Par Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam

34. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesa ir atzinusi: izvērtējot, vai un

kuras personas atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

apstākļos, ir nepieciešams noteikt galveno attiecīgās personu

grupas vienojošo pazīmi. Vienlaikus Satversmes tiesai ir

jāizvērtē, vai nepastāv kādi būtiski papildu apsvērumi, kas

norāda uz to, ka attiecīgās personu grupas neatrodas savstarpēji

salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021.

gada 27. maija sprieduma lietā Nr. 2020‑49‑01 32.

punktu).

SIA "Jysk" pēc būtības uzskata, ka vienādos un pēc

noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas aizskartais

tirgotājs un tirgotājs, kura veikals iekārtots citā tirdzniecības

telpā vai tirdzniecības vietā. Savukārt Ministru kabinets

uzskata, ka šādi tirgotāji neatrodas vienādos un pēc noteiktiem

kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Līdz ar to Satversmes tiesai

visupirms ir jānoskaidro, kuras personu grupas atrodas vienādos

un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Tirdzniecība lielā tirdzniecības centra veikalā no juridiskā

un praktiskā viedokļa ir līdzīga tirdzniecībai atsevišķās telpās

iekārtotā veikalā. Tomēr izskatāmajā lietā, ievērojot apstrīdētā

regulējuma mērķi ierobežot Covid‑19 infekcijas izplatību, lai

noskaidrotu, kuras personu grupas atrodas vienādos un pēc

noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, izšķiroša nozīme

ir tieši Covid‑19 infekcijas izplatības riskam attiecīgajās

tirdzniecības vietās.

Satversmes tiesa šā sprieduma 28. punktā jau secināja, ka tādi

lielo tirdzniecības centru veikali, kurus var norobežot no

tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuriem var

nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi, Covid‑19 infekcijas

izplatības riska ziņā būtiski neatšķiras no atsevišķās telpās

iekārtotiem veikaliem. Proti, abās minētajās tirdzniecības vietās

apmeklētāju plūsma notiek caur atsevišķu ārējo ieeju un

apmeklētāji nevar izmantot koplietošanas telpas, lai nokļūtu no

viena veikala citā. Ievērojot minēto, Satversmes tiesa atzīst, ka

aizskartais tirgotājs atrodas vienādos un pēc noteiktiem

kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar tādu tirgotāju, kas tirgo

tādas pašas preces atsevišķās telpās iekārtotā veikalā.

Ar apstrīdēto normu 1 un apstrīdēto normu 2 tika aizliegta to

lielā tirdzniecības centra veikalu darbība, uz kuriem neattiecas

šajās normās noteiktie izņēmumi, neatkarīgi no tā, vai konkrētam

veikalam iespējams nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi. Turpretim

citās tirdzniecības vietās iekārtotie veikali, tai skaitā

atsevišķās telpās iekārtotie veikali, saskaņā ar Noteikumu Nr.

360 II1 nodaļas normām varēja turpināt savu darbību,

ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Tādējādi ar

apstrīdēto normu 1 un apstrīdēto normu 2 bija paredzēta atšķirīga

attieksme pret aizskarto tirgotāju salīdzinājumā ar tirgotāju,

kas tirgo tādas pašas preces atsevišķās telpās iekārtotā

veikalā.

Līdz ar to apstrīdētā norma 1 un

apstrīdētā norma 2 paredz atšķirīgu attieksmi pret vienādos un

pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu

grupām.