2. pants

Nacionālā

drošība un nacionālās drošības politika

Latvijas kā valsts pastāvēšanas priekšnoteikums ir visu

Latvijas iedzīvotāju atbildīga attieksme pret valsti un tās

drošību. Latvijas nacionālo drošību un aizsardzību raksturo visas

sabiedrības un valsts institūciju gatavība pārvarēt

apdraudējumus, noturība pret ārējo ietekmi, kā arī spēja

pretoties un patstāvīgi atjaunoties pēc izaicinājumiem un krīzēm.

Tās pamatā ir visaptveroša valsts aizsardzības sistēma, kas sekmē

iedzīvotāju gatavību aizstāvēt valsti, rada priekšnoteikumus

apdraudējuma pārvarēšanai un nodrošina valstij svarīgu funkciju

izpildi krīžu un citu satricinājumu laikā.

Nacionālā drošība ir valsts mērķtiecīgi īstenotu pasākumu

rezultātā sasniegts apstākļu kopums, kas nodrošina to, ka tiek

mazināta Latvijas iekšējā un ārējā ievainojamība, kā arī

uzlabojas valsts kopējās spējas un vispārējā gatavība nacionālās

drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā.

Latvijas nacionālajai drošībai ir militārā, ārpolitiskā un

iekšējās drošības dimensija, kas ir savstarpēji saistītas.

Militāro dimensiju raksturo Krievijas militārās aktivitātes

Baltijas reģionā un pret Latviju vērstie arī citi hibrīda

rakstura drošības riski un apdraudējumi. Ārpolitisko dimensiju

raksturo pašreizējā starptautiskā drošības vide, izmaiņas tajā un

ārējie draudi. Iekšējās drošības dimensiju raksturo Latvijas

Republikas Satversmē noteikto pamatvērtību nodrošināšana no

valsts puses. Iekšējās drošības pamatā ir saliedēta pilsoniskā

sabiedrība ar vienotu izpratni par pamatvērtībām un vēlmi redzēt

Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku, tiesisku un Rietumu pasaulei

piederīgu valsti. Vienlaikus tā ir pilsoniski aktīva sabiedrība,

kas gatava aizstāvēt valsti tai kritiskos brīžos. Iekšējās

drošības dimensijai svarīga ir arī Civilās aizsardzības sistēmā

ietilpstošo institūciju kapacitāte un to spēju attīstīšana.

Latvijas iekšējā drošība ir ļoti cieši saistīta ar starptautisko

drošības situāciju. Jo stiprāka Latvija būs iekšpolitiski, jo

efektīvāk tā spēs reaģēt un mazināt ievainojamību no ārējiem

apdraudējuma faktoriem.

Valsts robežas drošība, valsts drošības iestāžu, tiesību

aizsardzības institūciju, ārlietu dienesta, kā arī Nacionālo

bruņoto spēku (turpmāk - NBS) un Valsts robežsardzes kapacitāte

un spējas reaģēt apdraudējuma gadījumā ir ārkārtīgi svarīgi

aspekti, kas attiecas uz iepriekš minētajām trijām nacionālās

drošības dimensijām.

Latvijas dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk

- NATO) un Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) ir svarīgs Latvijas

nacionālās drošības pamatelements, kas papildina nacionālos

centienus risināt ar nacionālo drošību un aizsardzību saistītus

jautājumus. Saskaņā ar NATO kolektīvās aizsardzības principu,

militārs apdraudējums Latvijai tiek uzskatīts par kopēju

apdraudējumu aliansei.

Papildinoša loma NATO kolektīvajai aizsardzībai ir arī ES

centieniem drošības un aizsardzības jomā. Līdz ar hibrīddraudu

pieaugumu arvien lielāka nozīme ir jāpievērš to jomu

stiprināšanai, kas ir ārpus Kopējās drošības un aizsardzības

politikas kompetences, piemēram, robežu drošībai, informācijas un

kibertelpas drošībai, enerģētiskajai drošībai u.c.. Latvijai ir

nepieciešams veicināt arī citu starptautisko organizāciju kā

Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Drošības un sadarbības

organizācijas un Eiropas Padomes efektīvu iesaisti starptautiskās

drošības situācijas noregulēšanā.

Nacionālās drošības politika ir pasākumu kopums, kas vērsts uz

nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanu, novēršanu un

pārvarēšanu. Iespējamo apdraudējumu spektrs Latvijas nacionālajai

drošībai pārsniedz aizsardzības un iekšlietu sistēmas institūciju

kompetenci. Tas nozīmē, ka nacionālās drošības apdraudējumu

apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā ir jāiesaistās visai valsts

pārvaldei. Ņemot vērā lielo iesaistīto institūciju skaitu,

svarīga ir nacionālās drošības politikas centralizēta vadīšana un

šo institūciju savstarpējā koordinācija. Tikpat svarīga ir

vienota izpratne starp valsts pārvaldes institūcijām par

pašreizējiem Latvijas nacionālās drošības apdraudējumiem un

efektīvākajām pretdarbības iespējām. Starpinstitūciju sadarbībai

ir efektīvi jādarbojas ikdienā, bet katrai institūcijai jāuzņemas

iniciatīva savā atbildības jomā esošo nacionālās drošības

jautājumu risināšanā. Valsts pārvaldes institūcijām nacionālās

drošības politikas īstenošanā svarīgs ir sabiedrības atbalsts. To

var sniegt iedzīvotāji ar atbilstošu izpratni un spējām kritiski

izvērtēt, piemēram informatīvo vēstījumu saturu un nozīmi.

Sabiedrības izglītošana nacionālās drošības jomā ir viena no

prioritātēm īstenojot nacionālās drošības politiku.