1. pants

1Sabiedrības

2izpratnes veicināšana

3Pirmais Plāna rīcības virziens vērsts uz Latvijas sabiedrības

4izpratnes veicināšanu par ANO DP rezolūciju nr. 1325 un

5"Sievietes, miers un drošība" (turpmāk - SMD) tematiku,

6koncentrējoties tieši uz jauno paaudzi. Saskaņā ar ES jaunatnes

7stratēģiju 2019.-2027. gadam, diskriminācija dzimuma dēļ joprojām

8skar daudzus jauniešus, jo īpaši jaunas sievietes. Attiecīgi

9pirmais Plāna rīcības virziens ietvēra gan starptautisku

10konferenču organizēšanu, gan dzimumu līdztiesības tematikas

11ietveršanu vispārizglītojošo skolu mācību procesā, kā arī darbā

12ar jaunatni un neformālajā izglītībā. Papildus tam, Plāns

13paredzēja arī komunikāciju ar sabiedrību citos veidos, piemēram,

14izstādes un citus tematiskos pasākumus, Latvijas diplomātisko un

15konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs publisko komunikāciju, kā arī

16tika izstrādāts ĀM kopējais komunikācijas Plāns "Sievietes,

17miers un drošība" tematikas aktualizēšanai publiskajā telpā.

18Lai īstenotu veiksmīgu komunikāciju, bija nepieciešams izveidot

19arī kontaktpunktu-sadarbības partneru tīklu informācijas

20apmaiņai.

211.1. Starptautiska konference par

22"Sievietes, miers un drošība" tematiku un ar dzimumu

23saistītas vardarbības novēršanu

24Plāna 1.1. punktā noteiktais pasākums un rezultatīvais

25rādītājs paredz no 2020. gada līdz 2025. gadam (Plāna darbības

26laika posms) rīkot vismaz trīs starptautiskas konferences par

27"Sievietes, miers un drošība" tematiku un ar dzimumu

28saistītas vardarbības novēršanu. Pārskata periodā konkrētā

29tematika starptautiskās konferencēs tikusi iekļauta regulāri,

30tādēļ 1.1. punkta rezultatīvais rādītājs ir sasniegts, taču

31vienlaikus tiks turpināts iesāktais.

32Latvijā 2020. gadā, 2021. gadā, 2022. gadā, 2023. gadā, 2024.

33gadā, kā arī 2025. gadā ĀM sadarbībā ar AiM, LATO, ārvalstu

34vēstniecībām Latvijā, un citiem partneriem, regulāri iekļāvusi

35"Sievietes, miers un drošība" tematiku starptautiskā

36pasākuma "Rīgas konference" diskusijās. "Rīgas

37konference" ir ikgadējs pasākums, kur satiekas reģionālās un

38starptautiskās ārpolitikas un aizsardzības eksperti, akadēmiķi,

39žurnālisti un uzņēmēji. Ņemot vērā konferences starptautisko

40atpazīstamību un plaša spektra pārstāvju dalību (2025. gadā

41piedalījās dalībnieki no vismaz 70 pasaules valstīm), šis ir

42bijis atbilstošs formāts "Sievietes, miers un drošība"

43tematikas popularizēšanai un aktualizēšanai.

442024. gadā "Rīgas konferences" ietvaros LATO, ĀM un

45NVO Sievietes drošībai kopīgi organizēja blakus pasākumu par

46"Sievietes, miers un drošība" tematiku "Dzimums un

47konflikts - sieviešu perspektīvas un pieredze"

48("Gender and Conflict - Women's Perspectives and

49Experiences").

502024. gada decembrī NVO Sievietes drošībai sadarbībā ar

51Kanādas vēstniecību Latvijā un Latvijas Aizsardzības ministriju

52Ādažu militārajā bāzē rīkoja konferenci "Sievietes

53bruņotajos spēkos, kas pulcēja vairāk nekā 150 dalībniekus no

54Latvijas un 13 NATO dalībvalstīm. Tajā piedalījās

55militārpersonas, ministriju un uzņēmumu pārstāvji, kā arī

56nevalstisko organizāciju pārstāvji. Pasākuma laikā notika gan

57strukturētas diskusijas par "Sievietes, miers un

58drošība" tematiku un sieviešu lomu bruņotajos spēkos, gan

59pieredzes apmaiņa un praktisku piemēru analīze. Dalībnieki

60diskutēja par nepieciešamajiem uzlabojumiem un turpmākajiem

61soļiem, lai stiprinātu dzimumu līdztiesību gan valsts līmenī, gan

62pašos bruņotajos spēkos.

632025. gadā Centra MARTA ieguldījums sabiedrības izpratnes

64veicināšanā par SMD tematikas nozīmi praksē īstenojās, sasaistot

65to ar plašāku sabiedrisko un politisko diskusiju par sieviešu

66cilvēktiesību aizsardzības sistēmas noturību un ar dzimumu

67saistītas vardarbības novēršanu. Līdztekus SMD vēstījumam par

68drošību kā cilvēkdrošību, īpašs uzsvars tika likts uz Stambulas

69konvencijas aizstāvību kā būtisku instrumentu vardarbības

70prevencijai un cietušo aizsardzībai, skaidrojot sabiedrībai

71konvencijas praktisko pienesumu un dezinformācijas riskus. Centrs

72MARTA 2025. gadā konsekventi uzturēja tematiku publiskajā telpā,

73iesaistot jauniešu un pilsoniskās sabiedrības auditorijas,

74stiprinot izpratni par dzimumu līdztiesību kā horizontālu

75drošības un noturības priekšnosacījumu, kā arī veidojot sadarbību

76ar partneriem informācijas apmaiņai un kopīgas komunikācijas

77īstenošanai.

78Latvijā norisinājās ikgadējais 8. marta Sieviešu solidaritātes

79gājiens, kura centrālā vēsts 2025. gadā bija skaidra - sieviešu

80un meiteņu tiesības nav pašsaprotamas, tās ir nepārtraukti

81jāaizstāv. Gājienā tika aktualizēta saikne starp demokrātijas

82stāvokli pasaulē un cilvēktiesību aizsardzību, uzsverot, ka

83autoritāru tendenču pieauguma apstākļos sieviešu tiesības bieži

84ir pirmās, kas tiek ierobežotas, savukārt bruņotu konfliktu zonās

85sievietes un meitenes ir starp visvairāk cietušajām. Gājiens

86kalpoja kā aicinājums sabiedrībai saglabāt modrību un aktīvi

87iestāties par brīvību, tiesiskumu un cieņu kā pamatvērtībām.

882025. gada centrālā interešu aizstāvības tēma bija Stambulas

89konvencijas aizstāvība Latvijā. Aktīvisms īpaši saasinājās

90rudenī, sākot ar 23. septembri, kad Saeimas vairākums nobalsoja

91par jautājuma par izstāšanos no Konvencijas nodošanu Ārlietu

92komisijai. Atbildot uz šo lēmumu, Centrs MARTA kopā ar

93sabiedrotajiem organizēja četrus publiskus protestus, mobilizējot

94plašu pilsoniskās sabiedrības atbalstu un skaidri paužot, ka

95vardarbības pret sievietēm novēršana un upuru aizsardzība nav

96politiskas spekulācijas jautājums, bet gan valsts pienākums.

97Protesti kļuva par spēcīgu demokrātijas izpausmi, apliecinot

98sabiedrības gatavību iestāties par starptautiskajām cilvēktiesību

99saistībām un Latvijas pamatvērtībām.

1001.2. Dzimumu līdztiesības tematikas

101un ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanas atspoguļojums

102vispārizglītojošo skolu mācību procesā

103Plāna 1.2. punktā noteiktā pasākuma "dzimumu līdztiesības

104tematikas un ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanas

105atspoguļojums vispārizglītojošo skolu mācību procesā"

106rezultatīvais rādītājs - dzimumu līdztiesības tematika un ar

107dzimumu saistītas vardarbības mazināšanas tēma regulāri tikusi

108atspoguļota vispārizglītojošo skolu mācību procesā. IZM norāda uz

109šādām veiktajām darbībām vispārizglītojošo skolu mācību procesā

110apskatāmajā laika posmā, tomēr iesāktās aktivitātes ir

111turpināmas.

112Kā norāda LM, dzimumu līdztiesības nodrošināšanai Latvijā tiek

113izmantota integrētā pieeja, kas nozīmē, ka dzimumu līdztiesība

114uzlūkojama kā horizontāls princips, kas iekļaujas visās valstī

115definētajās nozaru politikās (aizsardzības, ārlietu, ekonomikas,

116finanšu, iekšlietu, izglītības, zinātnes, kultūras, labklājības,

117satiksmes, tieslietu, veselības, vides aizsardzības, reģionālās

118attīstības un zemkopības politika) un visos to izstrādes un

119īstenošanas posmos, iesaistot visas ieinteresētās puses un

120sadarbības partnerus.

121Izglītības sistēmā preventīvi tiek nodrošināts jebkādas

122diskriminācijas aizliegums, nosakot obligātā satura īstenošanas

123principus, piemēram, izglītības iestāde attīsta organizācijas

124kultūru, kurā respektē skolēnu dažādību pēc dzimuma, etniskās

125piederības, reliģiskās pārliecības, veselības stāvokļa, valodas,

126intelektuālās attīstības un citām pazīmēm, ievērojot

127diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizliegumu.

128Vairāki MK noteikumi noteic, ka dzimumu līdztiesības tematikas

129apgūšana, vienlīdzības principu ievērošana, kā arī emocionālās,

130fiziskās un ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšana

131vispārizglītojošo skolu mācību procesā notiek visās izglītības

132pakāpēs.1 2024. gada augustā MK tika apstiprināts IZM

133sagatavotais Informatīvais ziņojums par emocionālās un fiziskās

134vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī

135par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību.2

136Tā kā vardarbības tēma izglītības iestādēs ir ļoti kompleksa,

137IZM kopā ar citām institūcijām un sadarbības partneriem turpina

138un turpinās strādāt pie kompleksu pasākumu ieviešanas. Piemēram,

139izglītības iestādēs ir izstrādāti un darbojas algoritmi, kas

140nodrošina ziņošanu par vardarbības gadījumiem vai aizdomām par

141tiem, tostarp garantējot anonimitāti. IZM no valsts budžeta

142līdzekļiem pēdējo gadu laikā nodrošina pedagogu profesionālās

143kompetences pilnveidi par labbūtības veicināšanu izglītības

144procesā un vardarbības risku novēršanu un mazināšanu. 2025. gadā

145notika pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma

146"Vardarbības risku pārvaldība izglītības iestādēs",

147kuru īstenoja Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar

148nodibinājumu "Centrs Dardedze" (pasākums iekļauts

149"Par Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret

150noziedzīgiem nodarījumiem plānu 2025.-2027. gadam").

1512025. gada 16. septembrī MK apstiprināja Informatīvo ziņojumu

152"Par progresu emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanā

153un nepieļaušanā izglītības iestādē, kā arī par valsts un

154pašvaldības institūciju sadarbības rezultātiem", kas

155izstrādāts, sadarbojoties IZM, LM, Bērnu aizsardzības centram

156u.c. Minētajā informatīvajā ziņojumā ir atspoguļota vardarbības

157mazināšanas un labbūtības veicināšanas programmu ieviešanas

158gaita.

1591.3. Dzimumu līdztiesības tematikas

160un cilvēktiesību aktualizēšana darbā ar jaunatni un neformālajā

161izglītībā

162Pasākuma "Dzimumu līdztiesības tematikas un cilvēktiesību

163aktualizēšana darbā ar jaunatni un neformālajā izglītībā"

164rezultatīvais rādītājs ir dzimumu līdztiesības un cilvēktiesību

165jautājumu darbā ar jaunatni un neformālajā izglītībā regulāra

166aktualizēšana.

167Par dzimumu līdztiesības un cilvēktiesību tematiku apskatāmajā

168laika posmā īstenoti dažādi projekti, tostarp jauniešu apmaiņas,

169līdzdalības, solidaritātes projekti.

1702024. gadā Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra valsts

171programmas ietvaros nodrošināja projektu atklātu konkursu norisi

172"Atbalsts jaunatnes organizāciju darbībai un līdzdalības

173nodrošināšanai valsts un starptautiskajā jaunatnes

174politikā", tika apstiprināti un īstenoti seši projekti.

175Darba ar jaunatni veicēji, kas pirmo reizi piedalījās mācībās

1762024. gadā, apguva šādas tēmas: kā strādāt ar jauniešiem, kuriem

177ir psihoemocionālas veselības problēmas; kuri tiek pakļauti

178diskriminācijas vai vardarbības riskiem (t.sk. dzimuma vai

179seksuālās piederības dēļ); un kā strādāt ar jauniešiem ar

180kultūras atšķirībām (etniskās minoritātes).

1812024. gada jūnijā apstiprinātas Jaunatnes darbinieka

182profesionālās kvalifikācijas prasības. Standartā iekļautas

183prasmes kā īstenot profesionālo darbību bez jebkāda veida

184vardarbības un zināšanas par vardarbības prevenciju, izskaušanu,

185kā arī dzimumu līdztiesības jautājumiem.

1862024. gada noslēdzās Valsts izglītības satura centrs (tagad

187VIAA) īstenotās meiteņu līderības un uzņēmējdarbības prasmju

188pilnveides programmas "Future Heroes" 4. sezona, kurā

189piedalījās 47 dalībnieces no dažādiem Latvijas reģioniem.

190Projekti pievērsās dažādām tēmām, piemēram, vides ilgtspēja,

191veselīgs uzturs, jauniešu nodarbinātības veicināšana reģionos

192u.c., taču arī tādām tēmām kā dzimumu līdztiesība un aktīvāka

193jauniešu iesaiste politisku lēmumu pieņemšanā.

1942024. gada rudenī noslēdzās programmas "Erasmus+"

195sadarbības partnerības projekts "Y-FIGHT: Youth FIGHT

196against power abuse", kuru īstenoja biedrība no Latvijas

197"Bioville" sadarbībā ar partnerorganizācijām no

198Spānijas, Čehijas un Slovēnijas. Kā projekta galvenais mērķis

199tika izvirzīta cīņa pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu

200nevienlīdzību, tās atpazīšanu un rīcības metodēm, projektā tika

201ieaistīti jaunatnes darbinieki no partnerorganizāciju

202valstīm.

2032024. gadā tika publicēts pētījums "Neformālās izglītības

204piedāvājums darba ar jaunatni jomā Latvijā" par Latvijā

205īstenotās neformālās izglītības (NFI) darbā ar jaunatni

206piedāvājuma atbilstību jauniešu interesēm un vajadzībām. Periodā

207no visām šāda veida apmācībām ir organizētas aktivitātes par

208dažādām prasmēm, t.sk. pilsonisko sabiedrību (51 %). Ar politiku

209saistītas aktivitātes īstenojuši 31 % NFI piedāvātāju, bet

210dzimumu līdztiesības tēmu (20 %) un cilvēktiesību tēmu (23 %)

211iekļāvuši salīdzinoši mazāk īstenotāju.

212Jaunatnes politikas valsts programmas atklātajā projektu

213konkursā "Atbalsts jaunatnes organizāciju darbībai, to

214iniciatīvām, jauniešu līdzdalības veicināšanai un iekļaušanai

215sabiedrībā" 2025. gadā tika apstiprināti 7 projekti (5

216vietēja, 2 reģionāli), kuros kopā plānots iesaistīt 1714

217jauniešus.

2182025. gadā maijā norisinājās pirmās Latvijas jauniešu

219Signālvēlēšanas ar saukli "Neesi malā sēdētājs, esi

220Signālvēlētājs!" kā izglītības projekts, kurā balsot varēja

221tikai 16, 17 gadus veci jaunieši. Signālvēlēšanu mērķis ir

222veicināt jauniešu izpratni par demokrātijas procesu un pilsonisko

223līdzdalību. Pirmajās signālvēlēšanās piedalījās jaunieši no 15

224Latvijas pašvaldībām, bet 2026. gada signālvēlēšanas notiks jau

225visās Latvijas vidējās un vidējās profesionālās izglītības

226iestādēs pirms oficiālajām 15. Saeimas vēlēšanām.

2272025. gadā jauniešu iespēju festivālā "Kopums/ Mad

228Liepāja" notika diskusija kā darbā ar jaunatni iesaistīt

229vairāk jaunu vīriešu. Balstoties uz notikušo diskusiju, tika

230sagatavots viedokļa raksts3, kas izplatīts jomā.

231Nacionālo Jaunatnes dialogu atklāja 2025. gada oktobrī, kura

232mērķis ir stiprināt jauniešu pilsonisko līdzdalību un iespējas

233iesaistīties valsts politikas veidošanā. Nacionālais Jaunatnes

234dialogs nodrošina konsultatīvo platformu, kas ļauj jauniešiem būt

235dzirdamiem un aktīvi sadarboties ar lēmumu pieņēmējiem.

236Iniciatīvas autore ir izglītības un zinātnes ministre Dace

237Melbārde, un pēc viņas ierosinājuma par Nacionālā Jaunatnes

238dialoga patronesi ir kļuvusi Ministru prezidente Evika

239Siliņa.

240MK noteikumos Nr. 455 "Jaunatnes lietu speciālistu

241apmācības kārtība" 2025. gadā tika aktualizētas vairākas

242jaunas tēmas. Tiesību pamatu tēmā ir iekļautas tādas apakštēmas

243kā "normatīvais regulējums par dzimumu līdztiesību un

244cilvēktiesībām".

245Savukārt 2025. gada decembrī tika prezentēti pētījuma

246"Jaunatnes darbinieku kompetenču pašnovērtējums un

247profesionālais profils Latvijā" rezultāti4.

248Aptaujas dati tika arī izmantoti, lai raksturotu jaunatnes

249darbinieka profilu. Lai arī kopumā respondenti pārstāvēja dažādus

250Latvijas reģionus un vecuma grupas, lielākā daļa bija 41-50 gadu

251vecumā (23 %) un 35-40 gadu vecumā (20 %), tādējādi var secināt,

252ka Latvijā darbu ar jaunatni pārsvarā veic sievietes vecumā virs

25335 gadiem.

2541.4. Izstāde par sievietēm/meitenēm

255NBS un Zemessardzē un citas tematiskās izstādes un pasākumi

256Plāna 1.4. punktā noteikts rezultatīvais rādītājs - divu

257izstāžu par sievietēm/meitenēm NBS un Zemessardzē un citu

258tematisko izstāžu rīkošana.

2592025. gada 18. novembrī Latvijas Kara muzejā tika atklāta

260izstāde "Iekšējais "Karavīrs"" - stāsts par

2612025. gada vasaras rezerves karavīru pamatapmācības kursu un

262tā dalībniekiem, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu pieredzei

263(sievietes bija 30% no mācību kopējā dalībnieku skaita). Izstāde

264izgaismoja viņu motivāciju, izaicinājumus un personīgo izaugsmi,

265izvēloties kļūt par daļu no Latvijas bruņotajiem spēkiem.

266Fotogrāfe Inese Gintere vairāku dienu garumā viesojās Alūksnes

267kājinieku skola un militārajā bāzē, dokumentējot kursa dalībnieku

268ikdienu.

269Lai popularizētu sieviešu lomu NBS, kā arī uzsvērtu sieviešu

270nepieciešamību karavīru, instruktoru un virsnieku profesijās,

271rekrutēšanas aktivitāšu ietvaros vienmēr tiek uzsvērta dzimuma

272vienlīdzība gan atlases procesa ietvaros, gan karjeras izvēlē un

273atalgojuma sistēmā. Izveidotajos rekrutēšanas informatīvajos

274materiālos uz vides reklāmas stendiem Rīgā un uz sabiedriskā

275transporta reģionos vizualizēti tiek gan vīrieši, gan arī

276sievietes. Tāpat arī komunikācijā blakus vienotības un

277aizsardzības demonstrācijai arvien vairāk tiek izmantoti sieviešu

278tēli vai simboli, piemēram, Zemessardzes un rezervistu apmācības

279rekrutēšanas kampaņā kopības spēks izteikts caur salīdzinājumu ar

280"Baibas bizi".5 Arī vietnē Sargs.lv bijuši

281publicēti vairāki personstāsti par sievietēm NBS kā aicinājums

282arī citām sievietēm uzsākt dienestu.6 AiM sadarbības

283domnīca "Ģeopolitikas pētījumu centrs" ir veikusi

284izpēti par sievietēm NBS, iekļaujot salīdzinājumus ar citu valstu

285pieredzi un iedrošinot sievietes pieteikties

286dienestam.7 Kopš 2022. gada jūlija beigām sievietes

287var pieteikties dienestam Štāba bataljona Godasardzes rotā, kas

288ir ikdienā redzamākā NBS apakšvienība un tā reprezentē Latviju un

289NBS. Godasardze tiek nodrošināta pie Brīvības pieminekļa un Rīgas

290pils, kā arī valsts nozīmes reprezentatīvos pasākumos, augstu

291viesu sagaidīšanā un pārstāvot Latviju starptautiskos militāros

292pasākumos.8

293Tematiskos pasākumus šajā jomā aktīvi organizējis arī

294nevalstiskais sektors. Piemēram, kopš 2020. gada organizācija

295"Riga TechGirls" organizējusi ikgadēju hakatonu,

296kura ietvaros dalībnieces cenšas attīstīt un realizēt savas

297idejas un inovācijas ar mērķi veicināt sieviešu līdzdalību

298informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.9

299Katra gada hakatonam tiek piešķirta konkrēta tēma un 2022. gada

300martā šī tēma bija "Sievietes. Miers. Drošībā".

301Dalībnieces tika aicinātas izveidot lietotnes un tehnoloģijas,

302kuras veicinātu mieru un drošību. 2022. gadā hakatonā uzvarēja un

303pirmo vietu ieguva komanda "Women on Duty", kas

304strādāja pie lietotnes "One circle" izveides.

305Tās mērķis ir nodrošināt pieeju uzticamam personu lokam, kas var

306palīdzēt krīzes situācijās.10

307NBS ietvarā ir apmācīta par starptautiskajām operācijām

308atbildīgā amatpersona Eiropas drošības un aizsardzības koledžas

309organizētajā kursā "Visaptveroša pieeja dzimumu līdztiesībai

310operācijās" ("A Comprehensive Approach to Gender in

311Operations"), lai sekmētu dzimumu vienlīdzību

312starptautiskajās operācijās.

3131.5. Latvijas diplomātisko

314pārstāvniecību iesaiste SMD tematikas veicināšanā

315Pārskata periodā Latvijas diplomātiskās un konsulārās

316pārstāvniecības ārvalstīs iesaistījušās SMD tematikas

317veicināšanā. Plāna 1.5. punkta rezultatīvais rādītājs ir

318informācija Latvijas vēstniecību un pārstāvniecību sociālajos

319tīklos un uzrunātajās tēmās par SMD tematiku un Plānu.

320Plāna 1.5. punkta rezultatīvais rādītājs ir izpildīts, jo

321Latvijas vēstniecības un pārstāvniecības ārvalstīs ir ne tikai

322publicējušas informāciju par SMD to tīmekļvietnēs, bet arī

323veikušas un turpina veikt dažādas citas darbības, lai aktualizētu

324šo tematiku ārvalstīs. Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības

325piedalījušās SMD darba kārtības popularizēšanā un dalījušās

326pieredzē ar citu valstu pārstāvjiem. Latvijas vēstnieki un

327vēstnieces ārvalstīs dibinājuši un stiprinājuši divpusējos

328kontaktus SMD un dzimumu līdztiesības jautājumos, iesaistījušies

329draugu grupās daudzpusējos formātos, kā arī regulāri īstenojuši

330dažādas publiskās diplomātijas aktivitātes, iekļaujot pasākumos

331ar SMD saistītas tēmas un aktivitātes, uzaicinot gan ārvalstu,

332gan Latvijas ekspertus.

3331.6. Komunikācijas plāna īstenošana SMD tematikas

334popularizēšanai

335Plāna 1.6. punkta rezultatīvais rādītājs, proti,

336"regulāri integrēta SMD darba kārtība nacionāla līmeņa

337pasākumos; regulāri atspoguļota SMD tematika gan sociālajās

338platformās, gan plašsaziņas līdzekļos" ir izpildīts, ņemot

339vērā, ka notikusi plaša apmēra komunikācija par SMD tematiku.

340Apskatāmajā laika posmā ĀM regulāri publiski komunicēja par

341dažādiem starptautiskiem notikumiem un atzīmējamām dienām

342saistībā ar SMD. ĀM katru gadu gatavo publisko komunikāciju par

343starptautisko sieviešu dienu 8. martā, starptautiskajā dienā

344seksuālās vardarbības izskaušanai konfliktos 19. jūnijā,

345starptautiskajā dienā par sievietēm diplomātijā 24. jūnijā,

346starptautiskajā SMD dienā 31. oktobrī (2000. gada 31. oktobrī

347tika pieņemta ANO DP rezolūcija nr. 1325), starptautiskajā dienā

348vardarbības izskaušanai pret sievietēm 25. novembrī, kā arī

349cilvēktiesību dienā 10. decembrī. 2025. gada oktobrī ĀM publicēja

350infografiku par godu ANO DP rezolūcijas nr. 1325 25. gadadienai,

351kurā atspoguļota galvenā informācija par Nacionālo rīcības plānu

352un tā īstenošanu, kā arī par pašu ANO DP rezolūciju nr. 1325.

3532025. gada 28. janvārī Meta platformā Facebook notika

354diskusija par sievietēm bruņotajos spēkos "Sieviete

355bruņotajos spēkos un dezinformācija kara apstākļos". Šajā

356diskusijā tika uzsvērta sieviešu kaujinieku niansētā pieredze

357bruņotos konfliktos, izgaismojot viņu svarīgās lomas un

358izaicinājumus, ar kuriem viņas saskaras. Diskusijās galvenā

359uzmanība tika pievērsta dezinformācijas spēcīgajai ietekmei,

360veidojot uztveri, politiku un stāstus par sievietēm kaujas lomās.

361Diskusijā piedalījās Mariia "Gerda" Chekh, pirmās

362šķiras ierindas karavīrs, 12. speciālo uzdevumu brigāde

363"Azov", Ukraina, Jānis Karlsbergs, vecākais politikas

364un publikāciju vadītājs NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības

365centrā un LATO valdes priekšsēdētājs, Pulkvežleitnante

366Jennifer L. Gotie, ASV bruņoto spēku 5. korpuss, personāla

367vadītāja vietniece (FWD) un Žaneta Ozoliņa, LU vadošā pētniece un

368NVO "Sievietes drošībai" valdes locekle.

3691.7. Latvijas SMD kontaktpunktu

370tīkla izveide

371Plāna 1.7. punkta rezultatīvais rādītājs paredz Latvijas

372kontaktpunktu tīkla izveidi par SMD tematiku. Jau Plāna izstrādes

373procesā tika iesaistītas kompetentās Latvijas ministrijas, to

374padotībā esošās iestādes, ārvalstu vēstniecības Latvijā, kā arī

375NVO. Formālajā Plāna izstrādes darba grupā piedalījās ĀM, LM, VM,

376AiM, IeM, TM, Valsts policija un Valsts izglītības satura centrs,

377taču neformāli tika piesaistīti arī NVO pārstāvji un ārvalstu

378vēstniecības Latvijā, piemēram, Kanādas vēstniecība Latvijā.

3791.8. Pirmā rīcības virziena

380kopsavilkums

381Pārskata periodā SMD tematika regulāri tikusi iekļauta

382starptautiskās konferencēs, tādēļ 1.1. punkta rezultatīvais

383rādītājs ir sasniegts. Attiecībā uz 1.2. punktu, ir veiktas

384darbības vispārizglītojošo skolu mācību procesā apskatāmajā laika

385posmā. Līdzīgi kā pie iepriekš minētajiem pasākumiem, arī Plāna

3861.3. punktā veicamie pasākumi ir veikti, bet būtu apsverams to

387turpināšana līdz ar jaunā Plāna izstrādi. Plāna 1.4. punkts

388uzskatāms par paveiktu, jo ir sarīkota tematiskā izstāde, kura ir

389arī sasniegusi visai lielu auditoriju.

390Plāna 1.5. punkta rezultatīvais rādītājs tika izpildīts jau

391vidus terminā, jo, Latvijas vēstniecības un pārstāvniecības

392ārvalstīs publicēja informāciju par SMD to tīmekļvietnēs, ir

393veikušas dažādas citas darbības, lai aktualizētu šo tematiku

394ārvalstīs. Šis darbs tiks turpināts arī jaunajā Plānā. Plāna 1.6.

395punkta rezultatīvais rādītājs, proti, "regulāri integrēta

396SMD darba kārtība nacionāla līmeņa pasākumos; regulāri

397atspoguļota SMD tematika gan sociālajās platformās, gan

398plašsaziņas līdzekļos" ir izpildīts, ņemot vērā, ka notikusi

399plaša apmēra komunikācija par SMD tematiku. Plāna 1.7. punkts ir

400izpildīts, jo nacionālais kontaktpunktu tīkls ir ticis gan

401izveidots, gan aktualizēts. Kontaktpunktu tīkla starpā jāturpina

402pastāvīga komunikācija. Secināms, ka Plāna pirmā rīcības virziena

403ietvaros ir gan izpildīti pasākumi, gan turpināmi pasākumi.