35. punkts

1Atšķirīga attieksme var tikt noteikta vienīgi ar

2normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu. Lai

3izvērtētu, vai tiesību normā paredzētā atšķirīgā attieksme ir

4noteikta ar likumu, jāpārbauda, vai:

51) tiesību norma ir pieņemta normatīvajos aktos noteiktajā

6kārtībā;

72) tā ir izsludināta un publiski pieejama atbilstoši normatīvo

8aktu prasībām;

93) tā ir pietiekami skaidri formulēta, lai persona varētu

10izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt

11tās piemērošanas sekas (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada

122. maija sprieduma lietā Nr. 2018‑14‑01 17. punktu).

13Šā sprieduma 24. punktā Satversmes tiesa jau izvērtēja

14apstrīdētās normas 1 un apstrīdētās normas 2 izstrādes un

15izdošanas procesu un secināja, ka šīs normas izdotas normatīvajos

16aktos noteiktajā kārtībā, ir izsludinātas un pieejamas atbilstoši

17normatīvo aktu prasībām un pietiekami skaidri formulētas, lai

18persona varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu

19saturu un paredzēt to piemērošanas sekas. Satversmes tiesa arī

20nekonstatēja būtiskus labas likumdošanas principa pārkāpumus

21apstrīdētās normas 1 izstrādes procesā.

22Līdz ar to apstrīdētajā normā 1 un

23apstrīdētajā normā 2 noteiktā atšķirīgā attieksme ir noteikta ar

24normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā pieņemtu tiesību

25normu.