25. punkts

1Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

2apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

3ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

4labad. Ja ir noteikts tiesību ierobežojums, tad pienākums uzrādīt

5un pamatot šāda ierobežojuma leģitīmo mērķi Satversmes tiesas

6procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu,

7konkrētajā gadījumā - Ministru kabinetam (sal. sk., piemēram,

8Satversmes tiesas 2020. gada 12. marta sprieduma lietā Nr.

92019‑11‑01 14. punktu).

10Ministru kabinets norāda, ka no apstrīdētās normas 1 un

11apstrīdētās normas 2 izrietošā aizskartā tirgotāja pamattiesību

12ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku tiesību

13aizsardzība, mazinot cilvēku - apmeklētāju un darbinieku -

14pulcēšanos lielajos tirdzniecības centros, kā arī mazinot

15sabiedriskā transporta noslodzi, lai tādējādi ierobežotu Covid‑19

16infekcijas izplatību.

1725.1. Saskaņā ar Satversmes 111. pantu valsts aizsargā

18cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības

19minimumu.

20Satversmes tiesa ir atzinusi, ka no Satversmes 111. panta

21izriet valsts pienākums ievērot, aizsargāt un nodrošināt personas

22tiesības uz veselību. Pirmkārt, pienākums ievērot tiesības uz

23veselību nozīmē to, ka valstij ir jāatturas no iejaukšanās

24personas tiesībās un brīvībās. Tātad jāatturas arī no tādām

25darbībām, kas ierobežo katras personas iespējas pašai rūpēties

26par savas veselības aizsardzību. Otrkārt, pienākums aizsargāt

27tiesības uz veselību nozīmē, ka valstij ir jāaizsargā persona no

28citu privātpersonu iejaukšanās tās pamattiesību īstenošanā.

29Treškārt, pienākums nodrošināt tiesības uz veselību nozīmē, ka

30valstij ir jāveic konkrēti pasākumi pamattiesību īstenošanai.

31Proti, valstij ir jāveic konkrēti pasākumi, lai persona varētu

32īstenot savas tiesības uz veselību. Tas citstarp nozīmē valsts

33pienākumu aizsargāt vienu personu grupu no citas personu grupas

34darbību rezultātā radītas kaitīgas ietekmes uz veselību (sk.

35Satversmes tiesas 2017. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr.

362017‑02‑03 16. punktu).

37No apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2 izrietošais

38aizskartā tirgotāja pamattiesību ierobežojums ir vērsts uz

39cilvēku pulcēšanās ierobežošanu lielajos tirdzniecības centros,

40kā arī ar došanos uz lielajiem tirdzniecības centriem saistītās

41cilvēku mobilitātes un sabiedriskā transporta noslodzes

42mazināšanu, lai ierobežotu vīrusa SARS‑CoV‑2 izplatību un

43novērstu personu saslimšanu ar Covid‑19. Tādējādi apstrīdētajā

44normā 1 un apstrīdētajā normā 2 ietvertais tiesiskais regulējums

45ir vērsts uz to, lai nodrošinātu personas tiesības uz veselību.

46Līdz ar to no šīm normām izrietošajam aizskartā tirgotāja

47pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - citu cilvēku

48tiesību aizsardzība.

4925.2. Ministru kabineta 2021. gada 26. marta sēdē

50uzklausītā informācija par personām, kas saslimušas ar Covid‑19,

51kā arī veselības aprūpes iestāžu pārstāvju viedokļi liecina, ka

52ievērojamai daļai no personām, kas saslimušas ar Covid‑19, bija

53nepieciešama hospitalizācija un hospitalizēto personu skaits

54radīja būtisku slodzi veselības aprūpes sistēmai. Konkrētajos

55apstākļos jāņem vērā arī tas, ka personām ar diagnosticētu

56Covid‑19, kurām hospitalizācija nav nepieciešama, atbilstoši

57Noteikumu Nr. 360 IX nodaļas regulējumam ir pienākums ievērot

58izolāciju. Ar Covid‑19 saslimušai personai, kas ievēro izolāciju,

59saskaņā ar Noteikumu Nr. 360 2.5. apakšpunktu varēja tikt

60izsniegta darbnespējas lapa. Arī tām ar Covid‑19 saslimušajām

61personām, kurām nebija nepieciešama hospitalizācija, varēja būt

62nepieciešama veselības aprūpe.

63Tādējādi strauja, nekontrolēta Covid‑19 infekcijas izplatība

64ir saistīta ar būtiskiem visas sabiedrības apdraudējumiem, proti,

65nekontrolēta Covid‑19 izplatība varēja izraisīt veselības nozares

66pārslodzi un apdraudēt veselības aprūpes un ārstniecības

67pakalpojumu nepārtrauktību. Šādas situācijas novēršana var prasīt

68veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežošanu. Piemēram,

69ārkārtējā situācija ar Rīkojumu Nr. 655 tika izsludināta citstarp

70veselības aprūpes sistēmas pārslodzes riska mazināšanas nolūkā,

71un saskaņā ar šo rīkojumu tika ierobežota atsevišķu ārstniecības

72pakalpojumu sniegšana (sk. Rīkojuma Nr. 655 5.46., 5.47. un

735.48. apakšpunktu). Veselības aprūpes sistēmas pārslodzes

74novēršana ir svarīga visas sabiedrības labklājībai, jo no

75pienācīgas veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanas ir atkarīga

76visu iedzīvotāju iespēja saņemt veselības aprūpi un tādējādi

77īstenot savas tiesības uz veselības aizsardzību ne vien

78saslimstot ar Covid‑19, bet arī citu veselības traucējumu

79gadījumā.

80Līdz ar to no apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2

81izrietošā aizskartā tirgotāja pamattiesību ierobežojuma leģitīmie

82mērķi ir citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības

83aizsardzība.