3. pants

Izmaiņas

starptautiskajā drošības vidē, kas ietekmē Latvijas nacionālo

drošību

Kopš 2015. gada, kad Saeimā tika apstiprināta iepriekšējā

Koncepcija, starptautiskā drošības vide nav uzlabojusies.

Papildus esošajiem konfliktiem un nesaskaņām klāt ir nākuši jauni

riski un apdraudējumi. Nacionālās drošības apdraudējumu spektrs

ir būtiski paplašinājies pieaugošo hibrīddraudu, tostarp

kiberdrošības risku dēļ. Aizvien nozīmīgāka kļūst klimata

pārmaiņu starptautiskā drošības dimensija. Klimata pārmaiņas ES

valstīm, tostarp Latvijai, ir radījušas sociāli ekonomiskos

zaudējumus, bet nākotnē tos papildinās arī jauni drošības

izaicinājumi.

Hibrīddraudu izpausmes ir daudzpusīgas, un tās var ietvert gan

militārus līdzekļus un to izmantošanas draudus, gan plaša spektra

nemilitāru līdzekļu pielietošanu, sākot ar izlūkošanas un

drošības dienestu operācijām, kiberuzbrukumiem, plašām

informācijas kampaņām un dezinformācijas izplatīšanu, pretrunu un

konflikta potenciāla izmantošanu sabiedrībā un beidzot ar

ekonomisko spiedienu un terorismu. Hibrīddraudu izpausmes tiek

īstenotas sinhroni, vienai otru papildinot, turklāt to būtība ir

maksimāli slēpt jebkādu saikni ar attiecīgo aktivitāšu

plānotājiem, tāpat arī to īstenotājus daudzos gadījumos var

nojaust, taču precīzi noteikt un pierādīt to iesaisti ir ļoti

grūti. Hibrīddraudiem, tostarp kiberdrošības riskiem, arī turpmāk

būs pieaugoša tendence, īpaši ņemot vērā informācijas tehnoloģiju

(turpmāk - IT) attīstību.

Valstis, kas uztur konfrontējošu politiku pret Latvijas

sabiedrotajiem un partneriem Eiroatlantiskajā telpā, mērķu

sasniegšanai izmanto plašu aktivitāšu klāstu, kas ietver gan

hibrīddraudu nemilitāros, gan militāros aspektus. Šajā kontekstā

Krievija turpina īstenot savu ārpolitiku, nerēķinoties ar

starptautisko tiesību normām. Krievijas rīcību nosaka tās

nemainīgais stratēģiskais mērķis, kas vērsts uz globālas

lielvaras statusa atjaunošanu un nostiprināšanu. Krievija ir

demonstrējusi, ka to apmierina de facto ieilgušais

konflikts Austrumukrainā, turklāt tās darbības Melnās un Azovas

jūras reģionā liecina, ka tā ir gatava situācijas eskalācijai,

lai turpinātu izdarīt spiedienu pret Ukrainu. Starptautiskās

sankcijas, kas tika noteiktas pret Krieviju pēc Krimas aneksijas,

visus šos gadus bija un arī turpmāk būs nozīmīgs instruments, lai

mudinātu Krieviju mainīt tās rīcību.

Krievija joprojām aktīvi turpina nostiprināt savu militāro

potenciālu. Krievijas militāro aktivitāšu intensitāte Latvijas

robežu tuvumā kopumā ir bijusi augsta. Par to liecina bruņoto

spēku modernizācija un spēju stiprināšana, vienību kaujas

gatavības pārbaudes un izvēršanās, agresīvu scenāriju izspēles

militārajās mācībās. Krievija ir turpinājusi izvērst informatīvo,

tautiešu un izglītības politiku, kā arī aktivitātes kultūras un

humanitārajās jomās ar daudzām valstīm, tostarp Latviju,

cenšoties ietekmēt to iekšpolitiskos procesus un sabiedrisko

domu. Visas šīs aktivitātes ir jāaplūko kā sastāvdaļa no

Krievijas īstenotās ārpolitikas.

Tā kā Latvijas drošība sakņojas ciešā Eiroatlantiskajā saitē

starp Eiropas sabiedrotajiem un ASV un Kanādu, būtiskas ir arī

norises Eiroatlantiskās telpas iekšienē. ASV praktiskais

militārais atbalsts Baltijas reģionam un Eiropas drošībai

saglabājas un pieaug, vienlaikus Eiropas un ASV attiecību

dinamiku ietekmē diskusijas par dažādiem ārpolitikas,

tirdzniecības, kā arī klimata jautājumiem. Tostarp turpinās

centieni panākt vienlīdzīgāku militāro izdevumu sadali starp NATO

sabiedrotajiem.

ES darba kārtībā aktuāls ir Apvienotās Karalistes izstāšanās

process, kura ietvaros būtiski ir vienoties par ilgtspējīgu abu

pušu turpmāko attiecību un sadarbības modeli. Arī ES dalībvalstīs

novērojamās iekšpolitiskās tendences var ietekmēt ārējās un

drošības politikas norises. Vairākās Eiropas valstīs un to

valdībās, kā arī 2019. gada maijā ievēlētajā Eiropas Parlamentā

plašāku ietekmi ir ieguvuši populisti un pret ES noskaņoti

politiķi un to vadītās politiskās partijas. Tas var palielināt

domstarpību riskus starp ES valstīm būtiskos jautājumos, kā arī

var apgrūtināt Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas tālāko

darbu.

Jāatzīmē, ka šobrīd migrācijas plūsma no Tuvajiem Austrumiem

un Ziemeļāfrikas uz ES ir samazinājusies, taču šī problēma

saglabā savu aktualitāti, turklāt nākotnē ir iespējami jauni

migrācijas viļņi. Migrāciju veicinošais faktors nākotnē būs ne

tikai karadarbība, bet arī klimata pārmaiņas.

Starptautiskais terorisms joprojām ir viens no galvenajiem

apdraudējumiem Eiropas un citu pasaules valstu drošībai. Sīrijā

un Irākā bāzētais teroristu grupējums Daesh ir zaudējis

kontroli pār teritoriju, ko tas iepriekš kontrolēja, taču tas

turpina izplatīt savu ideoloģiju, cenšoties iedvesmot Eiropā

dzīvojošos atbalstītājus iesaistīties teroristiskās darbībās.

Tāpat politiski nestabilās un sociāli un ekonomiski novājinātās

valstīs novērojami pastiprināti radikalizācijas riski, kas

negatīvi var atsaukties uz ES un NATO valstu drošību.

Iepriekšminēto starptautiskās drošības vides izmaiņu un norišu

ietekmē Latvijas apdraudējuma līmenis ir sasniedzis tādu

sarežģītības pakāpi, ka valsts aizsardzība tikai ar militāriem

līdzekļiem vairs nav pietiekama, jo neaptver visas hibrīddraudu

šķautnes. Reaģējot uz starptautiskajiem un nacionālajiem drošības

vides izaicinājumiem, Latvijas atbildei jābūt visaptverošai, kas

balstās iedzīvotāju un valsts institūciju savstarpējā uzticībā un

partnerībā.