Par Nacionālā rīcības plāna Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 "Par sievietēm, mieru un drošību" mērķu īstenošanai Latvijā 2020.–2025. gadam plāna izpildes un ietekmes izvērtējumu

1Sabiedrības

2izpratnes veicināšana

3Pirmais Plāna rīcības virziens vērsts uz Latvijas sabiedrības

4izpratnes veicināšanu par ANO DP rezolūciju nr. 1325 un

5"Sievietes, miers un drošība" (turpmāk - SMD) tematiku,

6koncentrējoties tieši uz jauno paaudzi. Saskaņā ar ES jaunatnes

7stratēģiju 2019.-2027. gadam, diskriminācija dzimuma dēļ joprojām

8skar daudzus jauniešus, jo īpaši jaunas sievietes. Attiecīgi

9pirmais Plāna rīcības virziens ietvēra gan starptautisku

10konferenču organizēšanu, gan dzimumu līdztiesības tematikas

11ietveršanu vispārizglītojošo skolu mācību procesā, kā arī darbā

12ar jaunatni un neformālajā izglītībā. Papildus tam, Plāns

13paredzēja arī komunikāciju ar sabiedrību citos veidos, piemēram,

14izstādes un citus tematiskos pasākumus, Latvijas diplomātisko un

15konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs publisko komunikāciju, kā arī

16tika izstrādāts ĀM kopējais komunikācijas Plāns "Sievietes,

17miers un drošība" tematikas aktualizēšanai publiskajā telpā.

18Lai īstenotu veiksmīgu komunikāciju, bija nepieciešams izveidot

19arī kontaktpunktu-sadarbības partneru tīklu informācijas

20apmaiņai.

211.1. Starptautiska konference par

22"Sievietes, miers un drošība" tematiku un ar dzimumu

23saistītas vardarbības novēršanu

24Plāna 1.1. punktā noteiktais pasākums un rezultatīvais

25rādītājs paredz no 2020. gada līdz 2025. gadam (Plāna darbības

26laika posms) rīkot vismaz trīs starptautiskas konferences par

27"Sievietes, miers un drošība" tematiku un ar dzimumu

28saistītas vardarbības novēršanu. Pārskata periodā konkrētā

29tematika starptautiskās konferencēs tikusi iekļauta regulāri,

30tādēļ 1.1. punkta rezultatīvais rādītājs ir sasniegts, taču

31vienlaikus tiks turpināts iesāktais.

32Latvijā 2020. gadā, 2021. gadā, 2022. gadā, 2023. gadā, 2024.

33gadā, kā arī 2025. gadā ĀM sadarbībā ar AiM, LATO, ārvalstu

34vēstniecībām Latvijā, un citiem partneriem, regulāri iekļāvusi

35"Sievietes, miers un drošība" tematiku starptautiskā

36pasākuma "Rīgas konference" diskusijās. "Rīgas

37konference" ir ikgadējs pasākums, kur satiekas reģionālās un

38starptautiskās ārpolitikas un aizsardzības eksperti, akadēmiķi,

39žurnālisti un uzņēmēji. Ņemot vērā konferences starptautisko

40atpazīstamību un plaša spektra pārstāvju dalību (2025. gadā

41piedalījās dalībnieki no vismaz 70 pasaules valstīm), šis ir

42bijis atbilstošs formāts "Sievietes, miers un drošība"

43tematikas popularizēšanai un aktualizēšanai.

442024. gadā "Rīgas konferences" ietvaros LATO, ĀM un

45NVO Sievietes drošībai kopīgi organizēja blakus pasākumu par

46"Sievietes, miers un drošība" tematiku "Dzimums un

47konflikts - sieviešu perspektīvas un pieredze"

48("Gender and Conflict - Women's Perspectives and

49Experiences").

502024. gada decembrī NVO Sievietes drošībai sadarbībā ar

51Kanādas vēstniecību Latvijā un Latvijas Aizsardzības ministriju

52Ādažu militārajā bāzē rīkoja konferenci "Sievietes

53bruņotajos spēkos, kas pulcēja vairāk nekā 150 dalībniekus no

54Latvijas un 13 NATO dalībvalstīm. Tajā piedalījās

55militārpersonas, ministriju un uzņēmumu pārstāvji, kā arī

56nevalstisko organizāciju pārstāvji. Pasākuma laikā notika gan

57strukturētas diskusijas par "Sievietes, miers un

58drošība" tematiku un sieviešu lomu bruņotajos spēkos, gan

59pieredzes apmaiņa un praktisku piemēru analīze. Dalībnieki

60diskutēja par nepieciešamajiem uzlabojumiem un turpmākajiem

61soļiem, lai stiprinātu dzimumu līdztiesību gan valsts līmenī, gan

62pašos bruņotajos spēkos.

632025. gadā Centra MARTA ieguldījums sabiedrības izpratnes

64veicināšanā par SMD tematikas nozīmi praksē īstenojās, sasaistot

65to ar plašāku sabiedrisko un politisko diskusiju par sieviešu

66cilvēktiesību aizsardzības sistēmas noturību un ar dzimumu

67saistītas vardarbības novēršanu. Līdztekus SMD vēstījumam par

68drošību kā cilvēkdrošību, īpašs uzsvars tika likts uz Stambulas

69konvencijas aizstāvību kā būtisku instrumentu vardarbības

70prevencijai un cietušo aizsardzībai, skaidrojot sabiedrībai

71konvencijas praktisko pienesumu un dezinformācijas riskus. Centrs

72MARTA 2025. gadā konsekventi uzturēja tematiku publiskajā telpā,

73iesaistot jauniešu un pilsoniskās sabiedrības auditorijas,

74stiprinot izpratni par dzimumu līdztiesību kā horizontālu

75drošības un noturības priekšnosacījumu, kā arī veidojot sadarbību

76ar partneriem informācijas apmaiņai un kopīgas komunikācijas

77īstenošanai.

78Latvijā norisinājās ikgadējais 8. marta Sieviešu solidaritātes

79gājiens, kura centrālā vēsts 2025. gadā bija skaidra - sieviešu

80un meiteņu tiesības nav pašsaprotamas, tās ir nepārtraukti

81jāaizstāv. Gājienā tika aktualizēta saikne starp demokrātijas

82stāvokli pasaulē un cilvēktiesību aizsardzību, uzsverot, ka

83autoritāru tendenču pieauguma apstākļos sieviešu tiesības bieži

84ir pirmās, kas tiek ierobežotas, savukārt bruņotu konfliktu zonās

85sievietes un meitenes ir starp visvairāk cietušajām. Gājiens

86kalpoja kā aicinājums sabiedrībai saglabāt modrību un aktīvi

87iestāties par brīvību, tiesiskumu un cieņu kā pamatvērtībām.

882025. gada centrālā interešu aizstāvības tēma bija Stambulas

89konvencijas aizstāvība Latvijā. Aktīvisms īpaši saasinājās

90rudenī, sākot ar 23. septembri, kad Saeimas vairākums nobalsoja

91par jautājuma par izstāšanos no Konvencijas nodošanu Ārlietu

92komisijai. Atbildot uz šo lēmumu, Centrs MARTA kopā ar

93sabiedrotajiem organizēja četrus publiskus protestus, mobilizējot

94plašu pilsoniskās sabiedrības atbalstu un skaidri paužot, ka

95vardarbības pret sievietēm novēršana un upuru aizsardzība nav

96politiskas spekulācijas jautājums, bet gan valsts pienākums.

97Protesti kļuva par spēcīgu demokrātijas izpausmi, apliecinot

98sabiedrības gatavību iestāties par starptautiskajām cilvēktiesību

99saistībām un Latvijas pamatvērtībām.

1001.2. Dzimumu līdztiesības tematikas

101un ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanas atspoguļojums

102vispārizglītojošo skolu mācību procesā

103Plāna 1.2. punktā noteiktā pasākuma "dzimumu līdztiesības

104tematikas un ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšanas

105atspoguļojums vispārizglītojošo skolu mācību procesā"

106rezultatīvais rādītājs - dzimumu līdztiesības tematika un ar

107dzimumu saistītas vardarbības mazināšanas tēma regulāri tikusi

108atspoguļota vispārizglītojošo skolu mācību procesā. IZM norāda uz

109šādām veiktajām darbībām vispārizglītojošo skolu mācību procesā

110apskatāmajā laika posmā, tomēr iesāktās aktivitātes ir

111turpināmas.

112Kā norāda LM, dzimumu līdztiesības nodrošināšanai Latvijā tiek

113izmantota integrētā pieeja, kas nozīmē, ka dzimumu līdztiesība

114uzlūkojama kā horizontāls princips, kas iekļaujas visās valstī

115definētajās nozaru politikās (aizsardzības, ārlietu, ekonomikas,

116finanšu, iekšlietu, izglītības, zinātnes, kultūras, labklājības,

117satiksmes, tieslietu, veselības, vides aizsardzības, reģionālās

118attīstības un zemkopības politika) un visos to izstrādes un

119īstenošanas posmos, iesaistot visas ieinteresētās puses un

120sadarbības partnerus.

121Izglītības sistēmā preventīvi tiek nodrošināts jebkādas

122diskriminācijas aizliegums, nosakot obligātā satura īstenošanas

123principus, piemēram, izglītības iestāde attīsta organizācijas

124kultūru, kurā respektē skolēnu dažādību pēc dzimuma, etniskās

125piederības, reliģiskās pārliecības, veselības stāvokļa, valodas,

126intelektuālās attīstības un citām pazīmēm, ievērojot

127diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizliegumu.

128Vairāki MK noteikumi noteic, ka dzimumu līdztiesības tematikas

129apgūšana, vienlīdzības principu ievērošana, kā arī emocionālās,

130fiziskās un ar dzimumu saistītas vardarbības mazināšana

131vispārizglītojošo skolu mācību procesā notiek visās izglītības

132pakāpēs.1 2024. gada augustā MK tika apstiprināts IZM

133sagatavotais Informatīvais ziņojums par emocionālās un fiziskās

134vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī

135par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību.2

136Tā kā vardarbības tēma izglītības iestādēs ir ļoti kompleksa,

137IZM kopā ar citām institūcijām un sadarbības partneriem turpina

138un turpinās strādāt pie kompleksu pasākumu ieviešanas. Piemēram,

139izglītības iestādēs ir izstrādāti un darbojas algoritmi, kas

140nodrošina ziņošanu par vardarbības gadījumiem vai aizdomām par

141tiem, tostarp garantējot anonimitāti. IZM no valsts budžeta

142līdzekļiem pēdējo gadu laikā nodrošina pedagogu profesionālās

143kompetences pilnveidi par labbūtības veicināšanu izglītības

144procesā un vardarbības risku novēršanu un mazināšanu. 2025. gadā

145notika pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma

146"Vardarbības risku pārvaldība izglītības iestādēs",

147kuru īstenoja Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar

148nodibinājumu "Centrs Dardedze" (pasākums iekļauts

149"Par Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret

150noziedzīgiem nodarījumiem plānu 2025.-2027. gadam").

1512025. gada 16. septembrī MK apstiprināja Informatīvo ziņojumu

152"Par progresu emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanā

153un nepieļaušanā izglītības iestādē, kā arī par valsts un

154pašvaldības institūciju sadarbības rezultātiem", kas

155izstrādāts, sadarbojoties IZM, LM, Bērnu aizsardzības centram

156u.c. Minētajā informatīvajā ziņojumā ir atspoguļota vardarbības

157mazināšanas un labbūtības veicināšanas programmu ieviešanas

158gaita.

1591.3. Dzimumu līdztiesības tematikas

160un cilvēktiesību aktualizēšana darbā ar jaunatni un neformālajā

161izglītībā

162Pasākuma "Dzimumu līdztiesības tematikas un cilvēktiesību

163aktualizēšana darbā ar jaunatni un neformālajā izglītībā"

164rezultatīvais rādītājs ir dzimumu līdztiesības un cilvēktiesību

165jautājumu darbā ar jaunatni un neformālajā izglītībā regulāra

166aktualizēšana.

167Par dzimumu līdztiesības un cilvēktiesību tematiku apskatāmajā

168laika posmā īstenoti dažādi projekti, tostarp jauniešu apmaiņas,

169līdzdalības, solidaritātes projekti.

1702024. gadā Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra valsts

171programmas ietvaros nodrošināja projektu atklātu konkursu norisi

172"Atbalsts jaunatnes organizāciju darbībai un līdzdalības

173nodrošināšanai valsts un starptautiskajā jaunatnes

174politikā", tika apstiprināti un īstenoti seši projekti.

175Darba ar jaunatni veicēji, kas pirmo reizi piedalījās mācībās

1762024. gadā, apguva šādas tēmas: kā strādāt ar jauniešiem, kuriem

177ir psihoemocionālas veselības problēmas; kuri tiek pakļauti

178diskriminācijas vai vardarbības riskiem (t.sk. dzimuma vai

179seksuālās piederības dēļ); un kā strādāt ar jauniešiem ar

180kultūras atšķirībām (etniskās minoritātes).

1812024. gada jūnijā apstiprinātas Jaunatnes darbinieka

182profesionālās kvalifikācijas prasības. Standartā iekļautas

183prasmes kā īstenot profesionālo darbību bez jebkāda veida

184vardarbības un zināšanas par vardarbības prevenciju, izskaušanu,

185kā arī dzimumu līdztiesības jautājumiem.

1862024. gada noslēdzās Valsts izglītības satura centrs (tagad

187VIAA) īstenotās meiteņu līderības un uzņēmējdarbības prasmju

188pilnveides programmas "Future Heroes" 4. sezona, kurā

189piedalījās 47 dalībnieces no dažādiem Latvijas reģioniem.

190Projekti pievērsās dažādām tēmām, piemēram, vides ilgtspēja,

191veselīgs uzturs, jauniešu nodarbinātības veicināšana reģionos

192u.c., taču arī tādām tēmām kā dzimumu līdztiesība un aktīvāka

193jauniešu iesaiste politisku lēmumu pieņemšanā.

1942024. gada rudenī noslēdzās programmas "Erasmus+"

195sadarbības partnerības projekts "Y-FIGHT: Youth FIGHT

196against power abuse", kuru īstenoja biedrība no Latvijas

197"Bioville" sadarbībā ar partnerorganizācijām no

198Spānijas, Čehijas un Slovēnijas. Kā projekta galvenais mērķis

199tika izvirzīta cīņa pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu

200nevienlīdzību, tās atpazīšanu un rīcības metodēm, projektā tika

201ieaistīti jaunatnes darbinieki no partnerorganizāciju

202valstīm.

2032024. gadā tika publicēts pētījums "Neformālās izglītības

204piedāvājums darba ar jaunatni jomā Latvijā" par Latvijā

205īstenotās neformālās izglītības (NFI) darbā ar jaunatni

206piedāvājuma atbilstību jauniešu interesēm un vajadzībām. Periodā

207no visām šāda veida apmācībām ir organizētas aktivitātes par

208dažādām prasmēm, t.sk. pilsonisko sabiedrību (51 %). Ar politiku

209saistītas aktivitātes īstenojuši 31 % NFI piedāvātāju, bet

210dzimumu līdztiesības tēmu (20 %) un cilvēktiesību tēmu (23 %)

211iekļāvuši salīdzinoši mazāk īstenotāju.

212Jaunatnes politikas valsts programmas atklātajā projektu

213konkursā "Atbalsts jaunatnes organizāciju darbībai, to

214iniciatīvām, jauniešu līdzdalības veicināšanai un iekļaušanai

215sabiedrībā" 2025. gadā tika apstiprināti 7 projekti (5

216vietēja, 2 reģionāli), kuros kopā plānots iesaistīt 1714

217jauniešus.

2182025. gadā maijā norisinājās pirmās Latvijas jauniešu

219Signālvēlēšanas ar saukli "Neesi malā sēdētājs, esi

220Signālvēlētājs!" kā izglītības projekts, kurā balsot varēja

221tikai 16, 17 gadus veci jaunieši. Signālvēlēšanu mērķis ir

222veicināt jauniešu izpratni par demokrātijas procesu un pilsonisko

223līdzdalību. Pirmajās signālvēlēšanās piedalījās jaunieši no 15

224Latvijas pašvaldībām, bet 2026. gada signālvēlēšanas notiks jau

225visās Latvijas vidējās un vidējās profesionālās izglītības

226iestādēs pirms oficiālajām 15. Saeimas vēlēšanām.

2272025. gadā jauniešu iespēju festivālā "Kopums/ Mad

228Liepāja" notika diskusija kā darbā ar jaunatni iesaistīt

229vairāk jaunu vīriešu. Balstoties uz notikušo diskusiju, tika

230sagatavots viedokļa raksts3, kas izplatīts jomā.

231Nacionālo Jaunatnes dialogu atklāja 2025. gada oktobrī, kura

232mērķis ir stiprināt jauniešu pilsonisko līdzdalību un iespējas

233iesaistīties valsts politikas veidošanā. Nacionālais Jaunatnes

234dialogs nodrošina konsultatīvo platformu, kas ļauj jauniešiem būt

235dzirdamiem un aktīvi sadarboties ar lēmumu pieņēmējiem.

236Iniciatīvas autore ir izglītības un zinātnes ministre Dace

237Melbārde, un pēc viņas ierosinājuma par Nacionālā Jaunatnes

238dialoga patronesi ir kļuvusi Ministru prezidente Evika

239Siliņa.

240MK noteikumos Nr. 455 "Jaunatnes lietu speciālistu

241apmācības kārtība" 2025. gadā tika aktualizētas vairākas

242jaunas tēmas. Tiesību pamatu tēmā ir iekļautas tādas apakštēmas

243kā "normatīvais regulējums par dzimumu līdztiesību un

244cilvēktiesībām".

245Savukārt 2025. gada decembrī tika prezentēti pētījuma

246"Jaunatnes darbinieku kompetenču pašnovērtējums un

247profesionālais profils Latvijā" rezultāti4.

248Aptaujas dati tika arī izmantoti, lai raksturotu jaunatnes

249darbinieka profilu. Lai arī kopumā respondenti pārstāvēja dažādus

250Latvijas reģionus un vecuma grupas, lielākā daļa bija 41-50 gadu

251vecumā (23 %) un 35-40 gadu vecumā (20 %), tādējādi var secināt,

252ka Latvijā darbu ar jaunatni pārsvarā veic sievietes vecumā virs

25335 gadiem.

2541.4. Izstāde par sievietēm/meitenēm

255NBS un Zemessardzē un citas tematiskās izstādes un pasākumi

256Plāna 1.4. punktā noteikts rezultatīvais rādītājs - divu

257izstāžu par sievietēm/meitenēm NBS un Zemessardzē un citu

258tematisko izstāžu rīkošana.

2592025. gada 18. novembrī Latvijas Kara muzejā tika atklāta

260izstāde "Iekšējais "Karavīrs"" - stāsts par

2612025. gada vasaras rezerves karavīru pamatapmācības kursu un

262tā dalībniekiem, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu pieredzei

263(sievietes bija 30% no mācību kopējā dalībnieku skaita). Izstāde

264izgaismoja viņu motivāciju, izaicinājumus un personīgo izaugsmi,

265izvēloties kļūt par daļu no Latvijas bruņotajiem spēkiem.

266Fotogrāfe Inese Gintere vairāku dienu garumā viesojās Alūksnes

267kājinieku skola un militārajā bāzē, dokumentējot kursa dalībnieku

268ikdienu.

269Lai popularizētu sieviešu lomu NBS, kā arī uzsvērtu sieviešu

270nepieciešamību karavīru, instruktoru un virsnieku profesijās,

271rekrutēšanas aktivitāšu ietvaros vienmēr tiek uzsvērta dzimuma

272vienlīdzība gan atlases procesa ietvaros, gan karjeras izvēlē un

273atalgojuma sistēmā. Izveidotajos rekrutēšanas informatīvajos

274materiālos uz vides reklāmas stendiem Rīgā un uz sabiedriskā

275transporta reģionos vizualizēti tiek gan vīrieši, gan arī

276sievietes. Tāpat arī komunikācijā blakus vienotības un

277aizsardzības demonstrācijai arvien vairāk tiek izmantoti sieviešu

278tēli vai simboli, piemēram, Zemessardzes un rezervistu apmācības

279rekrutēšanas kampaņā kopības spēks izteikts caur salīdzinājumu ar

280"Baibas bizi".5 Arī vietnē Sargs.lv bijuši

281publicēti vairāki personstāsti par sievietēm NBS kā aicinājums

282arī citām sievietēm uzsākt dienestu.6 AiM sadarbības

283domnīca "Ģeopolitikas pētījumu centrs" ir veikusi

284izpēti par sievietēm NBS, iekļaujot salīdzinājumus ar citu valstu

285pieredzi un iedrošinot sievietes pieteikties

286dienestam.7 Kopš 2022. gada jūlija beigām sievietes

287var pieteikties dienestam Štāba bataljona Godasardzes rotā, kas

288ir ikdienā redzamākā NBS apakšvienība un tā reprezentē Latviju un

289NBS. Godasardze tiek nodrošināta pie Brīvības pieminekļa un Rīgas

290pils, kā arī valsts nozīmes reprezentatīvos pasākumos, augstu

291viesu sagaidīšanā un pārstāvot Latviju starptautiskos militāros

292pasākumos.8

293Tematiskos pasākumus šajā jomā aktīvi organizējis arī

294nevalstiskais sektors. Piemēram, kopš 2020. gada organizācija

295"Riga TechGirls" organizējusi ikgadēju hakatonu,

296kura ietvaros dalībnieces cenšas attīstīt un realizēt savas

297idejas un inovācijas ar mērķi veicināt sieviešu līdzdalību

298informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.9

299Katra gada hakatonam tiek piešķirta konkrēta tēma un 2022. gada

300martā šī tēma bija "Sievietes. Miers. Drošībā".

301Dalībnieces tika aicinātas izveidot lietotnes un tehnoloģijas,

302kuras veicinātu mieru un drošību. 2022. gadā hakatonā uzvarēja un

303pirmo vietu ieguva komanda "Women on Duty", kas

304strādāja pie lietotnes "One circle" izveides.

305Tās mērķis ir nodrošināt pieeju uzticamam personu lokam, kas var

306palīdzēt krīzes situācijās.10

307NBS ietvarā ir apmācīta par starptautiskajām operācijām

308atbildīgā amatpersona Eiropas drošības un aizsardzības koledžas

309organizētajā kursā "Visaptveroša pieeja dzimumu līdztiesībai

310operācijās" ("A Comprehensive Approach to Gender in

311Operations"), lai sekmētu dzimumu vienlīdzību

312starptautiskajās operācijās.

3131.5. Latvijas diplomātisko

314pārstāvniecību iesaiste SMD tematikas veicināšanā

315Pārskata periodā Latvijas diplomātiskās un konsulārās

316pārstāvniecības ārvalstīs iesaistījušās SMD tematikas

317veicināšanā. Plāna 1.5. punkta rezultatīvais rādītājs ir

318informācija Latvijas vēstniecību un pārstāvniecību sociālajos

319tīklos un uzrunātajās tēmās par SMD tematiku un Plānu.

320Plāna 1.5. punkta rezultatīvais rādītājs ir izpildīts, jo

321Latvijas vēstniecības un pārstāvniecības ārvalstīs ir ne tikai

322publicējušas informāciju par SMD to tīmekļvietnēs, bet arī

323veikušas un turpina veikt dažādas citas darbības, lai aktualizētu

324šo tematiku ārvalstīs. Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības

325piedalījušās SMD darba kārtības popularizēšanā un dalījušās

326pieredzē ar citu valstu pārstāvjiem. Latvijas vēstnieki un

327vēstnieces ārvalstīs dibinājuši un stiprinājuši divpusējos

328kontaktus SMD un dzimumu līdztiesības jautājumos, iesaistījušies

329draugu grupās daudzpusējos formātos, kā arī regulāri īstenojuši

330dažādas publiskās diplomātijas aktivitātes, iekļaujot pasākumos

331ar SMD saistītas tēmas un aktivitātes, uzaicinot gan ārvalstu,

332gan Latvijas ekspertus.

3331.6. Komunikācijas plāna īstenošana SMD tematikas

334popularizēšanai

335Plāna 1.6. punkta rezultatīvais rādītājs, proti,

336"regulāri integrēta SMD darba kārtība nacionāla līmeņa

337pasākumos; regulāri atspoguļota SMD tematika gan sociālajās

338platformās, gan plašsaziņas līdzekļos" ir izpildīts, ņemot

339vērā, ka notikusi plaša apmēra komunikācija par SMD tematiku.

340Apskatāmajā laika posmā ĀM regulāri publiski komunicēja par

341dažādiem starptautiskiem notikumiem un atzīmējamām dienām

342saistībā ar SMD. ĀM katru gadu gatavo publisko komunikāciju par

343starptautisko sieviešu dienu 8. martā, starptautiskajā dienā

344seksuālās vardarbības izskaušanai konfliktos 19. jūnijā,

345starptautiskajā dienā par sievietēm diplomātijā 24. jūnijā,

346starptautiskajā SMD dienā 31. oktobrī (2000. gada 31. oktobrī

347tika pieņemta ANO DP rezolūcija nr. 1325), starptautiskajā dienā

348vardarbības izskaušanai pret sievietēm 25. novembrī, kā arī

349cilvēktiesību dienā 10. decembrī. 2025. gada oktobrī ĀM publicēja

350infografiku par godu ANO DP rezolūcijas nr. 1325 25. gadadienai,

351kurā atspoguļota galvenā informācija par Nacionālo rīcības plānu

352un tā īstenošanu, kā arī par pašu ANO DP rezolūciju nr. 1325.

3532025. gada 28. janvārī Meta platformā Facebook notika

354diskusija par sievietēm bruņotajos spēkos "Sieviete

355bruņotajos spēkos un dezinformācija kara apstākļos". Šajā

356diskusijā tika uzsvērta sieviešu kaujinieku niansētā pieredze

357bruņotos konfliktos, izgaismojot viņu svarīgās lomas un

358izaicinājumus, ar kuriem viņas saskaras. Diskusijās galvenā

359uzmanība tika pievērsta dezinformācijas spēcīgajai ietekmei,

360veidojot uztveri, politiku un stāstus par sievietēm kaujas lomās.

361Diskusijā piedalījās Mariia "Gerda" Chekh, pirmās

362šķiras ierindas karavīrs, 12. speciālo uzdevumu brigāde

363"Azov", Ukraina, Jānis Karlsbergs, vecākais politikas

364un publikāciju vadītājs NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības

365centrā un LATO valdes priekšsēdētājs, Pulkvežleitnante

366Jennifer L. Gotie, ASV bruņoto spēku 5. korpuss, personāla

367vadītāja vietniece (FWD) un Žaneta Ozoliņa, LU vadošā pētniece un

368NVO "Sievietes drošībai" valdes locekle.

3691.7. Latvijas SMD kontaktpunktu

370tīkla izveide

371Plāna 1.7. punkta rezultatīvais rādītājs paredz Latvijas

372kontaktpunktu tīkla izveidi par SMD tematiku. Jau Plāna izstrādes

373procesā tika iesaistītas kompetentās Latvijas ministrijas, to

374padotībā esošās iestādes, ārvalstu vēstniecības Latvijā, kā arī

375NVO. Formālajā Plāna izstrādes darba grupā piedalījās ĀM, LM, VM,

376AiM, IeM, TM, Valsts policija un Valsts izglītības satura centrs,

377taču neformāli tika piesaistīti arī NVO pārstāvji un ārvalstu

378vēstniecības Latvijā, piemēram, Kanādas vēstniecība Latvijā.

3791.8. Pirmā rīcības virziena

380kopsavilkums

381Pārskata periodā SMD tematika regulāri tikusi iekļauta

382starptautiskās konferencēs, tādēļ 1.1. punkta rezultatīvais

383rādītājs ir sasniegts. Attiecībā uz 1.2. punktu, ir veiktas

384darbības vispārizglītojošo skolu mācību procesā apskatāmajā laika

385posmā. Līdzīgi kā pie iepriekš minētajiem pasākumiem, arī Plāna

3861.3. punktā veicamie pasākumi ir veikti, bet būtu apsverams to

387turpināšana līdz ar jaunā Plāna izstrādi. Plāna 1.4. punkts

388uzskatāms par paveiktu, jo ir sarīkota tematiskā izstāde, kura ir

389arī sasniegusi visai lielu auditoriju.

390Plāna 1.5. punkta rezultatīvais rādītājs tika izpildīts jau

391vidus terminā, jo, Latvijas vēstniecības un pārstāvniecības

392ārvalstīs publicēja informāciju par SMD to tīmekļvietnēs, ir

393veikušas dažādas citas darbības, lai aktualizētu šo tematiku

394ārvalstīs. Šis darbs tiks turpināts arī jaunajā Plānā. Plāna 1.6.

395punkta rezultatīvais rādītājs, proti, "regulāri integrēta

396SMD darba kārtība nacionāla līmeņa pasākumos; regulāri

397atspoguļota SMD tematika gan sociālajās platformās, gan

398plašsaziņas līdzekļos" ir izpildīts, ņemot vērā, ka notikusi

399plaša apmēra komunikācija par SMD tematiku. Plāna 1.7. punkts ir

400izpildīts, jo nacionālais kontaktpunktu tīkls ir ticis gan

401izveidots, gan aktualizēts. Kontaktpunktu tīkla starpā jāturpina

402pastāvīga komunikācija. Secināms, ka Plāna pirmā rīcības virziena

403ietvaros ir gan izpildīti pasākumi, gan turpināmi pasākumi.

1Apmācības par

2dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanu

3Latvijas aizsardzības un iekšlietu sektorā

4Plāna otrais rīcības virziens ir vērsts uz dzimumu

5līdztiesības konsultantu (gender advisor, GENAD) pozīciju

6izveidi un ieviešanu aizsardzības un iekšlietu sektoros. Šo

7konsultantu uzdevums būtu izstrādāt vadlīnijas un priekšlikumus

8aizsardzības un iekšlietu struktūru vadībai par dzimumu

9perspektīvas integrāciju militārajās operācijās un misijās,

10krīzes un konflikta situācijās, kā arī izglītot par dzimumu

11līdztiesību un ar dzimumu saistītu vardarbību aizsardzības un

12iekšlietu struktūrās. Pie dzimumu līdztiesības konsultanta

13iekšlietu un aizsardzības sektora darbiniekiem būtu iespēja

14vērsties jautājumos, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību un ar

15dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu aizsardzības un

16iekšlietu sektorā. Plāna otrais rīcības virziens paredz, ka

17sākotnēji tiktu veiktas apmācības aizsardzības un iekšlietu

18sektora darbiniekiem, par iepriekš minētajām tēmām, lai

19aizsardzības un iekšlietu sektorus pakāpeniski sagatavotu dzimumu

20līdztiesības konsultanta pozīciju izveidei.

21Plāna 2.1. punktā un 2.2. punktā paredzētas apmācības par

22dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības

23mazināšanu Latvijas aizsardzības un iekšlietu sektorā, kā arī

24apmācības atlasītai cilvēku grupai aizsardzības un iekšlietu

25sektorā dzimumu līdztiesības konsultanta pozīcijas izveidei.

26Minētie pasākumi ir uzskatāmi par daļēji paveiktiem - ir

27izveidota dzimumu līdztiesības konsultanta pozīcija Latvijas

28aizsardzības sektorā, bet būtu jāturpina ar pozīcijas izveidi

29iekšlietu sektorā. Ir jāņem vērā atbildīgo institūciju

30prioritātes un resursu kapacitāte, tādēļ šiem pasākumiem būtu

31jārod piemērotākais risinājums. Piemēram, var apsvērt dzimumu

32līdztiesības konsultanta pienākumu piešķiršanu jau esošām

33profesionālajām amata pozīcijām aizsardzības un iekšlietu

34sektoros. Lai sekmētu apmācības par dzimumu līdztiesību un ar

35dzimumu saistītas vardarbības novēršanu, ĀM ir regulāri šo

36jautājumu uzrunājusi ar ārvalstu partneriem, kas var dalīties

37pieredzē vai sniegt atbalstu šī uzdevuma

38īstenošanai.11

392025. gadā Centrs MARTA turpināja stiprināt iekšlietu un

40tieslietu jomas profesionāļu kapacitāti, fokusējoties uz ar

41dzimumu saistītas vardarbības atpazīšanu, cietušo vajadzību

42izpratni un institucionāli koordinētas rīcības principiem. Laika

43posmā no 2024. gada beigām līdz 2025. gada sākumam sadarbībā ar

44Tieslietu akadēmiju tika īstenotas divas mērķētas apmācības

45tiesnešu grupām par vardarbības jomu, kurās starpnozaru formātā

46piedalījās arī policijas un prokuratūras pārstāvji. Apmācību

47saturs tika vērsts uz vienotu izpratni par cietušo drošību,

48pierādījumu un risku izvērtēšanu, kā arī profesionālās

49komunikācijas standartiem, kas praksē samazina sekundārās

50viktimizācijas risku un uzlabo iestāžu sadarbību vardarbības

51gadījumos.

52Lai gan NBS pirmsmisijas sagatavošanas ciklā dzimumu

53līdztiesības un ar dzimumu saistītas vardarbības lekcijas netiek

54pasniegtas, vairums starptautisko operāciju rajonos vienu no

55ievadlekcijām vada dzimumu līdztiesības konsultants vai

56kontaktpunkts (gender advisor vai gender focal

57point). NBS, strādājot ar personāla atlases jautājumiem,

58dalībai starptautiskajās operācijās ir pievērsis uzmanību dzimumu

59vienlīdzības principu ievērošanai. Iespēju robežās, proti, jau

60divus gadus ANO misijā UNIFIL, Libānā, NBS apstiprinājis

61kontingentu sarakstus, kur uz principa sieviete/vīrietis (1:1)

62vai sieviete-sieviete/ vīrietis-vīrietis (2:2) ir sadalītas

63rotācijas. Līdzīgu principu iespēju robežās NBS piekopj arī NATO

64starptautiskajās operācijās.

65Dzimumu līdztiesības jautājumi pirms došanās uz

66starptautiskajām operācijām plašāk tiek skatīti multinacionālās

67sagatavošanās ciklā (piemēram, ANO ietvaros ANO štāba virsniekiem

68un ANO militārajiem novērotājiem u.c.), savukārt NATO, specifisku

69starptautisko operāciju sagatavošanas procesā dzimumu

70līdztiesības jautājumi tiek skatīti Apvienoto spēku apmācības

71centra organizētā pirmsmisijas sagatavošanās ciklā.

72Pastarpināti, NBS pārstāvji, kuri ir nosūtīti uz

73kvalifikācijas kursiem NATO skolā Oberammergau, apgūst ar dzimumu

74līdztiesību saistītas tēmas, par to iegūstot papildu sertifikātu

75vai tēmas apgūšanas zīmotni. Šāda pieeja nodrošina dzimumu

76izpratnes un zināšanu veicināšanu plašākam karavīru

77skaitam.12

78Tāpat dzimumu līdztiesības jautājumu spektrs ir daļa no

79apmācības cikla Baltijas aizsardzības koledžas13

80Apvienotā vadības un štāba virsnieku kursa vecāko virsnieku

81apmācības posmā. Iesakot pētniecības tēmas koledžas mācībspēkiem

82un studentiem diplomdarbu izstrādei, Latvija ir rosinājusi

83apskatīt sieviešu lomas izmaiņas militārajā sfērā no modernās

84karadarbības un mūsdienu tehnoloģiju perspektīvas, pētot, vai

85sieviešu iesaiste ir mainījusies attiecībā pret laiku, kad

86dominējošais faktors bija fizisks spēks.

87Papildus iepriekšminētajam, ar dzimumu saistītas vardarbības

88jautājumi, it īpaši tie, kas paredz atbalsta sniegšanu

89vardarbības upuriem vai vardarbības veicēju atbildības

90stiprināšanu, tiek skatīti apstiprinātajā Vardarbības pret

91sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānā

922024.-2029. gadam (turpmāk - Vardarbības novēršanas plāns). Tāpat

93arī Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju

94veicināšanai 2024.-2027.gadam14 (turpmāk - Dzimumu

95līdztiesības plāns)15 paredz valsts un pašvaldību

96iestāžu darbinieku izglītošanu un informēšanu par dzimumu

97līdztiesības un nediskriminācijas principa integrēšanu politikas

98plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos. Šādas apmācības

99īstenotu Valsts administrācijas skola un tas būs papildu solis,

100lai arī aizsardzības un iekšlietu sektorā varētu aktualizēt

101jautājumus par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas

102vardarbības novēršanu.

1Latvijas

2zināšanu un pieredzes nodošana tālāk

3Trešais Plāna rīcības virziens ir vērsts uz Latvijas ārējo

4darbību SMD tematikas jautājumos, lai starptautiski veicinātu

5izpratni par ANO DP rezolūciju nr. 1325, dzimumu līdztiesību un

6ar dzimumu saistītu vardarbību. Trešais Plāna rīcības virziens

7paredz, ka SMD tematikas jautājumi tiks atbalstīti

8starptautiskajās organizācijās un starptautiskajos formātos, tiks

9veicināta Latvijas sieviešu dalība civilo ekspertu sastāvā ES un

10EDSO misijās Ukrainā, dzimuma līdztiesības jautājumi tiks

11integrēti Latvijas attīstības sadarbības politikā, kā arī

12praktiskas darba metodes un pieredze tiks nodota Centrālāzijas un

13Austrumu partnerības valstīm.

142024. gadā dzimumu līdztiesības politikas izaicinājumi un to

15risinājumi ir definēti arī LM izstrādātajā un MK apstiprinātajā

16Dzimumu līdztiesības plānā. Dzimumu līdztiesības plāna mērķis ir

17nodrošināt integrētu un mērķtiecīgu politiku, kas sekmē sieviešu

18un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu. Mērķa

19sasniegšanai Dzimumu līdztiesības plānā tiek izvirzīti trīs

20rīcības virzieni: 1) sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un

21iespējas darba tirgū un izglītībā; 2) ar dzimumu saistītu

22negatīvu stereotipu mazināšana; 3) dzimumu līdztiesības principa

23integrēšana politikas plānošanas procesos. Ņemot vērā Latvijas

24integrēto pieeju dzimumu līdztiesības jautājumiem, Dzimumu

25līdztiesības plānā iekļautie pasākumi papildina Latvijas paveikto

26Plāna kontekstā, kā arī citus, ar dzimumu līdztiesību saistītus

27Latvijas centienus starptautiskā līmenī. Dzimumu līdztiesības

28plānā ir ietverti dzimumu līdztiesības veicināšanas pasākumi

29ārpolitikas jomā, piemēram, nodrošinot Latvijas pārstāvību ANO

30sieviešu statusa komisijas sesiju ietvaros, līdzīgi domājošo

31valstu ANO draugu grupā "Par sievietēm mieru un

32drošību" un citās tematiskajās valstu draugu grupās, kā arī

33ar Latvijas attīstības sadarbības politiku saistīti mērķi,

34piemēram, ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāna (GAP III)

35ieviešana un atskaišu sagatavošana par plāna darbības izpildi

36Latvijā.

373.1. SMD tematikas atbalstīšana

38starptautiskajās organizācijās un starptautiskajos formātos

39Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs

40kopumā regulāri uzstājas ar paziņojumiem un piedalās arī SMD

41tematikas sanāksmēs.

42Kopš Plāna apstiprināšanas Latvija arī ir kandidējusi un

43veiksmīgi tikusi ievēlēta vairākās ANO struktūrās un

44institūcijās, kurās notiek darbs ar dzimumu līdztiesības, kā arī

45SMD jautājumiem.

46Latvija ir iesaistījusies dažādās draugu grupās ANO Ņujorkā,

47Vīnē un Ženēvā, kā arī OECD. Tās ir, piemēram, ANO draugu grupa

48par SMD un ANO draugu grupā par vardarbības izbeigšanu pret

49sievietēm un meitenēm, ANO draugu grupā aizsardzībai pret

50seksuālo uzmākšanos, kurās valstis sadarbojas šo jautājumu

51aktualizēšanai starptautiskās organizācijas ietvaros. Latvija

52piedalās arī Dzimumu līdztiesības draugu grupās gan ANO, gan

53OECD, kā arī ANO draugu grupā sieviešu iespēju veicināšanai

54kodolzinātņu un tehnioloģiju jomā.16

55Latvijas ĀM regulāri veic iemaksas ANO institūcijās un fondos,

56kas veicina SMD mērķu īstenošanu, kā arī sieviešu tiesības un

57iespējas. Vairākus gadus pēc kārtas veiktas iemaksas ANO Dzimumu

58līdztiesības un sieviešu iespējas veicināšanas institūcijas

59budžetā.17

60Latvijai, kandidējot uz ANO DP nepastāvīgās dalībvalsts vietu

61laika posmā no 2026. gada līdz 2027. gadam, kampaņas ietvaros un

62arī ievēlēšanas gadījumā par vienu no Latvijas tematiskajām

63prioritātēm izvirzīja sieviešu tiesību un iespēju veicināšanu un

64SMD tematiku, īpaši koncentrējoties uz seksuālās vardarbības

65bruņotos konfliktos novēršanu. Latvija regulāri iekļauj ANO DP

66tematus, tai skaitā SMD tematiku divpusējās politiskajās

67konsultācijās ar citām valstīm.

683.2. Latvijas sieviešu dalība civilo

69ekspertu sastāvā ES un EDSO misijās Ukrainā

70Plāna 3.2. punktā par rezultatīvo rādītāju noteikts

71"Latvijas sieviešu dalība civilo ekspertu sastāvā

72starptautiskajās misijās - sieviešu īpatsvars 20 % apmērā"

73tiek konsekventi īstenots. Vienlaikus jāatzīmē, ka civilo

74ekspertu sastāvs misijās gada laikā ir mainīgs, kas saistīts ar

75civilo ekspertu dažādo darbības uzsākšanas un beigu termiņu

76starptautiskajās misijās.

77EDSO Speciālā novērošanas misija Ukrainā tika slēgta 2022.

78gadā un kopš tā laika Latvijas civilie eksperti nav pārstāvēti

79EDSO misijās. Līdz misijas slēgšanai tajā piedalījās vairāki

80civilie eksperti no Latvijas, tajā skaitā arī sievietes.

81Latvijas civilie eksperti, tai skaitā sievietes, pārskata

82periodā ir piedalījušies vairākās ES vadītajās starptautiskajās

83misijās. 2025. gadā kopā 23 Latvijas civilie eksperti piedalījās

84piecās ES vadītajās starptautiskajās misijās (Ukrainā, Gruzijā,

85Armēnijā, Moldovā un Irākā), no kuriem 7 bija sievietes,

86piedaloties 3 dažādās ES vadītajās starptautiskajās misijās

87(Ukrainā, Gruzijā, Armēnijā) un tādējādi veidojot Latvijas

88sieviešu īpatsvaru starptautiskajās misijās 30,4 % apmērā.

89ES Padomdevēja misija Ukrainā civilā drošības sektora reformām

90(EUAM Ukraine), kura izveidota 2014. gadā, Latvijas civilie

91eksperti piedalās kopš 2015. gada un to vidū ir arī ekspertes

92sievietes. 2024. gadā no 4 Latvijas civilajiem ekspertiem EUAM 2

93bija sievietes, un 2025. gadā no 6 Latvijas civilajiem ekspertiem

943 bija sievietes.Latvijas civilo ekspertu-sieviešu dalība

95pārskata periodā bijusi arī ES Novērošanas misijā Gruzijā (EUMM

96Georgia): 2024. gadā no 11 ekspertiem 3 sievietes un 2025. gadā

97no 12 ekspertiem 3 sievietes. 2025. gadā sieviete-eksperte uzsāka

98dalību 2023. gadā izveidotajā ES misijā Armēnijā (EUM Armenia),

99kur tādējādi no 3 Latvijas ekspertiem 1 ir sieviete. Latvijas

100civilie eksperti, tajā skaitā arī sievietes, 2025. gadā

101piedalījās arī ANO vadītajās misijās.

1023.3. Praktisku darba metožu un

103pieredzes nodošana Centrālāzijas un Austrumu partnerības

104valstīm

105Plāna 3.4. punkts paredz Latvijas iegūto zināšanu un pieredzes

106nodošanu tālāk, kā arī SMD mērķu starptautiskās ieviešanas

107veicināšanu ar uzsvaru tieši uz Centrālāzijas un Austrumu

108partnerības valstīm. Rezultatīvais rādītājs ir īstenota viena

109mācību programma attīstības sadarbības granta projektu konkursu

110ietvaros. Šis plāna punkts ir izpildīts, jo Latvijas attīstības

111sadarbības projekti regulāri ietver apmācības un atbalstu

112sievietēm, un ĀM to arī turpina pildīt.

113Īstenojot ĀM finansētos projektus, ir sniegtas zināšanas un

114izstrādāti metodiskie materiāli izglītības pārvaldēm un skolām,

115vecākiem un vietējām kopienām saprotamā valodā. Sniegts atbalsts

116sievietēm-līderēm un iedrošinātas sievietes uzņemties līderību,

117veicināta sieviešu līdzdalība demokrātiskajos un pārvaldības

118procesos, piemēram, valsts un NVO savstarpējās sadarbības

119stiprināšanā un sociālo problēmu risināšanā. Sniegtas praktiska

120darba metodes ieinteresētajām personām, kā valdības līmenī

121aktualizēt tādas tēmas kā sieviešu un meiteņu diskriminācija,

122agrīnās laulības un vardarbība ģimenē, cilvēku tirdzniecība un

123radikalizācijas izplatība. Tikuši sagatavoti materiāli apmācībām,

124kā efektīvi organizēt darbu, kā runāt ar klientiem no

125ievainojamām grupām un par brīvprātīgo darbinieku iesaisti valsts

126pakalpojumu nodrošināšanā.

127Ar ĀM atbalstu 2024. un 2025. gadā īstenoti arī šādi projekti

128Centrālāzijas valstīs:

129• "Centrs MARTA" dzimumu līdztiesības jomā

130(vardarbība ģimenē, agrās laulības, sieviešu iesaiste ekonomikā)

131Centrālāzijā ar ĀM atbalstu strādā kopš 2013. gada.

1322021.-2025. gada aktivitātes Uzbekistānā īstenotas ES finansētā

133ANO Attīstības programmas (turpmāk - UNDP) projekta ietvaros un

134koncentrējās uz publisko pakalpojumu nodrošināšanu sievietēm un

135citām ievainojamām grupām lauku apvidos, kā arī atbalsts Sieviešu

136Konsultatīvo grupu izveidei. Pateicoties "Centra MARTA"

137darbam, 2023. gadā Uzbekistānā tika veikti būtiski grozījumi

138tiesību aktos attiecībā uz vardarbību pret sievietēm. 2024. gadā

139"Centrs MARTA" īstenoja projektu, veicinot Uzbekistānas

140centienus stiprināt tiesisko un institucionālo regulējumu, kas

141uzlaboja bezmaksas juridiskās palīdzības un uz cilvēkiem vērstu

142tieslietu pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī palīdzēja stiprināt

143Valsts Cilvēktiesību iestāžu un tieslietu sistēmas dalībnieku

144spējas atbilstoši cilvēktiesību un tiesiskuma standartiem. 2025.

145gadā projekta "Tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzības

146stiprināšana Uzbekistānā: atbalsts drošas digitālās vides

147veidošanai sievietēm un meitenēm" ietvaros veicināta

148izpratne par kibervardarbību kā būtisku cilvēktiesību pārkāpumu

149un stiprinātas Uzbekistānas sabiedrības un institūciju spējas

150efektīvi reaģēt uz to. 2025.-2026. gadā tiek īstenots

151projekts Kirgizstānā un Tadžikistānā ar mērķi sniegt ieguldījumu

152dzimumu līdztiesības stiprināšanā un vardarbības pret sievietēm

153un meitenēm mazināšanā, izstrādājot metodoloģiju cietušajiem un

154speciālistiem.

155• 2025. gadā tika uzsākta situācijas izvērtēšana projektam

156"Sieviešu iespēju paplašināšana Tadžikistānā un

157Kirgizstānā", organizējot fokusgrupas abās valstīs un

158sagatavojot ziņojumus, kas kalpoja par pamatu metodikas

159adaptācijai vietējam kontekstam. Vienlaikus tika iztulkoti un

160ieskaņoti 10 izglītojoši video tadžiku un kirgīzu valodā par

161vardarbības atpazīšanu, risku novērtēšanu un drošas palīdzības

162sniegšanu, radot praktisku resursu bāzi 2026. gada apmācību

163īstenošanai.

164• 2025. gadā "Centra MARTA" uzsāka projektu

165"Drošība un brīvība meitenēm un sievietēm Uzbekistānā, kur

166koncentrējās uz metodoloģijas un praktisku instrumentu ieviešanu:

167tika pabeigta un nodrukāta informatīvā brošūra "Safe and

168Free Life", izstrādāta kultūrspecifiska, uz traumas izpratni

169balstīta metodoloģija, sagatavota treneru apmācību programma un

170apmācīti vairāk nekā 30 vietējie treneri un konsultanti. Paralēli

171tika ieviests minigrantu mehānisms sabiedrības informēšanas

172aktivitātēm reģionos (izsludināts konkurss, atlasīti 5

173īstenošanas projekti) un stiprināta koordinācija ar Uzbekistānas

174Tieslietu ministriju, veicinot praktisku starpinstitucionālu

175sadarbību.

176• 2025. gadā "Centrs MARTA" īstenoja projektu

177"Tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzības stiprināšana

178Uzbekistānā: atbalsts drošas digitālās vides veidošanai sievietēm

179un meitenēm", kur īpašs uzsvars tika likts uz

180kibervardarbības atpazīšanu un novēršanu, vienlaikus nodrošinot

181ilgtspējīgus mācību resursus: tika sagatavoti 10 izglītojoši

182video uzbeku valodā, izstrādāts mācību saturs par upuru drošību

183un pierādījumu dokumentēšanu, kā arī īstenotas savstarpēji

184papildinošas apmācības vairākām mērķgrupām (kopumā ap 90

185dalībniekiem). Rezultātā tika uzlabota praktiskā spēja atpazīt

186gadījumus, nodrošināt drošu komunikāciju ar cietušajām un

187stiprināt institūciju sadarbību, kā arī veicināta gatavība

188integrēt tematiku turpmākajās apmācībās pēc projekta

189noslēguma.

190• 2025. gada tika organizēta Kirgizstānas sieviešu NVO foruma

191tīkla pārstāvju vizīte Latvijā, fokusējoties uz pieredzes apmaiņu

192sieviešu aktīvisma, vardarbības prevencijas un atbalsta sistēmu

193attīstības jautājumos. Vizītes rezultātā tika padziļināta

194izpratne par Latvijas pieejām un panākta vienošanās par turpmāku

195sadarbību un prakses pārnesi Kirgizstānas kontekstā.

196• 2025. gadā tika uzsākts lekciju cikls TET darbiniekiem par

197sarežģītām klientu situācijām un profesionālu komunikāciju,

198pielāgojot saturu trim darbinieku profiliem (telefona operatori,

199inženieri, veikala darbinieki). 2025. gadā īstenotas 4 lekcijas

20025-30 dalībnieku grupās, kopumā aptverot ap 300 darbinieku; cikls

201turpinās 2026. gadā. Rezultātā tika nostiprināta vienota pieeja

202situāciju vadībai, empātiskai un drošai komunikācijai, kā arī

203uzlabota spēja profesionāli reaģēt uz emocionāli saspringtām un

204potenciāli riskantām situācijām.

205Kopš Krievijas 2022. gada 24. februārī uzsāktā pilna mēroga

206militārā iebrukuma Ukrainā sākuma Latvija sniegusi mērķētu

207atbalstu Ukrainai un tās civiliedzīvotājiem. MK 2024. gada aprīlī

208apstiprināja informatīvo ziņojumu un rīkojuma projektu, ar ko

209tika pieņemts lēmums par Latvijas iesaisti Ukrainas

210rekonstrukcijā 2024. gadā, kā vienu no prioritārajām jomām

211uzstādot psiholoģiskās palīdzības sniegšanu sievietēm

212Ukrainā.18 Latvija sadarbībā ar "Centrs

213Marta" sniedz praktisku atbalstu seksuālā vardarbībā

214cietušajām sievietēm un meitenēm. Šis projekts tiek īstenots kopā

215ar vietējām Ukrainas NVO ("Eleos-Ukraine",

216"Čerņihivas tīkls"). Kopš 2022. gada "Centrs

217MARTA" ir sniedzis atbalstu trīs atbalsta un rehabilitācijas

218centru sievietēm izveidē - vienam Ivanofrankivskas reģionā, bet

219diviem - Čerņihivas reģionā. Ar Latvijas attīstības sadarbības

220finansējuma palīdzību tiek sniegta pieredze metodikas

221sagatavošanā un apmācība centros strādājošo speciālistu komandai,

222lai īstenotu visaptverošu cietušo rehabilitāciju. Tāpat Ukrainā

223veiktas apmācības Nacionālā Ukrainas sociālā dienesta

224pārstāvjiem, kopā ar ekspertiem izstrādāts likumprojekts par

225seksuālās vardarbības upuru konflikta laikā tiesisko statusu un

226sniegts atbalsts vietējo rīcības plānu atjaunināšanai/izveidei

227trīs Zaporižjas reģiona teritoriālajās kopienās saskaņā ar

228Ukrainas Nacionālo rīcības plānu "Par sievietēm, mieru un

229drošību". Ukrainā ar ĀM atbalstu īstenoti šādi projekti.

230• 2024. gadā "Centram MARTA" tika piešķirts

231finansējums no līdzekļiem Ukrainas rekonstrukcijai 2023. gadā

232atklāto centru Čerņihivas apgabalā uzturēšanai un darbinieku

233apmācībai.

234• 2024. gadā piešķirts finansējums "Centrs MARTA",

235lai izveidotu telpas Ukrainas tiesībsarga (Ombuda) reģionālajam

236Cilvēktiesību aizsardzības centram Černihivā.

237• 2025. gadā biedrībai "Centrs MARTA" no valsts

238budžeta piešķirts finansējums divu sabiedrības noturības centru

239izveidei Černihivas reģionā (Kulykivka un Hončarivske). Projektam

240ar finansiālu atbalstu pievienojusies arī Īrija. Projekta

241ietvaros tiek izveidoti un atbalstīti noturības centri,

242nodrošinot psihosociālo atbalstu sievietēm un bērniem,

243stiprinātot vietējo speciālistu kapacitāti un veicinot sieviešu

244un bērnu drošību.

245• 2025. gadā "Centrs MARTA" turpināja darbu Ukrainā,

246stiprinot psihosociālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā

247arī veicinot institucionālu kapacitāti reaģēt uz dzimumā balstītu

248vardarbību kara apstākļos. Centra MARTA iesaiste kopš 2022. gada

249ietvērusi atbalstu vairāku sieviešu atbalsta un rehabilitācijas

250centru izveidē un metodisko atbalstu komandām, kā arī apmācības

251un rīcības plānu pilnveidi saskaņā ar Ukrainas Nacionālo rīcības

252plānu "Par sievietēm, mieru un drošību".

253• 2025. gadā tika pabeigts "Čerņihivas"

254rehabilitācijas centra telpu kapitālais remonts un aprīkošana,

255radot pieejamu un iekļaujošu infrastruktūru psihosociālajam

256atbalstam;

257• 2025. gadā tika uzsākts projekts, ko paredzēts turpināt arī

2582026. gadā "Latvija Ukrainai: Čerņihivas atjaunošana",

259izveidojot pamatu diviem sabiedrības noturības centriem un

260profesionālas sadarbības tīklam starp Latvijas un Ukrainas

261speciālistiem;

262• 2025. gadā tika uzsākts projekts, ko paredzēts turpināt arī

2632026. gadā "Ukraina: sieviešu un bērnu, kurus skāris karš,

264kapacitātes stiprināšana un atbalsts" (2025-2026),

265apvienojot tiesnešu apmācību komponenti ar psihosociālā atbalsta

266komponenti, kas 2025. gadā jau sasniedza vairāk nekā 900

267sievietes un bērnus pakalpojumu saņemšanā;

268• tika īstenots "Centrs MARTA Ukraina" projekts

269(2025. jūnijs-decembris), izstrādājot un aprobējot ķermenī

270orientētas sensorās terapijas metodiku un instrumentāriju,

271vienlaikus nodrošinot pakalpojumus sievietēm un bērniem;

272• tika uzsākta starppersonu konsultēšanas (IPC) ieviešana

273dzīvesspēka centru speciālistiem (2025-2026), izveidojot 24

274speciālistu grupu, īstenojot apmācības un nodrošinot regulāras

275supervīzijas.

2763.4. Dzimuma aspekta integrēšana

277attīstības sadarbībā

278Plāna 3.3. punkta rezultatīvais rādītājs ir dzimuma aspektu

279iekļaujoši novirzīts attīstības sadarbības finansējums. Šis plāna

280punkts ir izpildīts, un ĀM arī nākotnē turpinās strādāt šajā

281virzienā. Dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesību veicināšana ir

282Latvijas ilglaicīga prioritāte, īstenojot attīstības sadarbības

283politiku. Atbilstoši MK 2021. gada 14. aprīļa rīkojumam Nr. 245

284"Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm

2852021.-2027. gadā" (turpmāk - Pamatnostādnes) dzimumu

286līdztiesība ir Latvijas attīstības sadarbības politikas

287horizontālā un tematiskā prioritāte. Saskaņā ar pamatnostādnēm

288dzimumu līdztiesības (5.IAM) prioritārās jomas ir sieviešu

289politiskās, ekonomiskās un sociālās līdzdalības veicināšana; ar

290dzimumu saistītas vardarbības novēršana; ANO DP SMD rezolūcijas

291mērķu īstenošana. Pamatnostādnēs noteikts, ka līdz 2027. gadam

292dzimumu līdztiesībai kā galvenajam mērķim jāvelta 16% no ĀM

293pārvaldītā divpusējā attīstības finansējuma.

294Visās Latvijas finansētajās attīstības sadarbības aktivitātēs

295neatkarīgi no jomas tiek uzsvērta dzimumu līdztiesība,

296demokrātija, pilsoniskās sabiedrības līdzdalība, vides ilgtspēja,

297kā arī integrēti klimata pārmaiņu jautājumi. Jau vairākus gadus

298ĀM ikgadējā Granta projektu konkursa nolikumā projektiem kā viena

299no prioritārajām jomām ir noteikta dzimumu līdztiesības un

300sieviešu politiskās, ekonomiskās un sociālās līdzdalības

301veicināšana. Tāpat visiem projektu iesniedzējiem savos

302pieteikumos ir jāskaidro, kā projekta īstenošanas gaitā tiks

303ievērotas sieviešu un vīriešu īpašās vajadzības un intereses, lai

304nodrošinātu gan vīriešiem, gan sievietēm pastāvīgu un vienlīdzīgu

305pieeju pakalpojumiem un infrastruktūrai, kā arī ilgākā

306perspektīvā palīdzētu izskaust dzimumu nevienlīdzību. Katru gadu

307ir projekti, kuri vērsti uz sieviešu un meiteņu izglītošanu un

308viņu lomas stiprināšanu vietējā sabiedrībā.

309Kopš 2022. gada viens no Latvijas attīstības sadarbības

310prioritārajiem reģioniem ir Āfrikas kontinents, kurā ar ĀM

311atbalstu finansēti vairāki projekti tieši dzimumu līdztiesības

312jomā.

313• 2022.-2023., 2023.-2024. un 2024.-2025. gadā - biedrības

314"Ekonomiskā Sadarbība un Investīcijas Latvijai

315(#esiLV)" izglītības un uzņēmējdarbības projekti, atbalstot

316sievietes un meitenes uzņēmējdarbības uzsākšanā Namībijā,

317Zambijā, Zimbabvē, Namībijā, Ruandā un Etiopijā.

318• 2023.-2024. gadā - Biedrība "Riga

319TechGirls" īsteno projektu Dienvidāfrikā un Kamerūnā

320"STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātne un matemātika)

321vasaras skola meitenēm", kura mērķis ir parādīt meitenēm,

322viņu vecākiem un sabiedrībai kopumā, ka STEM ir domātas ikvienam.

323Turklāt, arī mācīties un strādāt šajās jomās var būt aizraujoši.

3242025.-2026. gadā projekts "STEM skola" tiek īstenots

325Tanzānijā.

326• 2024.-2025. gadā - biedrības "Riga

327TechGirls" projekts "Tehnoloģiju apmācības meitenēm

328Ēģiptē "Girls in Tech"".

329Latvijas Attīstības sadarbības aģentūra CFLA sadarbībā ar

330Franciju un Vāciju un citām ES dalībvalstīm īsteno Eiropas

331Komisijas finansētu Digital for Development (D4D) reģionālu

332projektu "Sieviešu līderība publiskajā informācijas un

333komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sektorā". Kopējais projekta

334budžets ir 13 miljoni EUR, Latvijai atvēlētais ES finansējums ir

3351 034 119 EUR. Iniciatīva kopumā aptver 16 valstis Āfrikā, Āzijā,

336Eiropā un Latīņamerikā, tieši CFLA īsteno aktivitātes Ukrainā,

337Uzbekistānā un Tanzānijā. Latvijas iesaistītie eksperti ir no

338Esi.lv un Riga TechGirls (RTG).

3393.5. Trešā rīcības virziena

340kopsavilkums

341Kopumā Plāna trešā rīcības virziena ietvaros paredzētie

342pasākumi ir izpildīti un vienlaikus ir turpināmi. Latvija

343regulāri ir atbalstījusi SMD tematiku starptautiskajās

344organizācijās un formātos, izpildot rezultatīvo rādītāju.

345Vienlaikus turpināsim atbalstīt SMD starptautiskās iniciatīvas.

346Lai gan EDSO speciālā novērošanas misija Ukrainā plāna ieviešanas

347laikā tika slēgta, šis plāna punkts kopumā uzskatāms par

348izpildītu un šī apņemšanās jāturpina pildīt arī turpmākajos

349gados. Šobrīd var teikt, ka rezultatīvais rādītājs "sieviešu

350īpatsvars 20% apmērā" ES un EDSO misijās Ukrainā ir

351izpildīts, jo ES Padomdevēja misijā Ukrainā kopš 2020. gada

352vienmēr bijusi arī sieviešu dalība, vismaz 20 % apmērā vai

353vairāk. Savukārt Plāna 3.3. punkts ir izpildīts un ĀM arī nākotnē

354turpinās strādāt šajā virzienā. Dzimumu līdztiesība un sieviešu

355tiesību veicināšana ir Latvijas ilglaicīga prioritāte, īstenojot

356attīstības sadarbības politiku. Arīdzan 3.4. punkts ir izpildīts,

357jo Latvijas attīstības sadarbības projekti regulāri ietver

358apmācības un atbalstu sievietēm Centrālāzijas un Austrumu

359partnerības valstīs, un ĀM to arī turpina pildīt.

1Secinājumi un

2ieteikumi

34.1. Sasniegtie politikas

4rezultāti

5Ņemot vērā iepriekš izklāstīto veikto pasākumu kopumu,

6visvairāk apgūtie Plāna rīcības virzieni ir, pirmkārt, izpratnes

7veicināšana par SMD tematiku Latvijā, kā arī trešais rīcības

8virziens - Latvijas pieredzes un zināšanu nodošana tālāk.

9Lai gan Plāna īstenošana tika uzsākta pirms Krievijas pilna

10mēroga iebrukuma Ukrainā, 2022. gadā uzsākoties karam, Plāns

11praksē tika pielāgots ģeopolitiskajai situācijai. Piemēram,

12attīstības sadarbības projekti tika vērsti uz atbalstu Ukrainas

13sievietēm, kā arī Latvijas ĀM brīvprātīgās iemaksas ANO

14ģenerālsekretāra īpašās pārstāves seksuālās vardarbības

15konfliktos novēršanas birojam tika mērķētas atbalstam sievietēm

16Ukrainā. Līdz ar to šis uzskatāms par veiksmīgu Plānu

17raksturojošo elementu - iespēja pielāgoties aktualitātēm Plāna

18ieviešanas laikā.

19Balstoties uz līdzšinējo Latvijas pieredzi starptautiskajās

20organizācijās, attīstības sadarbības politikā, kā arī ņemot vērā

21sieviešu augsto pārstāvniecību NBS, sievietes, miers un drošība

22tematika tika izvirzīta par vienu no prioritātēm, Latvijai

23kandidējot uz ANO DP nepastāvīgās dalībvalsts vietu. Vienlaikus

24šī jautājuma izvirzīšana par prioritāti ir palīdzējusi pievērst

25uzmanību SMD tematikai gan starptautiski, gan nacionāli, kā arī

26temats guvis plašāku politisko redzamību un atbalstu.

27Apskatāmajā laika posmā līdzatbildīgajām iestādēm ir bijusi

28ļoti laba sadarbība ar NVO, kas aktīvi ir iesaistījušās gan Plāna

29popularizēšanā, gan praktisku pasākumu īstenošanā. Plāns ir labs

30piemērs veiksmīgas sadarbības īstenošanai starp valsts

31institūcijām un NVO. Kopš Plāna apstiprināšanas ir parādījušās

32vai aktīvi turpinājušas darboties vairākas Latvijā un

33starptautiski atpazīstamas NVO, kas tiešā veidā nodarbojas ar SMD

34dienaskārtības īstenošanu.

354.2. Izaicinājumi

36Ņemot vērā iesaistīto iestāžu, institūciju, Latvijas

37diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs, kā arī NVO

38pieredzi, strādājot ar Plānu un SMD jautājumiem, secināts, ka tā

39izpildē apskatāmajā laika posmā bijuši šādi izaicinājumi.

40Pirmkārt, Plāna ieviešanai nav atsevišķi atvēlēts valsts

41budžeta finansējums, līdz ar ko Plāna pasākumu īstenošana notiek

42esošā budžeta ietvaros, papildus budžetu piesaistot pateicoties

43sadarbībai ar partneriem no ārpuses - gan NVO, gan ārvalstu

44vēstniecībām Latvijā. Šis apstāklis apgrūtina ilgtermiņa pasākumu

45plānošanu, lielākoties paļaujoties uz ad hoc risinājumiem

46- dažādu attīstības sadarbības un citu projektu veidā.

47Starptautiskajās diskusijās secināts, ka līdzīgi izaicinājumi ir

48arī citām valstīm.

49Otrkārt, nepieciešams turpināt veicināt sabiedrības izpratni

50par ar dzimumu līdztiesību saistītiem tematiem. Eiropas Dzimumu

51līdztiesības institūta 2025. gada dati par dzimumu līdztiesību ES

52valstīs parāda, ka Latvijā dzimumu līdztiesības jomā vērojamas

53arī negatīvas tendences.19 Latvijā ir ES augstākais

54rādītājs par sievietēm, kuras ir tīši noslepkavojis partneris vai

55radinieks.20 Šādai statistikai, tostarp, var būt

56saistība ar sabiedrības izpratnes trūkumu par ar dzimumu

57līdztiesību saistītiem tematiem un ar dzimumu saistītu stereotipu

58pastāvēšanu sabiedrībā (piemēram, sabiedrībā valdošie

59aizspriedumi un paražas mēdz attaisnot vardarbīgu

60rīcību).21 Latvijā ir arī īpaši izteikta dzimumu

61segregācija atsevišķās nodarbinātības jomās, piemēram, izglītības

62jomā strādā 83,5 % sieviešu, un kopumā sievietes ir biežāk

63nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un profesijās, kā arī mazāk

64atalgotajā sabiedriskajā sektorā, tādējādi radot

65nevienlīdzību.22 Turklāt Latvijā rādītāji par sieviešu

66piedalīšanos valstiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā nozīmīgos

67amatos politikā, ekonomikā un sociālajā jomā ir zemāki nekā

68vidēji Eiropā.23 Vienlaikus nepieciešams padziļināt un

69pilnveidot arī institūcijās strādājošo pārstāvju izpratni par

70tematiku, kas palīdzētu veicināt arī veiksmīgāku

71starpinstitucionālo sadarbību saistībā ar Plānu un SMD

72tematiku.

734.3. Ieteikumi nākotnei

74Apkopojot un izvērtējot iesaistīto iestāžu, institūciju,

75Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs, kā

76arī NVO ieteikumus, izveidojas vairāki ieteikumi Plāna

77atlikušajam darbības posmam, kā arī vērā ņemami aspekti,

78izstrādājot nākamos SMD plānus.

79Dzimumu līdztiesība ir aktuāls jautājums daudzu pasaules

80valstu valdību dienaskārtībās. Tāpēc būtiski ir turpināt

81demonstrēt Latvijas interesi un iesaistīties dzimumu līdztiesības

82jautājumu aktualizēšanā un risināšanā. Latvijai un līdzīgi

83domājošām valstīm ir labas iespējas turpināt apmainīties ar

84labāko praksi dzimumu līdztiesības un SMD jautājumos. Latvijai ir

85svarīgi stiprināt sadarbību šajā jomā gan ar līdzīgi domājošām

86valstīm.

87Plāna īstenošanā ir secināms, ka darbs ar sabiedrības

88izglītošanu joprojām ir turpināms arī nākamajā Plānā, jo

89sabiedrības izpratne par SMD tematiku joprojām ir pilnveidošanas

90procesā. Tāpat arī darbs ar aizsardzības un iekšlietu rerosa

91kapacitātes celšanu, lai nodrošinātu sievietēm pilnvērtīgu vidi

92un iespējas iesaistīties valsts drošības nodrošināšanā.

931 Ministru kabineta 2018. gada 21. novembrī

94noteikumos Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas

95izglītības vadlīnijām un pirmsskolas

96izglītības programmu paraugiem", Ministru

97kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747

98"Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu

99un pamatizglītības programmu paraugiem",

100Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416

101"Noteikumi par valsts vispārējās

102vidējās izglītības standartu un

103vispārējās vidējās

104izglītības programmu paraugiem"

1052 Valsts kancelejas Tiesību aktu

106portāls, Informatīvais ziņojums "Par

107emocionālās un fiziskās vardarbības

108izskaušanu un nepieļaušanu izglītības

109iestādē, kā arī par valsts un

110pašvaldības institūciju sadarbību",

111pieejams:

112https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/646058d7-55d8-43df-b416-bc4a79d74b80.

1133 Pieejams: https://jaunatneslietas.gov.lv/current-events/zems-pasvertejums-un-paraugu-trukums-kapec-puisi-un-jaunie-viriesi-ir-darba-ar

1144 Pieejams:

115https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/jaunatnes-darbinieka-profesiju-turpmak-vares-apgut-latvijas-universitate

1165 Zemessardzes un rezervistu apmācības

117rekrutēšanas kampaņas video, pieejams:

118https://www.youtube.com/watch?v=-HSNSoBMW_w.

1196 Sargs.lv. "Pulkvede: 16 % Latvijas

120aktīvā dienesta karavīru ir sievietes",

121pieejams:

122https://www.sargs.lv/lv/nozares-politika/2021-03-26/pulkvede-16-latvijas-aktiva-dienesta-karaviru-ir-sievietes;

123Sargs.lv. "Zemessargs Ilze: lielākais

124izaicinājums mežā bija sausā uzturdevas paka, ne

125fiziskās grūtības", pieejams:

126https://www.sargs.lv/lv/nbs/2020-03-28/zemessargs-ilze-lielakais-izaicinajums-meza-bija-sausa-uzturdevas-paka-ne-fiziskas.

1277 Evija Djatkovica. CEPA. "Latvija atver

128durvis sievietēm militārajā jomā"

129("Latvia Opens the Doors to Women in the

130Military").

131https://cepa.org/article/latvia-opens-the-doors-to-women-in-the-military/.

1328 Sargs.lv. "Dienestam Godasardzes rotā

133tiek aicinātas pieteikties sievietes", pieejams:

134https://www.sargs.lv/lv/nbs/2022-07-28/dienestam-godasardzes-rota-tiek-aicinatas-pieteikties-sievietes.

1359 Latvijas Universitāte. (2024). "LU

136Dabas mājā notiks piektais "Riga TechGirls"

137sieviešu hakatons", pieejams:

138https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/83026/.

13910 Labs of Latvia. (2022). "Hakatonā

140izstrādā risinājumus miera un drošības

141veicināšanai", pieejams:

142https://labsoflatvia.com/aktuali/sievietes-miers-drosiba-uzvaretaji.

14311 Pēc apskatāmā laika posma,

1442024. gada septembrī, ĀM, sadarbībā ar

145Ženēvas drošības sektora pārvaldības centru

146(Geneva Centre on Security Sector Governance) un NVO

147"Sievietes drošībai" aizsardzības un

148iekšlietu sektora pārstāvjiem organizēja vienas

149dienas semināru par "Sievietes, miers un

150drošība" tematiku. Ženēvas drošības sektora

151pārvaldības centram ir īpaša pieredze ar dzimumu

152līdztiesības un ar dzimumu saistītas

153vardarbības novēršanas jautājumu specifikā

154aizsardzības un iekšlietu sektoros. Seminārs tika

155balstīts uz "train-the-trainer" principu,

156proti, vienas dienas seminārā iegūtās

157zināšanas apmācītie aizsardzības un

158iekšlietu sektora pārstāvji tālāk nodos

159saviem kolēģiem.

160AiM norāda, ka pēc apskatāmā laika posma

161ir ieviestas divas dzimumu līdztiesības kontaktpunkta

162(gender focal point) pozīcijas, viena

163Aizsardzības plānošanas un analīzes

164departamentā, saistībā ar politikas

165plānošanas un koordinēšanas jautājumiem, bet

166otra ir Audita un inspekcijas departamentā, kur

167kontaktpunkts pilda ombuda funkcijas. NBS dzimumu

168līdztiesības konsultanta (gender advisor,

169GENAD) pozīcijā vēl nav iecelta persona, kas

170pildīs šos pienākumus, bet AiM strādā pie

171dokumenta "Vadlīnijas dzimuma perspektīvas un

172Sievietes, miers un drošība kompetences ieviešanai

173aizsardzības sektorā", lai aizsardzības

174sektorā efektīvi ieviestu NBS dzimuma

175līdztiesības konsultanta amatu un kontaktpunktu

176sistēmu.

17712 Kursu piemēri, kur šīs tēmas ir

178aktualizētas: ADL 169 - "Dzimumu

179perspektīva militārajās

180operācijās" ("Gender Perspective in

181Military Operations"); M1-82 NATO NCO

182"Vidēja līmeņa vadība

183daudznacionālā vidē" ("Intermediate

184Leadership in a Multinational Environment"), ADL 336

185NATO "Integritātes izpratnes veidošanas kurss"

186("Building Integrity Awareness Course").

18713 Baltijas Aizsardzības koledža

188(BALTDEFCOL) ar atrašanās vietu Tartu, Igaunijā, ir

189Baltijas valstīm kopīgi piederoša koledža

190augstāko virsnieku sagatavošanai, kuras uzturēšanu

191vienādās daļās nodrošina Igaunijas,

192Latvijas un Lietuvas Aizsardzības ministrijas.

19314 18.06.2024. MK rīkojums Nr. 500 "Par

194Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un

195iespēju veicināšanas plānu 2024.-2027.

196gadam", pieejams:

197https://likumi.lv/ta/id/352925-par-sieviesu-un-viriesu-vienlidzigu-tiesibu-un-iespeju-veicinasanas-planu-20242027-gadam.

198Pirms tam spēkā bija 17.08.2021. MK rīkojums Nr.

199578 "Par Plānu sieviešu un vīriešu

200vienlīdzīgu tiesību un iespēju

201veicināšanai 2021.-2023. gadam", pieejams:

202https://likumi.lv/ta/id/325509-par-planu-sieviesu-un-viriesu-vienlidzigu-tiesibu-un-iespeju-veicinasanai-20212023-gadam.

20315 Apstiprināts pēc apskatāmā

204laika posma, 2024. gada 18. jūnijā.

20516 2024. gada septembrī, Latvija

206pievienojusies jaunai Zviedrijas iniciatīvai - ANO draugu

207grupai par seksuālās vardarbības novēršanu

208ANO miera uzturēšanas misijās.

20917 2024. gada oktobrī MK apstiprināta

210iemaksa atbalstam UN Women projektiem Ukrainā 50

211000 euro apmērā.

21218 Ārlietu ministrija. (2024).

213"Ministru kabinets lemj par Latvijas iesaisti Ukrainas,

214īpaši Černihivas apgabala, rekonstrukcijā",

215pieejams:

216https://www.mfa.gov.lv/lv/jaunums/ministru-kabinets-lemj-par-latvijas-iesaisti-ukrainas-ipasi-cernihivas-apgabala-rekonstrukcija.

21719 Gender Equality Institute. (2023). Gender

218Equality Index. Latvia. Pieejams: Latvia | Index |

2192025 | Gender Equality Index | European Institute for Gender

220Equality.

22120 Oficiālais statistikas portāls.

222(2022). "Katra ceturtā sieviete un katrs piektais

223vīrietis ir saskāries ar vardarbību",

224pieejams:

225https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/noziegumi/preses-relizes/10924-vardarbibas-izplatibas-raditaji.

22621 Centrs "MARTA". Vardarbība.

227Pieejams: https://marta.lv/lv/marta-darbiba/vardarbiba/.

22822 Oficiālais statistikas portāls.

229(2023). Dzimumu līdztiesība: nodarbinātība

230un darba samaksa. Pieejams:

231https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/labklajibas-un-vienlidzibas-raditaji/dzimumlidztiesiba/6300-dzimumu-lidztiesiba?themeCode=GE.

23223 Gender Equality Institute. (2023). Gender

233Equality Index. Power Indicators in Latvia. Pieejams:

234https://eige.europa.eu/gender-equality-index/2023/domain/power/LV.

235Ārlietu ministre B. Braže