21. punkts

1Satversmes 105. pants paredz visaptverošu mantiska

2rakstura tiesību garantiju. Satversmes 105. panta pirmie trīs

3teikumi aptver personas īpašuma tiesības kā visas mantiska

4rakstura tiesības, kuras persona var netraucēti izlietot par labu

5sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas, kā arī nosaka

6īpašnieka sociālo pienākumu pret sabiedrību - neizmantot īpašumu

7pretēji sabiedrības interesēm - un paredz, ka īpašuma tiesības

8var tikt ierobežotas (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 7.

9oktobra sprieduma lietā Nr. 2020‑59‑01 16. punktu).

10Satversmes 105. panta pirmais teikums aizsargā personas likumīgi

11iegūto īpašumu, tomēr otrais un trešais teikums atļauj valstij ar

12likumu ierobežot īpašuma tiesības sabiedrības interesēs (sk.,

13piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā

14Nr. 2014‑34‑01 12.3. punktu).

15Satversmes tiesa ir atzinusi, ka par tiesību uz īpašumu

16ierobežojumu ir uzskatāma arī valsts iejaukšanās komercdarbības

17veikšanā (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 12. decembra

18sprieduma lietā Nr. 2013‑21‑03 10.2. punktu). Lai

19noskaidrotu, vai apstrīdētais tiesiskais regulējums iejaucas

20komercdarbības veikšanā un tādējādi ierobežo personu tiesības uz

21īpašumu, ir jānoskaidro, vai tas ietekmē attiecīgo personu

22komercdarbību (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 12.

23februāra sprieduma lietā Nr. 2019‑05‑01 17.2. punktu).

24Apstrīdētais regulējums aizliedza darboties visiem lielā

25tirdzniecības centra veikaliem, uz kuriem nebija attiecināmi tajā

26noteiktie izņēmumi. Šāds aizliegums traucēja attiecīgajiem

27tirgotājiem gūt ienākumus, atstājot tos bez ienākumiem pavisam

28(gadījumā, ja tirgotājs darbojas vienīgi lielo tirdzniecības

29centru telpās iekārtotos veikalos) vai noteiktā daļā (gadījumā,

30ja tirgotājam ir veikali arī citās tirdzniecības vietās vai

31tirgotājs var veikt tirdzniecību ar distances saziņas līdzekļu

32palīdzību). Saskaņā ar apstrīdēto normu 1 un apstrīdēto normu 2

33aizskartais tirgotājs nevarēja nodarboties ar tirdzniecību savā

34veikalā, kas ierīkots lielā tirdzniecības centra telpās. Tādējādi

35apstrīdētā norma 1 un apstrīdētā norma 2 ietekmēja aizskartā

36tirgotāja komercdarbību un ierobežoja tā tiesības uz īpašumu.

37Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 105. panta pirmajā

38teikumā noteiktās tiesības uz īpašumu sevī ietver īpašnieka

39tiesības izmantot viņam piederošo īpašumu tā, lai gūtu pēc

40iespējas lielāku ekonomisko labumu (sk., piemēram, Satversmes

41tiesas 2015. gada 8. decembra sprieduma lietā Nr. 2015‑07‑03

4212.2. punktu). Tiesības uz īpašumu citstarp ietver tiesības

43iznomāt sev piederošu lietu un tādējādi gūt labumu. Ja īpašnieks

44nevar savu lietu brīvi lietot, tostarp iznomāt, gūstot no tās

45iespējamos labumus, viņa tiesības uz īpašumu ir ierobežotas

46(sal. sk. Satversmes tiesas 2006. gada 8. marta sprieduma

47lietā Nr. 2005‑16‑01 10. punktu un 2018. gada 12. aprīļa

48sprieduma lietā Nr. 2017‑17‑01 18.2. punktu).

49Apstrīdētajā regulējumā nav noteikts tiešs aizliegums lielā

50tirdzniecības centra īpašniekam iznomāt tirdzniecības centra

51telpas un gūt no tā labumu. Tajā noteiktais veikalu darbības

52aizliegums bija vērsts pret konkrētām tirdzniecības vietām -

53lielajiem tirdzniecības centriem. Tomēr lielā tirdzniecības

54centra īpašnieka iespēja gūt labumu no lielā tirdzniecības centra

55telpu iznomāšanas ir cieši saistīta ar telpu nomnieku tiesībām

56izmantot šīs telpas tirdzniecībai. Saskaņā ar apstrīdēto

57regulējumu lielajā tirdzniecības centrā varēja darboties vien

58atsevišķi veikali, uz kuriem attiecās apstrīdētajā regulējumā

59noteiktie izņēmumi. Ir pamatoti uzskatīt, ka apstrīdētā

60regulējuma dēļ tirgotāji nebija ieinteresēti nomāt lielā

61tirdzniecības centra telpas, ja apstrīdētais regulējums pēc tam

62liegtu šajās telpās veikt tirdzniecību. Tātad apstrīdētais

63regulējums pēc būtības traucēja lielā tirdzniecības centra

64īpašniekam izmantot savas tiesības iznomāt lielā tirdzniecības

65centra telpas un gūt no tā labumu. Tādējādi no apstrīdētā

66regulējuma izriet arī lielā tirdzniecības centra īpašnieka

67tiesību uz īpašumu ierobežojums.

68Līdz ar to apstrīdētais regulējums

69ierobežoja gan aizskartā tirgotāja, gan lielā tirdzniecības

70centra īpašnieka pamattiesības, kas ietvertas Satversmes 105.

71panta pirmajā un trešajā teikumā.