25. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad. Ja ir noteikts tiesību ierobežojums, tad pienākums uzrādīt

un pamatot šāda ierobežojuma leģitīmo mērķi Satversmes tiesas

procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu,

konkrētajā gadījumā - Ministru kabinetam (sal. sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2020. gada 12. marta sprieduma lietā Nr.

2019‑11‑01 14. punktu).

Ministru kabinets norāda, ka no apstrīdētās normas 1 un

apstrīdētās normas 2 izrietošā aizskartā tirgotāja pamattiesību

ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku tiesību

aizsardzība, mazinot cilvēku - apmeklētāju un darbinieku -

pulcēšanos lielajos tirdzniecības centros, kā arī mazinot

sabiedriskā transporta noslodzi, lai tādējādi ierobežotu Covid‑19

infekcijas izplatību.

25.1. Saskaņā ar Satversmes 111. pantu valsts aizsargā

cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības

minimumu.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka no Satversmes 111. panta

izriet valsts pienākums ievērot, aizsargāt un nodrošināt personas

tiesības uz veselību. Pirmkārt, pienākums ievērot tiesības uz

veselību nozīmē to, ka valstij ir jāatturas no iejaukšanās

personas tiesībās un brīvībās. Tātad jāatturas arī no tādām

darbībām, kas ierobežo katras personas iespējas pašai rūpēties

par savas veselības aizsardzību. Otrkārt, pienākums aizsargāt

tiesības uz veselību nozīmē, ka valstij ir jāaizsargā persona no

citu privātpersonu iejaukšanās tās pamattiesību īstenošanā.

Treškārt, pienākums nodrošināt tiesības uz veselību nozīmē, ka

valstij ir jāveic konkrēti pasākumi pamattiesību īstenošanai.

Proti, valstij ir jāveic konkrēti pasākumi, lai persona varētu

īstenot savas tiesības uz veselību. Tas citstarp nozīmē valsts

pienākumu aizsargāt vienu personu grupu no citas personu grupas

darbību rezultātā radītas kaitīgas ietekmes uz veselību (sk.

Satversmes tiesas 2017. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr.

2017‑02‑03 16. punktu).

No apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2 izrietošais

aizskartā tirgotāja pamattiesību ierobežojums ir vērsts uz

cilvēku pulcēšanās ierobežošanu lielajos tirdzniecības centros,

kā arī ar došanos uz lielajiem tirdzniecības centriem saistītās

cilvēku mobilitātes un sabiedriskā transporta noslodzes

mazināšanu, lai ierobežotu vīrusa SARS‑CoV‑2 izplatību un

novērstu personu saslimšanu ar Covid‑19. Tādējādi apstrīdētajā

normā 1 un apstrīdētajā normā 2 ietvertais tiesiskais regulējums

ir vērsts uz to, lai nodrošinātu personas tiesības uz veselību.

Līdz ar to no šīm normām izrietošajam aizskartā tirgotāja

pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - citu cilvēku

tiesību aizsardzība.

25.2. Ministru kabineta 2021. gada 26. marta sēdē

uzklausītā informācija par personām, kas saslimušas ar Covid‑19,

kā arī veselības aprūpes iestāžu pārstāvju viedokļi liecina, ka

ievērojamai daļai no personām, kas saslimušas ar Covid‑19, bija

nepieciešama hospitalizācija un hospitalizēto personu skaits

radīja būtisku slodzi veselības aprūpes sistēmai. Konkrētajos

apstākļos jāņem vērā arī tas, ka personām ar diagnosticētu

Covid‑19, kurām hospitalizācija nav nepieciešama, atbilstoši

Noteikumu Nr. 360 IX nodaļas regulējumam ir pienākums ievērot

izolāciju. Ar Covid‑19 saslimušai personai, kas ievēro izolāciju,

saskaņā ar Noteikumu Nr. 360 2.5. apakšpunktu varēja tikt

izsniegta darbnespējas lapa. Arī tām ar Covid‑19 saslimušajām

personām, kurām nebija nepieciešama hospitalizācija, varēja būt

nepieciešama veselības aprūpe.

Tādējādi strauja, nekontrolēta Covid‑19 infekcijas izplatība

ir saistīta ar būtiskiem visas sabiedrības apdraudējumiem, proti,

nekontrolēta Covid‑19 izplatība varēja izraisīt veselības nozares

pārslodzi un apdraudēt veselības aprūpes un ārstniecības

pakalpojumu nepārtrauktību. Šādas situācijas novēršana var prasīt

veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežošanu. Piemēram,

ārkārtējā situācija ar Rīkojumu Nr. 655 tika izsludināta citstarp

veselības aprūpes sistēmas pārslodzes riska mazināšanas nolūkā,

un saskaņā ar šo rīkojumu tika ierobežota atsevišķu ārstniecības

pakalpojumu sniegšana (sk. Rīkojuma Nr. 655 5.46., 5.47. un

5.48. apakšpunktu). Veselības aprūpes sistēmas pārslodzes

novēršana ir svarīga visas sabiedrības labklājībai, jo no

pienācīgas veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanas ir atkarīga

visu iedzīvotāju iespēja saņemt veselības aprūpi un tādējādi

īstenot savas tiesības uz veselības aizsardzību ne vien

saslimstot ar Covid‑19, bet arī citu veselības traucējumu

gadījumā.

Līdz ar to no apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2

izrietošā aizskartā tirgotāja pamattiesību ierobežojuma leģitīmie

mērķi ir citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības

aizsardzība.