8. pants

1Latvijas

2informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana

3Viens no nacionālās

4drošības sistēmas stūrakmeņiem ir demokrātijas nosargāšana.

5Demokrātija spēj darboties, ja pilsoņi pieņem lēmumus, balstoties

6uz informāciju, ko nodrošina mediju plurālisms un daudzveidība.

7Tas vienlīdz attiecas uz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem

8un drukāto presi. Tāpēc Latvijas informatīvo telpu

9raksturo tādi demokrātijas principi kā preses brīvība un cenzūras

10aizliegums. Latvijas mediju tirgū pastāv brīvā tirgus un

11konkurences nosacījumi, kas iedzīvotājiem dod rīcības brīvību

12izvēlēties sev tīkamu informācijas avotu. Vienlaikus,

13Latvijas un Eiropas

14drukāto un elektronisko mediju pieejamība nacionālā un reģionālā

15līmenī ir būtisks informatīvās telpas drošības

16elements.

17Būtiskas

18Latvijas informatīvās telpas ievainojamības ir saistītas ar

19nacionālā mediju tirgus strukturālajiem izaicinājumiem. Latvijas

20mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma.

21Salīdzinoši mazais tirgus un nepietiekami ienākumi no reklāmas

22ierobežo mediju spējas ražot augstas kvalitātes saturu. Īpaši

23negatīvi finansējuma trūkums ietekmē sabiedriskos medijus, kuru

24finansējums ir viens no zemākajiem ES.

25Apdraudēt un radīt

26nopietnus nacionālās drošības riskus var mediju daudzveidības

27samazināšanās vai izzušana, it īpaši reģionos. Drukātajai presei

28jākonkurē ar pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, kuru saturā

29tiek iekļauti arī temati, kas neattiecas uz sabiedrības

30informēšanu par pašvaldības darbu, turklāt tie publicē

31sludinājumus un reklāmas, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot privāto

32reģionālo mediju ilgtspēju.

33Demokrātiskā sabiedrībā un brīvā tirgus apstākļos valsts nevar tieši ietekmēt

34iedzīvotāju izvēli par labu konkrētam medijam.

35Trešajās valstīs, īpaši

36Krievijā, veidoto audiovizuālo saturu bieži vien ir finansiāli

37izdevīgāk iepirkt, nekā Latvijā vai Eiropā veidotos audiovizuālos

38produktus. Tas atvieglo ienākšanu Latvijas informatīvajā

39telpā arī tādam mediju saturam, kas ir pretrunā ar Satversmes

40burtu un garu, satur nepatiesu informāciju vai sagrozītas vēstures

41interpretācijas.

42Ievērojamu apjomu

43Latvijā ir sasniegusi Krievijas televīzijas programmu

44izplatīšana, izmantojot nelegālas metodes. Šo metožu starpā ir

45nelikumīga straumēšana un satelīttelevīziju operatoru viedkaršu

46koplietošana (card sharing). Šādā veidā tiek apieti NEPLP

47lēmumi apturēt programmu izplatīšanu Latvijā reģistrētās

48platformās par

49nopietniem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma

50pārkāpumiem.

51Attiecībā uz Latviju saglabājas augsts hibrīdā apdraudējuma

52līmenis, kura galvenais elements ir naidīgas informatīvās

53ietekmēšanas aktivitātes, tostarp dezinformācija.

54Galvenais ārējais apdraudējums Latvijas informatīvajai telpai

55ir Krievijas īstenotā informatīvā politika ar mērķi graut

56Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju un

57stabilitāti, kā arī veidot Latvijas sabiedrisko domu sev vēlamā

58virzienā. Latvijas sabiedriskās domas ietekmēšanai Krievija

59izmanto dažādus līdzekļus, kā arī plašu dezinformācijas un

60propagandas metožu klāstu.

61Latvijā tiek uzturēta un attīstīta noturīga Krievijas

62informatīvās telpas klātbūtne, kas rada būtisku un daudzos

63gadījumos arī nevienlīdzīgu konkurenci Latvijas informatīvajai

64telpai. Krievijas ietekmi informatīvajā vidē veicina Krievijas

65mediju pieejamība Latvijā un lielas sabiedrības daļas izvēle

66lietot tos kā galveno informācijas un izklaides avotu. Tas ir

67saistīts ar vairākiem iekšējiem faktoriem. Starp tiem jāmin

68Latvijas sabiedrības etniskā un lingvistiskā daudzveidība, kā arī

69vidējā un vecākajā paaudzē gadiem izveidojušies mediju lietošanas

70paradumi, kas daļēji pāriet arī uz jaunāko paaudzi. Latvijas

71informatīvā telpa joprojām nosacīti dalās divās lielās

72auditorijās - tie, kas informāciju uztver latviešu valodā un tie,

73kas krievu valodā. Daļa auditorijas, tostarp iedzīvotāji, kam

74dzimtā valoda ir latviešu, joprojām izmanto iespēju skatīties

75Krievijas televīzijas kanālus, kas sastāda būtisku daļu no

76televīzijas pakalpojumu sniedzēju klientiem piedāvātajām kanālu

77paketēm.

78Krievija ilgstoši izmanto valsts finansētos televīzijas

79kanālus, kā arī radiostacijas, no kurām vairākas Latvijā

80retranslē Krievijā veidotu saturu. Papildus Krievija īsteno

81vairākus specifiskus informatīvās ietekmes projektus televīzijas

82un radio jomā, kā arī interneta vidē, kas aptver ne tikai

83Latviju, bet arī citas Eiropas valstis. Jaunākās mediju satura

84patēriņa tendences liecina, ka informatīvās ietekmēšanas nolūkos

85Krievija arvien vairāk izmanto internetu un sociālās

86platformas.

87Latvijas sabiedriskā doma tiek ietekmēta, sistemātiski

88izplatot dažādus vēstījumus, kas tiek pieskaņoti un mainīti

89atkarībā no mērķauditorijas. Starp vēstījumiem ir pozitīva

90priekšstata radīšana par Krieviju. Šis vēstījums tiek

91pretnostatīts ar negatīviem vēstījumiem par Rietumu pasauli,

92parādot, ka tā piedzīvo ekonomisko norietu un vērtību

93degradāciju. Latvijas sabiedrībā mērķtiecīgi tiek radīts negatīvs

94priekšstats par NATO, kas nebūs spējīga aizsargāt Latviju ārēju

95draudu gadījumā un ES, kas nav varējusi nodrošināt Latvijas

96ekonomisko izaugsmi un labklājību, un ko tuvākajā laikā gaida

97šķelšanās un sabrukums. Ar dažādu vēstījumu starpniecību

98ilgtermiņā tiek radīta arī neticība Latvijas valstij, neuzticība

99tās amatpersonām, valsts institūcijām un politiķiem, tādā veidā

100padziļinot plaisu starp valsti un sabiedrību, kā arī vairojot

101sabiedrībā psiholoģisko nedrošību par nākotni.

102Latvijas drošību apdraud naidīgās informatīvās ietekmēšanas

103aktivitātes, kas tiek vērstas pret ES, NATO un Latvijas

104sabiedrotajām valstīm. Īpaši aktīvas Krievijas dezinformācijas

105kampaņas tiek vērstas pret ES. To mērķis ir graut Savienības

106vienotību, mazināt iedzīvotāju atbalstu ES sadarbībai un

107uzticēšanos tās institūcijām. Ir pierādīti un labi zināmi trešo

108valstu, īpaši Krievijas, mēģinājumi iejaukties un manipulēt

109vēlēšanu procesus demokrātiskajās valstīs.

110Prioritātes informatīvajai telpai

111radītā apdraudējuma novēršanai:

112Informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršanai, no

113vienas puses, jāmazina tās ievainojamība, un no otras puses,

114jāvēršas pret konkrētajām ārējām informatīvās ietekmēšanas

115aktivitātēm. Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma

116novēršana nav vienīgi valsts pārvaldes uzdevums - šis uzdevums

117prasa pilsoniskās sabiedrības un mediju iesaisti.

118Mediju

119plurālisma un daudzveidības nodrošināšana

120Svarīgs rīcības

121virziens ir radīt un piedāvāt konkurētspējīgu saturu, investējot

122gan sabiedrisko, gan komerciālo mediju attīstībā. Būtisks

123izaicinājums ir iedzīvotāju mediju lietošanas paradumi un

124interneta mediju veiksmīgā sīvā konkurence ar tradicionālajiem

125medijiem. Krievijas informatīvās telpas ietekmes

126mazināšanai ir jāpiedāvā ilgtermiņa alternatīva tieši no

127saturiskā viedokļa, vienlaikus ar sabiedrisko mediju attīstību,

128nodrošinot daudzveidīgāku komerctelevīziju un kabeļtelevīziju

129piedāvājumu, no kura patērētājiem iespējams izvēlēties arī Eiropā

130radītu audiovizuālo produkciju.

131Būtiski ir turpināt un

132paplašināt Mediju atbalsta fonda darbību, nodrošinot iespēju

133komercmedijiem piedalīties atklātos konkursos valsts budžeta

134līdzekļu saņemšanai sabiedriski nozīmīga satura veidošanai. Tas

135veicina nacionālo mediju dzīvotspēju un, veidojot kvalitatīvu,

136uzticamu oriģinālu saturu, - arī konkurētspēju ar ārvalstīs

137veidotu mediju saturu.

138Nacionālās drošības

139interesēs ir svarīgi nodrošināt ne tikai elektronisko mediju

140plurālismu, bet arī drukātas preses, īpaši reģionos un pierobežu

141zonās, kā arī nacionālā līmenī kopumā. Preses izdevumus izteikti

142biežāk izmanto cilvēki reģionos, un tie sasniedz noteiktas

143sabiedrības grupas, kas citus informācijas avotus patērē

144mazāk.

145Mediju vides atbalsta

146pasākumiem ir jābūt vērstiem uz to, lai stiprinātu iedzīvotāju

147uzticēšanos neatkarīgajiem medijiem kā svarīgai demokrātiskai

148institūcijai un sabiedrības interešu aizstāvei.

149Sabiedrisko mediju attīstīšana

150Latvijas sabiedriskie mediji ir daļa no nacionālās drošības

151sistēmas, jo tiem ir būtiska loma saliedētas sabiedrības

152veidošanā. Sabiedrisko mediju attīstību ierobežo un to iziešanu

153no reklāmas tirgus kavē ierobežotais valsts finansējums, kas ir

154jāpalielina. Ieguldot līdzekļus sabiedriskajos medijos, ir

155jāattīsta to interneta platformas un jāpilnveido to kvalitāte,

156tādā veidā konkurējot ar komercmedijiem.

157Sabiedriskajiem medijiem ir jāuzrunā dažādas mērķauditorijas

158un tiem ir jābūt pieejamiem visā Latvijas teritorijā. Viena no

159Latvijas sabiedrisko mediju specifiskajām mērķauditorijām ir

160Latvijas mazākumtautības. Šai mērķa auditorijai ir jārada un

161jāpiedāvā kvalitatīva un saprotama alternatīva Krievijas

162informatīvo telpu pārstāvošajiem informācijas avotiem, nodrošinot

163izvēles iespējas. Sabiedriskajiem medijiem ir jāatspoguļo arī

164informācija par norisēm Latvijas reģionos. Tādā veidā tiktu

165veicināta Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāju informētība par

166reģionu aktualitātēm, vairojot reģionu pievilcību un sekmējot to

167attīstību. Vienlaikus tiktu demonstrēts, ka Rīgā arī ir interese

168par reģionu iedzīvotāju problēmām, mazinot reģionu iedzīvotāju

169atstumtības sajūtu.

170Nelegālās programmu izplatīšanas

171apkarošana

172Jāturpina aktīvā

173sadarbība ar nevalstisko sektoru cīņā pret televīzijas programmu

174un filmu izplatīšanu bez ražotāja vai piegādātāja atļaujas, kā

175arī jāsekmē televīzijas programmu tiesiska pārraide

176telekomunikāciju tirgū. Ir jāizstrādā atsevišķs tiesiskais

177regulējums, lai samazinātu iespējas nelegāli izplatīt Krievijas

178satelīttelevīziju saturu.

179Valsts stratēģiskās komunikācijas

180spēju attīstīšana

181Jāstiprina valsts

182stratēģiskās komunikācijās spējas. Mērķtiecīgai

183stratēģiskās komunikācijas politikai jānodrošina, ka

184iedzīvotājiem ir pieejama patiesa, savlaicīga un saprotama

185informācija gan par valdības rīcības mērķiem, lēmumiem un

186darbību, gan par iedzīvotāju tiesībām un pienākumiem.

187Stratēģiskās komunikācijas kanāliem un mehānismiem jābūt

188izmantojamiem arī krīzes un apdraudējuma situācijās, lai

189nodrošinātu sabiedrības informēšanu ārkārtas situācijās.

190Jāturpina veicināt

191iedzīvotāju piederības sajūtu valstij un izpratni par

192demokrātijas un vēsturiskajām vērtībām. Jāizstrādā un

193komunikācijā konsekventi jāīsteno Latvijas valsts stratēģiskie

194vēstījumi, kuru pamatā ir Satversmē noteiktās un sabiedrību

195vienojošās vērtības. Papildus kopīgiem vēstījumiem, kas izceļ

196pozitīvo par Latviju un tās sabiedrotajiem, katrai auditorijai ir

197jāizstrādā arī specifiski vēstījumi, kas mainās atkarībā no

198situācijas un kas mazina

199dezinformācijas ietekmes riskus un vairo sabiedrības saliedētību,

200tostarp tās vienotu sociālo un vēsturisko atmiņu.

201Jāturpina īstenot gan

202stratēģisko komunikāciju par vienojošiem sociālās un vēsturiskās

203atmiņas notikumiem, gan mērķtiecīgu kultūras politiku.

204Kultūrtelpas dimensija jāiekļauj reģionālās attīstības pasākumos,

205nodrošinot to, ka Latvijas reģioni kļūst par aizvien pievilcīgāku

206vidi dzīvei un darbam.

207Valdības komunikācijai efektīvi jāsasniedz dažādas

208mērķauditorijas, tostarp Latvijas reģionos dzīvojošos

209iedzīvotājus, uzņēmējus, nevalstiskā sektora pārstāvjus,

210jauniešus, mazākumtautības, kā arī diasporu ārvalstīs.

211Informatīvās telpas monitoringa un

212analīzes sistēmas izveidošana

213Priekšnoteikums nacionālās informatīvās telpas noturībai ir

214sabiedrības un valsts pārvaldes spēja apzināties riskus un

215apdraudējumus publiskajai telpai un uz tiem reaģēt. Tāpēc Latvijā

216jānodrošina efektīvs informatīvās telpas monitorings un analīze,

217lai spētu savlaicīgi identificēt, analizēt un vērsties pret

218apdraudējumiem informatīvajai telpai, tostarp naidīgām

219informatīvās ietekmēšanas aktivitātēm. Ir nepieciešams

220centralizēts valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās

221telpas drošības koordinācijas mehānisms, kas ļautu savlaicīgi un

222efektīvi reaģēt uz konkrētiem apdraudējumiem, tostarp koordinētas

223krīzes komunikācijas spējas. Sadarbībā ar visām iesaistītajām

224institūcijām un pilsonisko sabiedrību jāizstrādā un jāīsteno

225informatīvās telpas drošības rīcībpolitika.

226Jāstiprina vēlēšanu noturība pret ārējo informatīvo

227ietekmēšanu. Jāstiprina valsts pārvaldes un sabiedrības kopumā

228noturība pret mēģinājumiem izjaukt vēlēšanas, iedzīvotāju

229uzticēšanos procesam, ka arī vēlēšanu rezultātu demokrātiskajai

230leģitimitātei. Jāveicina ne tikai valsts pārvaldes, bet arī

231mediju un pilsoniskās sabiedrības gatavība un spēja novērst

232dezinformācijas kampaņas vēlēšanu kontekstā.

233Mediju vidi regulējošo normatīvo

234aktu pilnveidošana

235Raugoties no nacionālās drošības perspektīvas, pašreizējais

236mediju darbības tiesiskais regulējums nerisina aktuālos

237izaicinājumus Latvijas informatīvas telpas drošībai, kas izriet

238ne tikai no televīzijas, radio un preses izdevumu, bet arī no

239interneta vietņu un sociālo tīklu ļaunprātīga lietojuma

240sabiedriskās domas un secīgi politiskā procesa manipulatīvas

241ietekmēšanas.

242Pašreiz spēkā esošajos mediju darbību regulējošajos

243normatīvajos aktos paredzētie ierobežojumi nav pietiekami, lai

244vērstos pret interneta vietnēs un sociālajos tīklos realizētiem

245Krievijas informatīvās ietekmes centieniem. Līdz ar to tuvākajos

246gados neizbēgami pieaugs nepieciešamība pēc pilnvērtīgas valsts

247iestāžu un pilsoniskās sabiedrības diskusijas par to, kā

248interneta vidē aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu un garantēt

249sabiedrības drošību, vienlaikus izpildot Satversmē nostiprināto

250valsts pienākumu atzīt un aizsargāt tiesības uz vārda brīvību,

251tostarp preses brīvību. Veidojot nacionālo normatīvo ietvaru,

252jāņem vērā arī attīstība ES pieejā personas datu aizsardzībai un

253tiešsaistes platformu pašregulācijai un, potenciāli,

254regulējumam.

255Pārskatītā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva ļauj

256dalībvalstīm steidzamības gadījumos pārtraukt retranslāciju un

257pakalpojumus pēc pieprasījuma, kas atrodas citu dalībvalstu

258jurisdikcijās, ja tie apdraud sabiedrības, tostarp arī nacionālo

259drošību, izplata naida runu vai aicinājumus uz vardarbību vai

260terorismu pēc viena pārkāpuma. Jaunā kārtība ļaus NEPLP

261operatīvāk cīnīties pret Krievijas televīziju programmās pausto

262naida runu un aicinājumiem uz vardarbību. Tāpēc Latvijas tiesību aktos ir jāiekļauj

263pārskatītās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas

264prasības.

265Medijpratības un mediju nozares

266profesionālās izaugsmes veicināšana

267Valstij jāveicina cilvēku medijpratības stiprināšana formālajā

268un neformālajā izglītībā, ka arī jāatbalsta sabiedrisko un

269komercmediju centieni veicināt medijpratību visās vecuma grupās.

270Jāveicina sabiedrības izpratne par dezinformācijas metodēm un

271noturība pret tās ietekmi, pievēršot īpašu uzmanību sabiedrības

272izglītošanai par to, kā atšķirt objektīvu informāciju no

273dezinformācijas un propagandas, tādā veidā veicinot iedzīvotāju

274kritisko domāšanu un spēju analizēt, vērtēt un atpazīt pret to

275īstenotās informatīvās ietekmes aktivitātes, kas mērķtiecīgi

276grauj uzticību valstij un tās īstenotajai politikai. Jāveicina

277skolu jaunatnes izglītošana medijpratībā, tādējādi ilgtermiņā

278stiprinot gados jaunākās sabiedrības daļas psiholoģisko noturību

279pret apdraudējumiem un ļaunprātīgu rīcību, kas nonāk

280informatīvajā telpā.

281Vienlaikus jāturpina

282nodrošināt finansējumu medijpratības veicināšanai Mediju atbalsta

283fonda ietvaros, tādējādi veicinot sabiedrības izglītošanu

284medijpratībā, tostarp, dezinformācijas, propagandas un

285manipulatīvas informācijas atpazīšanai.

286Jāatbalsta mediju

287nozares darbība, kas ir vērsta uz neatkarīgo mediju ilgtspējas un

288žurnālistu profesionālās izaugsmes veicināšanu.

289Eiropas

290Savienības politikas cīņai pret dezinformāciju stiprināšana

291Latvijai ir svarīga

292ES noturība pret informatīvo ietekmēšanu un dezinformāciju.

293Latvijas prioritārā interese ES ir panākt, ka arī privātais

294sektors efektīvi vēršas pret dezinformāciju. Jāpanāk lielāka

295atbildība un pārredzamība no IT kompānijām un tiešsaistes

296platformām. Ja visaptverošs novērtējums par Eiropas Komisijas

297Prakses kodeksa1 dezinformācijas ierobežošanai

298efektivitāti secina, ka kodekss tomēr ir neefektīvs, Latvijai ir

299jāveicina diskusija par regulatīvu pasākumu

300nepieciešamību.

301Vienlaikus ir svarīgi, lai

302tiktu stiprināta ES institūciju spēja atklāt, analizēt un

303atmaskot dezinformācijas kampaņas, attīstīta koordinēta un kopīga

304ES iestāžu un dalībvalstu reakcija uz dezinformāciju. Svarīgi ir

305palielināt informētību par dezinformāciju un uzlabot sabiedrības

306noturību pret to visā ES.

307Jāturpina pievērst

308starptautisku uzmanību Krievijas dezinformācijas aktivitātēm un

309tam, ka tā izmanto informācijas kampaņas kā hibrīdkara elementu.

310Latvijas interesēs ir ciešāka ES un NATO, kā arī transatlantiskā

311sadarbība cīņā ar dezinformāciju.