6. punkts

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētais regulējums

3atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta

4pirmajam un trešajam teikumam.

5Apstrīdētajā regulējumā noteiktie ierobežojumi neesot vērsti

6uz konkrēta tirgotāja darbības ierobežošanu, bet gan uz

7tirdzniecības ierobežošanu noteiktās tirdzniecības vietās -

8lielajos tirdzniecības centros. Tātad vienādos un pēc noteiktiem

9kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodoties visi tie tirgotāji,

10kas darbojas lielajos tirdzniecības centros. Savukārt tad, ja

11būtu uzskatāms, ka vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

12salīdzināmos apstākļos esošo personu grupas nosakāmas pēc kāda

13cita kritērija, atšķirīgā attieksme būtu attaisnojama ar

14sabiedrības interešu aizsardzību.

15Apstrīdētais regulējums tirgotājam un lielā tirdzniecības

16centra īpašniekam ierobežojis Satversmes 105. panta pirmajā un

17trešajā teikumā ietvertās pamattiesības. Šis pamattiesību

18ierobežojums esot noteikts ar normatīvajos aktos noteiktā kārtībā

19pieņemtu tiesību normu. Proti, apstrīdētais regulējums esot

20pieņemts Ministru kabinetam likumā noteiktā pilnvarojuma

21ietvaros, kā arī pieņemts, izsludināts un stājies spēkā likumā

22paredzētajā kārtībā. Turklāt ikvienam bijuši pieejami

23informatīvie materiāli par tajā paredzēto ierobežojumu

24piemērošanu. Izstrādājot apstrīdēto regulējumu, Ministru kabinets

25esot atbilstoši izvērtējis tajā ietvertos ierobežojumus,

26samērojot to nepieciešamību ar tirgotājiem radītajām

27nelabvēlīgajām sekām. Pamattiesību ierobežojums esot vērsts uz

28sabiedrības aizsardzību no SARS‑CoV-2 vīrusa un tā izraisītās

29slimības Covid‑19. Tādējādi pamattiesību ierobežojumam esot

30leģitīms mērķis - citu cilvēku tiesību aizsardzība -, un tas

31tiekot sasniegts, veicinot epidemioloģisko drošību.

32Apstrīdētajā regulējumā ietvertais pamattiesību ierobežojums

33atbilstot samērīguma principam. Satversmes tiesa esot atzinusi,

34ka tādu ierobežojumu, kas saistīts ar Covid‑19 izraisošā vīrusa

35izplatības novēršanu, varētu atzīt par nesamērīgu vienīgi tad, ja

36tas nebūtu piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. Satversmes

37tiesa arī esot atzinusi, ka 2020. gada martā Latvijā pakāpeniski

38pieauga saslimstība ar Covid‑19 un tādēļ valstij bija pienākums

39operatīvi un efektīvi rīkoties, lai novērstu pandēmijas tālāku

40izplatību un tādējādi aizsargātu sabiedrības veselību. Lai gan

41apstrīdētā norma 1 pieņemta atšķirīgos apstākļos, kopš pandēmijas

42sākuma gūtā pieredze liecinot, ka straujas ierobežojumu

43atcelšanas rezultātā palielinās Covid‑19 infekcijas izplatība.

44Tādēļ situācijā, kad saslimstības rādītāji ir samērā augsti,

45noteikto ierobežojumu atcelšana varot tikt veikta pakāpeniski,

46pārliecinoties par mazāk stingro ierobežojumu efektivitāti.

47Vērtējot apstrīdētā regulējuma satversmību, būtiska nozīme esot

48piesardzības principam. Atbilstoši šim principam valsts varot

49veikt efektīvus un samērīgus pasākumus, lai nepieļautu kaitējuma

50rašanos, ja pastāv pamatotas aizdomas par kaitējuma

51iespējamību.

52Ministru kabinets, vērtējot pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas

53saglabājamo ierobežojumu samērīgumu, esot ņēmis vērā

54epidemioloģisko situāciju valstī, augsto Covid‑19 izplatības

55risku, kā arī slimnīcu noslodzi. Vairāki būtiski apsvērumi

56liecinājuši, ka pārsteidzīga tirdzniecības ierobežojumu atcelšana

57varētu radīt paaugstinātus epidemioloģiskās drošības riskus. Par

58šādu iespējamību liecinājuši pētījumi par cilvēku pulcēšanos

59lielajos tirdzniecības centros. Tas, ka veikalam ir atsevišķa

60ieeja, nevarot nodrošināt to, ka šā veikala apmeklētājs neieies

61arī lielajā tirdzniecības centrā. Turklāt esot jāņem vērā arī

62tas, ka 2021. gada aprīlī bija vērojams samērā straujš

63saslimstības rādītāju kāpums. Tādējādi apstrīdētajā regulējumā

64ietvertais pamattiesību ierobežojums bijis piemērots tā leģitīmā

65mērķa sasniegšanai. Neesot citu, mazāk ierobežojošu līdzekļu, ar

66kuriem šo mērķi varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē, jo ar

67pandēmiju saistītos komercdarbības ierobežojumus vajagot atcelt

68pakāpeniski, lai saglabātu kontroli pār situāciju un modelētu

69iespējamos situācijas attīstības scenārijus.

70Ministru kabinets esot nodrošinājis vairākus atbalsta

71pasākumus ar Covid‑19 pandēmiju saistīto ierobežojumu skartajiem

72komersantiem un to darbiniekiem, tai skaitā dīkstāves pabalstu,

73algu subsīdijas un apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta mehānismu.

74Papildus Ministru kabinets 2021. gada 8. aprīlī apstiprinājis

75jaunu atbalsta programmu Covid‑19 izraisītās krīzes skartajiem

76tirdzniecības centriem. Valsts savu iespēju robežās esot

77mazinājusi komersantiem radīto kaitējumu un nodrošinājusi

78atbilstošu līdzsvaru starp sabiedrības ieguvumu un konkrētām

79personām radīto kaitējumu. Tādējādi sabiedrības ieguvums no

80apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma esot

81daudz lielāks nekā personām radītais kaitējums, kuru valsts

82centusies mazināt.

83Tirdzniecības ierobežojumi esot noteikti arī vairākās citās

84Eiropas valstīs un papildus citiem ierobežojumiem ļāvuši būtiski

85samazināt SARS‑CoV‑2 izplatību. Apstrīdētajā regulējumā ietvertie

86tirdzniecības ierobežojumi esot noteikti tieši lielajiem

87tirdzniecības centriem, jo tajos pastāvot augstāks ilgstošas

88pulcēšanās risks un lielāks iespējamo kontaktu skaits starp

89dažādu mājsaimniecību locekļiem. Apstrīdētā norma 1 esot

90izstrādāta, ņemot vērā epidemioloģiskos datus, tai skaitā datus

91par Covid‑19 izplatību darbavietās un iespējamību, ka Covid‑19

92izplatīsies lielo tirdzniecības centru darbinieku vidū.

93Vērtējot apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību

94ierobežojuma samērīgumu, esot jāņem vērā tas, ka kompleksa

95ierobežojumu noteikšana tirdzniecības nozarei 2020. gada nogalē

96ietekmēja apmeklētāju plūsmas dinamiku tirdzniecības centros un

97tādējādi samazināja SARS‑CoV‑2 izplatības risku. Šis mērķis esot

98sasniegts, ierobežojot cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās,

99tai skaitā samazinot to apmeklēšanas biežumu un ilgumu. 2021.

100gada pavasarī Latvijā pastāvējis augsts SARS‑CoV‑2 izplatības

101risks, situācija bijusi nestabila, tā ka nepietiekamu drošības

102vai piesardzības pasākumu dēļ saslimstība ar Covid‑19 būtu

103varējusi strauji pieaugt. Šis pieaugums savukārt radītu būtisku

104slogu uz veselības aprūpes sistēmu un apdraudētu veselības

105aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību. Šāda situācija atstātu

106būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz valsts ekonomiku un

107sabiedrību.

108Komersantiem pieejamā apgrozāmo līdzekļu atbalsta programma

109esot veidota, ievērojot lielo potenciālo atbalsta pretendentu

110skaitu, valsts budžeta iespējas un aizņēmumu ilgtermiņa ietekmi

111uz valsts budžeta fiskālo stabilitāti. Visi atbalsta instrumenti

112esot veidoti tā, lai nodrošinātu atbalstu pēc iespējas plašākam

113Covid‑19 krīzes skarto uzņēmumu lokam, ievērojot vienotus

114principus un valsts budžeta iespējas.