešajā teikumā ietvertās tiesības uz īpašumu, kā arī

pārkāpj Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās

vienlīdzības principu.

Savukārt SIA "VRPB" un SIA "Domina" ir

lielo tirdzniecības centru īpašnieces, kas savas komercdarbības

ietvaros iznomā savu lielo tirdzniecības centru telpas

tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Šīs komercsabiedrības

iebilst pret to, ka saskaņā ar apstrīdēto regulējumu lielajā

tirdzniecības centrā varēja darboties vien atsevišķi veikali. Šo

komercsabiedrību pieteikumos norādīts, ka apstrīdētā regulējuma

dēļ tirgotājiem, ar kuriem jau bija noslēgts līgums par lielā

tirdzniecības centra telpu nomu, radās grūtības samaksāt nomas

maksu, savukārt citiem tirgotājiem zuda interese nomāt brīvās

lielā tirdzniecības centra telpas. Pēc SIA "VRPB" un

SIA "Domina" ieskata, ar apstrīdēto regulējumu lielā

tirdzniecības centra īpašniekam ir nepamatoti ierobežotas

Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietvertās

tiesības uz īpašumu, kā arī pārkāpts Satversmes 91. panta pirmajā

teikumā ietvertais tiesiskās vienlīdzības princips.

Tādējādi SIA "Jysk" pieteikumā sniegti argumenti par

aizskartā tirgotāja pamattiesību ierobežojumu, kas izrietēja no

apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2. Savukārt SIA

"VRPB" un SIA "Domina" pieteikumos sniegti

argumenti par lielā tirdzniecības centra īpašnieka pamattiesību

ierobežojumu, kas izrietēja no apstrīdētā regulējuma kopumā.

Pieteikumu iesniedzēju pieteikumos norādītie apsvērumi par to,

vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar normatīvajos aktos

paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu, attiecas tieši uz

Noteikumiem Nr. 191, ar kuriem pieņemta apstrīdētā norma 1. Arī

citi Pieteikumu iesniedzēju argumenti par apstrīdētā regulējuma

neatbilstību Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam,

kā arī Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās

vienlīdzības principam ir līdzīgi. Turklāt SIA "VRPB"

un SIA "Domina" norāda uz ciešo saikni, kas pastāv

starp apstrīdētā regulējuma ietekmi uz tirgotājiem, kuru veikali

atrodas lielā tirdzniecības centra telpās, un lielo tirdzniecības

centru īpašniekiem.

Ievērojot lietas faktiskos apstākļus, Pieteikumu iesniedzēju

sniegtos argumentus un nepieciešamību nodrošināt efektīvu,

vispusīgu un objektīvu apstrīdētā regulējuma satversmības

izvērtējumu, izskatāmajā lietā Satversmes tiesa vienlaikus

izvērtēs visa apstrīdētā regulējuma satversmību, pārbaudot tā

atbilstību Satversmei gan attiecībā uz aizskarto tirgotāju, gan

attiecībā uz lielā tirdzniecības centra īpašnieku, atsevišķi

norādot tos vērtējuma aspektus, kas attiecas vienīgi uz konkrētu

apstrīdētā regulējuma redakciju vai subjektu.

20.2. Pieteikumu iesniedzējas lūdz Satversmes tiesu

atzīt apstrīdēto regulējumu par neatbilstošu Satversmes 91. panta

pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Ja

ir apstrīdēta tiesību normu atbilstība vairākām Satversmes

normām, tad Satversmes tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas

būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs atbilstības

izvērtēšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 26.

aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017‑18‑01 23. punktu).

No lietas materiāliem izriet, ka lietas pamatjautājums ir par

aizskartajam tirgotājam un lielā tirdzniecības centra īpašniekam

noteiktā Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā

ietverto pamattiesību ierobežojuma satversmību. Savukārt pēc tam,

kad pārbaudīta apstrīdētā regulējuma atbilstība Satversmes 105.

panta pirmajam un trešajam teikumam, Satversmes tiesa izvērtēs šā

regulējuma atbilstību Satversmes 91. panta pirmajā teikumā

ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam.

Līdz ar to Satversmes tiesa

visupirms izvērtēs apstrīdētā regulējuma atbilstību Satversmes

105. panta pirmajam un trešajam teikumam, bet pēc tam -

atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.