24. punkts

1Apstrīdētā norma 1 tika pieņemta ar Noteikumiem Nr.

2191, kuru projekts TA‑790 tika apstiprināts Ministru kabineta

32021. gada 1. aprīļa sēdē. Noteikumi Nr. 191 publicēti oficiālajā

4izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2021. gada 1. aprīlī

5(oficiālā publikācija Nr. 2021/64B.1). Savukārt apstrīdētā norma

62 tika pieņemta ar Noteikumiem Nr. 208, kuros ietvertas normas no

7Ministru kabineta noteikumu projektiem TA‑813, TA‑819 un TA‑828,

8kas tika apstiprināti Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa

9sēdē. Noteikumi Nr. 208 publicēti oficiālajā izdevumā

10"Latvijas Vēstnesis" 2021. gada 9. aprīlī (oficiālā

11publikācija Nr. 2021/68B.1).

12Noteikumos Nr. 191 un Noteikumos Nr. 208 norādīts, ka tie

13izdoti, pamatojoties uz vairākām Epidemioloģiskās drošības likuma

14un Covid‑19 pārvaldības likuma normām. Attiecīgajās

15Epidemioloģiskās drošības likuma normās citstarp paredzētas

16Ministru kabineta tiesības noteikt epidemioloģiskās drošības

17pasākumus atsevišķu infekcijas slimību izplatības ierobežošanai.

18Savukārt attiecīgajās Covid‑19 pārvaldības likuma normās

19noteiktas Ministru kabineta tiesības paredzēt nosacījumus un

20ierobežojumus konkrētās jomās, lai ierobežotu tieši Covid‑19

21infekcijas izplatību.

22Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus saistībā ar to, ka

23Ministru kabinets, izdodot apstrīdēto normu 1 vai apstrīdēto

24normu 2, būtu pārkāpis tam likumā noteiktā pilnvarojuma robežas,

25kā arī to, ka šīs normas nebūtu pieejamas vai pietiekami skaidras

26un paredzamas. Arī Satversmes tiesai nerodas šaubas, ka

27apstrīdētā norma 1 un apstrīdētā norma 2 ir izdotas Ministru

28kabinetam likumā noteiktā pilnvarojuma ietvaros, ir pieejamas

29atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī ir pietiekami skaidri

30formulētas, lai persona varētu izprast no tām izrietošo tiesību

31un pienākumu saturu un to piemērošanas sekas.

3224.1. SIA "Jysk" uzskata, ka apstrīdētajā

33normā 1 un apstrīdētajā normā 2 ietvertais pamattiesību

34ierobežojums nav noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā

35pieņemtu tiesību normu, jo Ministru kabinets apstrīdētās normas 1

36izstrādes procesā neesot ievērojis labas likumdošanas principu.

37Pēc SIA "Jysk" ieskata, Ministru kabinetam bija

38pienākums padziļināti izpētīt apstrīdētajā regulējumā ietverto

39lielā tirdzniecības centra veikalu darbības ierobežojumu ietekmi,

40citstarp konsultējoties ar ieinteresētajām personām, jo šis

41regulējums tika izstrādāts, lai regulētu tirdzniecību pēc

42ārkārtējās situācijas beigām. Ministru kabinets neesot pienācīgi

43izvērtējis lielā tirdzniecības centra darbības ierobežojumu

44nepieciešamību un šo ierobežojumu ietekmi uz komersantiem, kā arī

45neesot izvērtējis iespēju noteikt atšķirīgu, mazāk ierobežojošu

46regulējumu. Turpretim Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētā

47regulējuma izstrādes procesā ir pienācīgi samērotas komersantu un

48sabiedrības intereses, ievērojot informāciju par epidemioloģisko

49situāciju valstī un par Covid‑19 izplatības risku lielā

50tirdzniecības centra darbinieku vidū.

51Labas likumdošanas princips attiecināms uz ikviena normatīvā

52akta sagatavošanas un pieņemšanas procesu, tostarp arī uz

53Ministru kabineta normatīvo aktu pieņemšanas procesu (sk.

54Satversmes tiesas 2020. gada 19. jūnija sprieduma lietā Nr.

552019‑20‑03 24. punktu). Saskaņā ar labas likumdošanas

56principu Ministru kabinetam citstarp jāizvērtē likumprojektā

57paredzēto tiesību normu atbilstība augstāka juridiska spēka

58tiesību normām, tostarp Satversmei, starptautiskajām un Eiropas

59Savienības tiesību normām, un jāsaskaņo likumprojektā ietvertās

60un tiesību sistēmā jau pastāvošās tiesību normas atbilstoši

61racionāla likumdevēja principam. Tāpat paredzētais tiesiskais

62regulējums, ja tas nepieciešams, ir pienācīgi jāpamato ar

63izskaidrojošiem pētījumiem (sal. sk. Satversmes tiesas 2022.

64gada 7. janvāra sprieduma lietā Nr. 2021‑06‑01 16. punktu).

65Ministru kabinetam ir jānodrošina, ka tiesiskā regulējuma

66izstrādes procesā tiek pēc iespējas apzināti visu ieinteresēto

67personu viedokļi un tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi

68pret izstrādājamo tiesisko regulējumu. Ieinteresēto personu

69uzklausīšanu var nodrošināt, arī uzklausot attiecīgo personu

70grupu pārstāvjus (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13.

71novembra sprieduma lietā Nr. 2018‑22‑01 17. punktu).

72Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tikai būtiski

73procedūras pārkāpumi ir pamats tam, lai atzītu, ka pieņemtajam

74aktam nav juridiska spēka (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 7.

75janvāra sprieduma lietā Nr. 2021‑06‑01 16. punktu).

76Vienlaikus labas likumdošanas princips negarantē konkrētu vienai

77personai vai personu grupai vēlamu rezultātu, tomēr tā ievērošana

78ikvienam dod pārliecību par to, ka attiecīgais jautājums ir

79demokrātiski apspriests, proti, dažādi viedokļi ir pausti un

80analizēti, un labākais iespējamais līdzsvars starp dažādām

81konfliktējošām tiesībām un interesēm ir ticis meklēts, ievērojot

82Satversmē ietvertās vērtības un vispārējos tiesību principus

83(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

84Nr. 2018‑12‑01 24.1. punktu).

85Laba likumdošana nozīmē arī to, ka Ministru kabinets savas

86kompetences ietvaros var efektīvi lemt par valstij nozīmīgiem

87jautājumiem, par attiecībām, kas izveidojušās, un par to

88noregulējumu. Pretējā gadījumā tiesiskā regulējuma izstrādes

89process nevis veicinātu, bet gan mazinātu personu uzticēšanos

90valstij un tiesībām. Būtiski ir tas, vai tiesiskā regulējuma

91izstrādes process kopumā dod iespēju saprast, kāpēc Ministru

92kabinets noteicis konkrētu pamattiesību ierobežojumu un kādu

93apsvērumu dēļ šāds ierobežojums demokrātiskā tiesiskā valstī ir

94nepieciešams (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada 27. maija

95sprieduma lietā Nr. 2020‑49‑01 24.2. punktu). Satversmes

96tiesa ir atzinusi, ka parastā situācijā tiesiskais regulējums, ja

97tas nepieciešams, ir pienācīgi jāpamato ar izskaidrojošiem

98pētījumiem. Likumdevējam arī jāapsver nozaru speciālistu

99izteiktās riska prognozes un jāveic savlaicīgi riska novērtēšanas

100pasākumi (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra

101sprieduma lietā Nr. 2020‑26‑0106 16.1. punktu). Tomēr, ņemot

102vērā konkrētos faktiskos un tiesiskos apstākļus, no minētajiem

103informēšanas un pamatošanas pienākumiem ir pieļaujami izņēmumi,

104sverot un līdzsvarojot labas likumdošanas principu ar citiem

105vispārējiem tiesību principiem, tostarp piesardzības

106principu.

107Piesardzības principa tvērums dažādās nozarēs var būt

108atšķirīgs. Konkretizējot piesardzības principa saturu attiecībā

109uz tiesiskā regulējuma izstrādi Covid‑19 pandēmijas apstākļos,

110Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valstij atbilstoši piesardzības

111principam nav jāgaida līdz brīdim, kad reāls kaitējums jau ir

112faktiski nodarīts. Pietiek ar pamatotām aizdomām par šāda

113kaitējuma iespējamību, lai valsts jau laikus veiktu efektīvus un

114samērīgus pasākumus nolūkā nepieļaut kaitējuma iestāšanos. Ja

115pastāv būtisks un nopietns risks, kuram pakļauta personu veselība

116un labklājība, tad valstij ir pienākums veikt saprātīgus un

117piemērotus pasākumus, lai aizsargātu personu pamattiesības jau

118tad, kad negatīvās sekas vēl nav radušās. Proti, unikālā un

119neskaidrā situācijā valstij ir tiesības pieņemt lēmumus, kas ir,

120pirmkārt, balstīti uz saprātīgu pieņēmumu un, otrkārt, vērsti uz

121pamattiesību aizsardzību (sal. sk. Satversmes tiesas 2020.

122gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020‑26‑0106. 16.1.

123punktu).

12424.2. Apstrīdētā norma 1 tika izstrādāta ārkārtējās

125situācijas laikā. Ārkārtējā situācija ar Ministru kabineta 2020.

126gada 6. novembra rīkojuma Nr. 655 "Par ārkārtējas situācijas

127izsludināšanu" (turpmāk - Rīkojums Nr. 655) 1. punktu tika

128izsludināta valstī no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 6.

129aprīlim. Ārkārtējās situācijas laikā bija spēkā Rīkojumā Nr. 655

130noteiktie ierobežojumi, kas attiecās citstarp uz

131mazumtirdzniecības jomu. Atbilstoši Rīkojuma Nr. 655 5.7.

132apakšpunktam mazumtirdzniecības pakalpojumus klātienē varēja

133sniegt vien tādi veikali, kuros tirgo pirmās nepieciešamības

134preces, savukārt saskaņā ar 5.8. apakšpunktu tirdzniecības vietās

135varēja arī izsniegt citas preces, ja tās iegādātas ar distances

136saziņas līdzekļu palīdzību.

137Apstrīdētā norma 1 stājās spēkā 2021. gada 7. aprīlī, proti,

138uzreiz pēc ārkārtējās situācijas beigām. No Noteikumu Nr. 191

139anotācijas, kā arī apstrīdētās normas 1 izstrādes materiāliem

140izriet, ka tā tika izstrādāta kā daļa no tiesiskā regulējuma,

141kura mērķis bija pakāpeniski, vairāku secīgu soļu ietvaros

142mīkstināt ar Covid‑19 infekcijas izplatību saistītos

143ierobežojumus pēc ārkārtējās situācijas beigām un nodrošināt

144tirdzniecību epidemioloģiski drošā vidē (sk. Ministru kabineta

145noteikumu projekta TA‑790 "Grozījumi Ministru kabineta 2020.

146gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības

147pasākumi Covid‑19 infekcijas izplatības ierobežošanai""

148anotāciju un Ministru kabineta 2021. gada 26. marta

149ārkārtas sēdes videoierakstu, pieejami: www.mk.gov.lv).

150No Noteikumu Nr. 191 projekta TA‑790 anotācijas izriet, ka šis

151noteikumu projekts tika izstrādāts, pamatojoties uz

152Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas (turpmāk -

153Koordinācijas grupa) priekšlikumiem par pakāpenisku ar Covid‑19

154infekcijas izplatību saistīto ierobežojumu mīkstināšanu pēc

155valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām (sk. Valsts

156kancelejas ziņojuma TA-714 materiālus, pieejami:

157www.mk.gov.lv). Koordinācijas grupa izstrādāja šos

158priekšlikumus, citstarp konsultējoties ar vairākas nozares

159pārstāvošu analītisko ekspertu grupu, kas vērtēja Koordinācijas

160grupas piedāvātos ierobežojumus no četriem dažādiem skatpunktiem:

1611) ietekme uz Covid‑19 izplatību; 2) sabiedrības attieksme; 3)

162sociālās sekas un ietekme uz sabiedrību; 4) ietekme uz ekonomisko

163aktivitāti. Koordinācijas grupa ieteica Ministru kabinetam veikt

164pāreju uz mazāk stingrām epidemioloģiskās drošības prasībām četru

165secīgu soļu ietvaros, pirmajā solī lielākoties saglabājot tādu

166regulējumu, kas ir līdzīgs Rīkojumā Nr. 655 ietvertajam.

167Koordinācijas grupa citstarp rosināja pirmajā solī attiecībā uz

168lielo tirdzniecības centru darbību brīvdienās saglabāt tajos

169esošo veikalu darbības aizliegumu, izņemot veikalus, kas tirgo

170pirmās nepieciešamības preces, bet atsevišķās telpās iekārtotiem

171veikaliem un citām tirdzniecības vietām ļaut atsākt darbību,

172ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības (sk. Valsts

173kancelejas ziņojumam (projekts TA‑714) pievienoto

174Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas prezentāciju

175"Priekšlikumi Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu

176pārskatīšanai", pieejama: www.mk.gov.lv).

177Minētie priekšlikumi visupirms tika apspriesti Ministru

178kabineta 2021. gada 24. marta sēdē. Tomēr Ministru kabinets šajā

179sēdē nolēma atlikt lemšanu par attiecīgajiem priekšlikumiem, jo

180konstatēja, ka analītiskās ekspertu grupas izvērtējumam tika

181sniegti citādi priekšlikumi nekā tie, kas iesniegti Ministru

182kabinetam. Ministru kabinets nolēma dot analītiskajai ekspertu

183grupai laiku to Koordinācijas grupas priekšlikumu izvērtēšanai,

184kuri tika iesniegti izskatīšanai šajā Ministru kabineta sēdē

185(sk. Ministru kabineta 2021. gada 24. marta sēdes

186videoierakstu, pieejams: www.mk.gov.lv).

187Analītiskā ekspertu grupa tika aicināta sniegt savu viedokli

188Ministru kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdē uzreiz pēc

189tam, kad Ministru kabinets uzklausīja aktuālo informāciju par

190epidemioloģisko situāciju Latvijā un citās Eiropas valstīs

191(sk. Ministru kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas

192sēdes videoierakstu, pieejams: www.mk.gov.lv). Analītiskā

193ekspertu grupa sagatavoja un sniedza Ministru kabinetam viedokli

194par Koordinācijas grupas sagatavotajiem priekšlikumiem, kurā

195atspoguļoja savus secinājumus par šo ierobežojumu iespējamo

196ietekmi uz Covid‑19 izplatību, ekonomiku un sabiedrību, kā arī

197par iespējamo sabiedrības attieksmi pret tiem (sk. Valsts

198kancelejas ziņojumam (projekts TA‑714) pievienoto Koordinācijas

199grupas analītiskās ekspertu grupas prezentāciju "Ekspertu

200grupas viedoklis par starpinstitucionālās darba grupas (OVG)

201izstrādāto Covid‑19 ierobežojošo pasākumu scenāriju",

202pieejama: www.mk.gov.lv). 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdē

203Ministru kabinets citstarp uzklausīja arī biedrības

204"Latvijas Darba devēju konfederācija" un biedrības

205"Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"

206pārstāvjus (sk. Ministru kabineta 2021. gada 26. marta

207ārkārtas sēdes videoierakstu, pieejams: www.mk.gov.lv).

208Savukārt 2021. gada 1. aprīļa sēdē Ministru kabinets apstiprināja

209noteikumu Nr. 191 projektu, tostarp apstiprinot arī apstrīdēto

210normu 1, kas bija sagatavota, ievērojot Ministru kabineta 26.

211marta ārkārtas sēdē pieņemtos lēmumus (sk. Ministru kabineta

2122021. gada 1. aprīļa sēdes videoierakstu, pieejams:

213www.mk.gov.lv).

214Tādējādi Ministru kabinets 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdē

215uzklausīja ne vien informāciju par epidemioloģisko situāciju

216Latvijā un citās Eiropas valstīs, tostarp par saslimstības un

217hospitalizācijas rādītājiem, bet arī analītiskās ekspertu grupas

218viedokli par Koordinācijas grupas priekšlikumos paredzētā

219regulējuma ietekmi uz Covid‑19 izplatību, ekonomiku un sabiedrību

220kopumā, kā arī darba devēju un tirgotāju pārstāvjus. Turklāt no

221lietas materiāliem izriet, ka apstrīdētās normas 1 izstrādes

222procesā Ministru kabinets saņēma biedrības "Latvijas

223Tirgotāju asociācija" viedokli par dažādiem ierobežojumiem,

224tostarp lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumiem

225(sk. lietas materiālu 3. sēj. 101.-108. lp.).

226Ar Noteikumu Nr. 208 1. punktu Noteikumu Nr. 360

22724.18 punkts izteikts apstrīdētās normas 2 redakcijā,

228proti, papildināts ar 9. apakšpunktu, saskaņā ar kuru darbību

229varēja atsākt arī tie lielo tirdzniecības centru veikali, kuros

230tirgoja datorus, to perifērās iekārtas un programmatūru, kā arī

231telekomunikācijas iekārtas. Arī apstrīdētās normas 2 izstrādes

232procesā Ministru kabinets citstarp uzklausīja informāciju par

233Covid‑19 infekcijas izplatību, ārstniecības iestāžu noslodzi un

234Covid‑19 ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku (sk. Ministru

235kabineta 2021. gada 8. aprīļa sēdes videoierakstu, pieejams:

236www.mk.gov.lv). No Noteikumos Nr. 208 iekļautā Ministru

237kabineta noteikumu projekta TA‑819 anotācijas izriet, ka

238apstrīdētā norma 2 izstrādāta, ņemot vērā to, ka datortehnika ir

239nepieciešama personām, lai veiktu savus darba pienākumus un

240piedalītos mācību procesā attālinātā režīmā (sk. Ministru

241kabineta noteikumu projekta TA‑819 "Grozījumi Ministru

242kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360

243"Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid‑19 infekcijas

244izplatības ierobežošanai"" anotāciju, pieejama:

245www.mk.gov.lv).

24624.3. Tas vien, ka valstī nav izsludināta ārkārtējā

247situācija, nenozīmē, ka vairs nepastāvētu tādi būtiski draudi

248personu veselībai un labklājībai, kuru novēršanai var būt

249nepieciešama steidzama valsts rīcība. Covid‑19 pandēmijas

250radītajiem apstākļiem ir raksturīga nenoteiktība un salīdzinoši

251straujas pārmaiņas. Salīdzinājumā ar pandēmijas sākumu

252apstrīdētās normas 1 izstrādes laikā Ministru kabinetam bija

253pieejama plašāka un daudzpusīgāka informācija gan par vīrusu

254SARS‑CoV‑2, gan par tā izraisīto Covid‑19 slimību. Tomēr šo

255informāciju, it sevišķi ņemot vērā jaunu SARS‑CoV‑2 vīrusa

256paveidu rašanos, nevar uzskatīt par tādu, uz kuras pamata varētu

257izdarīt absolūti precīzas prognozes par situācijas attīstību un

258to, cik lielu risku sabiedrības drošībai un veselībai radītu

259konkrētu epidemioloģiskās drošības prasību mīkstināšana vai

260atcelšana. Arī zinātniskajos pētījumos ir atzīts, ka nav

261iespējams izdarīt absolūti precīzas prognozes par nefarmaceitisko

262Covid‑19 izplatības ierobežošanas pasākumu efektivitāti, jo to

263konkrētā valstī ietekmē vairāki faktori, kas katrā valstī

264izpaužas atšķirīgi, - iedzīvotāju gatavība labprātīgi ievērot

265dažādus nosacījumus un ierobežojumus, iedzīvotāju izvēle

266labprātīgi izvairīties no sociāliem kontaktiem, sabiedrības

267informētība u. tml. (sk., piemēram: Yacong B., Guo C., et al.

268Effectiveness of non-pharmaceutical interventions on COVID-19

269transmission in 190 countries from 23 January to 13 April 2020.

270Pieejams: www.ijidonline.com).

271Noteikumu Nr. 191 anotācijā norādīts, ka tajos ietvertā

272regulējuma izstrādes laikā joprojām saglabājas augsts Covid‑19

273infekcijas izplatības risks un nav novērojama Covid-19

274saslimstības samazināšanās tendence. Kā papildu risku Ministru

275kabinets esot ņēmis vērā jaunu, ievērojami infekciozāku

276SARS-CoV‑2 vīrusa paveidu izplatību Latvijā. Tādējādi

277epidemioloģiskā situācija apstrīdētās normas 1 izstrādes laikā

278esot liecinājusi par to, ka ir iespējams gan saslimstības kāpums,

279gan pieaugums un tas ir atkarīgs no piesardzības un drošības

280pasākumu efektivitātes. Turklāt slimnīcās joprojām atradušies

281gandrīz 700 Covid-19 pacientu un stacionēto pacientu skaita

282samazināšanās tendences bijušas ļoti lēnas (sk. Ministru

283kabineta noteikumu projekta TA‑790 "Grozījumi Ministru

284kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360

285"Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid‑19 infekcijas

286izplatības ierobežošanai"" anotāciju, pieejama:

287www.mk.gov.lv).

288Ministru kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdē tam tika

289sniegta informācija, ka 14 dienu kumulatīvais Covid‑19 gadījumu

290skaits uz 100 000 iedzīvotājiem ir 377,8, bet septiņu dienu

291kumulatīvais skaits - 188,2. Savukārt stacionāros bija ievietoti

292704 Covid‑19 pacienti, un 74 pacientu veselības stāvoklis bija

293raksturojams kā smags. Šajā sēdē Ministru kabinetam tika sniegta

294arī informācija par būtisku veselības aprūpes iestāžu noslodzi

295saistībā ar lielu Covid‑19 pacientu skaitu (sk. Ministru

296kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdes videoierakstu,

297pieejams: www.mk.gov.lv). Attiecīgi Ministru kabinets

298ņēma vērā to, ka straujš Covid-19 saslimstības pieaugums var

299radīt nopietnu slogu ārstniecības iestādēm un apdraudēt

300sabiedrības veselību kopumā (sk. Ministru kabineta noteikumu

301projekta TA‑790 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9.

302jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības

303pasākumi Covid‑19 infekcijas izplatības ierobežošanai""

304anotāciju, pieejama: www.mk.gov.lv).

305No Noteikumu Nr. 191 izstrādes materiāliem un šo noteikumu

306projekta anotācijas izriet, ka Ministru kabinets apstrīdētās

307normas 1 izstrādes procesā ir izvērtējis tās nepieciešamību un

308ietekmi uz komersantiem un tirgu, kā arī izsvēris sabiedrības un

309komersantu intereses. Savukārt tas, vai konkrētā rīcība patiešām

310bija nepieciešama, ir izvērtējams, noskaidrojot, vai

311ierobežojumiem ir leģitīms mērķis un vai tie ir samērīgi. Proti,

312argumenti par to, vai Ministru kabineta noteiktajam tiesiskajam

313regulējumam, kas izraisīja personas pamattiesību ierobežojumu,

314bija mazāk ierobežojošas alternatīvas, ir izvērtējami, pārbaudot

315attiecīgā pamattiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma

316principam (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11.

317decembra sprieduma lietā Nr. 2020‑26‑0106 16.1.

318punktu).

319Ministru kabineta sēdēs uzklausītā informācija, citstarp

320uzklausītie ekspertu viedokļi, ļauj secināt, kāpēc tika

321izstrādāta apstrīdētā norma 1 un apstrīdētā norma 2. Proti,

322apstrīdētā norma 1 tika izstrādāta kā daļa no tiesiskā

323regulējuma, kas bija paredzēts kā pirmais solis ar Covid‑19

324infekcijas izplatību saistīto ierobežojumu pakāpeniskā

325mīkstināšanā pēc ārkārtējās situācijas beigām, savukārt

326apstrīdētā norma 2 tika pieņemta, lai nodrošinātu personām

327plašākas iespējas iegādāties datortehniku, ievērojot tās

328nepieciešamību attālinātā darba un attālināto mācību procesā.

329Ministru kabinets apstrīdētās normas 1 izstrādes procesā

330uzklausīja gan dažādu jomu, tostarp veselības aprūpes un

331ekonomikas, ekspertus, gan arī darba devēju un tirgotāju

332pārstāvjus. Ievērojot Covid‑19 pandēmijas radīto nepieciešamību

333nekavējoties rīkoties un reaģēt uz situācijas pārmaiņām, tas

334apstāklis, ka apstrīdētās normas 1 izstrādes procesā Ministru

335kabinets nolūkā operatīvi pieņemt efektīvus lēmumus veica vien

336pašus nepieciešamākos pētījumus un konsultācijas, nevar būt par

337pamatu secinājumam, ka būtu pārkāpts labas likumdošanas princips.

338Ņemot vērā pieejamo informāciju par apstrīdētās normas 1 un

339apstrīdētās normas 2 izstrādes procesu, kā arī nepieciešamību

340Covid‑19 pandēmijas apstākļos piemērot citstarp arī piesardzības

341principu, Satversmes tiesa nekonstatē būtiskus pārkāpumus

342apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2 izstrādes un

343izdošanas procesā.

344Līdz ar to no apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2

345izrietošais aizskartā tirgotāja pamattiesību ierobežojums ir

346noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību

347normu.