Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu

1Ievads

2Nacionālās drošības koncepcija (turpmāk - Koncepcija) ir uz

3Valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā

4noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie

5pamatprincipi un prioritātes, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunus

6politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus

7nacionālās drošības jomā.

8Valsts apdraudējuma analīzē un šajā Koncepcijā ir aplūkoti

9draudi, kas tieši un pastarpināti ietekmē Latvijas nacionālo

10drošību. Draudi nacionālajai drošībai ir saistīti ar situācijas

11attīstību starptautiskajā drošības vidē, Krievijas militārajām

12aktivitātēm Latvijas robežu tuvumā, ļaunprātīgām kiberaktivitātēm

13un starptautiskā terorisma tendencēm. Draudus rada arī atsevišķu

14ārvalstu centieni ar politiskiem, humanitāriem, informatīviem un

15ekonomiskiem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un

16tās vērtības, līdzšinējo uz Rietumiem orientēto valsts

17ārpolitisko kursu, kā arī iekšpolitisko stabilitāti.

18Koncepcijā atbilstoši katrai apdraudējuma jomai tiek noteiktas

19vispārējās prioritātes šo apdraudējumu novēršanai. Valsts

20pārvaldes institūciju izstrādātajai politikai, plānotajiem un

21veiktajiem pasākumiem, kā arī savstarpējai sadarbībai nacionālās

22drošības jomā ir jābalstās uz Koncepcijā noteiktajām prioritātēm.

23Ministru kabinets, balstoties uz Koncepcijā noteiktajām

24prioritātēm, izstrādā Nacionālās drošības plānu, kurā ietverti

25konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas

26pasākumi un līdzekļi.

1Nacionālā

2drošība un nacionālās drošības politika

3Latvijas kā valsts pastāvēšanas priekšnoteikums ir visu

4Latvijas iedzīvotāju atbildīga attieksme pret valsti un tās

5drošību. Latvijas nacionālo drošību un aizsardzību raksturo visas

6sabiedrības un valsts institūciju gatavība pārvarēt

7apdraudējumus, noturība pret ārējo ietekmi, kā arī spēja

8pretoties un patstāvīgi atjaunoties pēc izaicinājumiem un krīzēm.

9Tās pamatā ir visaptveroša valsts aizsardzības sistēma, kas sekmē

10iedzīvotāju gatavību aizstāvēt valsti, rada priekšnoteikumus

11apdraudējuma pārvarēšanai un nodrošina valstij svarīgu funkciju

12izpildi krīžu un citu satricinājumu laikā.

13Nacionālā drošība ir valsts mērķtiecīgi īstenotu pasākumu

14rezultātā sasniegts apstākļu kopums, kas nodrošina to, ka tiek

15mazināta Latvijas iekšējā un ārējā ievainojamība, kā arī

16uzlabojas valsts kopējās spējas un vispārējā gatavība nacionālās

17drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā.

18Latvijas nacionālajai drošībai ir militārā, ārpolitiskā un

19iekšējās drošības dimensija, kas ir savstarpēji saistītas.

20Militāro dimensiju raksturo Krievijas militārās aktivitātes

21Baltijas reģionā un pret Latviju vērstie arī citi hibrīda

22rakstura drošības riski un apdraudējumi. Ārpolitisko dimensiju

23raksturo pašreizējā starptautiskā drošības vide, izmaiņas tajā un

24ārējie draudi. Iekšējās drošības dimensiju raksturo Latvijas

25Republikas Satversmē noteikto pamatvērtību nodrošināšana no

26valsts puses. Iekšējās drošības pamatā ir saliedēta pilsoniskā

27sabiedrība ar vienotu izpratni par pamatvērtībām un vēlmi redzēt

28Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku, tiesisku un Rietumu pasaulei

29piederīgu valsti. Vienlaikus tā ir pilsoniski aktīva sabiedrība,

30kas gatava aizstāvēt valsti tai kritiskos brīžos. Iekšējās

31drošības dimensijai svarīga ir arī Civilās aizsardzības sistēmā

32ietilpstošo institūciju kapacitāte un to spēju attīstīšana.

33Latvijas iekšējā drošība ir ļoti cieši saistīta ar starptautisko

34drošības situāciju. Jo stiprāka Latvija būs iekšpolitiski, jo

35efektīvāk tā spēs reaģēt un mazināt ievainojamību no ārējiem

36apdraudējuma faktoriem.

37Valsts robežas drošība, valsts drošības iestāžu, tiesību

38aizsardzības institūciju, ārlietu dienesta, kā arī Nacionālo

39bruņoto spēku (turpmāk - NBS) un Valsts robežsardzes kapacitāte

40un spējas reaģēt apdraudējuma gadījumā ir ārkārtīgi svarīgi

41aspekti, kas attiecas uz iepriekš minētajām trijām nacionālās

42drošības dimensijām.

43Latvijas dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk

44- NATO) un Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) ir svarīgs Latvijas

45nacionālās drošības pamatelements, kas papildina nacionālos

46centienus risināt ar nacionālo drošību un aizsardzību saistītus

47jautājumus. Saskaņā ar NATO kolektīvās aizsardzības principu,

48militārs apdraudējums Latvijai tiek uzskatīts par kopēju

49apdraudējumu aliansei.

50Papildinoša loma NATO kolektīvajai aizsardzībai ir arī ES

51centieniem drošības un aizsardzības jomā. Līdz ar hibrīddraudu

52pieaugumu arvien lielāka nozīme ir jāpievērš to jomu

53stiprināšanai, kas ir ārpus Kopējās drošības un aizsardzības

54politikas kompetences, piemēram, robežu drošībai, informācijas un

55kibertelpas drošībai, enerģētiskajai drošībai u.c.. Latvijai ir

56nepieciešams veicināt arī citu starptautisko organizāciju kā

57Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Drošības un sadarbības

58organizācijas un Eiropas Padomes efektīvu iesaisti starptautiskās

59drošības situācijas noregulēšanā.

60Nacionālās drošības politika ir pasākumu kopums, kas vērsts uz

61nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanu, novēršanu un

62pārvarēšanu. Iespējamo apdraudējumu spektrs Latvijas nacionālajai

63drošībai pārsniedz aizsardzības un iekšlietu sistēmas institūciju

64kompetenci. Tas nozīmē, ka nacionālās drošības apdraudējumu

65apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā ir jāiesaistās visai valsts

66pārvaldei. Ņemot vērā lielo iesaistīto institūciju skaitu,

67svarīga ir nacionālās drošības politikas centralizēta vadīšana un

68šo institūciju savstarpējā koordinācija. Tikpat svarīga ir

69vienota izpratne starp valsts pārvaldes institūcijām par

70pašreizējiem Latvijas nacionālās drošības apdraudējumiem un

71efektīvākajām pretdarbības iespējām. Starpinstitūciju sadarbībai

72ir efektīvi jādarbojas ikdienā, bet katrai institūcijai jāuzņemas

73iniciatīva savā atbildības jomā esošo nacionālās drošības

74jautājumu risināšanā. Valsts pārvaldes institūcijām nacionālās

75drošības politikas īstenošanā svarīgs ir sabiedrības atbalsts. To

76var sniegt iedzīvotāji ar atbilstošu izpratni un spējām kritiski

77izvērtēt, piemēram informatīvo vēstījumu saturu un nozīmi.

78Sabiedrības izglītošana nacionālās drošības jomā ir viena no

79prioritātēm īstenojot nacionālās drošības politiku.

1Izmaiņas

2starptautiskajā drošības vidē, kas ietekmē Latvijas nacionālo

3drošību

4Kopš 2015. gada, kad Saeimā tika apstiprināta iepriekšējā

5Koncepcija, starptautiskā drošības vide nav uzlabojusies.

6Papildus esošajiem konfliktiem un nesaskaņām klāt ir nākuši jauni

7riski un apdraudējumi. Nacionālās drošības apdraudējumu spektrs

8ir būtiski paplašinājies pieaugošo hibrīddraudu, tostarp

9kiberdrošības risku dēļ. Aizvien nozīmīgāka kļūst klimata

10pārmaiņu starptautiskā drošības dimensija. Klimata pārmaiņas ES

11valstīm, tostarp Latvijai, ir radījušas sociāli ekonomiskos

12zaudējumus, bet nākotnē tos papildinās arī jauni drošības

13izaicinājumi.

14Hibrīddraudu izpausmes ir daudzpusīgas, un tās var ietvert gan

15militārus līdzekļus un to izmantošanas draudus, gan plaša spektra

16nemilitāru līdzekļu pielietošanu, sākot ar izlūkošanas un

17drošības dienestu operācijām, kiberuzbrukumiem, plašām

18informācijas kampaņām un dezinformācijas izplatīšanu, pretrunu un

19konflikta potenciāla izmantošanu sabiedrībā un beidzot ar

20ekonomisko spiedienu un terorismu. Hibrīddraudu izpausmes tiek

21īstenotas sinhroni, vienai otru papildinot, turklāt to būtība ir

22maksimāli slēpt jebkādu saikni ar attiecīgo aktivitāšu

23plānotājiem, tāpat arī to īstenotājus daudzos gadījumos var

24nojaust, taču precīzi noteikt un pierādīt to iesaisti ir ļoti

25grūti. Hibrīddraudiem, tostarp kiberdrošības riskiem, arī turpmāk

26būs pieaugoša tendence, īpaši ņemot vērā informācijas tehnoloģiju

27(turpmāk - IT) attīstību.

28Valstis, kas uztur konfrontējošu politiku pret Latvijas

29sabiedrotajiem un partneriem Eiroatlantiskajā telpā, mērķu

30sasniegšanai izmanto plašu aktivitāšu klāstu, kas ietver gan

31hibrīddraudu nemilitāros, gan militāros aspektus. Šajā kontekstā

32Krievija turpina īstenot savu ārpolitiku, nerēķinoties ar

33starptautisko tiesību normām. Krievijas rīcību nosaka tās

34nemainīgais stratēģiskais mērķis, kas vērsts uz globālas

35lielvaras statusa atjaunošanu un nostiprināšanu. Krievija ir

36demonstrējusi, ka to apmierina de facto ieilgušais

37konflikts Austrumukrainā, turklāt tās darbības Melnās un Azovas

38jūras reģionā liecina, ka tā ir gatava situācijas eskalācijai,

39lai turpinātu izdarīt spiedienu pret Ukrainu. Starptautiskās

40sankcijas, kas tika noteiktas pret Krieviju pēc Krimas aneksijas,

41visus šos gadus bija un arī turpmāk būs nozīmīgs instruments, lai

42mudinātu Krieviju mainīt tās rīcību.

43Krievija joprojām aktīvi turpina nostiprināt savu militāro

44potenciālu. Krievijas militāro aktivitāšu intensitāte Latvijas

45robežu tuvumā kopumā ir bijusi augsta. Par to liecina bruņoto

46spēku modernizācija un spēju stiprināšana, vienību kaujas

47gatavības pārbaudes un izvēršanās, agresīvu scenāriju izspēles

48militārajās mācībās. Krievija ir turpinājusi izvērst informatīvo,

49tautiešu un izglītības politiku, kā arī aktivitātes kultūras un

50humanitārajās jomās ar daudzām valstīm, tostarp Latviju,

51cenšoties ietekmēt to iekšpolitiskos procesus un sabiedrisko

52domu. Visas šīs aktivitātes ir jāaplūko kā sastāvdaļa no

53Krievijas īstenotās ārpolitikas.

54Tā kā Latvijas drošība sakņojas ciešā Eiroatlantiskajā saitē

55starp Eiropas sabiedrotajiem un ASV un Kanādu, būtiskas ir arī

56norises Eiroatlantiskās telpas iekšienē. ASV praktiskais

57militārais atbalsts Baltijas reģionam un Eiropas drošībai

58saglabājas un pieaug, vienlaikus Eiropas un ASV attiecību

59dinamiku ietekmē diskusijas par dažādiem ārpolitikas,

60tirdzniecības, kā arī klimata jautājumiem. Tostarp turpinās

61centieni panākt vienlīdzīgāku militāro izdevumu sadali starp NATO

62sabiedrotajiem.

63ES darba kārtībā aktuāls ir Apvienotās Karalistes izstāšanās

64process, kura ietvaros būtiski ir vienoties par ilgtspējīgu abu

65pušu turpmāko attiecību un sadarbības modeli. Arī ES dalībvalstīs

66novērojamās iekšpolitiskās tendences var ietekmēt ārējās un

67drošības politikas norises. Vairākās Eiropas valstīs un to

68valdībās, kā arī 2019. gada maijā ievēlētajā Eiropas Parlamentā

69plašāku ietekmi ir ieguvuši populisti un pret ES noskaņoti

70politiķi un to vadītās politiskās partijas. Tas var palielināt

71domstarpību riskus starp ES valstīm būtiskos jautājumos, kā arī

72var apgrūtināt Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas tālāko

73darbu.

74Jāatzīmē, ka šobrīd migrācijas plūsma no Tuvajiem Austrumiem

75un Ziemeļāfrikas uz ES ir samazinājusies, taču šī problēma

76saglabā savu aktualitāti, turklāt nākotnē ir iespējami jauni

77migrācijas viļņi. Migrāciju veicinošais faktors nākotnē būs ne

78tikai karadarbība, bet arī klimata pārmaiņas.

79Starptautiskais terorisms joprojām ir viens no galvenajiem

80apdraudējumiem Eiropas un citu pasaules valstu drošībai. Sīrijā

81un Irākā bāzētais teroristu grupējums Daesh ir zaudējis

82kontroli pār teritoriju, ko tas iepriekš kontrolēja, taču tas

83turpina izplatīt savu ideoloģiju, cenšoties iedvesmot Eiropā

84dzīvojošos atbalstītājus iesaistīties teroristiskās darbībās.

85Tāpat politiski nestabilās un sociāli un ekonomiski novājinātās

86valstīs novērojami pastiprināti radikalizācijas riski, kas

87negatīvi var atsaukties uz ES un NATO valstu drošību.

88Iepriekšminēto starptautiskās drošības vides izmaiņu un norišu

89ietekmē Latvijas apdraudējuma līmenis ir sasniedzis tādu

90sarežģītības pakāpi, ka valsts aizsardzība tikai ar militāriem

91līdzekļiem vairs nav pietiekama, jo neaptver visas hibrīddraudu

92šķautnes. Reaģējot uz starptautiskajiem un nacionālajiem drošības

93vides izaicinājumiem, Latvijas atbildei jābūt visaptverošai, kas

94balstās iedzīvotāju un valsts institūciju savstarpējā uzticībā un

95partnerībā.

1Militārā

2apdraudējuma novēršana

3Latvijas drošības vidi raksturo vairāku militāru un nemilitāru

4faktoru savstarpēja mijiedarbība. Ārējo drošības risku un

5apdraudējumu nozīme Latvijas nacionālās drošības kontekstā ir

6saglabājusies augstā līmenī. Krievijai turpinot uzturēt

7konfrontāciju ar rietumvalstīm, tās īstenotā agresīvā drošības

8politika Baltijas reģionā ir uzskatāma par galveno apdraudējuma

9avotu Latvijas nacionālajai drošībai.

10Krievijas bruņoto spēku modernizācija, militāro spēju

11attīstība, jo īpaši Eiropas stratēģiskajā virzienā, spēku

12mobilitāte, operāciju pieredzes uzkrāšana, dažāda veida un mēroga

13militāro mācību organizēšana, tostarp Latvijas pierobežā, kā arī

14regulāra spēka demonstrēšana kombinācijā ar dažādām nemilitāra

15rakstura aktivitātēm palielina militāra apdraudējuma aktualitāti.

16To pastiprina Krievijas iepriekš apliecinātā gatavība izmantot

17militāru spēku savu ārpolitisko mērķu sasniegšanā.

18Ņemot vērā Krievijas stratēģisko uzskatu par NATO un tās

19aktivitāšu radīto apdraudējumu savām nacionālajām interesēm,

20Krievija regulāri cenšas graut Alianses vienotību, tiecoties

21ietekmēt tās kopējos un dalībvalstu individuālos lēmumu

22pieņemšanas procesus, kā arī mazināt NATO kā Eiropas drošības

23garanta lomu. Šajā kontekstā vienlaikus notiek mēģinājumi ar

24konvencionāliem un nekonvencionāliem paņēmieniem testēt

25kolektīvās aizsardzības principa ievērošanas robežas, izvairoties

26no tiešas militāras konfrontācijas ar NATO.

27Atbildot uz esošajiem militārās un nemilitārās drošības

28riskiem un apdraudējumiem, Latvijas nacionālās aizsardzības

29prioritātes ir nacionālo aizsardzības spēju tālāka attīstība un

30stiprināšana, visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas

31ieviešana, NBS vienību kaujas gatavības celšana, NATO politiskās

32un militārās efektivitātes pilnveidošana, sabiedroto spēku

33klātbūtne un ieguldījums starptautiskās drošības

34nodrošināšanā.

35Prioritātes militāra apdraudējuma

36novēršanai:

37Visaptverošas valsts aizsardzības

38sistēmas ieviešana

39Lai pilnveidotu Latvijas nacionālās atturēšanas spējas, kā arī

40veidotu sabiedrības noturību pret iespējamajām krīzēm un bruņoto

41konfliktu satricinājumiem, valsts institūcijām, savstarpēji

42sadarbojoties, ir jāievieš visaptveroša valsts aizsardzības

43sistēma. Katrai valsts institūcijai ir jānosaka konkrēti uzdevumi

44un loma valsts aizsardzībā, kā arī jāizveido ciešāka saikne starp

45Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām

46un valsts pārvaldes, pašvaldības institūcijām.

47Nacionālo aizsardzības spēju

48attīstība un kaujas gatavības celšana

49Lai garantētu ātru reaģēšanu uz jebkura veida izaicinājumiem

50apdraudējuma agrīnajās fāzēs un stiprinātu pirmo aizsardzības

51līniju alianses austrumos, NBS jāturpina attīstīt NBS

52operacionālo spēju kodola - sauszemes (Mehanizētās kājnieku

53brigādes, Zemessardzes, Speciālo uzdevumu vienības) - kaujas

54spējas un jāceļ vienību kaujas gatavība, kas ietver ne vien

55spējas, bet arī vienību nokomplektēšanu ar personālu,

56nodrošinājumu ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, personāla

57apmācību u.c.. Vienlaikus jāpilnveido kaujas atbalsta un kaujas

58nodrošinājuma spējas. Līdztekus starpresoru līmenī jāskata spēju

59un ekipējuma savietojamība starp valsts institūcijām, kas

60iesaistās valsts apdraudējuma pārvarēšanā. Tāpat arī jāveido

61efektīva un elastīga rezervju mobilizācijas sistēma. Adekvāta

62finansējuma piešķiršana aizsardzības izdevumiem ne mazāk kā 2%

63apmērā no iekšzemes kopprodukta ir NBS vienību un spēju

64attīstības priekšnoteikums.

65NATO politiskās un militārās

66efektivitātes pilnveidošana

67Latvijas drošības un aizsardzības garants ir NATO kolektīvās

68aizsardzības princips. Paplašinoties potenciālā apdraudējuma

69spektram, Latvijas interesēs ir vienota apdraudējuma izpratne

70starp NATO dalībvalstīm, kā arī gatavība un politiskā griba

71reaģēt krīžu vai konflikta situācijās ar mazu brīdināšanas laiku.

72Latvijai ir jāveicina, lai NATO pielāgošanās mainīgajai drošības

73videi tiktu turpināta, īstenojot konkrētus pasākumus, kas atbild

74uz alianses drošības izaicinājumiem. Latvijas interesēs ir sekmēt

75NATO komandstruktūras efektivitātes uzlabošanu, kā arī ātrās

76reaģēšanas vienību gatavību, kas kopumā uzlabos alianses spēju

77reaģēt uz jebkuru apdraudējumu dažu dienu laikā visā militāro

78spēku spektrā.

79Sabiedroto spēku klātbūtnes

80īstenošana

81Sabiedroto spēku klātbūtne ir viena no Latvijas drošības un

82aizsardzības prioritātēm. Pastāvīga sabiedroto spēku klātbūtne

83stiprina atturēšanu, ciešāku integrāciju ar NATO aizsardzības

84struktūrām un bruņotajiem spēkiem, atvieglo sabiedroto spēku

85uzņemšanu un to reaģēšanu vajadzības gadījumā, kā arī kopumā

86stiprina NATO aizsardzības pozīcijas Baltijas reģionā. Līdz ar to

87Latvijas interesēs ir turpināt meklēt un īstenot pastāvīgas

88sabiedroto klātbūtnes palielināšanas iespējas. Latvijai kā

89uzņemošajai valstij jāturpina sniegt visu nepieciešamo atbalstu

90Latvijā izvietotajiem sabiedroto spēkiem. Lai atvieglotu

91sabiedroto spēku pārvietošanos un nepieciešamā ekipējuma piegādi

92gan treniņu, gan militāra konflikta gadījumā, ir jāturpina gan

93ES, gan NATO militārās mobilitātes prasību izpilde, tostarp

94projekta "Rail Baltica" īstenošanas ietvaros.

95Ieguldījums starptautiskās drošības

96nodrošināšanā

97Latvijas dalība starptautiskajās operācijās un spēku

98struktūrās stiprina starptautisko drošību un vienlaikus ir

99ieguldījums arī nacionālajā drošībā. Reaģējot uz drošības

100izaicinājumiem, kur tas visvairāk nepieciešams, Latvija turpinās

101sniegt ieguldījumu starptautiskajās operācijās un spēku

102struktūrās, tādējādi stiprinot kopējo drošību un organizāciju

103rīcībspēju, kā arī uzturot un paaugstinot NBS vienību kaujas

104gatavību.

1Ārvalstu

2izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma

3novēršana

4Darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un

5drošības dienesti (turpmāk - specdienesti). Būtiskāko

6apdraudējumu NATO un ES dalībvalstu kolektīvajai drošībai, kā arī

7Latvijas valsts nacionālajai drošībai un interesēm rada Krievijas

8specdienesti. Krievijas Bruņotie spēki un militārā

9infrastruktūra, kas izvietota Eiropas stratēģiskajā virzienā,

10paredz arī militārajiem mērķiem pieskaņotu izlūkošanas un

11speciālo uzdevumu spēju attīstību, kas vērstas pret Latviju.

12Krievijas specdienestu darbība pret Latviju iekļaujas pret

13rietumvalstīm vērstā aktivitāšu kopumā.

14Krievijas specdienesti īsteno mērķtiecīgu un sistemātisku

15darbu, lai iegūtu izlūkošanas informāciju par būtiskākajiem

16Latvijas iekšpolitikas, ārpolitikas, drošības politikas,

17ekonomikas un enerģētikas politikas aspektiem, kā arī seko līdzi

18sociālajiem procesiem un sabiedrības noskaņojumam. Latvijas

19aizsardzības spējas, NATO rīcības stratēģija reģionā, Alianses

20paplašinātā klātbūtne, kā arī ārējās robežas drošība un situācija

21pierobežā piesaista pastiprinātu Krievijas specdienestu interesi.

22Par šiem jautājumiem interesi izrāda arī citi ārvalstu

23specdienesti.

24Līdztekus izlūkošanas informācijas vākšanai un aģentūras

25pozīciju stiprināšanai, Krievijas specdienesti izvērš īstermiņa

26un ilgtermiņa ietekmes pasākumus: veido ietekmes aģentu tīklu,

27veic ietekmes sviru izpēti un stiprināšanu, kā arī īsteno

28mērķtiecīgas ietekmes operācijas, lai Kremlim vēlamā veidā

29virzītu lēmumu pieņemšanu, sociālpolitiskos procesus un

30sabiedrisko domu. Pieaug Krievijas spējas pielietot kompleksas

31ietekmes operācijas, kombinējot dažādas metodes. Šādās operācijās

32būtiska loma ir informatīvajai telpai un kibertelpai. Tematiski

33ietekmes pasākumi visbiežāk saistīti ar centieniem vājināt

34Latvijas pozīciju NATO un ES, šķelt šīs organizācijas, kā arī

35veicināt spriedzi Latvijas sabiedrībā, parādot Latviju kā

36iekšpolitiski vāju, etniski sašķeltu valsti. Uzsvars tiek likts

37arī uz iedzīvotāju neuzticību valsts varai un politikai. Ietekmes

38spējas tiek attīstītas ilgtermiņā ar mērķi tās aktivizēt pēc

39vajadzības konkrētu projektu ietvaros vai izveidojoties noteiktai

40situācijai.

41Krievijas specdienesti mērķu un uzdevumu sasniegšanai izmanto

42daudzpusīgas darba metodes, darbu organizē strādājot no savas

43valsts teritorijas, īslaicīgi ieceļojot Latvijā, izmantojot

44diplomātisko pārstāvniecību pozīcijas, aktīvi strādājot

45informatīvajā telpā, tostarp sociālajos tīklos. Pieaug tehniskās

46izlūkošanas spējas - kiberizlūkošana, signālu un datu

47pārtveršana. Šādi iegūta informācija var tikt izmantota aktīvo

48pasākumu un ietekmes operāciju īstenošanā.

49Valsts drošības iestāžu (Militārās izlūkošanas un drošības

50dienesta, Satversmes aizsardzības biroja, un Valsts drošības

51dienesta) stratēģiskais mērķis ir nodrošināt apsteidzošu un

52preventīvu pasākumu kopumu, lai neitralizētu ārvalstu

53specdienestu radīto apdraudējumu Latvijas nacionālajai, kā arī

54NATO un ES kolektīvajai drošībai un interesēm. Prioritāriem

55uzdevumiem ir jābūt balstītiem uz esošās valsts drošības iestāžu

56darbības stiprināšanu un pilnveidošanu, atbilstoši pastāvošajiem

57apdraudējuma veidiem.

58Prioritātes ārvalstu specdienestu

59radītā apdraudējuma novēršanai:

60Valsts drošības iestāžu spēju

61attīstība un koordinēta sadarbība

62Ņemot vērā pašreiz aktuālo hibrīddraudu būtību, valsts

63drošības iestādēm jāstiprina spējas identificēt ārvalstu

64specdienestu aktivitātes plašā izpausmju spektrā. Darbības jomu

65paplašināšana un pilnveidošana jāīsteno mērķtiecīgi, izsvērti un

66saskaņoti, saglabājot augstu darba efektivitāti un lietderīgu

67resursu izlietojumu. Jāturpina valsts drošības iestāžu spēju

68stiprināšana gan personāla, gan tehnisko līdzekļu un inovatīvu

69darba metožu jomās. Valsts drošības iestādēm jāpilnveido un

70mācībās jāstiprina savstarpējās sadarbības shēmas un

71komunikācijas mehānismi, lai ātri identificētu izmaiņas kopējā

72valsts drošības situācijā un īstenotu pasākumus apdraudējuma

73novēršanai.

74Pretizlūkošanas un preventīvo

75pasākumu stiprināšana

76Valsts drošības iestāžu uzdevums ir veikt nepārtrauktus

77pretizlūkošanas pasākumus, identificējot ārvalstu specdienestu

78īstenotās aktivitātes, kas pret Latviju un Latvijas

79valstspiederīgajiem tiek īstenotas, izmantojot plašu metožu

80klāstu. Pretizlūkošanas darbībai jābūt virzītai ne tikai uz

81ārvalstu specdienestu darbinieku un to aģentūras atklāšanu un

82neitralizēšanu, kā arī valsts drošībai nozīmīgas informācijas un

83kritiskās infrastruktūras aizsardzību, bet arī uz ietekmes aģentu

84un ietekmes operāciju identificēšanu, tostarp medijos un

85sociālajos tīklos īstenotu aktīvo pasākumu atklāšanu.

86Ņemot vērā ārvalstu specdienestu augsto interesi par Latvijas

87aizsardzības spējām un ārējās robežas drošību, kompleksi

88pretizlūkošanas pasākumi pastiprināmi vietās un objektos, kur

89koncentrēti NBS un sabiedroto militārie spēki un infrastruktūra,

90Valsts robežsardzes struktūrvienības, kā arī pierobežas

91teritorijās. Pastiprināts pretizlūkošanas darbs jāīsteno

92attiecībā uz kritiskās infrastruktūras objektiem. Arvien biežāk

93tiek fiksēti gadījumi, kad dažādi subjekti, tostarp

94privātpersonas, izmanto bezpilota sistēmas (lidaparātus,

95sauszemes un zemūdens aparātus), tāpēc pieaug arī ar to

96izmantošanu saistītie izlūkošanas un drošības riski. Lai mazinātu

97potenciālo bezpilota sistēmu draudu apjomu, Latvijai ir jāattīsta

98šo ierīču kontroles, noteikšanas, atrašanas un to radīto draudu

99novēršanas mehānismi, kā arī jāveicina sabiedrības informētība

100par bezpilota lidaparātu lietošanas radītajiem riskiem valsts

101drošībai un privātuma aizsardzībai.

102Valsts drošības iestādēm atbilstoši kompetencei jāstiprina

103sadarbība ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī

104nevalstisko un privāto sektoru, kas varētu sniegt ieguldījumu

105ārvalstu specdienestu darbību identificēšanā, un vispārējas

106noturības veidošanā. Jāturpina izglītojošais darbs arī ar

107sabiedrību kopumā, stiprinot izpratni un spēju atpazīt darbības,

108kas norāda uz slēpti īstenotām izlūkošanas darbībām vai ietekmes

109operācijām.

110Sadarbības stiprināšana ar ārvalstu

111partnerdienestiem

112Latvijas valsts drošības iestāžu sadarbība ar Eiropas

113Savienības un NATO dalībvalstu partneriem ir būtisks līdzeklis

114ārvalstu specdienestu apdraudējuma apzināšanai, novēršanai un

115kolektīvās drošības stiprināšanai. NATO, ES un reģionālo formātu

116ietvaros jāturpina attīstīt sadarbību ar ārvalstu

117partnerdienestiem, nodrošinot regulāru informācijas un pieredzes

118apmaiņu, veidojot kopīgu izpratni par trešo valstu radīto

119apdraudējumu. Īpaši cieša sadarbība jāuztur ar partnerdienestiem,

120kuru pārstāvēto valstu militārais kontingents piedalās NATO

121paplašinātās klātbūtnes nodrošināšanā Baltijas valstīs.

122Starptautiskās sadarbības ietvaros jāturpina darbs pie

123komunikācijas shēmu un koordinētas pretdarbības plānošanas

124gadījumos, kad ārvalstu specdienesti vērš īpaši naidīgas

125aktivitātes pret vienu vai vairākām partnervalstīm.

126Valsts noslēpuma aizsardzības

127pasākumu pilnveidošana

128Valsts drošības iestādēm jānodrošina esošo valsts noslēpuma

129aizsardzību regulējošo normatīvo aktu regulāra pilnveidošana,

130ņemot vērā nepārtraukti mainīgos apdraudējumus un riskus, kā arī

131ikdienas praktiskās vajadzības. NATO un ES klasificētās

132informācijas drošību joprojām ietekmē cilvēciskais faktors, tāpēc

133svarīgi ir īstenot kvalitatīvas drošības pārbaudes personām,

134kuras pretendē uz speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu vai

135sertifikātu darbam ar NATO un ES klasificēto informāciju

136saņemšanu, kā arī īstenot sistemātisku pārraudzību pār ikdienas

137darba procesu ar valsts noslēpuma objektiem, NATO un ES

138klasificēto informāciju. Valsts drošības iestādēm jāturpina

139regulāra valsts augstāko amatpersonu un valsts noslēpuma subjektu

140atbildīgo amatpersonu apmācība par normatīvajos aktos noteiktajām

141drošības prasībām un slepenības režīma ievērošanu.

142Atbilstoši apdraudējumu un jaunu izlūkošanas spēju attīstībai

143nemainīgi augsta uzmanība jāpievērš informācijas atbilstošai

144klasificēšanai un apstrādei atbilstoši akreditētās informācijas

145sistēmās. Arī valsts iestāžu fiziskajiem objektiem (telpām) jābūt

146atbilstoši pārvaldītiem. Valsts drošības iestādēm pastiprināti

147jākontrolē valsts noslēpuma objektu, NATO un ES klasificētās

148informācijas izstrāde, glabāšana, aprite un izmantošana. Valsts

149noslēpuma subjektiem jāizvērtē un pēc iespējas jāsamazina

150uzkrātās klasificētās informācijas apjoms, ja šī informācija

151darbam vairs nav nepieciešama.

152Industriālās drošības jomā jāturpina uzturēt nemainīgi augstas

153drošības prasības komersantiem, kas vēlas strādāt samazinātas

154konkurences apstākļos t.i. iepirkumos, kas saistīti ar valsts

155noslēpuma objektu vai NATO un ES klasificētās informācijas

156apstrādi kā Latvijā tā arī starptautiski.

1Iekšējai

2drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma

3novēršana

4Iekšējā drošība ir saistīta ar Latvijas iedzīvotāju drošības

5sajūtu ikdienā, sociālekonomisko situāciju valstī, tiesiskuma

6ievērošanu, kā arī valsts robežas drošību. Iekšējā drošība ir

7atkarīga arī no ārējiem faktoriem, piemēram, starptautiskās

8drošības vides un atsevišķu valstu īstenotās ārpolitikas. Valsts

9konstitucionālā iekārta ir daļa no iekšējās drošības jēdziena,

10kas ir cieši saistīta ar Latvijas Republikas Satversmē

11noteiktajām pamatvērtībām: valstisko neatkarību, demokrātiju un

12teritoriālo integritāti.

13Viens no galvenajiem iekšējās drošības elementiem ir saliedēta

14un spēcīga pilsoniskā sabiedrība, kurā pastāv vienota izpratne

15par pamatvērtībām un valsts ģeopolitisko orientāciju. Latvijas

16sabiedrība ir etniski daudzveidīga, tās vienotību ietekmē

17iedzīvotāju dažādas vēsturiskās pieredzes un vērtīborientācijas.

18Vienlaikus Latvijas sabiedrībā pieaug sociālā nevienlīdzība, bet

19daļa iedzīvotāju nejūtas droši par savu materiālo stāvokli un

20finansiālajām iespējām nākotnē.

21Iekšējās drošības vidi negatīvi ietekmē sabiedrības zemā

22uzticība valsts pārvaldei un politiskajām partijām, kas biedru

23skaita ziņā ir mazskaitlīgas, atkarīgas no privātiem ziedojumiem

24un saskaras ar grūtībām nodrošināt stabilu darbību ilgtermiņā.

25Šie ir daži no aspektiem, kas mazina iedzīvotāju interesi par

26politiskajiem procesiem un dalību vēlēšanās, kā arī vēlmi aktīvi

27iesaistīties pilsoniskajās un politiskajās iniciatīvās. Pieaugot

28iedzīvotāju atsvešinātībai no valsts, samazinās sabiedrības

29līdzdalība sabiedriski politiskajās aktivitātēs ikdienā, kā arī

30tās spēja mobilizēties valsts aizsardzībai kritiskās situācijās.

31Augstais korupcijas līmenis, maksātnespējas procesu negodprātīga

32izmantošana un gadījumi, kuros pastāv aizdomas par valsts un

33pašvaldību vai to uzņēmumu amatpersonu iesaistīšanos koruptīvos

34noziedzīgos nodarījumos sabiedrībā atstāj negatīvu iespaidu uz

35tiesiskuma nodrošināšanu valstī. Tiesu sistēmas funkcionēšanu

36joprojām negatīvi raksturo ilgais lietu izskatīšanas laiks

37tiesās.

38Iekšējā drošība ir saistīta arī ar reģionālo dimensiju, ko

39raksturo galvaspilsētas un reģionu nevienmērīga attīstība un

40aizvien lielāki sociālekonomiskie kontrasti. Plašu teritoriju

41depopulācija apgrūtina valsts iespējas tās kontrolēt. Šos riskus

42pierobežā vēl vairāk pastiprina citi aspekti, piemēram, atsevišķu

43pierobežas pašvaldību nekritiskā attieksme pret pārrobežu

44sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Krievijas

45informatīvās un kultūrtelpas ietekme uz pierobežas

46iedzīvotājiem.

47Būtiska loma saliedētas sabiedrības veidošanā ir kultūrtelpai,

48sabiedrības sociālajai un vēsturiskajai atmiņai, tāpēc jāturpina

49Latvijas simtgades programmā aizsāktās aktivitātes attiecībā uz

50nacionālas un pārnacionālas nozīmes notikumiem, kuru mērķis ir

51nostiprināt iedzīvotāju piederības sajūtu valstij, veidot vienotu

52izpratni par vēsturiskajiem notikumiem un vairot saliedētību

53starp iedzīvotājiem.

54Pilsoniskās sabiedrības pamats ir patriotiski noskaņotas

55ģimenes, kas izjūt piederību savai valstij. Jāturpina darbs pie

56skaidrākas Latvijas valsts pamatvērtību definēšanas un to

57nostiprināšanas iedzīvotāju ikdienā, tādejādi stiprinot pilsoņu

58piederību Latvijai un veicinot psiholoģisko noturību pret

59negatīvo ietekmi, ko rada dažādas ārējās ideoloģiskās un

60informatīvās aktivitātes. Izglītības sistēmas mācību saturā ir

61jāiestrādā pilsoniskas sabiedrības un pamatvērtību principi, kas

62jau no pirmsskolas vecuma veido valstij piederīgu un lojālu jauno

63paaudzi ar vienotu vērtīborientāciju.

64Sociāli ekonomiskās problēmas un nedrošība par savu nākotni

65var būt viens no indivīdu pašradikalizācijas cēloņiem, ko ir

66sarežģīti identificēt salīdzinājumā ar citām radikalizācijas un

67ekstrēmisma izpausmēm. Mūsdienās virtuālā vide kalpo gan kā

68uzkrātās agresijas un naida runas izlādes vieta noteiktai

69sabiedrības daļai, gan kā platforma mērķtiecīgai radikālu ideju

70izplatīšanai ar nolūku piesaistīt jaunus atbalstītājus radikālām

71un ekstrēmistiskām ideoloģijām un to pārstāvošām organizācijām.

72Iekšējās drošības jomā potenciālus riskus konstitucionālajai

73iekārtai rada arī personas, kas ir aktīvi iesaistījušās

74paramilitārās aktivitātēs, organizē militārās simulācijas spēles

75(t.s. airsoft, lasertag) un piedalās praktiskās šaušanas

76treniņos. Šīs personas var radīt arī paaugstinātus

77pretizlūkošanas riskus, īpaši gadījumos, ja tās aktīvi ceļo un

78uztur kontaktus ar partneriem Krievijā.

79Viens no iekšējās drošības, tostarp sabiedriskās drošības

80pamatelementiem ir civilās aizsardzības sistēmas darbība, kuras

81īstenošanu veic valsts un pašvaldību institūcijas. Lai

82nodrošinātu civilās aizsardzības sistēmas darbību, jābūt

83izstrādātam visaptverošam un īstenojamam regulējumam, skaidram

84koordinējošam mehānismam, kā arī īstenotiem pastāvīgiem

85plānošanas un apmācības pasākumiem.

86Galvenie ārējie faktori, kas negatīvi ietekmē iekšējo drošību

87un konstitucionālās iekārtas aizsardzību, ir Krievijas īstenotā

88informatīvā, kā arī tautiešu politika. Krievijas informatīvajai

89politikai ir ilgtermiņa mērķi un tā ir orientēta uz Latvijas

90sabiedriskās domas maiņu atbilstoši Krievijas ārpolitikas

91prioritātēm. Krievija cenšas mazināt Latvijas sabiedrības

92vienotību un veicināt iedzīvotāju atsvešinātību no valsts. Tāpat

93Krievijai ir svarīgi daļā Latvijas sabiedrības uzturēt vienpusēju

94vēstures interpretāciju, kā arī mazināt atbalstu pašreizējai

95Latvijas eiroatlantiskajai ģeopolitiskajai orientācijai un

96dalībai ES un NATO.

97Krievija tautiešu politiku izmanto kā instrumentu tautiešu

98iesaistīšanai Krievijas ietekmes aktivitātēs, kas ir vērstas pret

99Latvijas nacionālo drošību. Tautiešu politikas ietvaros pēdējos

100gados vēsturiskās atmiņas nostiprināšana un militāri memoriālais

101darbs ir kļuvis par vienu no galvenajām prioritātēm. Tā ietvaros

102tiek atjaunoti un uzturēti memoriāli un pieminekļi, lai ar to

103palīdzību uzsvērtu Krievijas vēsturisko klātbūtni Latvijas

104teritorijā. Šādā veidā Krievija cenšas iedzīvināt sev vēlamo

105vēsturisko notikumu interpretāciju, vienlaikus noliedzot Latvijas

106okupācijas faktu un apšaubot valstiskuma pamatus, kas ir pretrunā

107ar Latvijas nacionālās drošības interesēm.

108Krievijas darbs ar jauno tautiešu paaudzi arī rada ilgtermiņa

109riskus konstitucionālās iekārtas aizsardzībai. Apmaksātu

110stipendiju piešķiršana studijām šīs valsts augstskolās un

111centieni iesaistīt jaunos tautiešus Krievijā notiekošajos

112jauniešu pasākumos ir tikai daži no veidiem, kā Krievija cenšas

113panākt tai lojālas jaunās tautiešu paaudzes izveidošanos, ko

114nākotnē izmantot savu interešu īstenošanai. Šīs Krievijas

115aktivitātes ir pretrunā ar Latvijas centieniem veidot saliedētu

116pilsonisko sabiedrību un var radīt riskus arī Latvijas

117Eiroatlantiskajai ģeopolitiskajai orientācijai.

118Prioritātes iekšējai drošībai un

119konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršanai:

120Saliedētas sabiedrības veidošana

121Saliedētas sabiedrības veidošana ir vairāku valsts institūciju

122atbildība, kas aptver sabiedrības integrācijas, valsts valodas,

123izglītības un jaunatnes, kultūras, kā arī informatīvās telpas

124politiku. Atbildīgo institūciju darbībām ir jābūt koordinētām,

125izstrādājot un īstenojot vienotu saliedētas sabiedrības politiku.

126To darbībā ir jānovērš nevajadzīga funkciju dublēšanās.

127Izglītības jomā ir jāturpina uzsāktās pārmaiņas, kas skar ne

128tikai pāreju uz mācībām valsts valodā. Izglītības sistēmā ir

129jāiestrādā pilsoniskas sabiedrības un pamatvērtību principi, kas

130jau no pirmsskolas vecuma veido valstij piederīgu un lojālu jauno

131paaudzi ar vienotu vērtīborientāciju. Skolās un jaunatnes

132politikas ietvaros īstenotajiem projektiem jābūt orientētiem arī

133uz jauniešu sabiedriskās aktivitātes veicināšanu, pagasta, novada

134un valstiska mēroga vēstures notikumu izpēti, iesaisti lēmumu

135pieņemšanā, tādejādi attīstot gan lokālpatriotismu, gan piesaisti

136valstij.

137Valsts valodas politikas jomā uzmanība jāpievērš valodu videi

138publiskajā telpā un mediju vidē, nostiprinot valsts valodas

139pozīcijas un lietojumu ikdienas situācijās. Valstij ir jānodrošina valsts

140valodas apmācības iespējas tiem interesentiem, kas to vēlas, kā

141arī jānodrošina sistēmiska piekļuve latviešu valodas mācībām tiem

142sabiedrības jaunajiem locekļiem, kas Latvijā ieceļo no trešajām

143valstīm. Jāpanāk tāds stāvoklis, ka visi iedzīvotāji spēj

144sazināties un uztvert informāciju valsts valodā. Tas ir svarīgi

145gan ikdienā, lai iedzīvotāji uztvertu Latvijas valsts institūciju

146veidotos vēstījumus, gan krīzes situācijās, lai valdība spētu

147efektīvi komunicēt ar sabiedrību.

148Saliedētu sabiedrību veido arī Latvijā dzīvojošās

149mazākumtautības, tāpēc valstij ir jāīsteno iekļaujoša

150mazākumtautību politika, iesaistot tās sabiedriski politiskajos

151procesos un lēmumu pieņemšanā. Svarīgi ir veicināt mazākumtautību

152pārstāvju aktīvu iesaistīšanos pašvaldību un valsts pārvaldes

153darbā.

154Sabiedrības līdzdalības sabiedriski

155politiskajos procesos veicināšana

156Jāizmanto dažādas iespējas veicināt sabiedrības līdzdalību

157lēmumu pieņemšanā. Pašvaldības vislabāk var atbalstīt iedzīvotāju

158iniciatīvas vietējā līmenī. Vienlaikus valstij ir sistemātiski

159jāsniedz atbalsts nevalstiskajām organizācijām, iesaistot tās

160dažādu projektu īstenošanā un lēmumu pieņemšanā, tādejādi

161vairojot iedzīvotāju līdzdalību un atbildību par valstī

162notiekošo. Nepieciešams

163veicināt arī mazākumtautību organizāciju un to pārstāvju

164līdzdalību Latvijas vadošo nevalstisko organizāciju

165tīklos un

166pasākumos.

167Jāveic praktiski soļi diasporas politikas veidošanā, cenšoties

168panākt ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu interesi par Latviju un

169līdzdalību Latvijā notiekošajos sabiedriski politiskajos

170procesos, tādejādi sekmējot viņu saikni ar dzimteni un daļas

171tautiešu atgriešanos Latvijā. Vienlaikus ir jāveicina Latvijas

172diasporas aktīva iesaiste savās mītņu zemju medijos izplatīto

173pret Latviju vērstu nepatiesu ziņu un dezinformācijas

174atspēkošanā.

175Jāturpina paaugstināt sabiedrības izpratne par iekšējās

176drošības un valsts aizsardzības jautājumiem. Lai to panāktu,

177jāturpina gan valsts aizsardzības mācības ieviešana un

178popularizēšana skolās, gan iedzīvotāju izglītošana par rīcību

179dažādās krīzes situācijās. Valsts policijai jāattīsta sadarbība

180un komunikācija ar sabiedrību par iekšējās drošības jautājumiem

181ikdienā, kā arī jānodrošina, lai Valsts policijas amatpersonas

182būtu pieejamas iedzīvotājiem visā valsts teritorijā krīzes

183situācijās un apdraudējuma gadījumā. Gatavojoties dažādām

184nacionālās drošības apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas

185situācijām, NBS sadarbībā ar citām institūcijām regulāri

186jāorganizē mācības, kurās tiek pārbaudīta civilmilitārā

187sadarbība, mācību norisē iesaistot arī iedzīvotājus.

188Tiesiskuma stiprināšana un efektīvas

189valsts pārvaldes veidošana

190Sabiedrībā ir jābūt pārliecībai, savukārt Latvijas partneriem

191Eiroatlantiskajā telpā - priekšstatam par Latviju kā tiesisku

192valsti, kurā valsts institūcijas ievēro likumus, tiesas spriež

193taisnīgu tiesu, bet valsts pārvaldē pieņemtie lēmumi kalpo

194sabiedrības nevis atsevišķu indivīdu personīgajām interesēm.

195Vienlaikus sabiedrība nevar prasīt tiesiskumu tikai no valsts, jo

196arī katram pilsonim ir jābūt likumpaklausīgam. Iekšējās drošības

197un tiesiskuma stiprināšanā ir jāturpina tiesu sistēmas

198sakārtošana, palielinot tās darbības efektivitāti un īpaši

199uzmanību pievēršot pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātei, kā arī

200ilgajam lietu izskatīšanas laikam tiesās. Jāturpina stiprināt

201tiesību aizsardzības institūciju kapacitāte tieši izmeklēšanas

202jomā, īstenojot atbilstošu cilvēkresursu politiku, tostarp

203ieguldot finansējumu gan attiecīgā personāla atalgojumā, gan

204izglītībā un profesionālās kvalifikācijas celšanā.

205Lai palielinātu sabiedrības uzticēšanos valstij un valsts

206pārvaldes institūcijām, tām ir jākļūst efektīvākām, sniedzot

207ērtus publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem. To iespējams panākt,

208veicot valsts pārvaldes strukturālās reformas, novēršot funkciju

209dublēšanos un paplašinot moderno tehnoloģiju, piemēram

210e-pakalpojumu, izmantošanu valsts pārvaldes procesos. Valsts

211pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem arī

212iedzīvotājiem attālākās apdzīvotās vietās, īpaši Austrumu

213pierobežā, lai mazinātu šo iedzīvotāju atstumtību no reģionu

214centriem un Rīgas.

215Tiesību aizsardzības institūciju

216kapacitātes stiprināšana

217Valsts drošības iestādes, tiesību aizsardzības institūcijas,

218kā arī Valsts robežsardze atbild par iekšējās drošības un

219konstitucionālās iekārtas apdraudējumu novēršanu. Šo institūciju

220finansējumam, cilvēkresursu kapacitātei, materiāltehniskajam

221aprīkojumam un reaģēšanas spējām ir jāatbilst aktuālajiem

222izaicinājumiem, kas apdraud iekšējo drošību un valsts

223konstitucionālo iekārtu, kā arī izriet no strauji mainīgās

224starptautiskās drošības vides.

225Lai novērstu iekšējās drošības apdraudējumu, jāturpina

226stiprināt tiesību aizsardzības institūciju, īpaši Valsts

227policijas un Valsts robežsardzes, spējas, plānojot un apmācot

228nepieciešamos cilvēkresursus, īstenojot infrastruktūras izbūves

229projektus, kā arī modernizējot esošo vai iegādājoties jaunu

230materiāltehnisko aprīkojumu. Valsts policijas un Valsts

231robežsardzes amatpersonu mēnešalgai ir jābūt konkurētspējīgai,

232lai novērstu personāla aizplūšanu uz labāk atalgotām darba

233vietām. Pieaugot vidējai darba samaksai valstī, jāpieaug arī

234amatpersonu mēnešalgai. Papildus atalgojumam, Valsts policijā

235nodarbinātajiem jānodrošina atbilstoša darba vide. Veicot

236pārmaiņas Valsts policijā, jānodrošina, lai nepalielinātos

237policijas reaģēšanas laiks un mazapdzīvotas teritorijas nepaliktu

238bez policijas uzraudzības un kontroles.

239Valsts robežas drošības un

240aizsardzības stiprināšana

241Uz Latvijas Austrumu robežas, kas vienlaikus ir ES un NATO

242ārējā robeža jāpabeidz zaļās robežas ierīkošana, izveidojot

243nepieciešamo infrastruktūru un izvietojot atbilstošu tehnisko

244aprīkojumu.

245Jāstiprina uz Austrumu robežas strādājošo robežsargu un muitas

246darbinieku cilvēkresursu kapacitāte, vienlaikus pastiprinot

247kontroli gan pār robežsargu un muitnieku braucieniem uz trešajām

248valstīm, gan pār viņu iespējamo iesaisti prettiesiskās un

249koruptīvās aktivitātēs, atbalstot nelegālo migrāciju un akcīzes

250preču kontrabandu. Valsts robežas neaizskaramību apdraudošo

251noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā tiek izmantoti inovatīvi

252paņēmieni un moderni tehniskie līdzekļi. Lai šos noziedzīgos

253nodarījumus novērstu un sekmīgi apkarotu, nepieciešams stiprināt

254izmeklējošo iestāžu, kas atbild par to izmeklēšanu,

255materiāltehniskos resursus ar mūsdienīgiem tehniskiem līdzekļiem,

256tostarp aktīvi izmantojot un attīstot Valsts robežsardzes

257aviācijas, jūras un speciālo operāciju komponenti.

258Jāturpina attīstīt NBS un Valsts robežsardzes sadarbība, īpaši

259pievēršot uzmanību abu institūciju reaģēšanas procedūru un

260materiāltehnisko resursu savietojamībai, kā arī plānojot un

261organizējot regulāras kopīgas mācības.

262Civilās aizsardzības un katastrofu

263pārvaldīšanas institūciju kapacitātes stiprināšana

264Lai īstenotu civilās aizsardzības sistēmas darbību valsts

265apdraudējuma gadījumā, ir nepieciešams efektīvi mobilizēt

266cilvēkresursus un materiāltehniskos resursus. Iesaistītajām

267institūcijām ir jābūt nodrošinātām ar pietiekošu finansējumu,

268cilvēkresursiem, reaģēšanas spējām un nepieciešamajiem

269materiāltehniskiem resursiem. Vienlaikus ir jāpilnveido

270reģionālie un starptautiskie atbalsta mehānismi, humānās

271palīdzības sniegšanai un saņemšanai. Civilās aizsardzības

272sistēmas darbībā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju

273amatpersonu atalgojumam jābūt tādam, lai novērstu personāla

274aizplūšanu uz labāk atalgotām darba vietām.

1Latvijas

2informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana

3Viens no nacionālās

4drošības sistēmas stūrakmeņiem ir demokrātijas nosargāšana.

5Demokrātija spēj darboties, ja pilsoņi pieņem lēmumus, balstoties

6uz informāciju, ko nodrošina mediju plurālisms un daudzveidība.

7Tas vienlīdz attiecas uz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem

8un drukāto presi. Tāpēc Latvijas informatīvo telpu

9raksturo tādi demokrātijas principi kā preses brīvība un cenzūras

10aizliegums. Latvijas mediju tirgū pastāv brīvā tirgus un

11konkurences nosacījumi, kas iedzīvotājiem dod rīcības brīvību

12izvēlēties sev tīkamu informācijas avotu. Vienlaikus,

13Latvijas un Eiropas

14drukāto un elektronisko mediju pieejamība nacionālā un reģionālā

15līmenī ir būtisks informatīvās telpas drošības

16elements.

17Būtiskas

18Latvijas informatīvās telpas ievainojamības ir saistītas ar

19nacionālā mediju tirgus strukturālajiem izaicinājumiem. Latvijas

20mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma.

21Salīdzinoši mazais tirgus un nepietiekami ienākumi no reklāmas

22ierobežo mediju spējas ražot augstas kvalitātes saturu. Īpaši

23negatīvi finansējuma trūkums ietekmē sabiedriskos medijus, kuru

24finansējums ir viens no zemākajiem ES.

25Apdraudēt un radīt

26nopietnus nacionālās drošības riskus var mediju daudzveidības

27samazināšanās vai izzušana, it īpaši reģionos. Drukātajai presei

28jākonkurē ar pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, kuru saturā

29tiek iekļauti arī temati, kas neattiecas uz sabiedrības

30informēšanu par pašvaldības darbu, turklāt tie publicē

31sludinājumus un reklāmas, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot privāto

32reģionālo mediju ilgtspēju.

33Demokrātiskā sabiedrībā un brīvā tirgus apstākļos valsts nevar tieši ietekmēt

34iedzīvotāju izvēli par labu konkrētam medijam.

35Trešajās valstīs, īpaši

36Krievijā, veidoto audiovizuālo saturu bieži vien ir finansiāli

37izdevīgāk iepirkt, nekā Latvijā vai Eiropā veidotos audiovizuālos

38produktus. Tas atvieglo ienākšanu Latvijas informatīvajā

39telpā arī tādam mediju saturam, kas ir pretrunā ar Satversmes

40burtu un garu, satur nepatiesu informāciju vai sagrozītas vēstures

41interpretācijas.

42Ievērojamu apjomu

43Latvijā ir sasniegusi Krievijas televīzijas programmu

44izplatīšana, izmantojot nelegālas metodes. Šo metožu starpā ir

45nelikumīga straumēšana un satelīttelevīziju operatoru viedkaršu

46koplietošana (card sharing). Šādā veidā tiek apieti NEPLP

47lēmumi apturēt programmu izplatīšanu Latvijā reģistrētās

48platformās par

49nopietniem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma

50pārkāpumiem.

51Attiecībā uz Latviju saglabājas augsts hibrīdā apdraudējuma

52līmenis, kura galvenais elements ir naidīgas informatīvās

53ietekmēšanas aktivitātes, tostarp dezinformācija.

54Galvenais ārējais apdraudējums Latvijas informatīvajai telpai

55ir Krievijas īstenotā informatīvā politika ar mērķi graut

56Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju un

57stabilitāti, kā arī veidot Latvijas sabiedrisko domu sev vēlamā

58virzienā. Latvijas sabiedriskās domas ietekmēšanai Krievija

59izmanto dažādus līdzekļus, kā arī plašu dezinformācijas un

60propagandas metožu klāstu.

61Latvijā tiek uzturēta un attīstīta noturīga Krievijas

62informatīvās telpas klātbūtne, kas rada būtisku un daudzos

63gadījumos arī nevienlīdzīgu konkurenci Latvijas informatīvajai

64telpai. Krievijas ietekmi informatīvajā vidē veicina Krievijas

65mediju pieejamība Latvijā un lielas sabiedrības daļas izvēle

66lietot tos kā galveno informācijas un izklaides avotu. Tas ir

67saistīts ar vairākiem iekšējiem faktoriem. Starp tiem jāmin

68Latvijas sabiedrības etniskā un lingvistiskā daudzveidība, kā arī

69vidējā un vecākajā paaudzē gadiem izveidojušies mediju lietošanas

70paradumi, kas daļēji pāriet arī uz jaunāko paaudzi. Latvijas

71informatīvā telpa joprojām nosacīti dalās divās lielās

72auditorijās - tie, kas informāciju uztver latviešu valodā un tie,

73kas krievu valodā. Daļa auditorijas, tostarp iedzīvotāji, kam

74dzimtā valoda ir latviešu, joprojām izmanto iespēju skatīties

75Krievijas televīzijas kanālus, kas sastāda būtisku daļu no

76televīzijas pakalpojumu sniedzēju klientiem piedāvātajām kanālu

77paketēm.

78Krievija ilgstoši izmanto valsts finansētos televīzijas

79kanālus, kā arī radiostacijas, no kurām vairākas Latvijā

80retranslē Krievijā veidotu saturu. Papildus Krievija īsteno

81vairākus specifiskus informatīvās ietekmes projektus televīzijas

82un radio jomā, kā arī interneta vidē, kas aptver ne tikai

83Latviju, bet arī citas Eiropas valstis. Jaunākās mediju satura

84patēriņa tendences liecina, ka informatīvās ietekmēšanas nolūkos

85Krievija arvien vairāk izmanto internetu un sociālās

86platformas.

87Latvijas sabiedriskā doma tiek ietekmēta, sistemātiski

88izplatot dažādus vēstījumus, kas tiek pieskaņoti un mainīti

89atkarībā no mērķauditorijas. Starp vēstījumiem ir pozitīva

90priekšstata radīšana par Krieviju. Šis vēstījums tiek

91pretnostatīts ar negatīviem vēstījumiem par Rietumu pasauli,

92parādot, ka tā piedzīvo ekonomisko norietu un vērtību

93degradāciju. Latvijas sabiedrībā mērķtiecīgi tiek radīts negatīvs

94priekšstats par NATO, kas nebūs spējīga aizsargāt Latviju ārēju

95draudu gadījumā un ES, kas nav varējusi nodrošināt Latvijas

96ekonomisko izaugsmi un labklājību, un ko tuvākajā laikā gaida

97šķelšanās un sabrukums. Ar dažādu vēstījumu starpniecību

98ilgtermiņā tiek radīta arī neticība Latvijas valstij, neuzticība

99tās amatpersonām, valsts institūcijām un politiķiem, tādā veidā

100padziļinot plaisu starp valsti un sabiedrību, kā arī vairojot

101sabiedrībā psiholoģisko nedrošību par nākotni.

102Latvijas drošību apdraud naidīgās informatīvās ietekmēšanas

103aktivitātes, kas tiek vērstas pret ES, NATO un Latvijas

104sabiedrotajām valstīm. Īpaši aktīvas Krievijas dezinformācijas

105kampaņas tiek vērstas pret ES. To mērķis ir graut Savienības

106vienotību, mazināt iedzīvotāju atbalstu ES sadarbībai un

107uzticēšanos tās institūcijām. Ir pierādīti un labi zināmi trešo

108valstu, īpaši Krievijas, mēģinājumi iejaukties un manipulēt

109vēlēšanu procesus demokrātiskajās valstīs.

110Prioritātes informatīvajai telpai

111radītā apdraudējuma novēršanai:

112Informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršanai, no

113vienas puses, jāmazina tās ievainojamība, un no otras puses,

114jāvēršas pret konkrētajām ārējām informatīvās ietekmēšanas

115aktivitātēm. Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma

116novēršana nav vienīgi valsts pārvaldes uzdevums - šis uzdevums

117prasa pilsoniskās sabiedrības un mediju iesaisti.

118Mediju

119plurālisma un daudzveidības nodrošināšana

120Svarīgs rīcības

121virziens ir radīt un piedāvāt konkurētspējīgu saturu, investējot

122gan sabiedrisko, gan komerciālo mediju attīstībā. Būtisks

123izaicinājums ir iedzīvotāju mediju lietošanas paradumi un

124interneta mediju veiksmīgā sīvā konkurence ar tradicionālajiem

125medijiem. Krievijas informatīvās telpas ietekmes

126mazināšanai ir jāpiedāvā ilgtermiņa alternatīva tieši no

127saturiskā viedokļa, vienlaikus ar sabiedrisko mediju attīstību,

128nodrošinot daudzveidīgāku komerctelevīziju un kabeļtelevīziju

129piedāvājumu, no kura patērētājiem iespējams izvēlēties arī Eiropā

130radītu audiovizuālo produkciju.

131Būtiski ir turpināt un

132paplašināt Mediju atbalsta fonda darbību, nodrošinot iespēju

133komercmedijiem piedalīties atklātos konkursos valsts budžeta

134līdzekļu saņemšanai sabiedriski nozīmīga satura veidošanai. Tas

135veicina nacionālo mediju dzīvotspēju un, veidojot kvalitatīvu,

136uzticamu oriģinālu saturu, - arī konkurētspēju ar ārvalstīs

137veidotu mediju saturu.

138Nacionālās drošības

139interesēs ir svarīgi nodrošināt ne tikai elektronisko mediju

140plurālismu, bet arī drukātas preses, īpaši reģionos un pierobežu

141zonās, kā arī nacionālā līmenī kopumā. Preses izdevumus izteikti

142biežāk izmanto cilvēki reģionos, un tie sasniedz noteiktas

143sabiedrības grupas, kas citus informācijas avotus patērē

144mazāk.

145Mediju vides atbalsta

146pasākumiem ir jābūt vērstiem uz to, lai stiprinātu iedzīvotāju

147uzticēšanos neatkarīgajiem medijiem kā svarīgai demokrātiskai

148institūcijai un sabiedrības interešu aizstāvei.

149Sabiedrisko mediju attīstīšana

150Latvijas sabiedriskie mediji ir daļa no nacionālās drošības

151sistēmas, jo tiem ir būtiska loma saliedētas sabiedrības

152veidošanā. Sabiedrisko mediju attīstību ierobežo un to iziešanu

153no reklāmas tirgus kavē ierobežotais valsts finansējums, kas ir

154jāpalielina. Ieguldot līdzekļus sabiedriskajos medijos, ir

155jāattīsta to interneta platformas un jāpilnveido to kvalitāte,

156tādā veidā konkurējot ar komercmedijiem.

157Sabiedriskajiem medijiem ir jāuzrunā dažādas mērķauditorijas

158un tiem ir jābūt pieejamiem visā Latvijas teritorijā. Viena no

159Latvijas sabiedrisko mediju specifiskajām mērķauditorijām ir

160Latvijas mazākumtautības. Šai mērķa auditorijai ir jārada un

161jāpiedāvā kvalitatīva un saprotama alternatīva Krievijas

162informatīvo telpu pārstāvošajiem informācijas avotiem, nodrošinot

163izvēles iespējas. Sabiedriskajiem medijiem ir jāatspoguļo arī

164informācija par norisēm Latvijas reģionos. Tādā veidā tiktu

165veicināta Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāju informētība par

166reģionu aktualitātēm, vairojot reģionu pievilcību un sekmējot to

167attīstību. Vienlaikus tiktu demonstrēts, ka Rīgā arī ir interese

168par reģionu iedzīvotāju problēmām, mazinot reģionu iedzīvotāju

169atstumtības sajūtu.

170Nelegālās programmu izplatīšanas

171apkarošana

172Jāturpina aktīvā

173sadarbība ar nevalstisko sektoru cīņā pret televīzijas programmu

174un filmu izplatīšanu bez ražotāja vai piegādātāja atļaujas, kā

175arī jāsekmē televīzijas programmu tiesiska pārraide

176telekomunikāciju tirgū. Ir jāizstrādā atsevišķs tiesiskais

177regulējums, lai samazinātu iespējas nelegāli izplatīt Krievijas

178satelīttelevīziju saturu.

179Valsts stratēģiskās komunikācijas

180spēju attīstīšana

181Jāstiprina valsts

182stratēģiskās komunikācijās spējas. Mērķtiecīgai

183stratēģiskās komunikācijas politikai jānodrošina, ka

184iedzīvotājiem ir pieejama patiesa, savlaicīga un saprotama

185informācija gan par valdības rīcības mērķiem, lēmumiem un

186darbību, gan par iedzīvotāju tiesībām un pienākumiem.

187Stratēģiskās komunikācijas kanāliem un mehānismiem jābūt

188izmantojamiem arī krīzes un apdraudējuma situācijās, lai

189nodrošinātu sabiedrības informēšanu ārkārtas situācijās.

190Jāturpina veicināt

191iedzīvotāju piederības sajūtu valstij un izpratni par

192demokrātijas un vēsturiskajām vērtībām. Jāizstrādā un

193komunikācijā konsekventi jāīsteno Latvijas valsts stratēģiskie

194vēstījumi, kuru pamatā ir Satversmē noteiktās un sabiedrību

195vienojošās vērtības. Papildus kopīgiem vēstījumiem, kas izceļ

196pozitīvo par Latviju un tās sabiedrotajiem, katrai auditorijai ir

197jāizstrādā arī specifiski vēstījumi, kas mainās atkarībā no

198situācijas un kas mazina

199dezinformācijas ietekmes riskus un vairo sabiedrības saliedētību,

200tostarp tās vienotu sociālo un vēsturisko atmiņu.

201Jāturpina īstenot gan

202stratēģisko komunikāciju par vienojošiem sociālās un vēsturiskās

203atmiņas notikumiem, gan mērķtiecīgu kultūras politiku.

204Kultūrtelpas dimensija jāiekļauj reģionālās attīstības pasākumos,

205nodrošinot to, ka Latvijas reģioni kļūst par aizvien pievilcīgāku

206vidi dzīvei un darbam.

207Valdības komunikācijai efektīvi jāsasniedz dažādas

208mērķauditorijas, tostarp Latvijas reģionos dzīvojošos

209iedzīvotājus, uzņēmējus, nevalstiskā sektora pārstāvjus,

210jauniešus, mazākumtautības, kā arī diasporu ārvalstīs.

211Informatīvās telpas monitoringa un

212analīzes sistēmas izveidošana

213Priekšnoteikums nacionālās informatīvās telpas noturībai ir

214sabiedrības un valsts pārvaldes spēja apzināties riskus un

215apdraudējumus publiskajai telpai un uz tiem reaģēt. Tāpēc Latvijā

216jānodrošina efektīvs informatīvās telpas monitorings un analīze,

217lai spētu savlaicīgi identificēt, analizēt un vērsties pret

218apdraudējumiem informatīvajai telpai, tostarp naidīgām

219informatīvās ietekmēšanas aktivitātēm. Ir nepieciešams

220centralizēts valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās

221telpas drošības koordinācijas mehānisms, kas ļautu savlaicīgi un

222efektīvi reaģēt uz konkrētiem apdraudējumiem, tostarp koordinētas

223krīzes komunikācijas spējas. Sadarbībā ar visām iesaistītajām

224institūcijām un pilsonisko sabiedrību jāizstrādā un jāīsteno

225informatīvās telpas drošības rīcībpolitika.

226Jāstiprina vēlēšanu noturība pret ārējo informatīvo

227ietekmēšanu. Jāstiprina valsts pārvaldes un sabiedrības kopumā

228noturība pret mēģinājumiem izjaukt vēlēšanas, iedzīvotāju

229uzticēšanos procesam, ka arī vēlēšanu rezultātu demokrātiskajai

230leģitimitātei. Jāveicina ne tikai valsts pārvaldes, bet arī

231mediju un pilsoniskās sabiedrības gatavība un spēja novērst

232dezinformācijas kampaņas vēlēšanu kontekstā.

233Mediju vidi regulējošo normatīvo

234aktu pilnveidošana

235Raugoties no nacionālās drošības perspektīvas, pašreizējais

236mediju darbības tiesiskais regulējums nerisina aktuālos

237izaicinājumus Latvijas informatīvas telpas drošībai, kas izriet

238ne tikai no televīzijas, radio un preses izdevumu, bet arī no

239interneta vietņu un sociālo tīklu ļaunprātīga lietojuma

240sabiedriskās domas un secīgi politiskā procesa manipulatīvas

241ietekmēšanas.

242Pašreiz spēkā esošajos mediju darbību regulējošajos

243normatīvajos aktos paredzētie ierobežojumi nav pietiekami, lai

244vērstos pret interneta vietnēs un sociālajos tīklos realizētiem

245Krievijas informatīvās ietekmes centieniem. Līdz ar to tuvākajos

246gados neizbēgami pieaugs nepieciešamība pēc pilnvērtīgas valsts

247iestāžu un pilsoniskās sabiedrības diskusijas par to, kā

248interneta vidē aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu un garantēt

249sabiedrības drošību, vienlaikus izpildot Satversmē nostiprināto

250valsts pienākumu atzīt un aizsargāt tiesības uz vārda brīvību,

251tostarp preses brīvību. Veidojot nacionālo normatīvo ietvaru,

252jāņem vērā arī attīstība ES pieejā personas datu aizsardzībai un

253tiešsaistes platformu pašregulācijai un, potenciāli,

254regulējumam.

255Pārskatītā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva ļauj

256dalībvalstīm steidzamības gadījumos pārtraukt retranslāciju un

257pakalpojumus pēc pieprasījuma, kas atrodas citu dalībvalstu

258jurisdikcijās, ja tie apdraud sabiedrības, tostarp arī nacionālo

259drošību, izplata naida runu vai aicinājumus uz vardarbību vai

260terorismu pēc viena pārkāpuma. Jaunā kārtība ļaus NEPLP

261operatīvāk cīnīties pret Krievijas televīziju programmās pausto

262naida runu un aicinājumiem uz vardarbību. Tāpēc Latvijas tiesību aktos ir jāiekļauj

263pārskatītās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas

264prasības.

265Medijpratības un mediju nozares

266profesionālās izaugsmes veicināšana

267Valstij jāveicina cilvēku medijpratības stiprināšana formālajā

268un neformālajā izglītībā, ka arī jāatbalsta sabiedrisko un

269komercmediju centieni veicināt medijpratību visās vecuma grupās.

270Jāveicina sabiedrības izpratne par dezinformācijas metodēm un

271noturība pret tās ietekmi, pievēršot īpašu uzmanību sabiedrības

272izglītošanai par to, kā atšķirt objektīvu informāciju no

273dezinformācijas un propagandas, tādā veidā veicinot iedzīvotāju

274kritisko domāšanu un spēju analizēt, vērtēt un atpazīt pret to

275īstenotās informatīvās ietekmes aktivitātes, kas mērķtiecīgi

276grauj uzticību valstij un tās īstenotajai politikai. Jāveicina

277skolu jaunatnes izglītošana medijpratībā, tādējādi ilgtermiņā

278stiprinot gados jaunākās sabiedrības daļas psiholoģisko noturību

279pret apdraudējumiem un ļaunprātīgu rīcību, kas nonāk

280informatīvajā telpā.

281Vienlaikus jāturpina

282nodrošināt finansējumu medijpratības veicināšanai Mediju atbalsta

283fonda ietvaros, tādējādi veicinot sabiedrības izglītošanu

284medijpratībā, tostarp, dezinformācijas, propagandas un

285manipulatīvas informācijas atpazīšanai.

286Jāatbalsta mediju

287nozares darbība, kas ir vērsta uz neatkarīgo mediju ilgtspējas un

288žurnālistu profesionālās izaugsmes veicināšanu.

289Eiropas

290Savienības politikas cīņai pret dezinformāciju stiprināšana

291Latvijai ir svarīga

292ES noturība pret informatīvo ietekmēšanu un dezinformāciju.

293Latvijas prioritārā interese ES ir panākt, ka arī privātais

294sektors efektīvi vēršas pret dezinformāciju. Jāpanāk lielāka

295atbildība un pārredzamība no IT kompānijām un tiešsaistes

296platformām. Ja visaptverošs novērtējums par Eiropas Komisijas

297Prakses kodeksa1 dezinformācijas ierobežošanai

298efektivitāti secina, ka kodekss tomēr ir neefektīvs, Latvijai ir

299jāveicina diskusija par regulatīvu pasākumu

300nepieciešamību.

301Vienlaikus ir svarīgi, lai

302tiktu stiprināta ES institūciju spēja atklāt, analizēt un

303atmaskot dezinformācijas kampaņas, attīstīta koordinēta un kopīga

304ES iestāžu un dalībvalstu reakcija uz dezinformāciju. Svarīgi ir

305palielināt informētību par dezinformāciju un uzlabot sabiedrības

306noturību pret to visā ES.

307Jāturpina pievērst

308starptautisku uzmanību Krievijas dezinformācijas aktivitātēm un

309tam, ka tā izmanto informācijas kampaņas kā hibrīdkara elementu.

310Latvijas interesēs ir ciešāka ES un NATO, kā arī transatlantiskā

311sadarbība cīņā ar dezinformāciju.

1Latvijas

2ekonomikai radītā apdraudējuma novēršana

3Latvija ar mazu iekšējo tirgu un patēriņu, kā arī atvērtu un

4uz eksportu orientētu ekonomiku ir pakļauta izmaiņām ārējā vidē.

5Līdz ar to Latvijas ekonomisko drošību kopumā ietekmē nestabilā

6ģeopolitiskā situācija. Tas attiecas gan uz lēnākiem ekonomiskās

7izaugsmes tempiem eirozonā, tostarp neskaidrību par Apvienotās

8Karalistes turpmāko rīcību saistībā ar izstāšanos no ES, gan uz

9starptautiskajām sankcijām, kā arī naftas cenu svārstībām.

10Latvijā ir ekonomikas nozares, kas vairāk pakļautas ārējās vides

11ietekmei un atkarīgas no ģeopolitiskās situācijas, bet vienlaikus

12ir būtiskas nacionālās drošības kontekstā. Starp tām ir

13enerģētikas, tranzīta, kā arī finanšu nozare.

14Stabila Latvijas ekonomikas izaugsme ilgtermiņā ir svarīgs

15priekšnoteikums, lai valsts varētu nodrošināt finansējumu

16nacionālajai drošībai svarīgu mērķu sasniegšanai, piemēram,

17atvēlot valsts aizsardzības finansēšanas vajadzībām vismaz 2% no

18iekšzemes kopprodukta, palielinot finansējumu iekšējās drošības

19stiprināšanai, sabiedriskajiem medijiem un citām jomām, kas

20pastarpināti ir saistītas ar nacionālo drošību.

21Latvijas ekonomikas galvenie izaicinājumi turpmākajos gados

22būs saistīti ar kvalificēta darbaspēka pieejamību, darbaspēka

23izmaksu pieaugumu pretstatā joprojām zemajai produktivitātei,

24prognozējamu nodokļu politiku, sakārtotu finanšu nozari un

25investīciju vidi, kā arī konkurētspējīgu un uz eksportu orientētu

26ražošanu, kas balstās uz inovācijām un modernām tehnoloģijām.

27Šobrīd Latvijā atsevišķās nozarēs ir novērojama darbaspēka

28nepietiekamība, kā rezultātā, piesaistot nelegāli nodarbinātos no

29citām valstīm, tiek palielināts nelegālas nodarbinātības risks un

30ēnu ekonomikas īpatsvars noteiktās nozarēs. Viens no

31izaicinājumiem Latvijas ekonomikai būs arī pieejamo ES

32struktūrfondu apjoma samazinājums nākotnē, līdz ar to svarīgi ir

33plānot, kā to daļēji kompensēt, piemēram, īstenojot valsts

34atbalsta programmas finanšu instrumentu veidā.

35Latvijā joprojām ir ievērojams ēnu ekonomikas īpatsvars, kas

36negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus, ilgtspējīgu valsts

37tautsaimniecības izaugsmi, godīgu un konkurētspējīgu

38uzņēmējdarbības vidi, līdz ar ko viens no prioritāri risināmiem

39jautājumiem ir turpināt darbu pie ēnu ekonomikas mazināšanas

40pasākumu ieviešanas. Korupcija, nepilnības publisko iepirkumu

41procedūrās, tiesu un maksātnespējas sistēmā ir uzņēmējdarbības

42vides attīstības kavējošie faktori un, lai tos mazinātu, ir

43jāturpina pasākumi valsts pārvaldes efektivitātes un darbības

44caurskatāmības nodrošināšanai, vienlaikus stiprinot valsts

45pārvaldes atklātumu un valsts amatpersonu godprātību.

46Prioritātes ekonomikai radītā

47apdraudējuma novēršanai:

48Stabilas ekonomiskās vides

49nodrošināšana

50Atbildīgajām valsts institūcijām jāturpina īstenot sabalansēta

51ekonomikas attīstība, pārdomāta fiskālā un nodokļu politika.

52Jāveic reformas publiskajā sektorā, valsts un pašvaldību uzņēmumu

53pārvaldībā, lai uzlabotu to darbības un pieņemto lēmumu

54pārskatāmību, novērstu korupcijas riskus un interešu konflikta

55situācijas.

56Atbildīgajām valsts institūcijām jāturpina īstenot pasākumi,

57lai ierobežotu ēnu ekonomikas radīto negatīvo ietekmi uz kopējo

58tautsaimniecību un valsts budžeta ieņēmumiem. Lai to panāktu, ir

59jākoncentrējas uz nozarēm ar augstāku ēnu ekonomikas īpatsvaru,

60pastiprinot kontroles un nodokļu iekasēšanas pasākumus šajās

61nozarēs. Vienlaikus ir jānodrošina atbilstošas tiesību

62aizsardzības un par korupciju atbildīgo institūciju spējas

63ekonomisko un finanšu noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā, kā arī

64jāuzlabo tiesu sistēmas darbības efektivitāte šādu noziegumu

65iztiesāšanā.

66Nepieciešams definēt un noteikt tautsaimniecības

67funkcionēšanai kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktības

68prasības, nosakot minimālo apjomu, kādā valsts apdraudējuma

69gadījumā nodrošināmi šādi kritiskie pakalpojumi.

70Vienlaikus ar ekonomikas izaugsmes veicināšanu, svarīgi ir

71novērst ienākumu nevienlīdzības pieaugumu. Īstenojot atbilstošu

72nodokļu politiku un citus atbalsta pasākumus, veicot pasākumus

73sabiedrības tolerances mazināšanai pret nodokļu nenomaksāšanu,

74tiks sekmēta iedzīvotāju nodokļu maksāšanas kultūras izaugsme,

75paaugstināsies labprātīgas nodokļu saistību izpildes apjomi un

76uzlabosies nodokļu iekasēšana, sekmējot valsts ekonomikas

77attīstību un samazinot to iedzīvotāju skaitu, kas ir pakļauti

78nabadzības un sociālās atstumtības riskam.

79Ārējās ekonomiskās politikas un

80ārvalstu investīciju kontroles īstenošana

81Latvijas ārējās ekonomiskās politikas galvenās prioritātes ir

82ārvalstu investīciju piesaiste un eksporta veicināšana.

83Atbildīgajām institūcijām sadarbībā ar Latvijas

84diplomātiskajām pārstāvniecībām ārvalstīs ir jāturpina proaktīvs

85darbs, uzrunājot potenciālos investorus investīciju piesaistei

86konkrētos un kvalitatīvi izstrādātos projektos. Investoru

87piesaistei jābūt fokusētai uz kaimiņvalstīm un valstīm ar

88attīstītu ekonomiku, kur Latvija jau ir atpazīstama. Vienlaikus

89ir jāveic rūpīgs darbs ar esošajiem investoriem, izzinot tās

90problēmas, ar kurām viņi ir saskārušies ienākot Latvijas tirgū,

91plānojot konkrētus pasākumus konstatēto problēmu novēršanai.

92Atbildīgajām valsts institūcijām jāturpina sniegt atbalsts

93uzņēmējiem to produkcijas eksporta veicināšanai, piemēram,

94nodrošinot iespēju piedalīties starptautiskās izstādēs vai

95sniedzot eksporta darījumu garantijas, lai nodrošinātos pret

96darījumu partneru iespējamo negodprātīgu rīcību.

97Ārvalstu investīciju piesaistē vienlaikus svarīgi ir

98nodrošināt kontroles mehānismu, lai novērstu iespējas ar

99investīciju starpniecību pārņemt kontroli pār stratēģiski

100nozīmīgiem uzņēmumiem vai nozarēm, tādējādi radot apdraudējumu

101nacionālajai drošībai. Plānojot un īstenojot hibrīdapdraudējuma

102pasākumus, lai grautu valsts tautsaimniecību, veiktu izlūkošanu

103vai sagatavošanās darbus militāro operāciju nodrošināšanai,

104iespējamais pretinieks var izmantot tā rīcībā esošos ekonomiskos

105un finanšu resursus, tostarp uzņēmumus, kas darbojas Latvijas

106teritorijā, kā arī to aktīvus. Šādos gadījumos uzņēmumu darbība

107var būt legāla, taču to darbības kopums, virzība un konteksts var

108radīt riskus nacionālajai drošībai.

109Nepieciešams turpināt pilnveidot normatīvos aktus, lai rastu

110leģitīmu pamatojumu valdības rīcībai nacionālās drošības

111interesēs, paredzot tiesības ierobežot trešo valstu investīcijas

112un komercdarbību Latvijas teritorijā.

113Enerģētiskās drošības

114stiprināšana

115Enerģētiskās drošības svarīgākie aspekti ir energoresursu

116piegāžu drošība un tam atbilstoša infrastruktūra,

117konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas un atkarības mazināšana

118no energoresursu importa, veicinot vietējo energoresursu

119izmantošanu un plašāk ieviešot energoefektivitātes uzlabošanas

120pasākumus.

121Lai arī Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar

122ES kopējo dabasgāzes apgādes sistēmu, līdz ar Klaipēdas

123sašķidrinātās dabasgāzes termināla darbības uzsākšanu 2015. gada

124sākumā Latvijai ir iespējamas dabasgāzes piegādes no Lietuvas.

125Kopš 2017. gada nogales dažādu piegādes avotu īpatsvars

126dabasgāzes piegādēs ir piedzīvojis būtiskas īstermiņa svārstības,

127un, lai gan kopumā lielāko daļu dabasgāzes piegāžu gada griezumā

128joprojām veido piegādes no Krievijas, atsevišķos periodos

129Latvijas patēriņu ir nodrošinājušas arī piegādes no Lietuvas

130dabasgāzes pārvades sistēmas.

131Par būtiskāko nākotnes prioritāti Latvijas dabasgāzes tirgū ir

132uzskatāma tālāka dabasgāzes piegāžu diversifikācija,

133infrastruktūras attīstība, kā arī augsti likvīda un integrēta

134reģionāla dabasgāzes tirgus izveide Baltijas valstīm kopā ar

135Somiju.

136Latvijai jāsekmē Inčukalna pazemes gāzes krātuves potenciāla

137izmantošana, panākot, ka pēc nepieciešamo starpsavienojumu

138izveides to savām vajadzībām dabasgāzes uzglabāšanai izmantotu

139tuvākās kaimiņvalstis un tā kļūtu par Baltijas jūras reģiona un

140arī ES dabasgāzes apgādes sistēmas sastāvdaļu. Šim nolūkam ir

141nepieciešams turpināt Inčukalna pazemes gāzes krātuves

142tehnoloģisko iekārtu modernizāciju.

143Lai arī dabasgāzes tirgus Latvijā ir atvērts, valstij ir

144skaidrāk jādefinē tās tālākā loma un kontroles iespējas pār

145notiekošajiem procesiem dabasgāzes tirgū, turpinot īstenot plānus

146saistībā ar dabasgāzes pārvades operatora AS "Conexus Baltic

147Grid" akciju iegādi.

148Elektroenerģijas jomā ir jāturpina līdz šim veiksmīgi īstenotā

149elektropārvades starpsavienojumu infrastruktūras attīstība. Tas

150veicinās tālāku Latvijas integrāciju Baltijas valstu, Polijas un

151Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, kā arī novērsīs iespējamās

152esošo pārvades tīklu pārslodzes. Nākamais solis būtu Latvijas un

153pārējo Baltijas valstu elektroapgādes sistēmu saslēgšana darbībai

154sinhronā režīmā ar kopējo Eiropas elektroenerģijas sistēmu.

155Latvijai, rūpīgi izvērtējot tehnoloģijas, kas balstās uz

156atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tostarp to konkurētspēju,

157ir jāsekmē atjaunojamo energoresursu izmantošana tautsaimniecībā

158un transporta nozarē. Latvijai jāturpina īstenot

159energoefektivitātes pasākumus enerģijas galapatēriņa un enerģijas

160pārveidošanas sektorā, tādejādi ietaupot izdevumus par

161energoresursu iegādi.

162Finanšu nozares uzraudzības

163pilnveidošana

164Latvijas finanšu nozari un tās uzraugošo institūciju darbību

165kopš 2015. gada ir skāruši vairāki notikumi, kas ir atstājuši

166negatīvu ietekmi uz šīs nozares un vienlaikus arī valsts

167starptautisko reputāciju. Tomēr pēdējā laikā ir vērojamas

168pozitīvas tendences, par ko liecina tas, ka ir palielinājies

169Latvijas rezidentu un Eirozonas valstu, bet samazinājies trešo

170valstu izcelsmes kapitāla īpatsvars Latvijas kredītiestādēs.

171Tāpat Latvijas kredītiestādes ir uzlabojušas iekšējās kontroles

172mehānismus, pārskatot savus klientu portfeļus un samazinājušas

173riskanto klientu īpatsvaru, kā arī cenšas īstenot piesardzīgu

174kreditēšanas politiku. Latvijas kredītiestāžu piesardzīgajai

175attieksmei pret kredītu izsniegšanu ir gan pozitīvie, gan

176negatīvie aspekti. No vienas puses, ja uzņēmējiem tiek

177apgrūtināta kredītu saņemšana, tas var samazināt Latvijas

178ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju. Savukārt, no otras puses,

179kredītiestāžu piesardzība šajā jomā ir vērtējama pozitīvi no

180nacionālās drošības viedokļa, jo samazina potenciālo neskaidras

181izcelsmes līdzekļu plūsmu cauri Latvijas finanšu nozarei.

182Latvijai ir jāturpina finanšu nozares uzraudzības mehānismu

183pilnveidošana, lai mazinātu augsta riska nerezidentu noguldījumu

184apjomu īpatsvaru Latvijas kredītiestādēs, kā arī izpildītu

185MONEYVAL ziņojumā iekļautās prasības un nodrošinātu tālāku

186progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un

187proliferācijas finansēšanas (turpmāk - NILLTPF) novēršanas jomā.

188Tāpat ir jāveicina iesaistīto institūciju savstarpējā sadarbība

189un izpratne par NILLTPF novēršanas jomas augsto prioritāti

190Latvijas nacionālās drošības un valsts starptautiskās reputācijas

191kontekstā. Vienlaikus ir jāveic darbs, lai savlaicīgi

192identificētu ārvalstu investoru potenciālo interesi par Latvijas

193finanšu tirgus subjektiem, tādejādi mazinot riskus, kas saistīti

194ar pārlieku lielu nerezidentu investoru ietekmi uz Latvijas

195finanšu nozari. Svarīgi ir definēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu

196legalizācijas izmeklēšanu kā vienu no atbildīgo tiesību

197aizsardzības institūciju prioritātēm, atbilstoši palielinot to

198kapacitāti izmeklēšanas un analīzes jomā, kā arī izstrādājot

199vienotas vadlīnijas šādu lietu izmeklēšanā. Jāpalielina

200sabiedrības un īpaši nevalstisko organizāciju sektora informētība

201un izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ar to

202saistītajiem riskiem. Lai to panāktu, atbildīgajām tiesību

203aizsardzības institūcijām ir jāveic sabiedrības izglītošana,

204tostarp skaidrojot, ka par iesaistīšanos noziedzīgi iegūtu

205līdzekļu legalizācijā ir paredzēta kriminālatbildība.

206Latvijai ir svarīgi turpināt finanšu nozares sakārtošanu

207ilgtermiņā, lai mazinātu ar finanšu sistēmas reputāciju saistītos

208riskus. Tāpat ir svarīgi veikt pastiprinātu nebanku kredītiestāžu

209darbības uzraudzību, vienlaikus veicot sabiedrības vispārēju

210izglītošanu finanšu pratības jautājumos, veicinot sabiedrības

211izpratni par atbildīgu finanšu līdzekļu aizņemšanos, īpaši

212pievēršot uzmanību tam, lai nepalielinātos to personu skaits, kas

213ir nonākušas t.s. "ātro kredītu" parādu jūgā.

214Iedzīvotāju nekritiska attieksme veicina bezatbildīgu nebanku

215kreditēšanas pakalpojumu izmantošanu, kas rada tālākas negatīvās

216sekas, pasliktinot šo personu un viņu ģimeņu materiālo stāvokli,

217kā arī veicinot emigrāciju un ēnu ekonomikas attīstību.

218Tranzīta nozares konkurētspējas

219nodrošināšana

220Tranzīta nozares attīstību ietekmē kopējās tendences un

221izmaiņas ģeopolitiskajā vidē, tostarp pieprasījums pēc

222energoresursiem, piemēram, akmeņoglēm. Turpmākajos gados kravu

223apjoms var samazināties ievērojot Krievijas īstenoto stratēģiju,

224pārvirzot akmeņogļu, naftas produktu un citu kravu pārkraušanu uz

225savām ostām. Tāpat Baltijas jūras reģionā turpina pieaugt

226konkurence starp valstīm un atsevišķiem tranzīta koridoriem par

227kravu piesaisti un to apkalpošanu.

228Konkurences cīņā par kravu piesaisti Latvijas lielās ostas,

229starptautiskā lidosta "Rīga", dzelzceļa kravu

230pārvadājumu operatori un loģistikas nozarē iesaistītās kompānijas

231var gūt labākus rezultātus darbojoties saskaņoti un veidojot

232vienotu tranzīta koridoru un skaidru tarifu politiku kravu

233īpašniekiem. Latvijai jāturpina darbs, lai nodrošinātu koordinētu

234transporta un loģistikas nozares eksporta pakalpojumu virzību

235starptautiskajā tirgū, Latvijas iekļaušanos mūsdienīgās globālās

236piegādes ķēdēs ar vienotu nozares zīmolu VIA LATVIA.

237Atbildīgajām institūcijām, lielajām ostām un dzelzceļa kravu

238pārvadātājiem ir jāmeklē jauni kravu veidi un piegādes avoti,

239rēķinoties ar pakāpenisku Krievijas energoresursu kravu

240samazinājumu, un orientējoties uz augstākas pievienotās vērtības

241konteinerizētajām kravām.

242Satiksmes ministrijai sadarbībā ar tranzīta un loģistikas

243nozares uzņēmējiem jāstrādā pie multimodālo transporta

244pārvadājumu attīstības Latvijā, tuvākajos gados paredzot

245atbilstošas infrastruktūras izveidi un pakalpojumu konkurētspējas

246sekmēšanu. Pozitīvu pienesumu varētu sniegt loģistikas centra

247attīstība pie Salaspils, kas apkalpotu auto un dzelzceļa

248pārvadājumus Austrumu - Rietumu, kā arī Ziemeļu - Dienvidu

249virzienos un būtu saistīts gan ar Latvijas lielajām ostām,

250lidostu "Rīga" un jaunbūvējamo dzelzceļa

251infrastruktūras projektu "Rail Baltica", kā arī citi

252loģistikas projekti ostās un lidostās.