9. pants

1Latvijas

2ekonomikai radītā apdraudējuma novēršana

3Latvija ar mazu iekšējo tirgu un patēriņu, kā arī atvērtu un

4uz eksportu orientētu ekonomiku ir pakļauta izmaiņām ārējā vidē.

5Līdz ar to Latvijas ekonomisko drošību kopumā ietekmē nestabilā

6ģeopolitiskā situācija. Tas attiecas gan uz lēnākiem ekonomiskās

7izaugsmes tempiem eirozonā, tostarp neskaidrību par Apvienotās

8Karalistes turpmāko rīcību saistībā ar izstāšanos no ES, gan uz

9starptautiskajām sankcijām, kā arī naftas cenu svārstībām.

10Latvijā ir ekonomikas nozares, kas vairāk pakļautas ārējās vides

11ietekmei un atkarīgas no ģeopolitiskās situācijas, bet vienlaikus

12ir būtiskas nacionālās drošības kontekstā. Starp tām ir

13enerģētikas, tranzīta, kā arī finanšu nozare.

14Stabila Latvijas ekonomikas izaugsme ilgtermiņā ir svarīgs

15priekšnoteikums, lai valsts varētu nodrošināt finansējumu

16nacionālajai drošībai svarīgu mērķu sasniegšanai, piemēram,

17atvēlot valsts aizsardzības finansēšanas vajadzībām vismaz 2% no

18iekšzemes kopprodukta, palielinot finansējumu iekšējās drošības

19stiprināšanai, sabiedriskajiem medijiem un citām jomām, kas

20pastarpināti ir saistītas ar nacionālo drošību.

21Latvijas ekonomikas galvenie izaicinājumi turpmākajos gados

22būs saistīti ar kvalificēta darbaspēka pieejamību, darbaspēka

23izmaksu pieaugumu pretstatā joprojām zemajai produktivitātei,

24prognozējamu nodokļu politiku, sakārtotu finanšu nozari un

25investīciju vidi, kā arī konkurētspējīgu un uz eksportu orientētu

26ražošanu, kas balstās uz inovācijām un modernām tehnoloģijām.

27Šobrīd Latvijā atsevišķās nozarēs ir novērojama darbaspēka

28nepietiekamība, kā rezultātā, piesaistot nelegāli nodarbinātos no

29citām valstīm, tiek palielināts nelegālas nodarbinātības risks un

30ēnu ekonomikas īpatsvars noteiktās nozarēs. Viens no

31izaicinājumiem Latvijas ekonomikai būs arī pieejamo ES

32struktūrfondu apjoma samazinājums nākotnē, līdz ar to svarīgi ir

33plānot, kā to daļēji kompensēt, piemēram, īstenojot valsts

34atbalsta programmas finanšu instrumentu veidā.

35Latvijā joprojām ir ievērojams ēnu ekonomikas īpatsvars, kas

36negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus, ilgtspējīgu valsts

37tautsaimniecības izaugsmi, godīgu un konkurētspējīgu

38uzņēmējdarbības vidi, līdz ar ko viens no prioritāri risināmiem

39jautājumiem ir turpināt darbu pie ēnu ekonomikas mazināšanas

40pasākumu ieviešanas. Korupcija, nepilnības publisko iepirkumu

41procedūrās, tiesu un maksātnespējas sistēmā ir uzņēmējdarbības

42vides attīstības kavējošie faktori un, lai tos mazinātu, ir

43jāturpina pasākumi valsts pārvaldes efektivitātes un darbības

44caurskatāmības nodrošināšanai, vienlaikus stiprinot valsts

45pārvaldes atklātumu un valsts amatpersonu godprātību.

46Prioritātes ekonomikai radītā

47apdraudējuma novēršanai:

48Stabilas ekonomiskās vides

49nodrošināšana

50Atbildīgajām valsts institūcijām jāturpina īstenot sabalansēta

51ekonomikas attīstība, pārdomāta fiskālā un nodokļu politika.

52Jāveic reformas publiskajā sektorā, valsts un pašvaldību uzņēmumu

53pārvaldībā, lai uzlabotu to darbības un pieņemto lēmumu

54pārskatāmību, novērstu korupcijas riskus un interešu konflikta

55situācijas.

56Atbildīgajām valsts institūcijām jāturpina īstenot pasākumi,

57lai ierobežotu ēnu ekonomikas radīto negatīvo ietekmi uz kopējo

58tautsaimniecību un valsts budžeta ieņēmumiem. Lai to panāktu, ir

59jākoncentrējas uz nozarēm ar augstāku ēnu ekonomikas īpatsvaru,

60pastiprinot kontroles un nodokļu iekasēšanas pasākumus šajās

61nozarēs. Vienlaikus ir jānodrošina atbilstošas tiesību

62aizsardzības un par korupciju atbildīgo institūciju spējas

63ekonomisko un finanšu noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā, kā arī

64jāuzlabo tiesu sistēmas darbības efektivitāte šādu noziegumu

65iztiesāšanā.

66Nepieciešams definēt un noteikt tautsaimniecības

67funkcionēšanai kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktības

68prasības, nosakot minimālo apjomu, kādā valsts apdraudējuma

69gadījumā nodrošināmi šādi kritiskie pakalpojumi.

70Vienlaikus ar ekonomikas izaugsmes veicināšanu, svarīgi ir

71novērst ienākumu nevienlīdzības pieaugumu. Īstenojot atbilstošu

72nodokļu politiku un citus atbalsta pasākumus, veicot pasākumus

73sabiedrības tolerances mazināšanai pret nodokļu nenomaksāšanu,

74tiks sekmēta iedzīvotāju nodokļu maksāšanas kultūras izaugsme,

75paaugstināsies labprātīgas nodokļu saistību izpildes apjomi un

76uzlabosies nodokļu iekasēšana, sekmējot valsts ekonomikas

77attīstību un samazinot to iedzīvotāju skaitu, kas ir pakļauti

78nabadzības un sociālās atstumtības riskam.

79Ārējās ekonomiskās politikas un

80ārvalstu investīciju kontroles īstenošana

81Latvijas ārējās ekonomiskās politikas galvenās prioritātes ir

82ārvalstu investīciju piesaiste un eksporta veicināšana.

83Atbildīgajām institūcijām sadarbībā ar Latvijas

84diplomātiskajām pārstāvniecībām ārvalstīs ir jāturpina proaktīvs

85darbs, uzrunājot potenciālos investorus investīciju piesaistei

86konkrētos un kvalitatīvi izstrādātos projektos. Investoru

87piesaistei jābūt fokusētai uz kaimiņvalstīm un valstīm ar

88attīstītu ekonomiku, kur Latvija jau ir atpazīstama. Vienlaikus

89ir jāveic rūpīgs darbs ar esošajiem investoriem, izzinot tās

90problēmas, ar kurām viņi ir saskārušies ienākot Latvijas tirgū,

91plānojot konkrētus pasākumus konstatēto problēmu novēršanai.

92Atbildīgajām valsts institūcijām jāturpina sniegt atbalsts

93uzņēmējiem to produkcijas eksporta veicināšanai, piemēram,

94nodrošinot iespēju piedalīties starptautiskās izstādēs vai

95sniedzot eksporta darījumu garantijas, lai nodrošinātos pret

96darījumu partneru iespējamo negodprātīgu rīcību.

97Ārvalstu investīciju piesaistē vienlaikus svarīgi ir

98nodrošināt kontroles mehānismu, lai novērstu iespējas ar

99investīciju starpniecību pārņemt kontroli pār stratēģiski

100nozīmīgiem uzņēmumiem vai nozarēm, tādējādi radot apdraudējumu

101nacionālajai drošībai. Plānojot un īstenojot hibrīdapdraudējuma

102pasākumus, lai grautu valsts tautsaimniecību, veiktu izlūkošanu

103vai sagatavošanās darbus militāro operāciju nodrošināšanai,

104iespējamais pretinieks var izmantot tā rīcībā esošos ekonomiskos

105un finanšu resursus, tostarp uzņēmumus, kas darbojas Latvijas

106teritorijā, kā arī to aktīvus. Šādos gadījumos uzņēmumu darbība

107var būt legāla, taču to darbības kopums, virzība un konteksts var

108radīt riskus nacionālajai drošībai.

109Nepieciešams turpināt pilnveidot normatīvos aktus, lai rastu

110leģitīmu pamatojumu valdības rīcībai nacionālās drošības

111interesēs, paredzot tiesības ierobežot trešo valstu investīcijas

112un komercdarbību Latvijas teritorijā.

113Enerģētiskās drošības

114stiprināšana

115Enerģētiskās drošības svarīgākie aspekti ir energoresursu

116piegāžu drošība un tam atbilstoša infrastruktūra,

117konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas un atkarības mazināšana

118no energoresursu importa, veicinot vietējo energoresursu

119izmantošanu un plašāk ieviešot energoefektivitātes uzlabošanas

120pasākumus.

121Lai arī Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar

122ES kopējo dabasgāzes apgādes sistēmu, līdz ar Klaipēdas

123sašķidrinātās dabasgāzes termināla darbības uzsākšanu 2015. gada

124sākumā Latvijai ir iespējamas dabasgāzes piegādes no Lietuvas.

125Kopš 2017. gada nogales dažādu piegādes avotu īpatsvars

126dabasgāzes piegādēs ir piedzīvojis būtiskas īstermiņa svārstības,

127un, lai gan kopumā lielāko daļu dabasgāzes piegāžu gada griezumā

128joprojām veido piegādes no Krievijas, atsevišķos periodos

129Latvijas patēriņu ir nodrošinājušas arī piegādes no Lietuvas

130dabasgāzes pārvades sistēmas.

131Par būtiskāko nākotnes prioritāti Latvijas dabasgāzes tirgū ir

132uzskatāma tālāka dabasgāzes piegāžu diversifikācija,

133infrastruktūras attīstība, kā arī augsti likvīda un integrēta

134reģionāla dabasgāzes tirgus izveide Baltijas valstīm kopā ar

135Somiju.

136Latvijai jāsekmē Inčukalna pazemes gāzes krātuves potenciāla

137izmantošana, panākot, ka pēc nepieciešamo starpsavienojumu

138izveides to savām vajadzībām dabasgāzes uzglabāšanai izmantotu

139tuvākās kaimiņvalstis un tā kļūtu par Baltijas jūras reģiona un

140arī ES dabasgāzes apgādes sistēmas sastāvdaļu. Šim nolūkam ir

141nepieciešams turpināt Inčukalna pazemes gāzes krātuves

142tehnoloģisko iekārtu modernizāciju.

143Lai arī dabasgāzes tirgus Latvijā ir atvērts, valstij ir

144skaidrāk jādefinē tās tālākā loma un kontroles iespējas pār

145notiekošajiem procesiem dabasgāzes tirgū, turpinot īstenot plānus

146saistībā ar dabasgāzes pārvades operatora AS "Conexus Baltic

147Grid" akciju iegādi.

148Elektroenerģijas jomā ir jāturpina līdz šim veiksmīgi īstenotā

149elektropārvades starpsavienojumu infrastruktūras attīstība. Tas

150veicinās tālāku Latvijas integrāciju Baltijas valstu, Polijas un

151Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, kā arī novērsīs iespējamās

152esošo pārvades tīklu pārslodzes. Nākamais solis būtu Latvijas un

153pārējo Baltijas valstu elektroapgādes sistēmu saslēgšana darbībai

154sinhronā režīmā ar kopējo Eiropas elektroenerģijas sistēmu.

155Latvijai, rūpīgi izvērtējot tehnoloģijas, kas balstās uz

156atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tostarp to konkurētspēju,

157ir jāsekmē atjaunojamo energoresursu izmantošana tautsaimniecībā

158un transporta nozarē. Latvijai jāturpina īstenot

159energoefektivitātes pasākumus enerģijas galapatēriņa un enerģijas

160pārveidošanas sektorā, tādejādi ietaupot izdevumus par

161energoresursu iegādi.

162Finanšu nozares uzraudzības

163pilnveidošana

164Latvijas finanšu nozari un tās uzraugošo institūciju darbību

165kopš 2015. gada ir skāruši vairāki notikumi, kas ir atstājuši

166negatīvu ietekmi uz šīs nozares un vienlaikus arī valsts

167starptautisko reputāciju. Tomēr pēdējā laikā ir vērojamas

168pozitīvas tendences, par ko liecina tas, ka ir palielinājies

169Latvijas rezidentu un Eirozonas valstu, bet samazinājies trešo

170valstu izcelsmes kapitāla īpatsvars Latvijas kredītiestādēs.

171Tāpat Latvijas kredītiestādes ir uzlabojušas iekšējās kontroles

172mehānismus, pārskatot savus klientu portfeļus un samazinājušas

173riskanto klientu īpatsvaru, kā arī cenšas īstenot piesardzīgu

174kreditēšanas politiku. Latvijas kredītiestāžu piesardzīgajai

175attieksmei pret kredītu izsniegšanu ir gan pozitīvie, gan

176negatīvie aspekti. No vienas puses, ja uzņēmējiem tiek

177apgrūtināta kredītu saņemšana, tas var samazināt Latvijas

178ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju. Savukārt, no otras puses,

179kredītiestāžu piesardzība šajā jomā ir vērtējama pozitīvi no

180nacionālās drošības viedokļa, jo samazina potenciālo neskaidras

181izcelsmes līdzekļu plūsmu cauri Latvijas finanšu nozarei.

182Latvijai ir jāturpina finanšu nozares uzraudzības mehānismu

183pilnveidošana, lai mazinātu augsta riska nerezidentu noguldījumu

184apjomu īpatsvaru Latvijas kredītiestādēs, kā arī izpildītu

185MONEYVAL ziņojumā iekļautās prasības un nodrošinātu tālāku

186progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un

187proliferācijas finansēšanas (turpmāk - NILLTPF) novēršanas jomā.

188Tāpat ir jāveicina iesaistīto institūciju savstarpējā sadarbība

189un izpratne par NILLTPF novēršanas jomas augsto prioritāti

190Latvijas nacionālās drošības un valsts starptautiskās reputācijas

191kontekstā. Vienlaikus ir jāveic darbs, lai savlaicīgi

192identificētu ārvalstu investoru potenciālo interesi par Latvijas

193finanšu tirgus subjektiem, tādejādi mazinot riskus, kas saistīti

194ar pārlieku lielu nerezidentu investoru ietekmi uz Latvijas

195finanšu nozari. Svarīgi ir definēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu

196legalizācijas izmeklēšanu kā vienu no atbildīgo tiesību

197aizsardzības institūciju prioritātēm, atbilstoši palielinot to

198kapacitāti izmeklēšanas un analīzes jomā, kā arī izstrādājot

199vienotas vadlīnijas šādu lietu izmeklēšanā. Jāpalielina

200sabiedrības un īpaši nevalstisko organizāciju sektora informētība

201un izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ar to

202saistītajiem riskiem. Lai to panāktu, atbildīgajām tiesību

203aizsardzības institūcijām ir jāveic sabiedrības izglītošana,

204tostarp skaidrojot, ka par iesaistīšanos noziedzīgi iegūtu

205līdzekļu legalizācijā ir paredzēta kriminālatbildība.

206Latvijai ir svarīgi turpināt finanšu nozares sakārtošanu

207ilgtermiņā, lai mazinātu ar finanšu sistēmas reputāciju saistītos

208riskus. Tāpat ir svarīgi veikt pastiprinātu nebanku kredītiestāžu

209darbības uzraudzību, vienlaikus veicot sabiedrības vispārēju

210izglītošanu finanšu pratības jautājumos, veicinot sabiedrības

211izpratni par atbildīgu finanšu līdzekļu aizņemšanos, īpaši

212pievēršot uzmanību tam, lai nepalielinātos to personu skaits, kas

213ir nonākušas t.s. "ātro kredītu" parādu jūgā.

214Iedzīvotāju nekritiska attieksme veicina bezatbildīgu nebanku

215kreditēšanas pakalpojumu izmantošanu, kas rada tālākas negatīvās

216sekas, pasliktinot šo personu un viņu ģimeņu materiālo stāvokli,

217kā arī veicinot emigrāciju un ēnu ekonomikas attīstību.

218Tranzīta nozares konkurētspējas

219nodrošināšana

220Tranzīta nozares attīstību ietekmē kopējās tendences un

221izmaiņas ģeopolitiskajā vidē, tostarp pieprasījums pēc

222energoresursiem, piemēram, akmeņoglēm. Turpmākajos gados kravu

223apjoms var samazināties ievērojot Krievijas īstenoto stratēģiju,

224pārvirzot akmeņogļu, naftas produktu un citu kravu pārkraušanu uz

225savām ostām. Tāpat Baltijas jūras reģionā turpina pieaugt

226konkurence starp valstīm un atsevišķiem tranzīta koridoriem par

227kravu piesaisti un to apkalpošanu.

228Konkurences cīņā par kravu piesaisti Latvijas lielās ostas,

229starptautiskā lidosta "Rīga", dzelzceļa kravu

230pārvadājumu operatori un loģistikas nozarē iesaistītās kompānijas

231var gūt labākus rezultātus darbojoties saskaņoti un veidojot

232vienotu tranzīta koridoru un skaidru tarifu politiku kravu

233īpašniekiem. Latvijai jāturpina darbs, lai nodrošinātu koordinētu

234transporta un loģistikas nozares eksporta pakalpojumu virzību

235starptautiskajā tirgū, Latvijas iekļaušanos mūsdienīgās globālās

236piegādes ķēdēs ar vienotu nozares zīmolu VIA LATVIA.

237Atbildīgajām institūcijām, lielajām ostām un dzelzceļa kravu

238pārvadātājiem ir jāmeklē jauni kravu veidi un piegādes avoti,

239rēķinoties ar pakāpenisku Krievijas energoresursu kravu

240samazinājumu, un orientējoties uz augstākas pievienotās vērtības

241konteinerizētajām kravām.

242Satiksmes ministrijai sadarbībā ar tranzīta un loģistikas

243nozares uzņēmējiem jāstrādā pie multimodālo transporta

244pārvadājumu attīstības Latvijā, tuvākajos gados paredzot

245atbilstošas infrastruktūras izveidi un pakalpojumu konkurētspējas

246sekmēšanu. Pozitīvu pienesumu varētu sniegt loģistikas centra

247attīstība pie Salaspils, kas apkalpotu auto un dzelzceļa

248pārvadājumus Austrumu - Rietumu, kā arī Ziemeļu - Dienvidu

249virzienos un būtu saistīts gan ar Latvijas lielajām ostām,

250lidostu "Rīga" un jaunbūvējamo dzelzceļa

251infrastruktūras projektu "Rail Baltica", kā arī citi

252loģistikas projekti ostās un lidostās.