22. pants

Noskaidrojot, vai personas tiesību uz īpašumu

ierobežojums ir attaisnojams, Satversmes tiesai jāvērtē, vai:

1) pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar normatīvajos aktos

paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu;

2) pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis;

3) pamattiesību ierobežojums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi

(sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma

lietā Nr. 2020‑26‑0106 12. punktu).

No apstrīdētā regulējuma izriet divu atšķirīgu subjektu

pamattiesību ierobežojumi. Pirmkārt, no apstrīdētā regulējuma

izriet aizskartā tirgotāja tiesību uz īpašumu ierobežojums. Šā

subjekta pamattiesību ierobežojums izpaužas kā tā komercdarbības

traucējums, kas izriet no apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās

normas 2, ciktāl šīs normas aizliedz veikt tirdzniecību tādā

lielā tirdzniecības centra telpās iekārtotā veikalā, uz kuru

neattiecas šajās normās noteiktie izņēmumi, bet kuram var

nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi. Otrkārt, no apstrīdētā

regulējuma izriet lielā tirdzniecības centra īpašnieka tiesību uz

īpašumu ierobežojums. Šā subjekta pamattiesību ierobežojums

izpaužas kā traucējums izmantot savas tiesības iznomāt lielā

tirdzniecības centra telpas un gūt no tā labumu. Šis pamattiesību

ierobežojums izriet no apstrīdētajā regulējumā paredzētā

vispārējā lielajos tirdzniecības centros esošo veikalu darbības

aizlieguma, kam ir tikai daži izņēmumi.

Ievērojot minēto subjektu pamattiesību ierobežojumu atšķirīgo

izpausmi, Satversmes tiesa atsevišķi izvērtēs, vai Satversmes

105. panta pirmajam un trešajam teikumam atbilst, pirmkārt, no

apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2 izrietošais

aizskartā tirgotāja pamattiesību ierobežojums un, otrkārt, no

visa apstrīdētā regulējuma izrietošais lielā tirdzniecības centra

īpašnieka pamattiesību ierobežojums.

Līdz ar to Satversmes tiesa

visupirms izvērtēs no apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas

2 izrietošā aizskartā tirgotāja tiesību uz īpašumu ierobežojuma

satversmību.