10. pants

1Starptautiskā terorisma radītā

2apdraudējuma novēršana

3Starptautiskais terorisms joprojām ir viens no galvenajiem

4apdraudējumiem Eiropas un citu pasaules valstu drošībai. Vairākos

5pasaules reģionos drošības riskus rada teroristu grupējumi

6Daesh un Al-Qaeda, kā arī citas ar tiem saistītās

7kaujinieku grupas. Tuvajos Austrumos, Afganistānā un Āfrikas

8reģionos joprojām ir novērojama Daesh un Al-Qaeda

9kaujinieku klātbūtne. Valstīs, kur šobrīd turpinās bruņoti

10konflikti (Sīrijā, Irākā, Afganistānā, Mjanmā, Jemenā, Ēģiptē,

11Lībijā, Nigērijā, Somālijā, Burkinafaso, Sudānā un Mali),

12islāmistu teroristi kontrolē atsevišķas teritorijas, plāno

13uzbrukumus, sagatavo kaujiniekus, slēpj līderus un veic

14nelikumīgas darbības finansējuma iegūšanai.

15Starptautiskās koalīcijas veiktās ofensīvas rezultātā

16Daesh 2019. gada sākumā zaudēja savā kontrolē uz

17laiku pārņemtās teritorijas Sīrijā un Irākā. Turklāt rietumvalstu

18bruņoto spēku veikto pretterorisma operāciju laikā tika likvidēti

19vairāki Daesh un Al-Qaeda līderi, kas ievērojami

20samazināja grupējumu kapacitāti. Tuvākā nākotnē teroristi

21turpinās atjaunot grupējuma kaujas spējas un pievērsties gūstā

22esošo kaujinieku atbrīvošanai. Arī pēc zaudējumiem Tuvajos

23Austrumos islāmistu teroristi saglabā kontroli Afganistānā un pār

24vairākiem reģioniem Āfrikā.

25Teroristi šajos reģionos turpina izmantot politiskās un

26sociālekonomiskās krīzes, lai vervētu jaunus kaujiniekus un

27iesaistītos uzbrukumu plānošanā pret vietējo valdību bruņotajiem

28spēkiem un rietumvalstu interešu objektiem. Personas, kuras šajos

29konflikta reģionos ieguva militāru apmācību var izmantot

30migrācijas plūsmu, lai ieceļotu Eiropā, kā arī izmantot konflikta

31zonā iegūtās zināšanas un kaujas pieredzi uzbrukumu plānošanai

32Eiropas valstīs.

33Laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam Eiropas valstīs

34notikušo teroristu uzbrukumu analīze liecina, ka teroristi

35primāri vēršas pret civiliedzīvotājiem masveida pulcēšanās

36objektos, tiesību aizsardzības iestāžu amatpersonām, kā arī

37simboliskiem uzbrukuma mērķiem. Ilgtermiņa terorisma attīstības

38tendences apliecina, ka arī personas un objekti, kurus radikālie

39islāmisti vērtē kā islāma reliģijas zaimotājus, joprojām ir

40islāmistu teroristu uzbrukuma mērķi.

41Kopš 2019. gada Eiropā ievērojami pieauga arī labējo

42ekstrēmistu aktivitātes, kuri arvien biežāk iesaistās uzbrukumu

43veikšanā pret dažādām Eiropas minoritāšu grupām un kreisā

44politiskā spārna politiķiem. Uzbrukumu analīze liecina, ka asi

45priekšmeti un šaujamieroči arī turpmāk būs viens no galvenajiem

46teroristu izmantotajiem darbības veidiem. Tomēr teroristi turpina

47arī dažādu sprāgstvielu un indīgu vielu izpēti, kā arī var apgūt

48mūsdienu tehnoloģijas un militāros konfliktos izmantotās

49taktikas, lai tās pielāgotu un izmantotu terora aktu

50veikšanai.

51Latvijā nav identificētas aktīvas teroristu organizācijas vai

52personu grupas, kas plānotu terora aktus savu ideoloģisko mērķu

53sasniegšanai. Vienlaikus Latvijā ir identificēti indivīdi, kuri

54ir izrādījuši radikalizācijas pazīmes, tostarp interesi par

55teroristisko grupējumu izplatīto propagandu internetā.

56Dažāda mēroga krīzes un globāli notikumi var izraisīt

57sociālekonomisku spriedzi valstī, kas savukārt veicina dažādu

58sociālo grupu aktivitāti un kopējo agresijas pieaugumu

59sabiedrībā. Arī interneta vidē izplatītā dezinformācija un

60sazvērestību teorijas veicina iedzīvotāju pievēršanos dažādām

61politiskām, tostarp radikālām ideoloģijām. Kaut arī Latvijā līdz

62šim nav novērota radikālu ideoloģiju izplatība, citu Eiropas

63valstu atšķirīgā pieredze neļauj būtiski samazināt šādu draudu

64iespējamību.

65Lai gan Latvijā terorisma draudu līmenis saglabājas nemainīgi

66zems, terorisms ir viens no nopietnākajiem apdraudējumiem

67starptautiskajai drošībai. Turklāt sekām ir domino efekts -

68terorisms vienā Eiropas valstī tieši atsaucas uz drošību citās

69valstīs. Mūsu drošība ir atkarīga no citu Eiropas valstu

70drošības, jo Eiropā notiekošie procesi ietekmē arī Latvijas

71drošību un sabiedrību. Terorisma radītās sekas var ietekmēt arī

72sabiedroto spējas piedalīties Latvijas aizsardzības

73nodrošināšanā.

74Līdz ar to arī turpmāk Latvijas nacionālās drošības interesēs

75ir sniegt ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, lai

76novērstu terorisma draudu pieaugumu NATO un ES dalībvalstīs.

77Terorisma radītā apdraudējuma novēršanā būtiska loma ir

78starptautiskajai sadarbībai, kas ir viens no galvenajiem

79pretterorisma preventīvo pasākumu elementiem. NATO un ES

80sadarbībai pretterorisma jomā jābūt papildinošai un koordinētai.

81Savukārt nacionālā līmenī nepieciešams turpināt pilnveidot esošo

82pretterorisma sistēmu, lai nodrošinātu terorisma draudu

83savlaicīgu novēršanu.

84Prioritātes

85starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršanai:

86Līdzdalība starptautiskajās

87terorisma apkarošanas operācijās un starptautiskās sadarbības

88īstenošana

89Terorisma apkarošana pasaules reģionos ir viena no galvenajām

90Latvijas nacionālās drošības interesēm. Šobrīd ir vairāki

91teroristu grupējumi, kuri savas darbības bāzē Āfrikā un Āzijā.

92Ekstrēmistu kontrolē esošajos reģionos tiek veikta kaujinieku

93apmācīšana un terora aktu plānošana pret NATO un ES dalībvalstīm.

94Līdz ar to Latvijai kopā ar citu NATO un ES dalībvalstu spēkiem

95nepieciešams iesaistīties starptautiskajās miera nodrošināšanas

96misijās, lai atbalstītu citas valstis un veicinātu drošības spēku

97spējas veikt drošības situācijas kontroli savā teritorijā,

98vienlaicīgi novēršot ekstrēmisma ideju un terorisma tendenču

99izplatīšanos ārpus terorisma riska reģioniem.

100Starptautiskā sadarbība ir viens galvenajiem drošības pasākumu

101elementiem, kam ir būtiska loma teroristu organizāciju radītā

102apdraudējuma novēršanā. Pretterorisma politikas plānošanas jomā

103Latvijai ir nepieciešams aktīvi līdzdarboties un sniegt savu

104ieguldījumu NATO un ES īstenotajās aktivitātēs, lai mazinātu un

105savlaicīgi novērstu terorisma draudus, kas vērsti pret NATO un ES

106valstīm un to iedzīvotājiem. Vienlaicīgi valsts drošības iestādēm

107nepieciešams turpināt attīstīt un pilnveidot informācijas apmaiņu

108ar partneru valstu specdienestiem.

109Valsts un pašvaldību institūciju

110sadarbības stiprināšana pretterorisma jomā

111Nacionālajā pretterorisma sistēmā iesaistītajām institūcijām,

112tostarp valsts drošības iestādēm, nepieciešams nodrošināt

113efektīvu sadarbību un regulāru informācijas apmaiņu par

114identificētajiem riskiem un apdraudējumiem.

115Valsts drošības dienestam kā galvenajai pretterorisma

116pasākumus koordinējošai institūcijai jānodrošina esošo nacionāla

117līmeņa pretterorisma plānu un procedūru pārskatīšana un

118aktualizēšana atbilstoši drošības situācijai reģionā. Preventīvo

119pretterorisma pasākumu ietvaros jāattīsta ciešāku sadarbību ar

120pretterorisma sistēmā iesaistītajām institūcijām, ciešāk

121integrējot institūciju resursus, tostarp reģionos, kā arī

122veicinot izpratni par nacionālo pretterorisma sistēmu, rīcību

123terorisma apdraudējuma gadījumos un savstarpējo sadarbību

124teroristiska rakstura incidentu seku likvidēšanā.

125Pretterorisma reaģēšanas pasākumu ietvaros pretterorisma

126sistēmā iesaistītajām institūcijām jāpilnveido gatavība un

127reaģēšanas spējas, pārskatot institūciju plānus un procedūras,

128pieejamos materiāltehniskos un personāla resursus, kā arī

129organizējot apmācības institūciju personālam.

130Radikalizācijas novēršana

131Vardarbīgu attaisnojošu ideoloģiju pieņemšana un ekstrēmistu

132propagandas izplatība ir viens no galvenajiem Latvijas

133iedzīvotāju iespējamās radikalizācijas riskiem. Radikalizācija

134var ietekmēt dažādu sociālo grupu pārstāvjus, neatkarīgi no

135dzimuma, vecuma, etniskās izcelsmes vai profesionālās

136nodarbošanās. Līdz ar to radikalizācijas riskam pakļauto personu

137identificēšana un viņu radīto draudu novēršana ir nozīmīgs

138terorisma draudu samazināšanas faktors. Tāpēc terorisma novēršanā

139iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām savas kompetences

140ietvaros ir jāveic pasākumi, lai identificētu agrīnās

141radikalizācijas pazīmes un novērstu tās tālāku attīstību.

142Teroristiska satura pieejamības ierobežošana interneta vidē ir

143būtisks radikalizācijas risku samazināšanas pasākums. Teroristi

144turpina izmantot digitālās tehnoloģijas savstarpējai saziņai un

145teroristu propagandas izplatīšanai. Lai vērstos pret to,

146atbildīgajām institūcijām ir jāveicina sadarbība ar interneta

147pakalpojumu sniedzējiem un jāveicina savstarpēja izpratne par

148radikalizācijas draudiem, kā arī informācijas apmaiņa par

149terorisma atbalstoša satura identificēšanu.

150Terorisma riska objektu drošības

151paaugstināšana

152Valsts drošības iestādēm jāturpina veikt pasākumus terorisma

153riska objektu (kritiskās infrastruktūras un cilvēku masveida

154pulcēšanās objektu) fiziskās drošības līmeņa paaugstināšanai.

155Tāpat jānodrošina regulāra kritiskās infrastruktūras kopuma

156pārskatīšana un kritiskās infrastruktūras objektu drošības

157pasākumu pilnveidošana atbilstoši pastāvošajām terorisma draudu

158tendencēm Eiropā un reģionā.

159Ņemot vērā Krievijas radītā apdraudējuma pieaugumu reģionā,

160jāpilnveido kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzības,

161darbības nepārtrauktības un noturības spējas, nodrošinot

162kritiskās infrastruktūras objektu drošības pasākumus

163reglamentējošo dokumentu, tostarp darbības nepārtrauktības un

164noturības pasākumu izstrādes koordināciju, personāla apmācību un

165drošības režīma efektivitātes kontroli.

166Terorisma finansēšanas novēršana

167Finanšu sektora uzraugošajām, kontrolējošajām un izmeklēšanas

168institūcijām ir jāturpina veikt pasākumus, lai novērstu iespēju

169izmantot finanšu un nefinanšu sektoru terorisma finansēšanai.

170Jānodrošina uz riskiem balstīta pieeja, kas paredz preventīvo,

171uzraudzības un kontroles pasākumu ieviešanu atbilstoši riska

172līmenim. Minētajām institūcijām nepieciešams stiprināt spējas

173cīnīties ar terorisma finansēšanu un samazināt vispārējos tās

174riskus, nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un

175standartiem terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

1761 https://rsf.org/en/country/latvia

1772 Līgums par Baltkrievijas, Krievijas,

178Igaunijas, Latvijas, Lietuvas elektrotīklu darbības

179savstarpējo sinhronizāciju.