28. punkts

1Tiesību normā noteiktais pamattiesību ierobežojums

2ir nepieciešams, ja nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat

3iedarbīgi un kurus izvēloties personu pamattiesības tiktu

4ierobežotas mazāk. Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits,

5bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi

6vismaz tādā pašā kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas

72010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010‑01‑01 14.

8punktu).

9SIA "Jysk" uzskata, ka no apstrīdētās normas 1 un

10apstrīdētās normas 2 izrietošais aizskartā tirgotāja pamattiesību

11ierobežojums nav nepieciešams, jo tā leģitīmos mērķus varot

12sasniegt tādā pašā kvalitātē ar citiem, personu pamattiesības

13mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Proti, šos leģitīmos mērķus tādā

14pašā kvalitātē varot sasniegt tāds regulējums, kas ļautu turpināt

15darbu tiem lielā tirdzniecības centra veikaliem, uz kuriem

16neattiecas apstrīdētajā normā 1 un apstrīdētajā normā 2 noteiktie

17izņēmumi, bet kuriem var nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi.

18Savukārt Ministru kabinets uzskata, ka nav citu, saudzējošāku

19līdzekļu, ar kuriem šos mērķus varētu sasniegt tādā pašā

20kvalitātē, jo pēc ārkārtējās situācijas beigām bijis nepieciešams

21nodrošināt pakāpenisku ar Covid‑19 infekcijas izplatību saistīto

22ierobežojumu mīkstināšanu, lai būtu iespējams novērot faktisko

23apstākļu pārmaiņas un prognozēt iespējamo situācijas

24attīstību.

25Apstākļos, kad pastāv nenoteiktība un ir nepieciešama valsts

26tūlītēja rīcība, lai aizsargātu svarīgas personu vai sabiedrības

27tiesības un likumiskās intereses, arī pamattiesību ierobežojuma

28samērīguma vērtējumā būtiska nozīme ir piesardzības principam.

29Atbilstoši šim principam institūcijai, kas izdod normatīvo aktu

30un citstarp vērtē, vai tiesiskajā regulējumā paredzētā

31pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus nevarētu sasniegt tādā

32pašā kvalitātē ar saudzējošākiem līdzekļiem, ir tiesības šaubu

33gadījumā no vairākām iespējamām alternatīvām izvēlēties to

34risinājumu, kas ar augstāku varbūtības pakāpi nodrošinās personu

35vai sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību. Tomēr

36piesardzības princips nenozīmē, ka institūcija, kas izdod

37normatīvo aktu, būtu atbrīvota no pienākuma izvērtēt un

38noskaidrot, vai nepastāv citi, saudzējošāki līdzekļi, kas varētu

39nodrošināt attiecīgo leģitīmo mērķu sasniegšanu tādā pašā

40kvalitātē.

41Noteikumu Nr. 360 II1 nodaļas normas redakcijā, kas

42bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam, dažādu

43tirdzniecības vietu īpašniekiem un tirgotājiem noteica dažādus

44tirdzniecības nosacījumus. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 360

4524.1-24.6 punktu tirdzniecības vietā uz

46katru apmeklētāju bija jānodrošina ne mazāk kā 25 m2

47liela publiski pieejamo telpu platība, kā arī jānodrošina

48apmeklētāju plūsmas kontrole, citstarp izvietojot informāciju par

49maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā,

50nodrošinot atbilstošu iepirkuma grozu, ratu vai somu skaitu un

51novēršot apmeklētāju drūzmēšanos. Noteikumu Nr. 360

5224.9 punkts noteica prasības tirgus pārvaldītājam

53attiecībā uz tirdzniecību tirgus paviljonos - tirgus teritorijā

54esošās slēgta tipa ēkās, kuras iekārtotas pastāvīgai un

55sistemātiskai tirdzniecībai un kurās darbojas vismaz 10

56tirgotāji. Savukārt Noteikumu Nr. 360 24.7,

5724.8, kā arī 24.10-24.14 punktā

58bija paredzēti tirgotāja, tirdzniecības centra īpašnieka vai

59tiesiskā valdītāja un tirgus pārvaldnieka pienākumi attiecībā uz

60attiecīgās tirdzniecības vietas apmeklētāju skaita un plūsmas

61kontroles nosacījumu izpildi. Visas minētās normas saskaņā ar

62Noteikumu Nr. 360 24.15 punktu attiecās vienīgi uz

63tirdzniecību iekštelpās. Tirdzniecību ārtelpās - ielu

64tirdzniecību un tirdzniecību atklātajā tirgus teritorijā -

65regulēja Noteikumu Nr. 360 24.15-24.17

66punkts. Savukārt Noteikumu Nr. 360 24.18 punktā bija

67ietverts apstrīdētais regulējums, kas attiecās vienīgi uz

68lielajiem tirdzniecības centriem.

69Saskaņā ar Noteikumu Nr. 360 II1 nodaļas normām

70apstrīdētā regulējuma spēkā esības laikā savu darbību varēja

71turpināt ikviens veikals un tirdzniecības vieta, un vienīgi

72lielajos tirdzniecības centros saskaņā ar apstrīdēto regulējumu

73varēja darboties tikai atsevišķi veikali, uz kuriem bija

74attiecināmi tajā paredzētie izņēmumi. Saskaņā ar apstrīdēto normu

751 un apstrīdēto normu 2 lielajos tirdzniecības centros varēja

76darboties vien tie veikali, kas tirgo noteiktu kategoriju preces.

77Šajās normās nebija noteikts izņēmums attiecībā uz veikaliem,

78kuriem var nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi, - šāds izņēmums

79apstrīdētajā regulējumā tika iekļauts tikai ar apstrīdēto normu