9. pants

Latvijas

ekonomikai radītā apdraudējuma novēršana

Latvija ar mazu iekšējo tirgu un patēriņu, kā arī atvērtu un

uz eksportu orientētu ekonomiku ir pakļauta izmaiņām ārējā vidē.

Līdz ar to Latvijas ekonomisko drošību kopumā ietekmē nestabilā

ģeopolitiskā situācija. Tas attiecas gan uz lēnākiem ekonomiskās

izaugsmes tempiem eirozonā, tostarp neskaidrību par Apvienotās

Karalistes turpmāko rīcību saistībā ar izstāšanos no ES, gan uz

starptautiskajām sankcijām, kā arī naftas cenu svārstībām.

Latvijā ir ekonomikas nozares, kas vairāk pakļautas ārējās vides

ietekmei un atkarīgas no ģeopolitiskās situācijas, bet vienlaikus

ir būtiskas nacionālās drošības kontekstā. Starp tām ir

enerģētikas, tranzīta, kā arī finanšu nozare.

Stabila Latvijas ekonomikas izaugsme ilgtermiņā ir svarīgs

priekšnoteikums, lai valsts varētu nodrošināt finansējumu

nacionālajai drošībai svarīgu mērķu sasniegšanai, piemēram,

atvēlot valsts aizsardzības finansēšanas vajadzībām vismaz 2% no

iekšzemes kopprodukta, palielinot finansējumu iekšējās drošības

stiprināšanai, sabiedriskajiem medijiem un citām jomām, kas

pastarpināti ir saistītas ar nacionālo drošību.

Latvijas ekonomikas galvenie izaicinājumi turpmākajos gados

būs saistīti ar kvalificēta darbaspēka pieejamību, darbaspēka

izmaksu pieaugumu pretstatā joprojām zemajai produktivitātei,

prognozējamu nodokļu politiku, sakārtotu finanšu nozari un

investīciju vidi, kā arī konkurētspējīgu un uz eksportu orientētu

ražošanu, kas balstās uz inovācijām un modernām tehnoloģijām.

Šobrīd Latvijā atsevišķās nozarēs ir novērojama darbaspēka

nepietiekamība, kā rezultātā, piesaistot nelegāli nodarbinātos no

citām valstīm, tiek palielināts nelegālas nodarbinātības risks un

ēnu ekonomikas īpatsvars noteiktās nozarēs. Viens no

izaicinājumiem Latvijas ekonomikai būs arī pieejamo ES

struktūrfondu apjoma samazinājums nākotnē, līdz ar to svarīgi ir

plānot, kā to daļēji kompensēt, piemēram, īstenojot valsts

atbalsta programmas finanšu instrumentu veidā.

Latvijā joprojām ir ievērojams ēnu ekonomikas īpatsvars, kas

negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus, ilgtspējīgu valsts

tautsaimniecības izaugsmi, godīgu un konkurētspējīgu

uzņēmējdarbības vidi, līdz ar ko viens no prioritāri risināmiem

jautājumiem ir turpināt darbu pie ēnu ekonomikas mazināšanas

pasākumu ieviešanas. Korupcija, nepilnības publisko iepirkumu

procedūrās, tiesu un maksātnespējas sistēmā ir uzņēmējdarbības

vides attīstības kavējošie faktori un, lai tos mazinātu, ir

jāturpina pasākumi valsts pārvaldes efektivitātes un darbības

caurskatāmības nodrošināšanai, vienlaikus stiprinot valsts

pārvaldes atklātumu un valsts amatpersonu godprātību.

Prioritātes ekonomikai radītā

apdraudējuma novēršanai:

Stabilas ekonomiskās vides

nodrošināšana

Atbildīgajām valsts institūcijām jāturpina īstenot sabalansēta

ekonomikas attīstība, pārdomāta fiskālā un nodokļu politika.

Jāveic reformas publiskajā sektorā, valsts un pašvaldību uzņēmumu

pārvaldībā, lai uzlabotu to darbības un pieņemto lēmumu

pārskatāmību, novērstu korupcijas riskus un interešu konflikta

situācijas.

Atbildīgajām valsts institūcijām jāturpina īstenot pasākumi,

lai ierobežotu ēnu ekonomikas radīto negatīvo ietekmi uz kopējo

tautsaimniecību un valsts budžeta ieņēmumiem. Lai to panāktu, ir

jākoncentrējas uz nozarēm ar augstāku ēnu ekonomikas īpatsvaru,

pastiprinot kontroles un nodokļu iekasēšanas pasākumus šajās

nozarēs. Vienlaikus ir jānodrošina atbilstošas tiesību

aizsardzības un par korupciju atbildīgo institūciju spējas

ekonomisko un finanšu noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā, kā arī

jāuzlabo tiesu sistēmas darbības efektivitāte šādu noziegumu

iztiesāšanā.

Nepieciešams definēt un noteikt tautsaimniecības

funkcionēšanai kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktības

prasības, nosakot minimālo apjomu, kādā valsts apdraudējuma

gadījumā nodrošināmi šādi kritiskie pakalpojumi.

Vienlaikus ar ekonomikas izaugsmes veicināšanu, svarīgi ir

novērst ienākumu nevienlīdzības pieaugumu. Īstenojot atbilstošu

nodokļu politiku un citus atbalsta pasākumus, veicot pasākumus

sabiedrības tolerances mazināšanai pret nodokļu nenomaksāšanu,

tiks sekmēta iedzīvotāju nodokļu maksāšanas kultūras izaugsme,

paaugstināsies labprātīgas nodokļu saistību izpildes apjomi un

uzlabosies nodokļu iekasēšana, sekmējot valsts ekonomikas

attīstību un samazinot to iedzīvotāju skaitu, kas ir pakļauti

nabadzības un sociālās atstumtības riskam.

Ārējās ekonomiskās politikas un

ārvalstu investīciju kontroles īstenošana

Latvijas ārējās ekonomiskās politikas galvenās prioritātes ir

ārvalstu investīciju piesaiste un eksporta veicināšana.

Atbildīgajām institūcijām sadarbībā ar Latvijas

diplomātiskajām pārstāvniecībām ārvalstīs ir jāturpina proaktīvs

darbs, uzrunājot potenciālos investorus investīciju piesaistei

konkrētos un kvalitatīvi izstrādātos projektos. Investoru

piesaistei jābūt fokusētai uz kaimiņvalstīm un valstīm ar

attīstītu ekonomiku, kur Latvija jau ir atpazīstama. Vienlaikus

ir jāveic rūpīgs darbs ar esošajiem investoriem, izzinot tās

problēmas, ar kurām viņi ir saskārušies ienākot Latvijas tirgū,

plānojot konkrētus pasākumus konstatēto problēmu novēršanai.

Atbildīgajām valsts institūcijām jāturpina sniegt atbalsts

uzņēmējiem to produkcijas eksporta veicināšanai, piemēram,

nodrošinot iespēju piedalīties starptautiskās izstādēs vai

sniedzot eksporta darījumu garantijas, lai nodrošinātos pret

darījumu partneru iespējamo negodprātīgu rīcību.

Ārvalstu investīciju piesaistē vienlaikus svarīgi ir

nodrošināt kontroles mehānismu, lai novērstu iespējas ar

investīciju starpniecību pārņemt kontroli pār stratēģiski

nozīmīgiem uzņēmumiem vai nozarēm, tādējādi radot apdraudējumu

nacionālajai drošībai. Plānojot un īstenojot hibrīdapdraudējuma

pasākumus, lai grautu valsts tautsaimniecību, veiktu izlūkošanu

vai sagatavošanās darbus militāro operāciju nodrošināšanai,

iespējamais pretinieks var izmantot tā rīcībā esošos ekonomiskos

un finanšu resursus, tostarp uzņēmumus, kas darbojas Latvijas

teritorijā, kā arī to aktīvus. Šādos gadījumos uzņēmumu darbība

var būt legāla, taču to darbības kopums, virzība un konteksts var

radīt riskus nacionālajai drošībai.

Nepieciešams turpināt pilnveidot normatīvos aktus, lai rastu

leģitīmu pamatojumu valdības rīcībai nacionālās drošības

interesēs, paredzot tiesības ierobežot trešo valstu investīcijas

un komercdarbību Latvijas teritorijā.

Enerģētiskās drošības

stiprināšana

Enerģētiskās drošības svarīgākie aspekti ir energoresursu

piegāžu drošība un tam atbilstoša infrastruktūra,

konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas un atkarības mazināšana

no energoresursu importa, veicinot vietējo energoresursu

izmantošanu un plašāk ieviešot energoefektivitātes uzlabošanas

pasākumus.

Lai arī Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar

ES kopējo dabasgāzes apgādes sistēmu, līdz ar Klaipēdas

sašķidrinātās dabasgāzes termināla darbības uzsākšanu 2015. gada

sākumā Latvijai ir iespējamas dabasgāzes piegādes no Lietuvas.

Kopš 2017. gada nogales dažādu piegādes avotu īpatsvars

dabasgāzes piegādēs ir piedzīvojis būtiskas īstermiņa svārstības,

un, lai gan kopumā lielāko daļu dabasgāzes piegāžu gada griezumā

joprojām veido piegādes no Krievijas, atsevišķos periodos

Latvijas patēriņu ir nodrošinājušas arī piegādes no Lietuvas

dabasgāzes pārvades sistēmas.

Par būtiskāko nākotnes prioritāti Latvijas dabasgāzes tirgū ir

uzskatāma tālāka dabasgāzes piegāžu diversifikācija,

infrastruktūras attīstība, kā arī augsti likvīda un integrēta

reģionāla dabasgāzes tirgus izveide Baltijas valstīm kopā ar

Somiju.

Latvijai jāsekmē Inčukalna pazemes gāzes krātuves potenciāla

izmantošana, panākot, ka pēc nepieciešamo starpsavienojumu

izveides to savām vajadzībām dabasgāzes uzglabāšanai izmantotu

tuvākās kaimiņvalstis un tā kļūtu par Baltijas jūras reģiona un

arī ES dabasgāzes apgādes sistēmas sastāvdaļu. Šim nolūkam ir

nepieciešams turpināt Inčukalna pazemes gāzes krātuves

tehnoloģisko iekārtu modernizāciju.

Lai arī dabasgāzes tirgus Latvijā ir atvērts, valstij ir

skaidrāk jādefinē tās tālākā loma un kontroles iespējas pār

notiekošajiem procesiem dabasgāzes tirgū, turpinot īstenot plānus

saistībā ar dabasgāzes pārvades operatora AS "Conexus Baltic

Grid" akciju iegādi.

Elektroenerģijas jomā ir jāturpina līdz šim veiksmīgi īstenotā

elektropārvades starpsavienojumu infrastruktūras attīstība. Tas

veicinās tālāku Latvijas integrāciju Baltijas valstu, Polijas un

Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, kā arī novērsīs iespējamās

esošo pārvades tīklu pārslodzes. Nākamais solis būtu Latvijas un

pārējo Baltijas valstu elektroapgādes sistēmu saslēgšana darbībai

sinhronā režīmā ar kopējo Eiropas elektroenerģijas sistēmu.

Latvijai, rūpīgi izvērtējot tehnoloģijas, kas balstās uz

atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tostarp to konkurētspēju,

ir jāsekmē atjaunojamo energoresursu izmantošana tautsaimniecībā

un transporta nozarē. Latvijai jāturpina īstenot

energoefektivitātes pasākumus enerģijas galapatēriņa un enerģijas

pārveidošanas sektorā, tādejādi ietaupot izdevumus par

energoresursu iegādi.

Finanšu nozares uzraudzības

pilnveidošana

Latvijas finanšu nozari un tās uzraugošo institūciju darbību

kopš 2015. gada ir skāruši vairāki notikumi, kas ir atstājuši

negatīvu ietekmi uz šīs nozares un vienlaikus arī valsts

starptautisko reputāciju. Tomēr pēdējā laikā ir vērojamas

pozitīvas tendences, par ko liecina tas, ka ir palielinājies

Latvijas rezidentu un Eirozonas valstu, bet samazinājies trešo

valstu izcelsmes kapitāla īpatsvars Latvijas kredītiestādēs.

Tāpat Latvijas kredītiestādes ir uzlabojušas iekšējās kontroles

mehānismus, pārskatot savus klientu portfeļus un samazinājušas

riskanto klientu īpatsvaru, kā arī cenšas īstenot piesardzīgu

kreditēšanas politiku. Latvijas kredītiestāžu piesardzīgajai

attieksmei pret kredītu izsniegšanu ir gan pozitīvie, gan

negatīvie aspekti. No vienas puses, ja uzņēmējiem tiek

apgrūtināta kredītu saņemšana, tas var samazināt Latvijas

ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju. Savukārt, no otras puses,

kredītiestāžu piesardzība šajā jomā ir vērtējama pozitīvi no

nacionālās drošības viedokļa, jo samazina potenciālo neskaidras

izcelsmes līdzekļu plūsmu cauri Latvijas finanšu nozarei.

Latvijai ir jāturpina finanšu nozares uzraudzības mehānismu

pilnveidošana, lai mazinātu augsta riska nerezidentu noguldījumu

apjomu īpatsvaru Latvijas kredītiestādēs, kā arī izpildītu

MONEYVAL ziņojumā iekļautās prasības un nodrošinātu tālāku

progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un

proliferācijas finansēšanas (turpmāk - NILLTPF) novēršanas jomā.

Tāpat ir jāveicina iesaistīto institūciju savstarpējā sadarbība

un izpratne par NILLTPF novēršanas jomas augsto prioritāti

Latvijas nacionālās drošības un valsts starptautiskās reputācijas

kontekstā. Vienlaikus ir jāveic darbs, lai savlaicīgi

identificētu ārvalstu investoru potenciālo interesi par Latvijas

finanšu tirgus subjektiem, tādejādi mazinot riskus, kas saistīti

ar pārlieku lielu nerezidentu investoru ietekmi uz Latvijas

finanšu nozari. Svarīgi ir definēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas izmeklēšanu kā vienu no atbildīgo tiesību

aizsardzības institūciju prioritātēm, atbilstoši palielinot to

kapacitāti izmeklēšanas un analīzes jomā, kā arī izstrādājot

vienotas vadlīnijas šādu lietu izmeklēšanā. Jāpalielina

sabiedrības un īpaši nevalstisko organizāciju sektora informētība

un izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ar to

saistītajiem riskiem. Lai to panāktu, atbildīgajām tiesību

aizsardzības institūcijām ir jāveic sabiedrības izglītošana,

tostarp skaidrojot, ka par iesaistīšanos noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijā ir paredzēta kriminālatbildība.

Latvijai ir svarīgi turpināt finanšu nozares sakārtošanu

ilgtermiņā, lai mazinātu ar finanšu sistēmas reputāciju saistītos

riskus. Tāpat ir svarīgi veikt pastiprinātu nebanku kredītiestāžu

darbības uzraudzību, vienlaikus veicot sabiedrības vispārēju

izglītošanu finanšu pratības jautājumos, veicinot sabiedrības

izpratni par atbildīgu finanšu līdzekļu aizņemšanos, īpaši

pievēršot uzmanību tam, lai nepalielinātos to personu skaits, kas

ir nonākušas t.s. "ātro kredītu" parādu jūgā.

Iedzīvotāju nekritiska attieksme veicina bezatbildīgu nebanku

kreditēšanas pakalpojumu izmantošanu, kas rada tālākas negatīvās

sekas, pasliktinot šo personu un viņu ģimeņu materiālo stāvokli,

kā arī veicinot emigrāciju un ēnu ekonomikas attīstību.

Tranzīta nozares konkurētspējas

nodrošināšana

Tranzīta nozares attīstību ietekmē kopējās tendences un

izmaiņas ģeopolitiskajā vidē, tostarp pieprasījums pēc

energoresursiem, piemēram, akmeņoglēm. Turpmākajos gados kravu

apjoms var samazināties ievērojot Krievijas īstenoto stratēģiju,

pārvirzot akmeņogļu, naftas produktu un citu kravu pārkraušanu uz

savām ostām. Tāpat Baltijas jūras reģionā turpina pieaugt

konkurence starp valstīm un atsevišķiem tranzīta koridoriem par

kravu piesaisti un to apkalpošanu.

Konkurences cīņā par kravu piesaisti Latvijas lielās ostas,

starptautiskā lidosta "Rīga", dzelzceļa kravu

pārvadājumu operatori un loģistikas nozarē iesaistītās kompānijas

var gūt labākus rezultātus darbojoties saskaņoti un veidojot

vienotu tranzīta koridoru un skaidru tarifu politiku kravu

īpašniekiem. Latvijai jāturpina darbs, lai nodrošinātu koordinētu

transporta un loģistikas nozares eksporta pakalpojumu virzību

starptautiskajā tirgū, Latvijas iekļaušanos mūsdienīgās globālās

piegādes ķēdēs ar vienotu nozares zīmolu VIA LATVIA.

Atbildīgajām institūcijām, lielajām ostām un dzelzceļa kravu

pārvadātājiem ir jāmeklē jauni kravu veidi un piegādes avoti,

rēķinoties ar pakāpenisku Krievijas energoresursu kravu

samazinājumu, un orientējoties uz augstākas pievienotās vērtības

konteinerizētajām kravām.

Satiksmes ministrijai sadarbībā ar tranzīta un loģistikas

nozares uzņēmējiem jāstrādā pie multimodālo transporta

pārvadājumu attīstības Latvijā, tuvākajos gados paredzot

atbilstošas infrastruktūras izveidi un pakalpojumu konkurētspējas

sekmēšanu. Pozitīvu pienesumu varētu sniegt loģistikas centra

attīstība pie Salaspils, kas apkalpotu auto un dzelzceļa

pārvadājumus Austrumu - Rietumu, kā arī Ziemeļu - Dienvidu

virzienos un būtu saistīts gan ar Latvijas lielajām ostām,

lidostu "Rīga" un jaunbūvējamo dzelzceļa

infrastruktūras projektu "Rail Baltica", kā arī citi

loģistikas projekti ostās un lidostās.

10.

Starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršana

Starptautiskais terorisms joprojām ir viens no galvenajiem

apdraudējumiem Eiropas un arī citu pasaules valstu drošībai.

Šobrīd divi nozīmīgākie teroristu grupējumi ir Daesh un

Al-Qaeda, kā arī ar tām saistītās kaujinieku grupas

dažādās pasaules valstīs. Daesh un Al-Qaeda

kaujinieku kontrolē ir teritorijas vairākās pasaules valstīs, kur

notiek bruņotie konflikti (Sīrijā, Irākā, Afganistānā, Pakistānā,

Jemenā, Ēģiptē, Lībijā, Nigērijā, Somālijā un Mali). Šajās

teritorijās islāmistu teroristi plāno uzbrukumus, sagatavo

kaujiniekus, slēpj līderus un veic nelikumīgas darbības

finansējuma iegūšanai.

Līdz šim viens no nozīmīgākajiem bruņotajiem konfliktiem

notika Sīrijā un Irākā, kurā iesaistījās islāmistu teroristu

grupējumi un šo grupējumu rekrutētie ārvalstu kaujinieki. Sīrijā

un Irākā tur notiekošā bruņotā konflikta laikā tajā iesaistījās

no četriem līdz sešiem tūkstošiem ārvalstu kaujinieku no Eiropas.

Atrodoties bruņoto konfliktu teritorijās, ārvalstu kaujinieki

izgāja apmācību teroristu treniņnometnēs. Šobrīd masveidīga

ārvalstu kaujinieku atgriešanās no konfliktu zonām netiek

prognozēta. Ņemot vērā konfliktu zonā pavadīto laiku, pastāv

risks, ka pēc atgriešanās šie ārvalstu kaujinieki var izmantot

iegūtās zināšanas un kaujas pieredzi uzbrukumu plānošanai Eiropā.

Lai gan šobrīd Sīrijā un Irākā bāzētais teroristu grupējums

Daesh ir zaudējis kontroli pār teritoriju, tomēr grupējuma

ideoloģija un propaganda, kā arī citu islāmistu teroristu

grupējumu darbības turpina iedvesmot Eiropā dzīvojošos

atbalstītājus iesaistīties teroristiskās darbībās.

Laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam Eiropas valstīs notikušo

teroristu uzbrukumu analīze liecina, ka teroristi primāri vēršas

pret civiliedzīvotājiem masveida pulcēšanās objektos un tiesību

aizsardzības iestāžu amatpersonām. Lai gan islāma teroristu

grupējumu uzbrukumu mērķi galvenokārt ir vērsti rietumvalstu un

to iedzīvotāju virzienā, ilgtermiņa terorisma attīstības

tendences apliecina, ka arī personas un objekti, kurus radikālie

islāmisti vērtē kā islāma reliģijas zaimotājus, joprojām ir

islāmistu teroristu uzbrukuma mērķi.

Latvijā šobrīd nav konstatētas personas, to grupas vai

organizācijas, kas savu ideoloģisko mērķu sasniegšanai plānotu

izmantot teroristiskas metodes, taču vienlaicīgi Latvijā ir

identificēti atsevišķi indivīdi, kuri ir izrādījuši sākotnējās

radikalizācijas pazīmes. Atsevišķu Latvijā dzīvojošo musulmaņu

kopienas locekļu pievēršanās islāma radikālai interpretācijai

šobrīd ir viens no galvenajiem terorisma riska faktoriem.

Nozīmīgākā radikalizācijas riska grupa Latvijā ir konvertīti.

Latvijā ir konstatēti vairāki konvertīti ar garīgās veselības

problēmām. Citu Eiropas valstu pieredze liecina, ka teroristisko

organizāciju vervētāji apzināti meklē personas no sociāli

mazaizsargātām sabiedrības grupām, kā arī ar garīgās veselības

problēmām, lai kūdītu viņus iesaistīties teroristiskās darbībās.

Radikalizāciju ver veicināt arī saziņa ar teroristu grupējumiem,

studijas terorisma riska valstīs, ieslodzījuma vietas un

teroristu propaganda.

Sociālekonomiskā spriedze valstī var veicināt arī dažādu citu

sabiedrības slāņu aktivitāti. Kaut arī pēdējā laikā gan kreisi,

gan labēji noskaņotie ekstrēmisti Latvijā nav iesaistījušies

vardarbīgās aktivitātēs, tomēr citu Eiropas valstu atšķirīgā

pieredze neļauj būtiski samazināt šādu draudu iespējamību.

Latvija nav atrauta no Eiropā notiekošajiem procesiem, līdz ar

to arī turpmāk Latvijas nacionālās drošības interesēs ir būtiski

sniegt savu ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, lai

novērstu terorisma draudu pieaugumu NATO un ES dalībvalstīs.

Savukārt, nacionālā līmenī nepieciešams turpināt pilnveidot esošo

pretterorisma sistēmu, lai nodrošinātu terorisma radīto draudu

savlaicīgu novēršanu.

Prioritātes starptautiskā terorisma

radītā apdraudējuma novēršanai:

Līdzdalība starptautiskajās

terorisma apkarošanas operācijās un starptautiskās sadarbības

īstenošana

Latvijas nacionālās drošības interesēs ir veicināt terorisma

apkarošanu reģionos, kuros bāzējas starptautiskās teroristu

organizācijas un notiek teroristu apmācība un terora aktu

plānošana pret ES un NATO dalībvalstīm. Tāpēc Latvijai kopā ar

citu ES un NATO dalībvalstu spēkiem nepieciešams piedalīties

starptautiskajās miera nodrošināšanas misijās, lai atbalstītu

citu valstu spēju kontrolēt drošības situāciju savā teritorijā,

vienlaicīgi novēršot ekstrēmisma ideju un terorisma tendenču

izplatīšanos ārpus terorisma riska reģioniem.

Terorisma radītā apdraudējuma novēršanā būtiska loma ir

starptautiskai sadarbībai, kas ir viens no galvenajiem

pretterorisma preventīvo pasākumu elementiem. Pretterorisma

politikas plānošanas jomā Latvijai ir nepieciešams aktīvi

līdzdarboties un sniegt savu ieguldījumu ES un NATO īstenotajās

aktivitātēs, lai mazinātu un savlaicīgi novērstu terorisma

draudus, kas vērsti pret ES valstīm un to iedzīvotājiem.

Vienlaicīgi valsts drošības iestādēm nepieciešams turpināt

attīstīt un pilnveidot informācijas apmaiņu ar partneru valstu

specdienestiem.

Valsts, pašvaldību un juridisko

iestāžu sadarbības stiprināšana pretterorisma jomā

Nacionālās pretterorisma sistēmas ietvaros valsts drošības

iestādēm, kā arī citām pretterorisma pasākumos iesaistītajām

institūcijām nepieciešams nodrošināt efektīvāku sadarbību, lai

nodrošinātu savlaicīgu informācijas apmaiņu par terorisma

subjektu radīto apdraudējumu. Preventīvo pretterorisma pasākumu

ietvaros nepieciešams attīstīt reģionālo sadarbību, veicinot

vienotu izpratni par pretterorisma pasākumiem un rīcību terorisma

apdraudējuma gadījumos. Papildus sadarbībā ar citām institūcijām

Valsts drošības dienestam kā galvenajai pretterorisma pasākumus

koordinējošai institūcijai jānodrošina esošo plānu un procedūru

pārskatīšana, kā arī to aktualizēšana atbilstoši drošības

situācijai reģionā.

Radikalizācijas novēršana

Latvijas iedzīvotāju iespējamā radikalizācija dažādu

vardarbību attaisnojošo ideoloģiju ietekmē šobrīd ir nozīmīgākais

ar terorismu saistītais risks. Radikalizācijas riskam var būt

pakļauti dažādu sociālo grupu pārstāvji, neatkarīgi no dzimuma,

vecuma, etniskās izcelsmes vai profesionālās nodarbošanās. Līdz

ar to radikalizācijas riskam pakļauto personu identifikācija un

viņu radīto draudu novēršana ir nozīmīgs terorisma draudu

samazināšanas pasākums. Terorisma novēršanā iesaistītajām valsts

un pašvaldību institūcijām savas kompetences ietvaros ir jāveic

pasākumi, lai identificētu agrīnās radikalizācijas pazīmes un

novērstu tās tālāku attīstību. Nozīmīga loma radikalizācijas

novēršanā ir sabiedrības izpratnes veicināšanai par tās

radītajiem riskiem.

Terorisma riska objektu drošības

paaugstināšana

Valsts drošības iestādēm jāturpina īstenotās aktivitātes

terorisma riska objektu (kritiskās infrastruktūras un cilvēku

masveida pulcēšanās objektu) fiziskās drošības līmeņa

paaugstināšanai, kā arī nepieciešamības gadījumā jānodrošina

kritiskās infrastruktūras kopuma pārskatīšana. Nepieciešams

nodrošināt kritiskās infrastruktūras objektu drošības pasākumus

reglamentējošo dokumentu kvalitatīvas izstrādes koordināciju un

to īstenošanas efektivitātes kontroli.

Terorisma finansēšanas novēršana

Finanšu sektora uzraugošajām, kontrolējošajām un izmeklēšanas

iestādēm ir nepieciešams darīt visu iespējamo, lai novērstu

iespēju izmantot finanšu un nefinanšu sektoru noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai, nodrošinot uz

risku balstītu pieeju, kas paredz preventīvo, uzraudzības un

kontroles pasākumu ieviešanu atbilstoši riska līmenim. Minētajām

iestādēm vajag stiprināt spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un proliferāciju un

samazināt vispārējos NILLTPF riskus, nodrošinot atbilstību

starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTPF novēršanas jomā

un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskas vides konkurētspēju

un uzticamību.

1 2018. gadā tika ieviests Eiropas Komisijas

Prakses kodekss dezinformācijas ierobežošanai, kas ietver plašu

saistību klāstu, lai cīnītos pret dezinformāciju tiešsaistē.

Līdz 2019. gada beigām Eiropas Komisija veiks visaptverošu

novērtējumu par minētā kodeksa pirmo darbības gadu. Ja

rezultāti būs neapmierinoši, Eiropas Komisija var ierosināt

turpmākas darbības, tostarp regulatīvus pasākumus.