27. punkts

1Izvērtējot to, vai Ministru kabineta izraudzītie

2līdzekļi ir piemēroti aizskartā tirgotāja pamattiesību

3ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai, Satversmes tiesai

4jāpārbauda, vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt šos

5leģitīmos mērķus (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11.

6decembra sprieduma lietā Nr. 2020‑26‑0106 19.

7punktu).

8SIA "Jysk" uzskata, ka Ministru kabineta izraudzītie

9līdzekļi nav piemēroti minēto leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo

10pircēji, nespēdami iepirkties lielajos tirdzniecības centros,

11izmantojuši sabiedrisko transportu, lai dotos uz citiem

12veikaliem, un tā rezultātā ne vien neesot mazinājusies

13sabiedriskā transporta noslodze, bet arī palielinājusies

14pulcēšanās citās, mazākās tirdzniecības vietās. Turpretim

15Ministru kabinets uzskata, ka apstrīdētajā normā 1 un

16apstrīdētajā normā 2 ietvertais tiesiskais regulējums ir

17piemērots citu cilvēku tiesību aizsardzībai, jo tas ļāvis mazināt

18gan pircēju, gan lielā tirdzniecības centra darbinieku pulcēšanos

19lielajos tirdzniecības centros, kā arī mazināt sabiedriskā

20transporta noslodzi.

21Apstrīdētajā normā 1 un apstrīdētajā normā 2 bija noteikti

22lielajos tirdzniecības centros esošo veikalu darbības

23ierobežojumi. Šīs normas neparedzēja ierobežojumus sabiedriskā

24transporta pakalpojumu sniedzējiem vai nosacījumus sabiedriskā

25transporta lietošanai, kā arī neregulēja tirdzniecību citās

26tirdzniecības vietās. Tādējādi šo normu ietekme uz sabiedriskā

27transporta noslodzi un citu tirdzniecības vietu apmeklētību

28varēja būt vienīgi netieša. No Rīgas pašvaldības sabiedrības ar

29ierobežotu atbildību "Rīgas Satiksme" sniegtajiem

30datiem par sabiedriskā transporta pakalpojumiem izriet, ka šo

31normu spēkā esības laikā vidēji dienā pārvadāto pasažieru skaits

32svārstījās ik nedēļu (sk. lietas materiālu 5. sēj. 37.-40.

33lp.). Taču šī informācija pati par sevi neļauj izdarīt

34secinājumus par šo svārstību iemesliem. Cilvēku mobilitāte un

35sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošana ir atkarīga no

36dažādiem faktoriem - cilvēku individuālajām vajadzībām, izpratnes

37par nepieciešamību Covid‑19 pandēmijas apstākļos apmeklēt

38konkrētas vietas un citiem faktoriem. Tādēļ Satversmes tiesa

39nekonstatē tādus faktiskos apstākļus un nesaskata tādus

40argumentus, kas varētu pamatot Ministru kabineta izraudzīto

41līdzekļu piemērotību sabiedriskā transporta noslodzes

42mazināšanai.

43Ministru kabinets norāda, ka tā izraudzītie līdzekļi ir

44piemēroti pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai,

45jo apstrīdētajā normā 1 un apstrīdētajā normā 2 ietvertais

46tiesiskais regulējums novērsis arī lielo tirdzniecības centru

47veikalu darbinieku pulcēšanos darba kolektīvos, tādējādi mazinot

48Covid‑19 infekcijas izplatību darba kolektīva locekļu starpā.

49Ministru kabineta Noteikumu Nr. 191 projekta TA‑790 anotācijā

50norādījis, ka tieši lielos darba kolektīvos, kas raksturīgi

51lielajiem tirdzniecības centriem, pastāv augsts Covid‑19

52infekcijas izplatības risks (sk. Ministru kabineta noteikumu

53projekta TA‑790 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9.

54jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības

55pasākumi Covid‑19 infekcijas izplatības ierobežošanai""

56anotāciju, pieejama: www.mk.gov.lv). Taču ir jāņem vērā tas,

57ka ārkārtējās situācijas laikā saskaņā ar Rīkojuma Nr. 655 5.7.

58apakšpunktu mazumtirdzniecības pakalpojumus klātienē bija tiesīgi

59sniegt vienīgi tie tirgotāji, kuri tirgoja šajā normā noteiktās

60preces. Ministru kabinets, pieņemot Noteikumus Nr. 191, nolēma

61atļaut visiem veikaliem un tirdzniecības vietām, izņemot lielo

62tirdzniecības centru veikalus, atsākt savu darbību. Turklāt arī

63lielajos tirdzniecības centros saskaņā ar apstrīdēto normu 1 un

64apstrīdēto normu 2 darbību varēja turpināt tikai šajās normās

65norādītajās izņēmuma kategorijās ietilpstošie veikali. Ievērojot

66minēto, Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētajā normā 1 un

67apstrīdētajā normā 2 ietvertais tiesiskais regulējums nav

68piemērots tam, lai novērstu Covid‑19 infekcijas izplatību

69tirdzniecības darbinieku vidū.

70Tomēr apstrīdētajā normā 1 un apstrīdētajā normā 2 ietvertais

71tiesiskais regulējums ļāva būtiski samazināt lielo tirdzniecības

72centru apmeklētāju skaitu un tādējādi arī pulcēšanos lielajos

73tirdzniecības centros.

74Koronavīruss SARS‑CoV‑2, kas izraisa saslimšanu ar Covid‑19,

75izplatās ar nelieliem pilieniem, kas no elpceļiem izdalās,

76cilvēkam runājot, klepojot vai šķaudot. Nefarmaceitiskie pasākumi

77- sociālā distancēšanās, pulcēšanās ierobežojumi, pienākums

78valkāt sejas masku, roku mazgāšana, virsmu dezinfekcija - ir

79zinātnē vispāratzīti efektīvi līdzekļi, lai ierobežotu tādu

80vīrusu izplatību, kuri izplatās ar elpceļu pilieniem, tai skaitā

81arī SARS‑CoV‑2 izplatību. Šādu pasākumu efektivitāte bija atzīta

82jau pirms Covid‑19 pandēmijas (sk., piemēram, Pasaules

83Veselības organizācijas 2019. gada 19. septembra publikāciju

84"Non-pharmoceutical public health measures for mitigating

85the risk and impact of epidemic and pandemic influenza".

86Pieejama: www.who.int). Eiropas Slimību profilakses un

87kontroles centrs rekomendēja izmantot nefarmaceitiskos pasākumus

88arī Covid‑19 infekcijas izplatības ierobežošanai, uzsverot to,

89ka, izņemot vakcināciju, nefarmaceitiskie pasākumi ir

90efektīvākais līdzeklis infekcijas izplatības ierobežošanai

91(sk. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2020.

92gada 24. septembra publikāciju "Guidelines for the

93implementation of nonpharmaceutical interventions against

94COVID-19". Pieejama: www.ecdc.europa.eu).

95No zinātniskajām publikācijām, kurās aprakstīti pētījumi par

96nefarmaceitisko pasākumu efektivitāti SARS‑CoV‑2 izplatības

97ierobežošanā, izriet atšķirīgi secinājumi par to, cik augsta ir

98konkrētu nefarmaceitisko pasākumu efektivitāte. Šīs atšķirības ir

99iespējams izskaidrot ar pētījumiem izraudzīto metodoloģiju,

100zinātniekiem pieejamo un izmantoto datu izlasi, kā arī attiecīgo

101valstu individuālajiem faktoriem, kurus grūti iekļaut

102efektivitātes novērtējumā, piemēram, ar demogrāfisko stāvokli

103valstī, konkrēto nefarmaceitisko pasākumu regulējuma niansēm un

104vairāku nefarmaceitisko līdzekļu vienlaicīgu piemērošanu un

105ieviešanas secību. Tomēr no zinātniskajiem pētījumiem izriet

106nepārprotams secinājums, ka nefarmaceitiskie pasākumi, it sevišķi

107tādi pasākumi, kuru rezultātā cilvēki vispār nevar pulcēties

108konkrētās augstas cilvēku koncentrācijas vietās, proti, skolu,

109universitāšu, darbavietu, tirdzniecības vietu slēgšana, ļauj

110būtiski samazināt vīrusa SARS‑CoV‑2 izplatību (sk., piemēram:

111Brauner J. M., Mindermann S. et al. Inferring the effectiveness

112of government interventions against COVID-19. Pieejams:

113www.science.org; Hunter P. R., Colón-González F. J. et al. Impact

114of non-pharmaceutical interventions against COVID-19 in Europe in

1152020: a quasi-experimental non-equivalent group and time series

116design study. Pieejams: www.ncbi.nlm.nih.gov; Sharma M.,

117Mindermann S. et al. Understanding the effectiveness of

118government interventions against the resurgence of COVID-19 in

119Europe. Pieejams: www.nature.com). Arī Dr. med. Uga

120Dumpis un Dr. med. Ģirts Briģis uzsver, ka

121nefarmaceitiskie pasākumi, kuru piemērošanas rezultātā cilvēku

122iespējas kontaktēties tiek ierobežotas, ļauj efektīvi samazināt

123vīrusa SARS‑CoV‑2 izplatību.

124Tādējādi apstrīdētajā normā 1 un apstrīdētajā normā 2

125paredzētie nefarmaceitiskie pasākumi, proti, lielo tirdzniecības

126centru veikalu darbības ierobežojumi, ļauj efektīvi samazināt

127personu risku saslimt ar Covid‑19 un pakļaut šādam riskam citas

128personas. Tādējādi Ministru kabineta izraudzītie līdzekļi ir

129piemēroti leģitīmā mērķa - citu cilvēku tiesību aizsardzība -

130sasniegšanai.

131Valsts spēja nodrošināt ikvienam Satversmes 111. pantā

132ietvertās personas pamattiesības ir tieši atkarīga no veselības

133aprūpes sistēmas spējas sniegt personai, kurai radušies veselības

134traucējumi, tai nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Tā kā

135veselības aprūpes sistēmas resursi ir ierobežoti, pēkšņs un

136straujš pacientu skaita pieaugums var apgrūtināt veselības

137aprūpes sistēmas darbību vai pat vispār apdraudēt veselības

138aprūpes sistēmas funkcionēšanu.

139Vīrusa SARS‑CoV‑2 izplatība radīja būtiskus veselības aprūpes

140sistēmas pārslodzes draudus jau kopš pandēmijas sākuma un ne

141tikai saistībā ar Covid‑19 slimnieku aprūpi. Noteiktu

142specializāciju ārstiem, tostarp arī ģimenes ārstiem, papildu

143slodzi radīja arī Covid‑19 izplatības netiešās sekas, piemēram,

144grūtības, kas saistītas ar nepieciešamību novērtēt pacienta

145veselības stāvokli attālinātas konsultācijas ietvaros, attālinātu

146konsultāciju radītais papildu administratīvais slogs, ievērojams

147tādu pacientu skaits, kuru ārstēšana tika atlikta ierobežotās

148veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības dēļ un kuri vērsās

149ārstniecības iestādēs vēlāk, pēc valstī iepriekš izsludinātās

150ārkārtējās situācijas beigām (sk. valsts pētījumu programmas

151"Covid‑19 seku mazināšanai" projekta Nr.

152VPP‑COVID‑2020/1‑0011 "Covid-19 pandēmijas ietekme uz

153veselības aprūpes sistēmu Latvijā: pieredze un nākotnes

154risinājumi" ziņojuma 46.-74. lp. Pieejams:

155www.rsu.lv).

156Nefarmaceitiskie pasākumi, kas ļauj ierobežot vīrusa

157SARS‑CoV‑2 izplatību un tādējādi samazina saslimstību ar

158Covid‑19, ļauj palēnināt tempu, kādā pieaug to ar Covid‑19

159saslimušo pacientu skaits, kuriem nepieciešams vērsties pie

160ārstniecības personas, lai saņemtu veselības aprūpi. Nepieļaujot

161strauju Covid‑19 pacientu skaita pieaugumu, tiek mazināts

162veselības aprūpes sistēmas pārslodzes risks. Tādējādi tiek

163nodrošināta veselības aprūpes sistēmas spēja Covid‑19 pandēmijas

164apstākļos funkcionēt un iespēju robežās nodrošināt nepieciešamo

165veselības aprūpi arī tiem pacientiem, kuriem ir citi veselības

166traucējumi. Tādējādi Ministru kabineta izraudzītie līdzekļi ir

167piemēroti arī sabiedrības labklājības aizsardzībai.

168Līdz ar to Ministru kabineta

169izraudzītie līdzekļi ir piemēroti tam, lai sasniegtu aizskartā

170tirgotāja pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus - nodrošināt

171citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzību.