8. pants

Latvijas

informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana

Viens no nacionālās

drošības sistēmas stūrakmeņiem ir demokrātijas nosargāšana.

Demokrātija spēj darboties, ja pilsoņi pieņem lēmumus, balstoties

uz informāciju, ko nodrošina mediju plurālisms un daudzveidība.

Tas vienlīdz attiecas uz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem

un drukāto presi. Tāpēc Latvijas informatīvo telpu

raksturo tādi demokrātijas principi kā preses brīvība un cenzūras

aizliegums. Latvijas mediju tirgū pastāv brīvā tirgus un

konkurences nosacījumi, kas iedzīvotājiem dod rīcības brīvību

izvēlēties sev tīkamu informācijas avotu. Vienlaikus,

Latvijas un Eiropas

drukāto un elektronisko mediju pieejamība nacionālā un reģionālā

līmenī ir būtisks informatīvās telpas drošības

elements.

Būtiskas

Latvijas informatīvās telpas ievainojamības ir saistītas ar

nacionālā mediju tirgus strukturālajiem izaicinājumiem. Latvijas

mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma.

Salīdzinoši mazais tirgus un nepietiekami ienākumi no reklāmas

ierobežo mediju spējas ražot augstas kvalitātes saturu. Īpaši

negatīvi finansējuma trūkums ietekmē sabiedriskos medijus, kuru

finansējums ir viens no zemākajiem ES.

Apdraudēt un radīt

nopietnus nacionālās drošības riskus var mediju daudzveidības

samazināšanās vai izzušana, it īpaši reģionos. Drukātajai presei

jākonkurē ar pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, kuru saturā

tiek iekļauti arī temati, kas neattiecas uz sabiedrības

informēšanu par pašvaldības darbu, turklāt tie publicē

sludinājumus un reklāmas, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot privāto

reģionālo mediju ilgtspēju.

Demokrātiskā sabiedrībā un brīvā tirgus apstākļos valsts nevar tieši ietekmēt

iedzīvotāju izvēli par labu konkrētam medijam.

Trešajās valstīs, īpaši

Krievijā, veidoto audiovizuālo saturu bieži vien ir finansiāli

izdevīgāk iepirkt, nekā Latvijā vai Eiropā veidotos audiovizuālos

produktus. Tas atvieglo ienākšanu Latvijas informatīvajā

telpā arī tādam mediju saturam, kas ir pretrunā ar Satversmes

burtu un garu, satur nepatiesu informāciju vai sagrozītas vēstures

interpretācijas.

Ievērojamu apjomu

Latvijā ir sasniegusi Krievijas televīzijas programmu

izplatīšana, izmantojot nelegālas metodes. Šo metožu starpā ir

nelikumīga straumēšana un satelīttelevīziju operatoru viedkaršu

koplietošana (card sharing). Šādā veidā tiek apieti NEPLP

lēmumi apturēt programmu izplatīšanu Latvijā reģistrētās

platformās par

nopietniem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma

pārkāpumiem.

Attiecībā uz Latviju saglabājas augsts hibrīdā apdraudējuma

līmenis, kura galvenais elements ir naidīgas informatīvās

ietekmēšanas aktivitātes, tostarp dezinformācija.

Galvenais ārējais apdraudējums Latvijas informatīvajai telpai

ir Krievijas īstenotā informatīvā politika ar mērķi graut

Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju un

stabilitāti, kā arī veidot Latvijas sabiedrisko domu sev vēlamā

virzienā. Latvijas sabiedriskās domas ietekmēšanai Krievija

izmanto dažādus līdzekļus, kā arī plašu dezinformācijas un

propagandas metožu klāstu.

Latvijā tiek uzturēta un attīstīta noturīga Krievijas

informatīvās telpas klātbūtne, kas rada būtisku un daudzos

gadījumos arī nevienlīdzīgu konkurenci Latvijas informatīvajai

telpai. Krievijas ietekmi informatīvajā vidē veicina Krievijas

mediju pieejamība Latvijā un lielas sabiedrības daļas izvēle

lietot tos kā galveno informācijas un izklaides avotu. Tas ir

saistīts ar vairākiem iekšējiem faktoriem. Starp tiem jāmin

Latvijas sabiedrības etniskā un lingvistiskā daudzveidība, kā arī

vidējā un vecākajā paaudzē gadiem izveidojušies mediju lietošanas

paradumi, kas daļēji pāriet arī uz jaunāko paaudzi. Latvijas

informatīvā telpa joprojām nosacīti dalās divās lielās

auditorijās - tie, kas informāciju uztver latviešu valodā un tie,

kas krievu valodā. Daļa auditorijas, tostarp iedzīvotāji, kam

dzimtā valoda ir latviešu, joprojām izmanto iespēju skatīties

Krievijas televīzijas kanālus, kas sastāda būtisku daļu no

televīzijas pakalpojumu sniedzēju klientiem piedāvātajām kanālu

paketēm.

Krievija ilgstoši izmanto valsts finansētos televīzijas

kanālus, kā arī radiostacijas, no kurām vairākas Latvijā

retranslē Krievijā veidotu saturu. Papildus Krievija īsteno

vairākus specifiskus informatīvās ietekmes projektus televīzijas

un radio jomā, kā arī interneta vidē, kas aptver ne tikai

Latviju, bet arī citas Eiropas valstis. Jaunākās mediju satura

patēriņa tendences liecina, ka informatīvās ietekmēšanas nolūkos

Krievija arvien vairāk izmanto internetu un sociālās

platformas.

Latvijas sabiedriskā doma tiek ietekmēta, sistemātiski

izplatot dažādus vēstījumus, kas tiek pieskaņoti un mainīti

atkarībā no mērķauditorijas. Starp vēstījumiem ir pozitīva

priekšstata radīšana par Krieviju. Šis vēstījums tiek

pretnostatīts ar negatīviem vēstījumiem par Rietumu pasauli,

parādot, ka tā piedzīvo ekonomisko norietu un vērtību

degradāciju. Latvijas sabiedrībā mērķtiecīgi tiek radīts negatīvs

priekšstats par NATO, kas nebūs spējīga aizsargāt Latviju ārēju

draudu gadījumā un ES, kas nav varējusi nodrošināt Latvijas

ekonomisko izaugsmi un labklājību, un ko tuvākajā laikā gaida

šķelšanās un sabrukums. Ar dažādu vēstījumu starpniecību

ilgtermiņā tiek radīta arī neticība Latvijas valstij, neuzticība

tās amatpersonām, valsts institūcijām un politiķiem, tādā veidā

padziļinot plaisu starp valsti un sabiedrību, kā arī vairojot

sabiedrībā psiholoģisko nedrošību par nākotni.

Latvijas drošību apdraud naidīgās informatīvās ietekmēšanas

aktivitātes, kas tiek vērstas pret ES, NATO un Latvijas

sabiedrotajām valstīm. Īpaši aktīvas Krievijas dezinformācijas

kampaņas tiek vērstas pret ES. To mērķis ir graut Savienības

vienotību, mazināt iedzīvotāju atbalstu ES sadarbībai un

uzticēšanos tās institūcijām. Ir pierādīti un labi zināmi trešo

valstu, īpaši Krievijas, mēģinājumi iejaukties un manipulēt

vēlēšanu procesus demokrātiskajās valstīs.

Prioritātes informatīvajai telpai

radītā apdraudējuma novēršanai:

Informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršanai, no

vienas puses, jāmazina tās ievainojamība, un no otras puses,

jāvēršas pret konkrētajām ārējām informatīvās ietekmēšanas

aktivitātēm. Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma

novēršana nav vienīgi valsts pārvaldes uzdevums - šis uzdevums

prasa pilsoniskās sabiedrības un mediju iesaisti.

Mediju

plurālisma un daudzveidības nodrošināšana

Svarīgs rīcības

virziens ir radīt un piedāvāt konkurētspējīgu saturu, investējot

gan sabiedrisko, gan komerciālo mediju attīstībā. Būtisks

izaicinājums ir iedzīvotāju mediju lietošanas paradumi un

interneta mediju veiksmīgā sīvā konkurence ar tradicionālajiem

medijiem. Krievijas informatīvās telpas ietekmes

mazināšanai ir jāpiedāvā ilgtermiņa alternatīva tieši no

saturiskā viedokļa, vienlaikus ar sabiedrisko mediju attīstību,

nodrošinot daudzveidīgāku komerctelevīziju un kabeļtelevīziju

piedāvājumu, no kura patērētājiem iespējams izvēlēties arī Eiropā

radītu audiovizuālo produkciju.

Būtiski ir turpināt un

paplašināt Mediju atbalsta fonda darbību, nodrošinot iespēju

komercmedijiem piedalīties atklātos konkursos valsts budžeta

līdzekļu saņemšanai sabiedriski nozīmīga satura veidošanai. Tas

veicina nacionālo mediju dzīvotspēju un, veidojot kvalitatīvu,

uzticamu oriģinālu saturu, - arī konkurētspēju ar ārvalstīs

veidotu mediju saturu.

Nacionālās drošības

interesēs ir svarīgi nodrošināt ne tikai elektronisko mediju

plurālismu, bet arī drukātas preses, īpaši reģionos un pierobežu

zonās, kā arī nacionālā līmenī kopumā. Preses izdevumus izteikti

biežāk izmanto cilvēki reģionos, un tie sasniedz noteiktas

sabiedrības grupas, kas citus informācijas avotus patērē

mazāk.

Mediju vides atbalsta

pasākumiem ir jābūt vērstiem uz to, lai stiprinātu iedzīvotāju

uzticēšanos neatkarīgajiem medijiem kā svarīgai demokrātiskai

institūcijai un sabiedrības interešu aizstāvei.

Sabiedrisko mediju attīstīšana

Latvijas sabiedriskie mediji ir daļa no nacionālās drošības

sistēmas, jo tiem ir būtiska loma saliedētas sabiedrības

veidošanā. Sabiedrisko mediju attīstību ierobežo un to iziešanu

no reklāmas tirgus kavē ierobežotais valsts finansējums, kas ir

jāpalielina. Ieguldot līdzekļus sabiedriskajos medijos, ir

jāattīsta to interneta platformas un jāpilnveido to kvalitāte,

tādā veidā konkurējot ar komercmedijiem.

Sabiedriskajiem medijiem ir jāuzrunā dažādas mērķauditorijas

un tiem ir jābūt pieejamiem visā Latvijas teritorijā. Viena no

Latvijas sabiedrisko mediju specifiskajām mērķauditorijām ir

Latvijas mazākumtautības. Šai mērķa auditorijai ir jārada un

jāpiedāvā kvalitatīva un saprotama alternatīva Krievijas

informatīvo telpu pārstāvošajiem informācijas avotiem, nodrošinot

izvēles iespējas. Sabiedriskajiem medijiem ir jāatspoguļo arī

informācija par norisēm Latvijas reģionos. Tādā veidā tiktu

veicināta Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāju informētība par

reģionu aktualitātēm, vairojot reģionu pievilcību un sekmējot to

attīstību. Vienlaikus tiktu demonstrēts, ka Rīgā arī ir interese

par reģionu iedzīvotāju problēmām, mazinot reģionu iedzīvotāju

atstumtības sajūtu.

Nelegālās programmu izplatīšanas

apkarošana

Jāturpina aktīvā

sadarbība ar nevalstisko sektoru cīņā pret televīzijas programmu

un filmu izplatīšanu bez ražotāja vai piegādātāja atļaujas, kā

arī jāsekmē televīzijas programmu tiesiska pārraide

telekomunikāciju tirgū. Ir jāizstrādā atsevišķs tiesiskais

regulējums, lai samazinātu iespējas nelegāli izplatīt Krievijas

satelīttelevīziju saturu.

Valsts stratēģiskās komunikācijas

spēju attīstīšana

Jāstiprina valsts

stratēģiskās komunikācijās spējas. Mērķtiecīgai

stratēģiskās komunikācijas politikai jānodrošina, ka

iedzīvotājiem ir pieejama patiesa, savlaicīga un saprotama

informācija gan par valdības rīcības mērķiem, lēmumiem un

darbību, gan par iedzīvotāju tiesībām un pienākumiem.

Stratēģiskās komunikācijas kanāliem un mehānismiem jābūt

izmantojamiem arī krīzes un apdraudējuma situācijās, lai

nodrošinātu sabiedrības informēšanu ārkārtas situācijās.

Jāturpina veicināt

iedzīvotāju piederības sajūtu valstij un izpratni par

demokrātijas un vēsturiskajām vērtībām. Jāizstrādā un

komunikācijā konsekventi jāīsteno Latvijas valsts stratēģiskie

vēstījumi, kuru pamatā ir Satversmē noteiktās un sabiedrību

vienojošās vērtības. Papildus kopīgiem vēstījumiem, kas izceļ

pozitīvo par Latviju un tās sabiedrotajiem, katrai auditorijai ir

jāizstrādā arī specifiski vēstījumi, kas mainās atkarībā no

situācijas un kas mazina

dezinformācijas ietekmes riskus un vairo sabiedrības saliedētību,

tostarp tās vienotu sociālo un vēsturisko atmiņu.

Jāturpina īstenot gan

stratēģisko komunikāciju par vienojošiem sociālās un vēsturiskās

atmiņas notikumiem, gan mērķtiecīgu kultūras politiku.

Kultūrtelpas dimensija jāiekļauj reģionālās attīstības pasākumos,

nodrošinot to, ka Latvijas reģioni kļūst par aizvien pievilcīgāku

vidi dzīvei un darbam.

Valdības komunikācijai efektīvi jāsasniedz dažādas

mērķauditorijas, tostarp Latvijas reģionos dzīvojošos

iedzīvotājus, uzņēmējus, nevalstiskā sektora pārstāvjus,

jauniešus, mazākumtautības, kā arī diasporu ārvalstīs.

Informatīvās telpas monitoringa un

analīzes sistēmas izveidošana

Priekšnoteikums nacionālās informatīvās telpas noturībai ir

sabiedrības un valsts pārvaldes spēja apzināties riskus un

apdraudējumus publiskajai telpai un uz tiem reaģēt. Tāpēc Latvijā

jānodrošina efektīvs informatīvās telpas monitorings un analīze,

lai spētu savlaicīgi identificēt, analizēt un vērsties pret

apdraudējumiem informatīvajai telpai, tostarp naidīgām

informatīvās ietekmēšanas aktivitātēm. Ir nepieciešams

centralizēts valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās

telpas drošības koordinācijas mehānisms, kas ļautu savlaicīgi un

efektīvi reaģēt uz konkrētiem apdraudējumiem, tostarp koordinētas

krīzes komunikācijas spējas. Sadarbībā ar visām iesaistītajām

institūcijām un pilsonisko sabiedrību jāizstrādā un jāīsteno

informatīvās telpas drošības rīcībpolitika.

Jāstiprina vēlēšanu noturība pret ārējo informatīvo

ietekmēšanu. Jāstiprina valsts pārvaldes un sabiedrības kopumā

noturība pret mēģinājumiem izjaukt vēlēšanas, iedzīvotāju

uzticēšanos procesam, ka arī vēlēšanu rezultātu demokrātiskajai

leģitimitātei. Jāveicina ne tikai valsts pārvaldes, bet arī

mediju un pilsoniskās sabiedrības gatavība un spēja novērst

dezinformācijas kampaņas vēlēšanu kontekstā.

Mediju vidi regulējošo normatīvo

aktu pilnveidošana

Raugoties no nacionālās drošības perspektīvas, pašreizējais

mediju darbības tiesiskais regulējums nerisina aktuālos

izaicinājumus Latvijas informatīvas telpas drošībai, kas izriet

ne tikai no televīzijas, radio un preses izdevumu, bet arī no

interneta vietņu un sociālo tīklu ļaunprātīga lietojuma

sabiedriskās domas un secīgi politiskā procesa manipulatīvas

ietekmēšanas.

Pašreiz spēkā esošajos mediju darbību regulējošajos

normatīvajos aktos paredzētie ierobežojumi nav pietiekami, lai

vērstos pret interneta vietnēs un sociālajos tīklos realizētiem

Krievijas informatīvās ietekmes centieniem. Līdz ar to tuvākajos

gados neizbēgami pieaugs nepieciešamība pēc pilnvērtīgas valsts

iestāžu un pilsoniskās sabiedrības diskusijas par to, kā

interneta vidē aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu un garantēt

sabiedrības drošību, vienlaikus izpildot Satversmē nostiprināto

valsts pienākumu atzīt un aizsargāt tiesības uz vārda brīvību,

tostarp preses brīvību. Veidojot nacionālo normatīvo ietvaru,

jāņem vērā arī attīstība ES pieejā personas datu aizsardzībai un

tiešsaistes platformu pašregulācijai un, potenciāli,

regulējumam.

Pārskatītā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva ļauj

dalībvalstīm steidzamības gadījumos pārtraukt retranslāciju un

pakalpojumus pēc pieprasījuma, kas atrodas citu dalībvalstu

jurisdikcijās, ja tie apdraud sabiedrības, tostarp arī nacionālo

drošību, izplata naida runu vai aicinājumus uz vardarbību vai

terorismu pēc viena pārkāpuma. Jaunā kārtība ļaus NEPLP

operatīvāk cīnīties pret Krievijas televīziju programmās pausto

naida runu un aicinājumiem uz vardarbību. Tāpēc Latvijas tiesību aktos ir jāiekļauj

pārskatītās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas

prasības.

Medijpratības un mediju nozares

profesionālās izaugsmes veicināšana

Valstij jāveicina cilvēku medijpratības stiprināšana formālajā

un neformālajā izglītībā, ka arī jāatbalsta sabiedrisko un

komercmediju centieni veicināt medijpratību visās vecuma grupās.

Jāveicina sabiedrības izpratne par dezinformācijas metodēm un

noturība pret tās ietekmi, pievēršot īpašu uzmanību sabiedrības

izglītošanai par to, kā atšķirt objektīvu informāciju no

dezinformācijas un propagandas, tādā veidā veicinot iedzīvotāju

kritisko domāšanu un spēju analizēt, vērtēt un atpazīt pret to

īstenotās informatīvās ietekmes aktivitātes, kas mērķtiecīgi

grauj uzticību valstij un tās īstenotajai politikai. Jāveicina

skolu jaunatnes izglītošana medijpratībā, tādējādi ilgtermiņā

stiprinot gados jaunākās sabiedrības daļas psiholoģisko noturību

pret apdraudējumiem un ļaunprātīgu rīcību, kas nonāk

informatīvajā telpā.

Vienlaikus jāturpina

nodrošināt finansējumu medijpratības veicināšanai Mediju atbalsta

fonda ietvaros, tādējādi veicinot sabiedrības izglītošanu

medijpratībā, tostarp, dezinformācijas, propagandas un

manipulatīvas informācijas atpazīšanai.

Jāatbalsta mediju

nozares darbība, kas ir vērsta uz neatkarīgo mediju ilgtspējas un

žurnālistu profesionālās izaugsmes veicināšanu.

Eiropas

Savienības politikas cīņai pret dezinformāciju stiprināšana

Latvijai ir svarīga

ES noturība pret informatīvo ietekmēšanu un dezinformāciju.

Latvijas prioritārā interese ES ir panākt, ka arī privātais

sektors efektīvi vēršas pret dezinformāciju. Jāpanāk lielāka

atbildība un pārredzamība no IT kompānijām un tiešsaistes

platformām. Ja visaptverošs novērtējums par Eiropas Komisijas

Prakses kodeksa1 dezinformācijas ierobežošanai

efektivitāti secina, ka kodekss tomēr ir neefektīvs, Latvijai ir

jāveicina diskusija par regulatīvu pasākumu

nepieciešamību.

Vienlaikus ir svarīgi, lai

tiktu stiprināta ES institūciju spēja atklāt, analizēt un

atmaskot dezinformācijas kampaņas, attīstīta koordinēta un kopīga

ES iestāžu un dalībvalstu reakcija uz dezinformāciju. Svarīgi ir

palielināt informētību par dezinformāciju un uzlabot sabiedrības

noturību pret to visā ES.

Jāturpina pievērst

starptautisku uzmanību Krievijas dezinformācijas aktivitātēm un

tam, ka tā izmanto informācijas kampaņas kā hibrīdkara elementu.

Latvijas interesēs ir ciešāka ES un NATO, kā arī transatlantiskā

sadarbība cīņā ar dezinformāciju.