24. pants

Apstrīdētā norma 1 tika pieņemta ar Noteikumiem Nr.

191, kuru projekts TA‑790 tika apstiprināts Ministru kabineta

2021. gada 1. aprīļa sēdē. Noteikumi Nr. 191 publicēti oficiālajā

izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2021. gada 1. aprīlī

(oficiālā publikācija Nr. 2021/64B.1). Savukārt apstrīdētā norma

2 tika pieņemta ar Noteikumiem Nr. 208, kuros ietvertas normas no

Ministru kabineta noteikumu projektiem TA‑813, TA‑819 un TA‑828,

kas tika apstiprināti Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa

sēdē. Noteikumi Nr. 208 publicēti oficiālajā izdevumā

"Latvijas Vēstnesis" 2021. gada 9. aprīlī (oficiālā

publikācija Nr. 2021/68B.1).

Noteikumos Nr. 191 un Noteikumos Nr. 208 norādīts, ka tie

izdoti, pamatojoties uz vairākām Epidemioloģiskās drošības likuma

un Covid‑19 pārvaldības likuma normām. Attiecīgajās

Epidemioloģiskās drošības likuma normās citstarp paredzētas

Ministru kabineta tiesības noteikt epidemioloģiskās drošības

pasākumus atsevišķu infekcijas slimību izplatības ierobežošanai.

Savukārt attiecīgajās Covid‑19 pārvaldības likuma normās

noteiktas Ministru kabineta tiesības paredzēt nosacījumus un

ierobežojumus konkrētās jomās, lai ierobežotu tieši Covid‑19

infekcijas izplatību.

Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus saistībā ar to, ka

Ministru kabinets, izdodot apstrīdēto normu 1 vai apstrīdēto

normu 2, būtu pārkāpis tam likumā noteiktā pilnvarojuma robežas,

kā arī to, ka šīs normas nebūtu pieejamas vai pietiekami skaidras

un paredzamas. Arī Satversmes tiesai nerodas šaubas, ka

apstrīdētā norma 1 un apstrīdētā norma 2 ir izdotas Ministru

kabinetam likumā noteiktā pilnvarojuma ietvaros, ir pieejamas

atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī ir pietiekami skaidri

formulētas, lai persona varētu izprast no tām izrietošo tiesību

un pienākumu saturu un to piemērošanas sekas.

24.1. SIA "Jysk" uzskata, ka apstrīdētajā

normā 1 un apstrīdētajā normā 2 ietvertais pamattiesību

ierobežojums nav noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā

pieņemtu tiesību normu, jo Ministru kabinets apstrīdētās normas 1

izstrādes procesā neesot ievērojis labas likumdošanas principu.

Pēc SIA "Jysk" ieskata, Ministru kabinetam bija

pienākums padziļināti izpētīt apstrīdētajā regulējumā ietverto

lielā tirdzniecības centra veikalu darbības ierobežojumu ietekmi,

citstarp konsultējoties ar ieinteresētajām personām, jo šis

regulējums tika izstrādāts, lai regulētu tirdzniecību pēc

ārkārtējās situācijas beigām. Ministru kabinets neesot pienācīgi

izvērtējis lielā tirdzniecības centra darbības ierobežojumu

nepieciešamību un šo ierobežojumu ietekmi uz komersantiem, kā arī

neesot izvērtējis iespēju noteikt atšķirīgu, mazāk ierobežojošu

regulējumu. Turpretim Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētā

regulējuma izstrādes procesā ir pienācīgi samērotas komersantu un

sabiedrības intereses, ievērojot informāciju par epidemioloģisko

situāciju valstī un par Covid‑19 izplatības risku lielā

tirdzniecības centra darbinieku vidū.

Labas likumdošanas princips attiecināms uz ikviena normatīvā

akta sagatavošanas un pieņemšanas procesu, tostarp arī uz

Ministru kabineta normatīvo aktu pieņemšanas procesu (sk.

Satversmes tiesas 2020. gada 19. jūnija sprieduma lietā Nr.

2019‑20‑03 24. punktu). Saskaņā ar labas likumdošanas

principu Ministru kabinetam citstarp jāizvērtē likumprojektā

paredzēto tiesību normu atbilstība augstāka juridiska spēka

tiesību normām, tostarp Satversmei, starptautiskajām un Eiropas

Savienības tiesību normām, un jāsaskaņo likumprojektā ietvertās

un tiesību sistēmā jau pastāvošās tiesību normas atbilstoši

racionāla likumdevēja principam. Tāpat paredzētais tiesiskais

regulējums, ja tas nepieciešams, ir pienācīgi jāpamato ar

izskaidrojošiem pētījumiem (sal. sk. Satversmes tiesas 2022.

gada 7. janvāra sprieduma lietā Nr. 2021‑06‑01 16. punktu).

Ministru kabinetam ir jānodrošina, ka tiesiskā regulējuma

izstrādes procesā tiek pēc iespējas apzināti visu ieinteresēto

personu viedokļi un tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi

pret izstrādājamo tiesisko regulējumu. Ieinteresēto personu

uzklausīšanu var nodrošināt, arī uzklausot attiecīgo personu

grupu pārstāvjus (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13.

novembra sprieduma lietā Nr. 2018‑22‑01 17. punktu).

Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tikai būtiski

procedūras pārkāpumi ir pamats tam, lai atzītu, ka pieņemtajam

aktam nav juridiska spēka (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 7.

janvāra sprieduma lietā Nr. 2021‑06‑01 16. punktu).

Vienlaikus labas likumdošanas princips negarantē konkrētu vienai

personai vai personu grupai vēlamu rezultātu, tomēr tā ievērošana

ikvienam dod pārliecību par to, ka attiecīgais jautājums ir

demokrātiski apspriests, proti, dažādi viedokļi ir pausti un

analizēti, un labākais iespējamais līdzsvars starp dažādām

konfliktējošām tiesībām un interesēm ir ticis meklēts, ievērojot

Satversmē ietvertās vērtības un vispārējos tiesību principus

(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2018‑12‑01 24.1. punktu).

Laba likumdošana nozīmē arī to, ka Ministru kabinets savas

kompetences ietvaros var efektīvi lemt par valstij nozīmīgiem

jautājumiem, par attiecībām, kas izveidojušās, un par to

noregulējumu. Pretējā gadījumā tiesiskā regulējuma izstrādes

process nevis veicinātu, bet gan mazinātu personu uzticēšanos

valstij un tiesībām. Būtiski ir tas, vai tiesiskā regulējuma

izstrādes process kopumā dod iespēju saprast, kāpēc Ministru

kabinets noteicis konkrētu pamattiesību ierobežojumu un kādu

apsvērumu dēļ šāds ierobežojums demokrātiskā tiesiskā valstī ir

nepieciešams (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada 27. maija

sprieduma lietā Nr. 2020‑49‑01 24.2. punktu). Satversmes

tiesa ir atzinusi, ka parastā situācijā tiesiskais regulējums, ja

tas nepieciešams, ir pienācīgi jāpamato ar izskaidrojošiem

pētījumiem. Likumdevējam arī jāapsver nozaru speciālistu

izteiktās riska prognozes un jāveic savlaicīgi riska novērtēšanas

pasākumi (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra

sprieduma lietā Nr. 2020‑26‑0106 16.1. punktu). Tomēr, ņemot

vērā konkrētos faktiskos un tiesiskos apstākļus, no minētajiem

informēšanas un pamatošanas pienākumiem ir pieļaujami izņēmumi,

sverot un līdzsvarojot labas likumdošanas principu ar citiem

vispārējiem tiesību principiem, tostarp piesardzības

principu.

Piesardzības principa tvērums dažādās nozarēs var būt

atšķirīgs. Konkretizējot piesardzības principa saturu attiecībā

uz tiesiskā regulējuma izstrādi Covid‑19 pandēmijas apstākļos,

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valstij atbilstoši piesardzības

principam nav jāgaida līdz brīdim, kad reāls kaitējums jau ir

faktiski nodarīts. Pietiek ar pamatotām aizdomām par šāda

kaitējuma iespējamību, lai valsts jau laikus veiktu efektīvus un

samērīgus pasākumus nolūkā nepieļaut kaitējuma iestāšanos. Ja

pastāv būtisks un nopietns risks, kuram pakļauta personu veselība

un labklājība, tad valstij ir pienākums veikt saprātīgus un

piemērotus pasākumus, lai aizsargātu personu pamattiesības jau

tad, kad negatīvās sekas vēl nav radušās. Proti, unikālā un

neskaidrā situācijā valstij ir tiesības pieņemt lēmumus, kas ir,

pirmkārt, balstīti uz saprātīgu pieņēmumu un, otrkārt, vērsti uz

pamattiesību aizsardzību (sal. sk. Satversmes tiesas 2020.

gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020‑26‑0106. 16.1.

punktu).

24.2. Apstrīdētā norma 1 tika izstrādāta ārkārtējās

situācijas laikā. Ārkārtējā situācija ar Ministru kabineta 2020.

gada 6. novembra rīkojuma Nr. 655 "Par ārkārtējas situācijas

izsludināšanu" (turpmāk - Rīkojums Nr. 655) 1. punktu tika

izsludināta valstī no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 6.

aprīlim. Ārkārtējās situācijas laikā bija spēkā Rīkojumā Nr. 655

noteiktie ierobežojumi, kas attiecās citstarp uz

mazumtirdzniecības jomu. Atbilstoši Rīkojuma Nr. 655 5.7.

apakšpunktam mazumtirdzniecības pakalpojumus klātienē varēja

sniegt vien tādi veikali, kuros tirgo pirmās nepieciešamības

preces, savukārt saskaņā ar 5.8. apakšpunktu tirdzniecības vietās

varēja arī izsniegt citas preces, ja tās iegādātas ar distances

saziņas līdzekļu palīdzību.

Apstrīdētā norma 1 stājās spēkā 2021. gada 7. aprīlī, proti,

uzreiz pēc ārkārtējās situācijas beigām. No Noteikumu Nr. 191

anotācijas, kā arī apstrīdētās normas 1 izstrādes materiāliem

izriet, ka tā tika izstrādāta kā daļa no tiesiskā regulējuma,

kura mērķis bija pakāpeniski, vairāku secīgu soļu ietvaros

mīkstināt ar Covid‑19 infekcijas izplatību saistītos

ierobežojumus pēc ārkārtējās situācijas beigām un nodrošināt

tirdzniecību epidemioloģiski drošā vidē (sk. Ministru kabineta

noteikumu projekta TA‑790 "Grozījumi Ministru kabineta 2020.

gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības

pasākumi Covid‑19 infekcijas izplatības ierobežošanai""

anotāciju un Ministru kabineta 2021. gada 26. marta

ārkārtas sēdes videoierakstu, pieejami: www.mk.gov.lv).

No Noteikumu Nr. 191 projekta TA‑790 anotācijas izriet, ka šis

noteikumu projekts tika izstrādāts, pamatojoties uz

Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas (turpmāk -

Koordinācijas grupa) priekšlikumiem par pakāpenisku ar Covid‑19

infekcijas izplatību saistīto ierobežojumu mīkstināšanu pēc

valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām (sk. Valsts

kancelejas ziņojuma TA-714 materiālus, pieejami:

www.mk.gov.lv). Koordinācijas grupa izstrādāja šos

priekšlikumus, citstarp konsultējoties ar vairākas nozares

pārstāvošu analītisko ekspertu grupu, kas vērtēja Koordinācijas

grupas piedāvātos ierobežojumus no četriem dažādiem skatpunktiem:

1) ietekme uz Covid‑19 izplatību; 2) sabiedrības attieksme; 3)

sociālās sekas un ietekme uz sabiedrību; 4) ietekme uz ekonomisko

aktivitāti. Koordinācijas grupa ieteica Ministru kabinetam veikt

pāreju uz mazāk stingrām epidemioloģiskās drošības prasībām četru

secīgu soļu ietvaros, pirmajā solī lielākoties saglabājot tādu

regulējumu, kas ir līdzīgs Rīkojumā Nr. 655 ietvertajam.

Koordinācijas grupa citstarp rosināja pirmajā solī attiecībā uz

lielo tirdzniecības centru darbību brīvdienās saglabāt tajos

esošo veikalu darbības aizliegumu, izņemot veikalus, kas tirgo

pirmās nepieciešamības preces, bet atsevišķās telpās iekārtotiem

veikaliem un citām tirdzniecības vietām ļaut atsākt darbību,

ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības (sk. Valsts

kancelejas ziņojumam (projekts TA‑714) pievienoto

Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas prezentāciju

"Priekšlikumi Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu

pārskatīšanai", pieejama: www.mk.gov.lv).

Minētie priekšlikumi visupirms tika apspriesti Ministru

kabineta 2021. gada 24. marta sēdē. Tomēr Ministru kabinets šajā

sēdē nolēma atlikt lemšanu par attiecīgajiem priekšlikumiem, jo

konstatēja, ka analītiskās ekspertu grupas izvērtējumam tika

sniegti citādi priekšlikumi nekā tie, kas iesniegti Ministru

kabinetam. Ministru kabinets nolēma dot analītiskajai ekspertu

grupai laiku to Koordinācijas grupas priekšlikumu izvērtēšanai,

kuri tika iesniegti izskatīšanai šajā Ministru kabineta sēdē

(sk. Ministru kabineta 2021. gada 24. marta sēdes

videoierakstu, pieejams: www.mk.gov.lv).

Analītiskā ekspertu grupa tika aicināta sniegt savu viedokli

Ministru kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdē uzreiz pēc

tam, kad Ministru kabinets uzklausīja aktuālo informāciju par

epidemioloģisko situāciju Latvijā un citās Eiropas valstīs

(sk. Ministru kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas

sēdes videoierakstu, pieejams: www.mk.gov.lv). Analītiskā

ekspertu grupa sagatavoja un sniedza Ministru kabinetam viedokli

par Koordinācijas grupas sagatavotajiem priekšlikumiem, kurā

atspoguļoja savus secinājumus par šo ierobežojumu iespējamo

ietekmi uz Covid‑19 izplatību, ekonomiku un sabiedrību, kā arī

par iespējamo sabiedrības attieksmi pret tiem (sk. Valsts

kancelejas ziņojumam (projekts TA‑714) pievienoto Koordinācijas

grupas analītiskās ekspertu grupas prezentāciju "Ekspertu

grupas viedoklis par starpinstitucionālās darba grupas (OVG)

izstrādāto Covid‑19 ierobežojošo pasākumu scenāriju",

pieejama: www.mk.gov.lv). 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdē

Ministru kabinets citstarp uzklausīja arī biedrības

"Latvijas Darba devēju konfederācija" un biedrības

"Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"

pārstāvjus (sk. Ministru kabineta 2021. gada 26. marta

ārkārtas sēdes videoierakstu, pieejams: www.mk.gov.lv).

Savukārt 2021. gada 1. aprīļa sēdē Ministru kabinets apstiprināja

noteikumu Nr. 191 projektu, tostarp apstiprinot arī apstrīdēto

normu 1, kas bija sagatavota, ievērojot Ministru kabineta 26.

marta ārkārtas sēdē pieņemtos lēmumus (sk. Ministru kabineta

2021. gada 1. aprīļa sēdes videoierakstu, pieejams:

www.mk.gov.lv).

Tādējādi Ministru kabinets 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdē

uzklausīja ne vien informāciju par epidemioloģisko situāciju

Latvijā un citās Eiropas valstīs, tostarp par saslimstības un

hospitalizācijas rādītājiem, bet arī analītiskās ekspertu grupas

viedokli par Koordinācijas grupas priekšlikumos paredzētā

regulējuma ietekmi uz Covid‑19 izplatību, ekonomiku un sabiedrību

kopumā, kā arī darba devēju un tirgotāju pārstāvjus. Turklāt no

lietas materiāliem izriet, ka apstrīdētās normas 1 izstrādes

procesā Ministru kabinets saņēma biedrības "Latvijas

Tirgotāju asociācija" viedokli par dažādiem ierobežojumiem,

tostarp lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumiem

(sk. lietas materiālu 3. sēj. 101.-108. lp.).

Ar Noteikumu Nr. 208 1. punktu Noteikumu Nr. 360

24.18 punkts izteikts apstrīdētās normas 2 redakcijā,

proti, papildināts ar 9. apakšpunktu, saskaņā ar kuru darbību

varēja atsākt arī tie lielo tirdzniecības centru veikali, kuros

tirgoja datorus, to perifērās iekārtas un programmatūru, kā arī

telekomunikācijas iekārtas. Arī apstrīdētās normas 2 izstrādes

procesā Ministru kabinets citstarp uzklausīja informāciju par

Covid‑19 infekcijas izplatību, ārstniecības iestāžu noslodzi un

Covid‑19 ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku (sk. Ministru

kabineta 2021. gada 8. aprīļa sēdes videoierakstu, pieejams:

www.mk.gov.lv). No Noteikumos Nr. 208 iekļautā Ministru

kabineta noteikumu projekta TA‑819 anotācijas izriet, ka

apstrīdētā norma 2 izstrādāta, ņemot vērā to, ka datortehnika ir

nepieciešama personām, lai veiktu savus darba pienākumus un

piedalītos mācību procesā attālinātā režīmā (sk. Ministru

kabineta noteikumu projekta TA‑819 "Grozījumi Ministru

kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360

"Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid‑19 infekcijas

izplatības ierobežošanai"" anotāciju, pieejama:

www.mk.gov.lv).

24.3. Tas vien, ka valstī nav izsludināta ārkārtējā

situācija, nenozīmē, ka vairs nepastāvētu tādi būtiski draudi

personu veselībai un labklājībai, kuru novēršanai var būt

nepieciešama steidzama valsts rīcība. Covid‑19 pandēmijas

radītajiem apstākļiem ir raksturīga nenoteiktība un salīdzinoši

straujas pārmaiņas. Salīdzinājumā ar pandēmijas sākumu

apstrīdētās normas 1 izstrādes laikā Ministru kabinetam bija

pieejama plašāka un daudzpusīgāka informācija gan par vīrusu

SARS‑CoV‑2, gan par tā izraisīto Covid‑19 slimību. Tomēr šo

informāciju, it sevišķi ņemot vērā jaunu SARS‑CoV‑2 vīrusa

paveidu rašanos, nevar uzskatīt par tādu, uz kuras pamata varētu

izdarīt absolūti precīzas prognozes par situācijas attīstību un

to, cik lielu risku sabiedrības drošībai un veselībai radītu

konkrētu epidemioloģiskās drošības prasību mīkstināšana vai

atcelšana. Arī zinātniskajos pētījumos ir atzīts, ka nav

iespējams izdarīt absolūti precīzas prognozes par nefarmaceitisko

Covid‑19 izplatības ierobežošanas pasākumu efektivitāti, jo to

konkrētā valstī ietekmē vairāki faktori, kas katrā valstī

izpaužas atšķirīgi, - iedzīvotāju gatavība labprātīgi ievērot

dažādus nosacījumus un ierobežojumus, iedzīvotāju izvēle

labprātīgi izvairīties no sociāliem kontaktiem, sabiedrības

informētība u. tml. (sk., piemēram: Yacong B., Guo C., et al.

Effectiveness of non-pharmaceutical interventions on COVID-19

transmission in 190 countries from 23 January to 13 April 2020.

Pieejams: www.ijidonline.com).

Noteikumu Nr. 191 anotācijā norādīts, ka tajos ietvertā

regulējuma izstrādes laikā joprojām saglabājas augsts Covid‑19

infekcijas izplatības risks un nav novērojama Covid-19

saslimstības samazināšanās tendence. Kā papildu risku Ministru

kabinets esot ņēmis vērā jaunu, ievērojami infekciozāku

SARS-CoV‑2 vīrusa paveidu izplatību Latvijā. Tādējādi

epidemioloģiskā situācija apstrīdētās normas 1 izstrādes laikā

esot liecinājusi par to, ka ir iespējams gan saslimstības kāpums,

gan pieaugums un tas ir atkarīgs no piesardzības un drošības

pasākumu efektivitātes. Turklāt slimnīcās joprojām atradušies

gandrīz 700 Covid-19 pacientu un stacionēto pacientu skaita

samazināšanās tendences bijušas ļoti lēnas (sk. Ministru

kabineta noteikumu projekta TA‑790 "Grozījumi Ministru

kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360

"Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid‑19 infekcijas

izplatības ierobežošanai"" anotāciju, pieejama:

www.mk.gov.lv).

Ministru kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdē tam tika

sniegta informācija, ka 14 dienu kumulatīvais Covid‑19 gadījumu

skaits uz 100 000 iedzīvotājiem ir 377,8, bet septiņu dienu

kumulatīvais skaits - 188,2. Savukārt stacionāros bija ievietoti

704 Covid‑19 pacienti, un 74 pacientu veselības stāvoklis bija

raksturojams kā smags. Šajā sēdē Ministru kabinetam tika sniegta

arī informācija par būtisku veselības aprūpes iestāžu noslodzi

saistībā ar lielu Covid‑19 pacientu skaitu (sk. Ministru

kabineta 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdes videoierakstu,

pieejams: www.mk.gov.lv). Attiecīgi Ministru kabinets

ņēma vērā to, ka straujš Covid-19 saslimstības pieaugums var

radīt nopietnu slogu ārstniecības iestādēm un apdraudēt

sabiedrības veselību kopumā (sk. Ministru kabineta noteikumu

projekta TA‑790 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9.

jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības

pasākumi Covid‑19 infekcijas izplatības ierobežošanai""

anotāciju, pieejama: www.mk.gov.lv).

No Noteikumu Nr. 191 izstrādes materiāliem un šo noteikumu

projekta anotācijas izriet, ka Ministru kabinets apstrīdētās

normas 1 izstrādes procesā ir izvērtējis tās nepieciešamību un

ietekmi uz komersantiem un tirgu, kā arī izsvēris sabiedrības un

komersantu intereses. Savukārt tas, vai konkrētā rīcība patiešām

bija nepieciešama, ir izvērtējams, noskaidrojot, vai

ierobežojumiem ir leģitīms mērķis un vai tie ir samērīgi. Proti,

argumenti par to, vai Ministru kabineta noteiktajam tiesiskajam

regulējumam, kas izraisīja personas pamattiesību ierobežojumu,

bija mazāk ierobežojošas alternatīvas, ir izvērtējami, pārbaudot

attiecīgā pamattiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma

principam (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11.

decembra sprieduma lietā Nr. 2020‑26‑0106 16.1.

punktu).

Ministru kabineta sēdēs uzklausītā informācija, citstarp

uzklausītie ekspertu viedokļi, ļauj secināt, kāpēc tika

izstrādāta apstrīdētā norma 1 un apstrīdētā norma 2. Proti,

apstrīdētā norma 1 tika izstrādāta kā daļa no tiesiskā

regulējuma, kas bija paredzēts kā pirmais solis ar Covid‑19

infekcijas izplatību saistīto ierobežojumu pakāpeniskā

mīkstināšanā pēc ārkārtējās situācijas beigām, savukārt

apstrīdētā norma 2 tika pieņemta, lai nodrošinātu personām

plašākas iespējas iegādāties datortehniku, ievērojot tās

nepieciešamību attālinātā darba un attālināto mācību procesā.

Ministru kabinets apstrīdētās normas 1 izstrādes procesā

uzklausīja gan dažādu jomu, tostarp veselības aprūpes un

ekonomikas, ekspertus, gan arī darba devēju un tirgotāju

pārstāvjus. Ievērojot Covid‑19 pandēmijas radīto nepieciešamību

nekavējoties rīkoties un reaģēt uz situācijas pārmaiņām, tas

apstāklis, ka apstrīdētās normas 1 izstrādes procesā Ministru

kabinets nolūkā operatīvi pieņemt efektīvus lēmumus veica vien

pašus nepieciešamākos pētījumus un konsultācijas, nevar būt par

pamatu secinājumam, ka būtu pārkāpts labas likumdošanas princips.

Ņemot vērā pieejamo informāciju par apstrīdētās normas 1 un

apstrīdētās normas 2 izstrādes procesu, kā arī nepieciešamību

Covid‑19 pandēmijas apstākļos piemērot citstarp arī piesardzības

principu, Satversmes tiesa nekonstatē būtiskus pārkāpumus

apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2 izstrādes un

izdošanas procesā.

Līdz ar to no apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2

izrietošais aizskartā tirgotāja pamattiesību ierobežojums ir

noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību

normu.