3. pants

1Izmaiņas

2starptautiskajā drošības vidē, kas ietekmē Latvijas nacionālo

3drošību

4Kopš 2015. gada, kad Saeimā tika apstiprināta iepriekšējā

5Koncepcija, starptautiskā drošības vide nav uzlabojusies.

6Papildus esošajiem konfliktiem un nesaskaņām klāt ir nākuši jauni

7riski un apdraudējumi. Nacionālās drošības apdraudējumu spektrs

8ir būtiski paplašinājies pieaugošo hibrīddraudu, tostarp

9kiberdrošības risku dēļ. Aizvien nozīmīgāka kļūst klimata

10pārmaiņu starptautiskā drošības dimensija. Klimata pārmaiņas ES

11valstīm, tostarp Latvijai, ir radījušas sociāli ekonomiskos

12zaudējumus, bet nākotnē tos papildinās arī jauni drošības

13izaicinājumi.

14Hibrīddraudu izpausmes ir daudzpusīgas, un tās var ietvert gan

15militārus līdzekļus un to izmantošanas draudus, gan plaša spektra

16nemilitāru līdzekļu pielietošanu, sākot ar izlūkošanas un

17drošības dienestu operācijām, kiberuzbrukumiem, plašām

18informācijas kampaņām un dezinformācijas izplatīšanu, pretrunu un

19konflikta potenciāla izmantošanu sabiedrībā un beidzot ar

20ekonomisko spiedienu un terorismu. Hibrīddraudu izpausmes tiek

21īstenotas sinhroni, vienai otru papildinot, turklāt to būtība ir

22maksimāli slēpt jebkādu saikni ar attiecīgo aktivitāšu

23plānotājiem, tāpat arī to īstenotājus daudzos gadījumos var

24nojaust, taču precīzi noteikt un pierādīt to iesaisti ir ļoti

25grūti. Hibrīddraudiem, tostarp kiberdrošības riskiem, arī turpmāk

26būs pieaugoša tendence, īpaši ņemot vērā informācijas tehnoloģiju

27(turpmāk - IT) attīstību.

28Valstis, kas uztur konfrontējošu politiku pret Latvijas

29sabiedrotajiem un partneriem Eiroatlantiskajā telpā, mērķu

30sasniegšanai izmanto plašu aktivitāšu klāstu, kas ietver gan

31hibrīddraudu nemilitāros, gan militāros aspektus. Šajā kontekstā

32Krievija turpina īstenot savu ārpolitiku, nerēķinoties ar

33starptautisko tiesību normām. Krievijas rīcību nosaka tās

34nemainīgais stratēģiskais mērķis, kas vērsts uz globālas

35lielvaras statusa atjaunošanu un nostiprināšanu. Krievija ir

36demonstrējusi, ka to apmierina de facto ieilgušais

37konflikts Austrumukrainā, turklāt tās darbības Melnās un Azovas

38jūras reģionā liecina, ka tā ir gatava situācijas eskalācijai,

39lai turpinātu izdarīt spiedienu pret Ukrainu. Starptautiskās

40sankcijas, kas tika noteiktas pret Krieviju pēc Krimas aneksijas,

41visus šos gadus bija un arī turpmāk būs nozīmīgs instruments, lai

42mudinātu Krieviju mainīt tās rīcību.

43Krievija joprojām aktīvi turpina nostiprināt savu militāro

44potenciālu. Krievijas militāro aktivitāšu intensitāte Latvijas

45robežu tuvumā kopumā ir bijusi augsta. Par to liecina bruņoto

46spēku modernizācija un spēju stiprināšana, vienību kaujas

47gatavības pārbaudes un izvēršanās, agresīvu scenāriju izspēles

48militārajās mācībās. Krievija ir turpinājusi izvērst informatīvo,

49tautiešu un izglītības politiku, kā arī aktivitātes kultūras un

50humanitārajās jomās ar daudzām valstīm, tostarp Latviju,

51cenšoties ietekmēt to iekšpolitiskos procesus un sabiedrisko

52domu. Visas šīs aktivitātes ir jāaplūko kā sastāvdaļa no

53Krievijas īstenotās ārpolitikas.

54Tā kā Latvijas drošība sakņojas ciešā Eiroatlantiskajā saitē

55starp Eiropas sabiedrotajiem un ASV un Kanādu, būtiskas ir arī

56norises Eiroatlantiskās telpas iekšienē. ASV praktiskais

57militārais atbalsts Baltijas reģionam un Eiropas drošībai

58saglabājas un pieaug, vienlaikus Eiropas un ASV attiecību

59dinamiku ietekmē diskusijas par dažādiem ārpolitikas,

60tirdzniecības, kā arī klimata jautājumiem. Tostarp turpinās

61centieni panākt vienlīdzīgāku militāro izdevumu sadali starp NATO

62sabiedrotajiem.

63ES darba kārtībā aktuāls ir Apvienotās Karalistes izstāšanās

64process, kura ietvaros būtiski ir vienoties par ilgtspējīgu abu

65pušu turpmāko attiecību un sadarbības modeli. Arī ES dalībvalstīs

66novērojamās iekšpolitiskās tendences var ietekmēt ārējās un

67drošības politikas norises. Vairākās Eiropas valstīs un to

68valdībās, kā arī 2019. gada maijā ievēlētajā Eiropas Parlamentā

69plašāku ietekmi ir ieguvuši populisti un pret ES noskaņoti

70politiķi un to vadītās politiskās partijas. Tas var palielināt

71domstarpību riskus starp ES valstīm būtiskos jautājumos, kā arī

72var apgrūtināt Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas tālāko

73darbu.

74Jāatzīmē, ka šobrīd migrācijas plūsma no Tuvajiem Austrumiem

75un Ziemeļāfrikas uz ES ir samazinājusies, taču šī problēma

76saglabā savu aktualitāti, turklāt nākotnē ir iespējami jauni

77migrācijas viļņi. Migrāciju veicinošais faktors nākotnē būs ne

78tikai karadarbība, bet arī klimata pārmaiņas.

79Starptautiskais terorisms joprojām ir viens no galvenajiem

80apdraudējumiem Eiropas un citu pasaules valstu drošībai. Sīrijā

81un Irākā bāzētais teroristu grupējums Daesh ir zaudējis

82kontroli pār teritoriju, ko tas iepriekš kontrolēja, taču tas

83turpina izplatīt savu ideoloģiju, cenšoties iedvesmot Eiropā

84dzīvojošos atbalstītājus iesaistīties teroristiskās darbībās.

85Tāpat politiski nestabilās un sociāli un ekonomiski novājinātās

86valstīs novērojami pastiprināti radikalizācijas riski, kas

87negatīvi var atsaukties uz ES un NATO valstu drošību.

88Iepriekšminēto starptautiskās drošības vides izmaiņu un norišu

89ietekmē Latvijas apdraudējuma līmenis ir sasniedzis tādu

90sarežģītības pakāpi, ka valsts aizsardzība tikai ar militāriem

91līdzekļiem vairs nav pietiekama, jo neaptver visas hibrīddraudu

92šķautnes. Reaģējot uz starptautiskajiem un nacionālajiem drošības

93vides izaicinājumiem, Latvijas atbildei jābūt visaptverošai, kas

94balstās iedzīvotāju un valsts institūciju savstarpējā uzticībā un

95partnerībā.