10. pants

Starptautiskā terorisma radītā

apdraudējuma novēršana

Starptautiskais terorisms joprojām ir viens no galvenajiem

apdraudējumiem Eiropas un citu pasaules valstu drošībai. Vairākos

pasaules reģionos drošības riskus rada teroristu grupējumi

Daesh un Al-Qaeda, kā arī citas ar tiem saistītās

kaujinieku grupas. Tuvajos Austrumos, Afganistānā un Āfrikas

reģionos joprojām ir novērojama Daesh un Al-Qaeda

kaujinieku klātbūtne. Valstīs, kur šobrīd turpinās bruņoti

konflikti (Sīrijā, Irākā, Afganistānā, Mjanmā, Jemenā, Ēģiptē,

Lībijā, Nigērijā, Somālijā, Burkinafaso, Sudānā un Mali),

islāmistu teroristi kontrolē atsevišķas teritorijas, plāno

uzbrukumus, sagatavo kaujiniekus, slēpj līderus un veic

nelikumīgas darbības finansējuma iegūšanai.

Starptautiskās koalīcijas veiktās ofensīvas rezultātā

Daesh 2019. gada sākumā zaudēja savā kontrolē uz

laiku pārņemtās teritorijas Sīrijā un Irākā. Turklāt rietumvalstu

bruņoto spēku veikto pretterorisma operāciju laikā tika likvidēti

vairāki Daesh un Al-Qaeda līderi, kas ievērojami

samazināja grupējumu kapacitāti. Tuvākā nākotnē teroristi

turpinās atjaunot grupējuma kaujas spējas un pievērsties gūstā

esošo kaujinieku atbrīvošanai. Arī pēc zaudējumiem Tuvajos

Austrumos islāmistu teroristi saglabā kontroli Afganistānā un pār

vairākiem reģioniem Āfrikā.

Teroristi šajos reģionos turpina izmantot politiskās un

sociālekonomiskās krīzes, lai vervētu jaunus kaujiniekus un

iesaistītos uzbrukumu plānošanā pret vietējo valdību bruņotajiem

spēkiem un rietumvalstu interešu objektiem. Personas, kuras šajos

konflikta reģionos ieguva militāru apmācību var izmantot

migrācijas plūsmu, lai ieceļotu Eiropā, kā arī izmantot konflikta

zonā iegūtās zināšanas un kaujas pieredzi uzbrukumu plānošanai

Eiropas valstīs.

Laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam Eiropas valstīs

notikušo teroristu uzbrukumu analīze liecina, ka teroristi

primāri vēršas pret civiliedzīvotājiem masveida pulcēšanās

objektos, tiesību aizsardzības iestāžu amatpersonām, kā arī

simboliskiem uzbrukuma mērķiem. Ilgtermiņa terorisma attīstības

tendences apliecina, ka arī personas un objekti, kurus radikālie

islāmisti vērtē kā islāma reliģijas zaimotājus, joprojām ir

islāmistu teroristu uzbrukuma mērķi.

Kopš 2019. gada Eiropā ievērojami pieauga arī labējo

ekstrēmistu aktivitātes, kuri arvien biežāk iesaistās uzbrukumu

veikšanā pret dažādām Eiropas minoritāšu grupām un kreisā

politiskā spārna politiķiem. Uzbrukumu analīze liecina, ka asi

priekšmeti un šaujamieroči arī turpmāk būs viens no galvenajiem

teroristu izmantotajiem darbības veidiem. Tomēr teroristi turpina

arī dažādu sprāgstvielu un indīgu vielu izpēti, kā arī var apgūt

mūsdienu tehnoloģijas un militāros konfliktos izmantotās

taktikas, lai tās pielāgotu un izmantotu terora aktu

veikšanai.

Latvijā nav identificētas aktīvas teroristu organizācijas vai

personu grupas, kas plānotu terora aktus savu ideoloģisko mērķu

sasniegšanai. Vienlaikus Latvijā ir identificēti indivīdi, kuri

ir izrādījuši radikalizācijas pazīmes, tostarp interesi par

teroristisko grupējumu izplatīto propagandu internetā.

Dažāda mēroga krīzes un globāli notikumi var izraisīt

sociālekonomisku spriedzi valstī, kas savukārt veicina dažādu

sociālo grupu aktivitāti un kopējo agresijas pieaugumu

sabiedrībā. Arī interneta vidē izplatītā dezinformācija un

sazvērestību teorijas veicina iedzīvotāju pievēršanos dažādām

politiskām, tostarp radikālām ideoloģijām. Kaut arī Latvijā līdz

šim nav novērota radikālu ideoloģiju izplatība, citu Eiropas

valstu atšķirīgā pieredze neļauj būtiski samazināt šādu draudu

iespējamību.

Lai gan Latvijā terorisma draudu līmenis saglabājas nemainīgi

zems, terorisms ir viens no nopietnākajiem apdraudējumiem

starptautiskajai drošībai. Turklāt sekām ir domino efekts -

terorisms vienā Eiropas valstī tieši atsaucas uz drošību citās

valstīs. Mūsu drošība ir atkarīga no citu Eiropas valstu

drošības, jo Eiropā notiekošie procesi ietekmē arī Latvijas

drošību un sabiedrību. Terorisma radītās sekas var ietekmēt arī

sabiedroto spējas piedalīties Latvijas aizsardzības

nodrošināšanā.

Līdz ar to arī turpmāk Latvijas nacionālās drošības interesēs

ir sniegt ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, lai

novērstu terorisma draudu pieaugumu NATO un ES dalībvalstīs.

Terorisma radītā apdraudējuma novēršanā būtiska loma ir

starptautiskajai sadarbībai, kas ir viens no galvenajiem

pretterorisma preventīvo pasākumu elementiem. NATO un ES

sadarbībai pretterorisma jomā jābūt papildinošai un koordinētai.

Savukārt nacionālā līmenī nepieciešams turpināt pilnveidot esošo

pretterorisma sistēmu, lai nodrošinātu terorisma draudu

savlaicīgu novēršanu.

Prioritātes

starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršanai:

Līdzdalība starptautiskajās

terorisma apkarošanas operācijās un starptautiskās sadarbības

īstenošana

Terorisma apkarošana pasaules reģionos ir viena no galvenajām

Latvijas nacionālās drošības interesēm. Šobrīd ir vairāki

teroristu grupējumi, kuri savas darbības bāzē Āfrikā un Āzijā.

Ekstrēmistu kontrolē esošajos reģionos tiek veikta kaujinieku

apmācīšana un terora aktu plānošana pret NATO un ES dalībvalstīm.

Līdz ar to Latvijai kopā ar citu NATO un ES dalībvalstu spēkiem

nepieciešams iesaistīties starptautiskajās miera nodrošināšanas

misijās, lai atbalstītu citas valstis un veicinātu drošības spēku

spējas veikt drošības situācijas kontroli savā teritorijā,

vienlaicīgi novēršot ekstrēmisma ideju un terorisma tendenču

izplatīšanos ārpus terorisma riska reģioniem.

Starptautiskā sadarbība ir viens galvenajiem drošības pasākumu

elementiem, kam ir būtiska loma teroristu organizāciju radītā

apdraudējuma novēršanā. Pretterorisma politikas plānošanas jomā

Latvijai ir nepieciešams aktīvi līdzdarboties un sniegt savu

ieguldījumu NATO un ES īstenotajās aktivitātēs, lai mazinātu un

savlaicīgi novērstu terorisma draudus, kas vērsti pret NATO un ES

valstīm un to iedzīvotājiem. Vienlaicīgi valsts drošības iestādēm

nepieciešams turpināt attīstīt un pilnveidot informācijas apmaiņu

ar partneru valstu specdienestiem.

Valsts un pašvaldību institūciju

sadarbības stiprināšana pretterorisma jomā

Nacionālajā pretterorisma sistēmā iesaistītajām institūcijām,

tostarp valsts drošības iestādēm, nepieciešams nodrošināt

efektīvu sadarbību un regulāru informācijas apmaiņu par

identificētajiem riskiem un apdraudējumiem.

Valsts drošības dienestam kā galvenajai pretterorisma

pasākumus koordinējošai institūcijai jānodrošina esošo nacionāla

līmeņa pretterorisma plānu un procedūru pārskatīšana un

aktualizēšana atbilstoši drošības situācijai reģionā. Preventīvo

pretterorisma pasākumu ietvaros jāattīsta ciešāku sadarbību ar

pretterorisma sistēmā iesaistītajām institūcijām, ciešāk

integrējot institūciju resursus, tostarp reģionos, kā arī

veicinot izpratni par nacionālo pretterorisma sistēmu, rīcību

terorisma apdraudējuma gadījumos un savstarpējo sadarbību

teroristiska rakstura incidentu seku likvidēšanā.

Pretterorisma reaģēšanas pasākumu ietvaros pretterorisma

sistēmā iesaistītajām institūcijām jāpilnveido gatavība un

reaģēšanas spējas, pārskatot institūciju plānus un procedūras,

pieejamos materiāltehniskos un personāla resursus, kā arī

organizējot apmācības institūciju personālam.

Radikalizācijas novēršana

Vardarbīgu attaisnojošu ideoloģiju pieņemšana un ekstrēmistu

propagandas izplatība ir viens no galvenajiem Latvijas

iedzīvotāju iespējamās radikalizācijas riskiem. Radikalizācija

var ietekmēt dažādu sociālo grupu pārstāvjus, neatkarīgi no

dzimuma, vecuma, etniskās izcelsmes vai profesionālās

nodarbošanās. Līdz ar to radikalizācijas riskam pakļauto personu

identificēšana un viņu radīto draudu novēršana ir nozīmīgs

terorisma draudu samazināšanas faktors. Tāpēc terorisma novēršanā

iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām savas kompetences

ietvaros ir jāveic pasākumi, lai identificētu agrīnās

radikalizācijas pazīmes un novērstu tās tālāku attīstību.

Teroristiska satura pieejamības ierobežošana interneta vidē ir

būtisks radikalizācijas risku samazināšanas pasākums. Teroristi

turpina izmantot digitālās tehnoloģijas savstarpējai saziņai un

teroristu propagandas izplatīšanai. Lai vērstos pret to,

atbildīgajām institūcijām ir jāveicina sadarbība ar interneta

pakalpojumu sniedzējiem un jāveicina savstarpēja izpratne par

radikalizācijas draudiem, kā arī informācijas apmaiņa par

terorisma atbalstoša satura identificēšanu.

Terorisma riska objektu drošības

paaugstināšana

Valsts drošības iestādēm jāturpina veikt pasākumus terorisma

riska objektu (kritiskās infrastruktūras un cilvēku masveida

pulcēšanās objektu) fiziskās drošības līmeņa paaugstināšanai.

Tāpat jānodrošina regulāra kritiskās infrastruktūras kopuma

pārskatīšana un kritiskās infrastruktūras objektu drošības

pasākumu pilnveidošana atbilstoši pastāvošajām terorisma draudu

tendencēm Eiropā un reģionā.

Ņemot vērā Krievijas radītā apdraudējuma pieaugumu reģionā,

jāpilnveido kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzības,

darbības nepārtrauktības un noturības spējas, nodrošinot

kritiskās infrastruktūras objektu drošības pasākumus

reglamentējošo dokumentu, tostarp darbības nepārtrauktības un

noturības pasākumu izstrādes koordināciju, personāla apmācību un

drošības režīma efektivitātes kontroli.

Terorisma finansēšanas novēršana

Finanšu sektora uzraugošajām, kontrolējošajām un izmeklēšanas

institūcijām ir jāturpina veikt pasākumus, lai novērstu iespēju

izmantot finanšu un nefinanšu sektoru terorisma finansēšanai.

Jānodrošina uz riskiem balstīta pieeja, kas paredz preventīvo,

uzraudzības un kontroles pasākumu ieviešanu atbilstoši riska

līmenim. Minētajām institūcijām nepieciešams stiprināt spējas

cīnīties ar terorisma finansēšanu un samazināt vispārējos tās

riskus, nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un

standartiem terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

1 https://rsf.org/en/country/latvia

2 Līgums par Baltkrievijas, Krievijas,

Igaunijas, Latvijas, Lietuvas elektrotīklu darbības

savstarpējo sinhronizāciju.