6. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētais regulējums

atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta

pirmajam un trešajam teikumam.

Apstrīdētajā regulējumā noteiktie ierobežojumi neesot vērsti

uz konkrēta tirgotāja darbības ierobežošanu, bet gan uz

tirdzniecības ierobežošanu noteiktās tirdzniecības vietās -

lielajos tirdzniecības centros. Tātad vienādos un pēc noteiktiem

kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodoties visi tie tirgotāji,

kas darbojas lielajos tirdzniecības centros. Savukārt tad, ja

būtu uzskatāms, ka vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

salīdzināmos apstākļos esošo personu grupas nosakāmas pēc kāda

cita kritērija, atšķirīgā attieksme būtu attaisnojama ar

sabiedrības interešu aizsardzību.

Apstrīdētais regulējums tirgotājam un lielā tirdzniecības

centra īpašniekam ierobežojis Satversmes 105. panta pirmajā un

trešajā teikumā ietvertās pamattiesības. Šis pamattiesību

ierobežojums esot noteikts ar normatīvajos aktos noteiktā kārtībā

pieņemtu tiesību normu. Proti, apstrīdētais regulējums esot

pieņemts Ministru kabinetam likumā noteiktā pilnvarojuma

ietvaros, kā arī pieņemts, izsludināts un stājies spēkā likumā

paredzētajā kārtībā. Turklāt ikvienam bijuši pieejami

informatīvie materiāli par tajā paredzēto ierobežojumu

piemērošanu. Izstrādājot apstrīdēto regulējumu, Ministru kabinets

esot atbilstoši izvērtējis tajā ietvertos ierobežojumus,

samērojot to nepieciešamību ar tirgotājiem radītajām

nelabvēlīgajām sekām. Pamattiesību ierobežojums esot vērsts uz

sabiedrības aizsardzību no SARS‑CoV-2 vīrusa un tā izraisītās

slimības Covid‑19. Tādējādi pamattiesību ierobežojumam esot

leģitīms mērķis - citu cilvēku tiesību aizsardzība -, un tas

tiekot sasniegts, veicinot epidemioloģisko drošību.

Apstrīdētajā regulējumā ietvertais pamattiesību ierobežojums

atbilstot samērīguma principam. Satversmes tiesa esot atzinusi,

ka tādu ierobežojumu, kas saistīts ar Covid‑19 izraisošā vīrusa

izplatības novēršanu, varētu atzīt par nesamērīgu vienīgi tad, ja

tas nebūtu piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. Satversmes

tiesa arī esot atzinusi, ka 2020. gada martā Latvijā pakāpeniski

pieauga saslimstība ar Covid‑19 un tādēļ valstij bija pienākums

operatīvi un efektīvi rīkoties, lai novērstu pandēmijas tālāku

izplatību un tādējādi aizsargātu sabiedrības veselību. Lai gan

apstrīdētā norma 1 pieņemta atšķirīgos apstākļos, kopš pandēmijas

sākuma gūtā pieredze liecinot, ka straujas ierobežojumu

atcelšanas rezultātā palielinās Covid‑19 infekcijas izplatība.

Tādēļ situācijā, kad saslimstības rādītāji ir samērā augsti,

noteikto ierobežojumu atcelšana varot tikt veikta pakāpeniski,

pārliecinoties par mazāk stingro ierobežojumu efektivitāti.

Vērtējot apstrīdētā regulējuma satversmību, būtiska nozīme esot

piesardzības principam. Atbilstoši šim principam valsts varot

veikt efektīvus un samērīgus pasākumus, lai nepieļautu kaitējuma

rašanos, ja pastāv pamatotas aizdomas par kaitējuma

iespējamību.

Ministru kabinets, vērtējot pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas

saglabājamo ierobežojumu samērīgumu, esot ņēmis vērā

epidemioloģisko situāciju valstī, augsto Covid‑19 izplatības

risku, kā arī slimnīcu noslodzi. Vairāki būtiski apsvērumi

liecinājuši, ka pārsteidzīga tirdzniecības ierobežojumu atcelšana

varētu radīt paaugstinātus epidemioloģiskās drošības riskus. Par

šādu iespējamību liecinājuši pētījumi par cilvēku pulcēšanos

lielajos tirdzniecības centros. Tas, ka veikalam ir atsevišķa

ieeja, nevarot nodrošināt to, ka šā veikala apmeklētājs neieies

arī lielajā tirdzniecības centrā. Turklāt esot jāņem vērā arī

tas, ka 2021. gada aprīlī bija vērojams samērā straujš

saslimstības rādītāju kāpums. Tādējādi apstrīdētajā regulējumā

ietvertais pamattiesību ierobežojums bijis piemērots tā leģitīmā

mērķa sasniegšanai. Neesot citu, mazāk ierobežojošu līdzekļu, ar

kuriem šo mērķi varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē, jo ar

pandēmiju saistītos komercdarbības ierobežojumus vajagot atcelt

pakāpeniski, lai saglabātu kontroli pār situāciju un modelētu

iespējamos situācijas attīstības scenārijus.

Ministru kabinets esot nodrošinājis vairākus atbalsta

pasākumus ar Covid‑19 pandēmiju saistīto ierobežojumu skartajiem

komersantiem un to darbiniekiem, tai skaitā dīkstāves pabalstu,

algu subsīdijas un apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta mehānismu.

Papildus Ministru kabinets 2021. gada 8. aprīlī apstiprinājis

jaunu atbalsta programmu Covid‑19 izraisītās krīzes skartajiem

tirdzniecības centriem. Valsts savu iespēju robežās esot

mazinājusi komersantiem radīto kaitējumu un nodrošinājusi

atbilstošu līdzsvaru starp sabiedrības ieguvumu un konkrētām

personām radīto kaitējumu. Tādējādi sabiedrības ieguvums no

apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma esot

daudz lielāks nekā personām radītais kaitējums, kuru valsts

centusies mazināt.

Tirdzniecības ierobežojumi esot noteikti arī vairākās citās

Eiropas valstīs un papildus citiem ierobežojumiem ļāvuši būtiski

samazināt SARS‑CoV‑2 izplatību. Apstrīdētajā regulējumā ietvertie

tirdzniecības ierobežojumi esot noteikti tieši lielajiem

tirdzniecības centriem, jo tajos pastāvot augstāks ilgstošas

pulcēšanās risks un lielāks iespējamo kontaktu skaits starp

dažādu mājsaimniecību locekļiem. Apstrīdētā norma 1 esot

izstrādāta, ņemot vērā epidemioloģiskos datus, tai skaitā datus

par Covid‑19 izplatību darbavietās un iespējamību, ka Covid‑19

izplatīsies lielo tirdzniecības centru darbinieku vidū.

Vērtējot apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību

ierobežojuma samērīgumu, esot jāņem vērā tas, ka kompleksa

ierobežojumu noteikšana tirdzniecības nozarei 2020. gada nogalē

ietekmēja apmeklētāju plūsmas dinamiku tirdzniecības centros un

tādējādi samazināja SARS‑CoV‑2 izplatības risku. Šis mērķis esot

sasniegts, ierobežojot cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās,

tai skaitā samazinot to apmeklēšanas biežumu un ilgumu. 2021.

gada pavasarī Latvijā pastāvējis augsts SARS‑CoV‑2 izplatības

risks, situācija bijusi nestabila, tā ka nepietiekamu drošības

vai piesardzības pasākumu dēļ saslimstība ar Covid‑19 būtu

varējusi strauji pieaugt. Šis pieaugums savukārt radītu būtisku

slogu uz veselības aprūpes sistēmu un apdraudētu veselības

aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību. Šāda situācija atstātu

būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz valsts ekonomiku un

sabiedrību.

Komersantiem pieejamā apgrozāmo līdzekļu atbalsta programma

esot veidota, ievērojot lielo potenciālo atbalsta pretendentu

skaitu, valsts budžeta iespējas un aizņēmumu ilgtermiņa ietekmi

uz valsts budžeta fiskālo stabilitāti. Visi atbalsta instrumenti

esot veidoti tā, lai nodrošinātu atbalstu pēc iespējas plašākam

Covid‑19 krīzes skarto uzņēmumu lokam, ievērojot vienotus

principus un valsts budžeta iespējas.