7. pants

Pieaicinātā persona - Saeima - uzskata, ka

apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.

Izskatāmās lietas pamatjautājums esot par to, vai bija

pieļaujama noteikta veida veikalu darbības apturēšana, un tas

visupirms attiecoties uz Satversmes 105. pantā ietvertajām

personas pamattiesībām. Savukārt apstrīdētā regulējuma atbilstība

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam esot vērtējama, balstoties

uz secinājumiem par tās atbilstību Satversmes 105. pantam. Tādēļ

Saeima sniedzot apsvērumus par apstrīdētā regulējuma atbilstību

Satversmes 105. pantam. Ar apstrīdēto regulējumu esot ierobežotas

SIA "Jysk", SIA "VRPB" un SIA

"Domina" (turpmāk - Pieteikumu iesniedzējas) iespējas

veikt komercdarbību, un tādējādi šīm komercsabiedrībām esot

ierobežotas Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz

īpašumu.

Ministru kabinets šo pamattiesību ierobežojumu noteicis,

ievērojot tam likumā noteikto pilnvarojumu. Covid‑19 pārvaldības

likuma 4. panta pirmās daļas 1.1 un 1.2

punktā minētās Ministru kabineta tiesības epidemioloģiskās

drošības nolūkā noteikt publisko personu un privātpersonu sniegto

pakalpojumu ierobežojumus vai aizliegumus, kā arī prasības

attiecībā uz tirdzniecību un citiem saimniecisko pakalpojumu

veidiem esot noteiktas, lai nodrošinātu Ministru kabinetam

pietiekami plašu rīcības brīvību lemt par konkrētai

epidemioloģiskajai situācijai piemērotāko risinājumu. Ministru

kabinetam, lemjot par Covid‑19 pārvaldības likuma 4. panta pirmās

daļas 1.1 punktā norādīto ierobežojumu un aizliegumu

noteikšanu, esot pienākums citstarp īpaši izvērtēt to

nepieciešamību un samērīgumu, ietekmi uz tiesiskās vienlīdzības

principa ievērošanu, kā arī nepieciešamību nodrošināt atbalsta

pasākumus to ietekmētajām personām vai personu grupām. Ministru

kabinets esot ievērojis šo pienākumu, izstrādājot apstrīdēto

regulējumu, jo esot vērtējis Slimību profilakses un kontroles

centra sniegto informāciju par epidemioloģisko situāciju un

SARS‑CoV‑2 izplatības riskiem lielajos tirdzniecības centros, kā

arī ņēmis vērā nevienlīdzīgas konkurences risku un citu valstu

pieredzi. Turklāt Ministru kabinets esot nodrošinājis atbalsta

pasākumus apstrīdētā regulējuma skartajiem komersantiem.

Apstrīdētajā regulējumā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot

noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību

normu.

Pamattiesību ierobežojumam esot leģitīms mērķis - citu cilvēku

tiesību aizsardzība -, un Saeima pievienojoties Ministru kabineta

argumentiem par pamattiesību ierobežojuma samērīgumu. Līdzīgi

tirdzniecības ierobežojumi esot apstrīdēti arī citu Eiropas

Savienības valstu konstitucionālajās tiesās, un tās tos atzinušas

par atbilstošiem šo valstu konstitūcijām. Turklāt esot jāievēro

arī epidemioloģiskā situācija, kas Latvijā pastāvēja apstrīdētā

regulējuma darbības laikā, un komersantiem pieejamie valsts

atbalsta mehānismi.