Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu

1Ievads

2Nacionālās drošības koncepcija (turpmāk - Koncepcija) ir uz

3Valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā

4noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie

5pamatprincipi un prioritātes, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunus

6politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus

7nacionālās drošības jomā.

82022. gadā tika izstrādāta jauna Valsts apdraudējuma

9analīze un ievēlēta jauna Saeima. Līdz ar to saskaņā ar

10Nacionālās drošības likumu ir pienācis kārtējais cikls izstrādāt

11jaunu Koncepciju. Taču ne mazāk svarīgs faktors, kas liek

12pārskatīt esošo Koncepciju, ir starptautiskās drošības situācijas

13būtiska pasliktināšanās pēc 2022. gada 24. februārī

14Krievijas Federācijas (turpmāk - Krievijas) uzsāktā pilna mēroga

15militārā iebrukuma Ukrainā.

16Koncepcijā ir aplūkoti draudi, kas tieši un pastarpināti

17ietekmē Latvijas nacionālo drošību. Draudi nacionālajai drošībai

18ir saistīti ar situācijas attīstību starptautiskajā drošības

19vidē, Krievijas izvērsto karu Ukrainā, hibrīdo apdraudējumu,

20ļaunprātīgām kiberaktivitātēm un starptautiskā terorisma

21tendencēm. Lai arī objektīvu apstākļu ietekmē mazinājušies, tomēr

22joprojām draudus rada atsevišķu valstu ilgtermiņa centieni ar

23politiskiem, ekonomiskiem un informatīviem līdzekļiem ietekmēt

24Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, līdzšinējo uz

25Rietumiem orientēto valsts ārpolitisko kursu, kā arī

26iekšpolitisko stabilitāti.

27Koncepcijā atbilstoši katrai apdraudējuma jomai tiek noteiktas

28vispārējās prioritātes šo apdraudējumu novēršanai. Valsts

29pārvaldes institūciju izstrādātajai politikai, plānotajiem un

30veiktajiem pasākumiem, kā arī savstarpējai sadarbībai nacionālās

31drošības jomā ir jābalstās uz Koncepcijā noteiktajām prioritātēm.

32Ministru kabinets, balstoties uz Koncepcijā noteiktajām

33prioritātēm, izstrādā Nacionālās drošības plānu, kurā ietverti

34konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas

35pasākumi un līdzekļi.

1Nacionālā drošība un nacionālās

2drošības politika

3Latvijas valsts pastāvēšana ir atkarīga no visu Latvijas

4iedzīvotāju atbildīgasattieksmes pret valsti un tās drošību.

5Latvijas nacionālo drošību un aizsardzību raksturo visas

6sabiedrības un valsts institūciju gatavība pārvarēt

7apdraudējumus, noturība pret negatīvu ārējo ietekmi, un spēja

8pretoties un patstāvīgi atjaunoties pēc izaicinājumiem un krīzēm.

9Latvijas nacionālās drošības pamatā ir visaptveroša valsts

10aizsardzības sistēma, kas veicina iedzīvotāju vēlmi un gatavību

11aizstāvēt valsti, rada priekšnoteikumus apdraudējumu pārvarēšanai

12un nodrošina valstij svarīgu funkciju izpildi krīžu un citu

13satricinājumu laikā.

14Nacionālā drošība ir mērķtiecīgi īstenotu pasākumu rezultātā

15sasniegts apstākļu kopums. Valstij un sabiedrībai īstenojot

16konkrētus pasākumus, tiek mazināta Latvijas iekšējā un ārējā

17ievainojamība, kā arī uzlabojas valsts kopējās spējas un

18vispārējā gatavība nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanā,

19novēršanā un pārvarēšanā.

20Latvijas nacionālajai drošībai ir militārā, ārpolitiskā un

21iekšējās drošības dimensija, kas ir savstarpēji saistītas.

22Militāro dimensiju raksturo Krievijas izvērstais karš Ukrainā un

23tā iespējamā attīstība, kā arī Krievijas militārās aktivitātes

24Baltijas jūras reģionā. Ārpolitisko dimensiju raksturo pašreizējā

25nestabilā starptautiskā drošības vide, iespējamās izmaiņas tajā

26un ārējie draudi. Iekšējās drošības dimensiju raksturo Latvijas

27Republikas Satversmē noteikto pamatvērtību nodrošināšana no

28valsts puses, kā arī hibrīda rakstura drošības riski un

29apdraudējumi, kas skar visas trīs dimensijas.

30Iekšējās drošības pamatā ir saliedēta pilsoniskā sabiedrība ar

31vienotu izpratni par pamatvērtībām un vēlmi redzēt Latviju kā

32neatkarīgu, demokrātisku, tiesisku un Rietumu pasaulei piederīgu

33valsti. Pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, organizējot un

34līdzdarbojoties dažādās pilsoniskajās aktivitātēs, tostarp

35iesaistoties valsts aizsardzībā kritiskos brīžos. Iekšējās

36drošības dimensijai svarīga ir arī Civilās aizsardzības sistēmā

37ietilpstošo institūciju kapacitāte un to spēju attīstīšana.

38Visu trīs minēto nacionālās drošības dimensiju efektīvai

39funkcionēšanai ārkārtīgi svarīga ir Nacionālo bruņoto spēku

40(turpmāk - NBS), Valsts robežsardzes, valsts drošības iestāžu,

41tiesību aizsardzības institūciju un ārlietu dienesta kapacitāte

42un spējas reaģēt apdraudējuma gadījumā.

43Latvijas dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk

44- NATO) un Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) ir svarīgs Latvijas

45nacionālās drošības pamatelements, kas papildina nacionālos

46centienus risināt ar nacionālo drošību un aizsardzību saistītus

47jautājumus. Saskaņā ar NATO kolektīvās aizsardzības principu,

48militārs apdraudējums Latvijai tiek uzskatīts par kopēju

49apdraudējumu aliansei.

50Nacionālās drošības politika ir pasākumu kopums, kas vērsts uz

51nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanu, novēršanu un

52pārvarēšanu. Latvijas nacionālajai drošībai iespējamo

53apdraudējumu apjoms un to dažādais raksturs pārsniedz

54aizsardzības un iekšlietu sistēmas institūciju kompetenci. Līdz

55ar to nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un

56pārvarēšanā ir jāiesaistās visai valsts pārvaldei, kā arī

57sabiedrībai. Ņemot vērā lielo iesaistīto institūciju skaitu,

58svarīga ir nacionālās drošības politikas centralizēta vadīšana un

59šo institūciju savstarpējā koordinācija.

60Svarīga loma nacionālās drošības politikas īstenošanā ir

61sabiedrībai un tās sniegtajam atbalstam valsts pārvaldes

62institūcijām. Šādu atbalstu var sniegt izglītoti un pilsoniski

63aktīvi iedzīvotāji ar atbilstošu izpratni un spējām kritiski

64izvērtēt, piemēram, informatīvo vēstījumu saturu un nozīmi.

65Sabiedrības izglītošana nacionālās drošības jomā ir ilglaicīgas

66nacionālās drošības politikas pamatā.

1Krievijas agresija pret Ukrainu

2un izmaiņas starptautiskajā drošības vidē

3Izvēršot pilna mēroga karadarbību Ukrainā, Krievija ir

4apliecinājusi gatavību izmantot visaugstākā līmeņa militāro spēku

5pret citām valstīm, pārkāpjot starptautiskās tiesības un neņemot

6vērā humānus apsvērumus. Par agresiju pret Ukrainu pilnībā

7atbildīga ir Krievijas valdība kopā ar savu līdzdalībnieci

8Baltkrieviju. Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša

9negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību, kā arī drošības

10situāciju Eiropā.

11Krievijas īstenotā neizprovocētā un pilna mēroga militārā

12agresija pret Ukrainu, kara noziegumi, prettiesiskā atsevišķu

13Ukrainas teritoriju aneksija, kā arī starptautiskās sabiedrības

14šantažēšana, draudot ar masu iznīcināšanas ieroču izmantošanu,

15kodolkatastrofas izraisīšanu, ir sagrāvusi Krievijas kā atbildīga

16partnera uzticamību un būtiski ietekmējusi drošības situāciju

17Eiropā. Krievijas agresija ir padziļinājusi esošos drošības un

18stabilitātes izaicinājumus un radījusi jaunus.

19Kopējā drošības situācija Eiropā ir kļuvusi nestabilāka,

20sarežģītāka un sadrumstalotāka nekā jebkad kopš 2. Pasaules

21kara. Drošības situāciju Eiropā šobrīd raksturo daudzpusīgi

22apdraudējumi, sākot ar terorismu, vardarbīgo ekstrēmismu un

23organizēto noziedzību un beidzot ar hibrīda rakstura

24apdraudējumiem un kiberuzbrukumiem, migrācijas

25instrumentalizāciju, ieroču izplatīšanu un bruņojuma kontroles

26arhitektūras vājināšanos. Finansiālā nestabilitāte, sociālās un

27ekonomiskās atšķirības var vēl vairāk saasināt apdraudējuma

28dinamiku un ietekmēt Eiropas drošību. Papildus Krievijas darbības

29ir saasinājušas globālo pārtikas krīzi un radījušas traucējumus

30energoresursu piegādēs.

31Krievija agresiju pret Ukrainu uztver kā daļu no plašāka

32konflikta, kurā izpaužas tās pretstāve Rietumiem kopumā, bet

33īpaši ASV. Uzsāktā kara Ukrainā aizsegā Krievija mēģina atgriezt

34pasauli pie ietekmes sfēru politikas. Izmantojot bruņoto

35iejaukšanos Gruzijā un Ukrainā, de facto kontroli pār

36Baltkrieviju, kā arī Krievijas karaspēka pastāvīgu klātbūtni

37ieilgušajos konfliktos, tostarp Moldovā, Krievijas valdība aktīvi

38cenšas uzturēt jau esošās un izveidot jaunas tā dēvētās ietekmes

39sfēras. Krievija ir klātesoša arī citviet pasaulē, piemēram,

40Lībijā, Sīrijā, Centrālāfrikas Republikā un Mali. Tā oportūniski

41izmanto nestabilitāti un sarežģīto iekšpolitisko situāciju šajās

42valstīs, tostarp, izmantojot dezinformāciju un algotņus,

43piemēram, privāto militāro kompāniju "Vāgnera grupa".

44Tāpat Krievija turpina militarizēt Arktiku un vairot spriedzi

45šajā reģionā.

46Ar neizprovocētu un nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu,

47Krievija ir rupji pārkāpusi Apvienoto Nāciju Organizācijas

48(turpmāk - ANO) Statūtus un citas starptautiskās tiesības.

49Apdraudot Eiropas un starptautisko drošību un stabilitāti,

50Krievija ignorē starptautiskās normas jau kopš tās militārās

51agresijas Gruzijā 2008. gadā.

52Vispārēja starptautiskās drošības situācijas pasliktināšanās

53ir sasniegusi līmeni, kad ir pamats starpvalstu sarunu dienas

54kārtībā iekļaut jautājumus par kopējiem pūliņiem stratēģiskās

55stabilitātes nodrošināšanai, masu iznīcināšanas ieroču

56neizplatīšanas un bruņojuma kontroles, un atbruņošanās režīmu

57saglabāšanai.

58Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu ir daļēji sagrāvis

59pastāvošo bruņojuma kontroles arhitektūru. Krievija jau ilgstoši

60nav godprātīgi attiekusies pret savu saistību īstenošanu

61bruņojuma kontroles mehānismos. Tās pieeja ir bijusi

62manipulatīva, selektīva un apzināti maldinoša. Jau vairākus gadus

63Krievija ir apšaubījusi pastāvošo noteikumu integritāti, klaji

64pārkāpjot vai izvairoties no tajos noteikto saistību ievērošanas.

65Vienlaicīgi, jebkādi mēģinājumi pārskatīt esošo bruņojuma

66kontroles arhitektūru, vai tās aizstāšana ar sarunām par jauniem

67instrumentiem automātiski nenovedīs pie pozitīvām pārmaiņām, bet

68drīzāk novērsīs uzmanību no Krievijas agresīvajām darbībām

69Eiropā. Tādēļ jebkādiem risinājumiem nākotnē jābūt balstītiem

70stingrā savstarpējā samērīgumā un pārbaudāmībā.

71Baltkrievija kopš 2020. gada augusta starptautiski neatzītajām

72prezidenta vēlēšanām rada apdraudējumu reģionālajai stabilitātei

73un drošībai. Baltkrievijā vērojamais autoritārisms izpaužas

74vardarbīgās represijās pret šīs valsts iedzīvotājiem un režīma

75oponentiem, aktīvā militārā atbalstā Krievijas agresijai pret

76Ukrainu un hibrīdā taktikā pret ES. Pieaugošā atkarība no

77Krievijas padara Baltkrieviju par Krievijas rīcībā esošu

78instrumentu savu agresīvo mērķu sasniegšanai. Baltkrievija de

79facto ir zaudējusi no kodolieročiem brīvas zonas statusu.

80Baltkrievija turpina 2021. gadā uzsākto migrācijas

81instrumentalizāciju, cenšoties ar hibrīdām metodēm destabilizēt

82situāciju uz robežas ar Latviju un citām ES dalībvalstīm.

83Tādejādi Baltkrievija rada nopietnus draudus NATO un ES ārējai

84robežai.

85Autoritāro režīmu un nevalstisko spēlētāju veiktās hibrīdās

86aktivitātes turpina pieaugt intensitātē un daudzveidībā. Hibrīdo

87draudu loks ir plašs, ietverot gan ekonomisko, tostarp

88enerģētikas šantāžu, gan iejaukšanos zinātnes, finanšu un

89izglītības jomās. Hibrīdās aktivitātes tiek veiktas ar mērķi

90vājināt Rietumu vienotību, demokrātiskās vērtības, lēmumu

91pieņemšanu un vispārējo spēju pretoties vai kavēt agresoru

92darbības.

93Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropā arvien

94vairāk aktualizējušies tādi jautājumi kā enerģijas avotu

95dažādošana, kritiskās infrastruktūras aizsardzība un piegādes

96ķēžu drošība. Pārejā uz jauniem enerģijas avotiem un piegāžu

97ceļiem, svarīgi ir neradīt jaunas atkarības, īpaši no

98autoritāriem režīmiem.

99Visefektīvākais veids kā cīnīties pret hibrīdajiem draudiem,

100ir veicināt nacionālo un kolektīvo noturību, identificējot un

101novēršot ievainojamības un atkarības. Hibrīdais apdraudējums skar

102gan valsts, gan nevalstisko sektoru, tāpēc tā mazināšanai ir

103jāizmanto visu valsts pārvaldi un sabiedrību iekļaujoša pieeja

104noturības stiprināšanā. Latvijai jāsniedz viss iespējamais

105atbalsts arī mūsu partneriem, īpaši ES paplašināšanās valstīm,

106veicinot to noturības stiprināšanu un spēju pretoties hibrīdajiem

107uzbrukumiem.

108Pēdējo gadu laikā vērojams straujš Ķīnas ekonomisko, militāro

109un tehnoloģisko spēju pieaugums, kā rezultātā Ķīna arvien

110uzstājīgāk cenšas nostiprināt savu globālo politisko ietekmi un

111īstenot drošības intereses, tostarp piedāvājot alternatīvu

112skatījumu un virzot iniciatīvas, kas skar multilaterālismu,

113demokrātijas normu ievērošanu, globālo attīstību un drošības

114politiku. Ķīnas intereses tādejādi nereti nonāk pretrunā ar

115universālajās vērtībās balstīto Rietumu nostāju un globālo

116drošības arhitektūru. Rietumiem ar Ķīnu ir daudzšķautņainas

117attiecības, kuras raksturo gan sadarbība un dialogs, gan

118konkurence un sistēmiskas pretrunas. Ķīna tiecas ierobežot

119piekļuvi savam tirgum un mainīt starptautiskos standartus saskaņā

120ar savām interesēm. Tā īsteno savu politiku, palielinot klātbūtni

121pasaulē, tostarp jūrās un kosmosā, kā arī izmantojot plašu

122ietekmes instrumentu klāstu.

123Kopīgās Krievijas un Ķīnas militārās mācības ir daļa no abu

124valstu stratēģiskās partnerības un tuvināšanās centieniem, kas

125vērsti pret rietumvalstīm un paredz kopīgu pozicionēšanos ar

126Krieviju, tostarp globālās drošības jautājumos. Arvien vairāk

127pieaug Ķīnas loma un iesaiste reģionālos saspīlējumos. Vērojama

128Ķīnas militāro spēju, tostarp stratēģiskā bruņojuma sistēmu,

129attīstība. Ķīna ir būtiski attīstījusi savus militāros līdzekļus.

130Tās mērķis ir līdz 2035. gadam pabeigt savu bruņoto spēku

131vispārējo modernizāciju, tādējādi potenciāli ietekmējot reģionālo

132un globālo drošību. Vienlaikus ir vērojama Ķīnas noraidošā pieeja

133iesaistīties bruņojuma kontroles, atbruņošanās un neizplatīšanas

134sarunās.

135Ķīnas īstenotās hibrīdās operācijas un dezinformācijas

136kampaņas rada riskus ne tikai Indijas un Klusā okeāna reģionā,

137bet arī ārpus tā. Latvijas interesēs ir sadarbības stiprināšana

138ar partneriem Indijas un Klusā okeānu reģionā, lai risinātu

139reģionālus izaicinājumus kopīgās drošības interesēs. Publiskajā

140un privātajā sektorā būtiski turpināt darbu pie stratēģisko

141atkarību un ievainojamību mazināšanas, tostarp rūpīgi izvērtējot

142Ķīnas investīcijas visās ekonomikas nozarēs.

143Drošības situācija Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Sāhila

144reģionā ir cieši saistīta ar Eiropas un starptautisko drošību

145kopumā. Smagas ekonomiska un sociāla rakstura satricinājumu

146sekas, ko izraisa politiskā nestabilitāte, vardarbība, bruņoti

147konflikti, pārtikas trūkums un klimata pārmaiņas šajā reģionā,

148paaugstina migrācijas, radikalizācijas un terorisma riskus. Šiem

149riskiem ir potenciāls strauji saasināties.

150Terorisms visās tā formās un izpausmēs rada vistiešākos

151draudus starptautiskajai drošībai. Terorisma apdraudējuma

152neprognozējamība un pārrobežu izplatība pieaug ne tikai

153politiskas nestabilitātes un vardarbīgu konfliktu dēļ, bet arī

154attīstoties modernajām tehnoloģijām. Līdz ar moderno tehnoloģiju

155attīstību, pieaug riski izmantot, piemēram, dronus, 3D printerus,

156kriptovalūtas un mākslīgā intelekta sniegtās iespējas terorisma

157nolūkos.

158Krievijas uzsāktā kara rezultātā pieaug arī radikalizācijas un

159vardarbīgā ekstrēmisma izplatības riski un ekstrēmistiski

160noskaņotu indivīdu darbību neprognozējamība. Papildus, palielinās

161arī tādi riski kā šaujamieroču nelegāla aprite, kā arī ķīmiskā,

162bioloģiskā, radioaktīvā un kodolapdraudējuma (CBRN)

163radītie izaicinājumi.

164Prioritātes

165starptautiskajai drošības videi radītā apdraudējuma

166novēršanai:

167NATO kolektīvās aizsardzības un

168Austrumu flanga stiprināšana

169Latvijas un tās sabiedroto interesēs ir noturīgi ilgtermiņa

170drošības risinājumi. Lai nodrošinātu NATO atbilstību nākotnes

171izaicinājumiem un vajadzībām, 2022. gadā notikušajā Madrides

172samitā sabiedrotie apstiprināja jauno NATO Stratēģisko

173koncepciju. Šajā dokumentā NATO atkārtoti apliecina kolektīvo

174aizsardzību kā Alianses pamatuzdevumu, kā arī sniedz vadlīnijas,

175kā NATO pielāgoties izmaiņām drošības situācijai pasaulē un

176iezīmē galvenos Alianses uzdevumus - stiprināt atturēšanu un

177aizsardzību, krīžu novēršanu un pārvaldību, kā arī sadarbību

178drošības jomā. NATO Krieviju ir atzinis par galveno draudu

179eiroatlantiskajai drošībai, mieram un stabilitātei.

180Darbs pie Madrides samitā noteikto uzdevumu izpildes

181turpinājās 2023. gada Viļņas samitā. Latvijai ir svarīgi panākt

182pēc iespējas drīzāku NATO pielāgošanos aktuālajai drošības

183situācijai: NATO "priekšējās aizsardzības" praktisku

184ieviešanu, reģionālo plānu izpildāmības nodrošināšanu, sabiedroto

185spēku klātbūtnes palielināšanu Latvijā, kā arī pretgaisa un

186pretraķešu aizsardzības stiprināšanu. Šajos centienos būtiska

187loma ir arī spējai objektīvi novērtēt un reaģēt uz hibrīdo

188apdraudējumu un jauno tehnoloģiju piedāvātajām iespējām.

189Vienlaikus Latvijai ir jāturpina attīstīt nepieciešamās uzņemošās

190valsts atbalsta spējas.

191Somijas un gaidāmajai Zviedrijas dalībai NATO un integrācijai

192alianses militārajās struktūrās ir neatsverama loma Baltijas

193jūras reģiona drošības vides stiprināšanā un Baltijas -

194Ziemeļvalstu sadarbības veicināšanā.

195ES starptautiskās lomas

196stiprināšana

197Latvijas interesēs ir veicināt iekšēji un ārēji spēcīgas ES

198tālāku nostiprināšanos kā globāli ietekmīgai nacionālu valstu

199savienībai, kuru vieno kopīgas demokrātiskās vērtības un atbalsts

200cilvēktiesībām. Jāturpina stiprināt ES attiecības ar Apvienoto

201Karalisti un Norvēģiju, transatlantiskās attiecības ar ASV un

202Kanādu, kā arī jāveicina reģiona līdzīgi domājošo valstu tālāka

203konsolidācija. Jāturpina atbalsts kritēriju izpildei, katras

204valsts pašas sasniegumiem un Eiropas vērtībās balstītai ES

205paplašināšanās politikai.

206Iesaiste starptautiskajos centienos

207panākt karadarbības apturēšanu Ukrainā

208Jāstiprina noteikumos balstīta starptautiskā kārtība un

209uzticamība efektīva multilaterālisma pieejai starptautiskajās

210attiecībās. Šāda pieeja konsekventi jāīsteno jebkādās attiecībās

211ar Krieviju un Baltkrieviju, lai novērstu līdzīgu agresijas

212noziegumu atkārtošanos nākotnē. Krievijas izraisīto apdraudējumu

213ierobežošana būs tuvāko gadu galvenā prioritāte.

214Aktīva Latvijas ārpolitiskā darbība

215dažādos starptautiskos formātos

216Latvija ir aktīva un uzticama dalībvalsts starptautiskās

217sadarbības formātos ar starptautiskās tiesībās balstītām

218vērtībām. Ārpolitikā Latvija uztur aktīvu dialogu un veicina

219ciešu reģionālo sadarbību ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un

220Poliju. Drošības politikā īpaša uzmanība tiek veltīta

221konsultācijām un vienotas politikas veidošanai ar NATO

222sabiedrotajiem un ES dalībvalstīm. Latvija konstruktīvi darbojas

223dažādos daudzpusējos formātos, tostarp jautājumos, kas saistīti

224ar miera nodrošināšanu, drošību, ilgtspējīgu attīstību (inovatīva

225un dabai saudzīga ekonomika, tiesiskums un laba pārvaldība,

226starptautiskā sadarbība un kvalitatīva izglītība), sieviešu

227tiesību ievērošanu, digitalizāciju, klimata risinājumu labās

228prakses veicināšanu, atbildīgu tehnoloģiju attīstības izmantošanu

229un citos. Latvija plāno sniegt ieguldījumu šo nozīmīgo uzdevumu

230risināšanā, kļūstot par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli

2312026.-2027. gadā.

1Militārā apdraudējuma

2novēršana

3Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu kopumā

4palielina Latvijas militāro apdraudējumu. Neskatoties uz

5ievērojamajiem zaudējumiem, Krievija ir un būs galvenais draudu

6avots Latvijas drošībai, kā arī drauds Baltijas jūras reģionam

7kopumā. Krievija mācīsies no savām kļūdām un īstenos mērķtiecīgus

8pasākumus savu kaujas spēju atjaunošanai. Krievija atbildēs uz

9Somijas, kā arī gaidāmo Zviedrijas pievienošanos NATO ar papildus

10konvencionālo spēku izvietošanu Baltijas jūras reģionā. Tam var

11sekot arī biežākas un lielākas Krievijas un Baltkrievijas kopīgas

12militārās mācības Rietumu stratēģiskajā virzienā. Konvencionālo

13spēku zaudējumus karā Ukrainā Krievija centīsies kompensēt ar

14pieaugošiem kodolieroču izmantošanas draudiem, kā arī hibrīdā

15kara instrumentiem.

16Krievijas ideologi un propagandisti veido šīs valsts

17sabiedrībā negatīvu un agresīvu attieksmi pret Baltijas valstīm.

18Krievija joprojām izmanto plašu spektru tās rīcībā esošos

19līdzekļus, ieskaitot dezinformāciju, lai ietekmētu Baltijas

20valstu politiku.

21Krievija ir gatava izmantot militāru spēku savu ģeopolitisko

22mērķu sasniegšanai. Lai gan Krievijas Bruņoto spēku

23konvencionālās spējas izrādījās vājākas nekā iepriekš tika

24vērtēts (korupcija, slikts tehniskais stāvoklis, zems apmācību

25līmenis), tas nav atturējis Kremli no kara turpināšanas. Pēc

26zaudējumiem un atkāpšanās Krievija nav atteikusies no sākotnējiem

27mērķiem, tā ir tikai mainījusi taktiku un pielāgojusies ilgstošas

28karadarbības formai. Krievija atrod veidus, kā kompensēt dzīvā

29spēka un apbruņojuma zaudējumus, tehnoloģiju un munīcijas

30trūkumu, kamēr Krievijas sabiedrība saglabā apātiju un

31pasivitāti, iedrošinot Kremli uz karadarbības turpināšanu.

32Krievijas karadarbībā pret Ukrainu svarīga loma ir

33Baltkrievijai, kuras autoritārais līderis cenšas sevi apliecināt

34kā nozīmīgāko Krievijas stratēģisko partneri Eiropas kontinentā.

35Krievija izmantoja Baltkrievijas teritoriju spēku koncentrēšanai

36svarīgākajā uzbrukuma virzienā pirms iebrukuma Ukrainā 2022. gada

37februārī.

38Baltkrievijas teritorija joprojām tiek izmantota aviācijas un

39raķešu triecieniem, loģistikai - spēku, tehnikas pārvietošanai,

40apgādei, rotācijai, ievainoto ārstēšanai, bojātās tehnikas

41remontēšanai, kā arī pastāvīga spiediena uzturēšanai, lai

42Ukrainas spēkus piesaistītu prom no galvenajiem karadarbības

43rajoniem. Nepieciešamības gadījumā Krievija var rēķināties ar

44iespēju atkārtoti izmantot Baltkrievijas teritoriju agresijai

45pret kaimiņvalstīm.

46Ukrainas ieņemtajās teritorijās Krievijas spēki nodrošina

47nesaudzīgu okupācijas režīmu, kara noziegumus un vardarbību pret

48civiliedzīvotājiem padarot par standarta praksi. Lai gan

49Krievijas pastrādātie kara noziegumi ietekmē starptautiskās

50sabiedrības attieksmi pret to, nekas neliecina, ka pašā Krievijā

51tie izsauktu sabiedrības nosodījumu, drīzāk pretēji - Krievijas

52oficiālā nostāja un sabiedrības attieksme iedrošina un veicina

53noziegumus pret okupēto teritoriju civiliedzīvotājiem.

54Iekšpolitiski Krievijā sabiedrības neapmierinātības izpausmes

55tiek maksimāli kontrolētas, kas nodrošina esošā režīma

56stabilitāti tuvāko gadu laikā. Turpinoties agresijai pret Ukrainu

57un propagandā aktivizējot t.s. "visas tautas kara"

58vēstījumu, atbalsts valdošajam režīmam Krievijas sabiedrībā var

59pat pieaugt.

60Neskatoties uz ievērojamiem zaudējumiem, ko Krievijas Bruņotie

61spēki ir cietuši Ukrainā, to militārais potenciāls saglabājas

62augsts. Krievijai ir pietiekami finanšu līdzekļi un militāras

63rezerves, lai turpinātu karu. Tāpat Krievijai ir kodolieroči, lai

64turpinātu konfrontāciju ar rietumvalstīm. Tādēļ Maskava joprojām

65apdraud un turpinās apdraudēt Krievijas kaimiņvalstis. Pašlaik

66visi Krievijas militārie resursi tiek virzīti uzvaras gūšanai

67Ukrainā, bet, karam beidzoties, tas noteikti mainīsies.

68Prognozējams, ka mēģinājumi destabilizēt situāciju Baltijas

69valstīs, izmantojot Krievijai pieejamos līdzekļus, turpināsies

70vai pat pastiprināsies. Ja Krievijai izdosies nostiprināties, tā

71mēģinās iegūt papildus ietekmes instrumentus plašākā reģionā,

72tostarp arī Baltijas valstīs - cenšoties saglabāt un stiprināt

73krievu valodas un kultūras vidi, Krievijas pozīciju atbalstošus

74medijus gan krievu, gan citās Eiropas valodās. Krievija arī

75turpmāk izmantos hibrīdās metodes vai militāras operācijas savas

76ietekmes izplatīšanai.

77Karā gūtās mācības mainīs Krievijas Bruņotos spēkus. Spējīgāku

78komandieru atlase, cīņa ar korupciju u.c. izmaiņas var palielināt

79Krievijas Bruņoto spēku kaujas spējas ātrāk nekā tiks izveidotas

80plānotās jaunās vienības un atjaunoti modernā apbruņojuma

81krājumi. Jaunas militārās tehnikas ražošanai Krievijai būs

82nepieciešamas Rietumu tehnoloģijas, kas iekļautas sankciju

83sarakstā, bet Krievija jau vairākkārt ir pierādījusi, ka spēj

84sistemātiski apiet sankcijas. Iespējams, tehnikas atjaunošanai

85līdz pirmskara līmenim būs nepieciešami līdz pat desmit gadiem,

86bet līdz tam Krievija varēs izlīdzēties ar saremontētu vecākas

87paaudzes tehniku, kas joprojām ir pieejama.

88Prioritātes

89militārā apdraudējuma novēršanai:

90Visaptverošās valsts aizsardzības

91sistēmas tālāka stiprināšana un rīcības gatavības kultūras modeļa

92ieviešana

93Latvijas valsts attīstība un drošība ir saistīta ar kopējo

94sabiedrības vienotību. Latvijas valsts aizsardzība un tās tālākā

95izaugsme ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota

96no individuālā un nevalstiskā sektora līdz valstiskajam līmenim.

97Kopējā atbildība tiek īstenota ar visaptverošas valsts

98aizsardzības sistēmas modeļa tālāku ieviešanu, aptverot plašu

99pasākumu kopumu atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanai

100un sabiedrības noturības veicināšanai.

101Attīstīta rīcības gatavības kultūra, un vienots demokrātisko

102vērtību kopums ir sabiedrības noturības un valsts izdzīvotspējas

103priekšnoteikums, kas paredz sabiedrības gatavību rīkoties krīzes

104un kara gadījumā, spēju nodrošināt visu jomu nepārtrauktu

105funkcionēšanu un atbalstu NBS aizsardzības operācijām.

106NBS nacionālo atturēšanas un

107aizsardzības spēju stiprināšana

108Latvijas atturēšanas un aizsardzības pamatu veido NBS

109militārās spējas un to izmantošanas stratēģija, NATO kolektīvās

110aizsardzības mehānismi un stratēģiskās partnerības divpusējā un

111daudzpusējā līmenī. Latvija kopā ar sabiedrotajiem uztur un

112attīsta kaujas spējas, demonstrējot apņemšanos un gatavību

113aizsargāt Latviju pret jebkura veida apdraudējumu. NBS vienības

114demonstrē augstu kaujas gatavību un reaģē uz dažādiem drošības

115izaicinājumiem, kā ar sniedz nepieciešamo atbalstu civilajām

116institūcijām.

117Nepieciešams investēt un attīstīt skaitliski ievērojami

118lielāku kaujas spējīgu armiju. Valsts aizsardzības dienesta

119ieviešana nodrošinās personālsastāvu NBS prioritāro spēju

120attīstībai, personālsastāva pieaugumu, kā arī apmācītus rezerves

121karavīrus augstas un vispārējās gatavības rezerves vienībām,

122ilgtermiņā veicinot NBS strukturālu transformāciju. Valsts

123aizsardzības dienesta pakāpeniska ieviešana sekmēs NBS kaujas

124spēju palielināšanu, vienlaikus nostiprinot sabiedrības saikni ar

125NBS un veicinot sabiedrības izpratni par valsts aizsardzību.

126NATO kolektīvās aizsardzības

127sistēmas stiprināšana

128Latvijas aizsardzība tiek attīstīta NATO kolektīvās

129aizsardzības ietvaros, kas ir spēcīgākais ienaidnieka atturēšanas

130instruments. NATO ir kodolalianse, kas sniedz kodolatturēšanas

131lietussargu visām organizācijas dalībvalstīm. Latvija nodrošina

132savu lomu šīs nozīmīgās misijas sekmēšanā. Lai atturētu

133ienaidnieku no uzbrukuma Latvijai un nodrošinātu tūlītēju

134aizsardzību, svarīga ir attīstīta un praktiski ieviesta NATO

135"priekšējās aizsardzības" stratēģija.

136Tāpat nacionālās atturēšanas un aizsardzības spējas palielina

137stratēģisko partnerību un starptautiskās sadarbības centieni,

138nodrošinot gan papildus militāro un drošības atbalstu, gan

139ieguldot pastāvošajā likumos balstītajā starptautiskajā

140kārtībā.

141Transporta infrastruktūras militārās

142kapacitātes attīstība

143Lai attīstītu NATO spēju reaģēt uz jebkuru ārējo apdraudējumu

144Latvijā un nodrošinātu NATO kolektīvās aizsardzības principu,

145nepieciešams attīstīt Eiropas Transporta tīkla (Trans-European

146Transport Network; TEN-T) programmā iekļauto divējādas

147lietojamības infrastruktūras projektus, palielinot to militāro

148kapacitāti un atbalsta funkciju, tādejādi veidojot

149multifunkcionālus transporta koridorus, ar spēju apkalpot liela

150apjoma militāros pārvadājumus.

1Ārvalstu izlūkošanas un drošības

2dienestu radītā apdraudējuma novēršana

3Darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un

4drošības dienesti (turpmāk - specdienesti). Krievijas

5specdienestu īstenotās aktivitātes ir agresīvas un rada būtisku

6apdraudējumu gan NATO un ES dalībvalstu kolektīvajai drošībai,

7gan arī Latvijas valsts nacionālajai drošībai. Krievijas politika

8ietver gatavošanos visplašākā spektra konfliktam ar NATO. Tas

9nosaka Krievijas specdienestu darbību ietvaru - Krievija izstrādā

10un attīsta ne tikai militāru uzbrukumu scenārijus, bet plāno

11ienaidnieka vājināšanu visās hibrīdā kara jomās un fāzēs. Draudus

12Latvijas drošībai rada arī Baltkrievijas specdienesti, kas arvien

13lielākā mērā darbības koordinē ar Krievijas specdienestiem.

14Krievijas specdienesti īsteno mērķtiecīgu un sistemātisku

15darbu, lai iegūtu izlūkošanas informāciju par būtiskākajiem

16Latvijas ārpolitikas, drošības politikas, iekšpolitikas,

17ekonomikas un enerģētikas politikas aspektiem, kā arī seko līdzi

18sociālajiem procesiem un sabiedrības noskaņojumam. Krievijas

19īstenotā kara Ukrainā kontekstā izlūkošanas prioritāte ir

20rietumvalstu, tostarp Latvijas, sniegtais politiskais un

21militārais atbalsts Ukrainai, kā arī rīcībpolitikas veidošana

22attiecībā pret Krieviju.

23Latvijas drošības politika, militārās un civilās aizsardzības

24spējas, kritiskā infrastruktūra, krīžu pārvarēšanas mehānismi un

25robežu drošība ir nozīmīgi Krievijas specdienestu izlūkošanas

26mērķi. Pieaugošā Krievijas izolācija un spriedze attiecībās ar

27rietumvalstīm palielinās Kremļa pieprasījumu pēc izlūkošanas

28datiem. Prognozējams, ka spiegošanas aktivitāšu intensitāte pret

29rietumvalstīm, arī Latviju, palielināsies.

30Līdztekus izlūkošanas informācijas vākšanai un aģentūras

31pozīciju stiprināšanai, Krievijas specdienesti izvērš īstermiņa

32un ilgtermiņa ietekmes pasākumus: veido ietekmes aģentu tīklu,

33veic ietekmes sviru izpēti un stiprināšanu, kā arī īsteno

34mērķtiecīgas ietekmes operācijas, lai Kremlim izdevīgā veidā

35virzītu lēmumu pieņemšanu, sociālpolitiskos procesus un

36sabiedrisko domu. Ietekmes operācijas tiek veiktas, kombinējot

37dažādas metodes - ietekmes aģentus, kibertelpu un informatīvo

38telpu, kur nozīmīga komponente ir sociālās tīklošanas un video

39koplietošanas platformas. Tematiski ietekmes pasākumi visbiežāk

40saistīti ar centieniem veicināt spriedzi Latvijas sabiedrībā,

41neuzticību valsts varai un politikai, kā arī Kremļa pasaules

42redzējuma izplatīšanu noteiktās sabiedrības grupās.

43Krievijas specdienesti aktivitātes pret Latviju īsteno,

44strādājot no dažādām pozīcijām - no Krievijas un tās teritorijā,

45pierobežas zonā, diplomātisko pārstāvniecību piesegā, trešajās

46valstīs, starptautisko organizāciju ietvaros, arī kibertelpā un

47informatīvajā telpā. Mazinoties tradicionālām izlūkošanas

48iespējām, pieaug apdraudējums, ko veido no Krievijas teritorijas

49īstenotās specdienestu aktivitātes. Arvien lielāks risks nonākt

50Krievijas un arī Baltkrievijas specdienestu uzmanībā ir Latvijas

51valstpiederīgajiem, kuri ceļo uz šīm valstīm.

52Krievijas specdienestos ir izveidotas īpašas vienības agresīvu

53speciālo operāciju veikšanai ārvalstīs. Operāciju veikšanai

54individuāli vai grupā specdienestu virsnieki var ceļot gan ar

55savām īstajām, gan viltus identitātēm. Pieaugot Krievijas

56īstenotā kara Ukrainā noteiktai konfrontācijai ar rietumvalstīm,

57pieaugs arī agresīvu Krievijas specdienestu operāciju risks

58Latvijā. Krievijas specdienestu uzdevums ir attīstīt spējas, lai

59konflikta gadījumā pret Latviju vērstu plaša spektra operācijas -

60provokācijas, graujošas darbības un diversijas, informatīvo

61karadarbību, kiberuzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai,

62nozīmīgu valsts sektoru darbības kavēšanu.

63Valsts drošības iestāžu (Valsts drošības dienesta, Satversmes

64aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības

65dienesta) stratēģiskais mērķis ir nodrošināt apsteidzošu un

66preventīvu pasākumu kopumu, lai neitralizētu ārvalstu

67specdienestu radīto apdraudējumu Latvijas nacionālajai, kā arī

68NATO un ES kolektīvajai drošībai un interesēm. Prioritāriem

69uzdevumiem ir jābūt balstītiem uz esošās valsts drošības iestāžu

70darbības stiprināšanu un pilnveidošanu, atbilstoši pastāvošajiem

71apdraudējuma veidiem.

72Prioritātes

73ārvalstu specdienestu radītā apdraudējuma novēršanai:

74Pretizlūkošanas un preventīvo

75pasākumu stiprināšana, spēju attīstīšana

76Valsts drošības iestāžu uzdevums ir veikt nepārtrauktus

77pretizlūkošanas pasākumus, identificējot ārvalstu specdienestu

78īstenotās aktivitātes, kas pret Latviju un Latvijas

79valstspiederīgajiem tiek īstenotas, izmantojot plašu metožu

80klāstu. Pretizlūkošanas darbībai jābūt virzītai ne tikai uz

81ārvalstu specdienestu darbinieku un to aģentūras atklāšanu un

82neitralizēšanu, kā arī valsts drošībai nozīmīgas informācijas un

83kritiskās infrastruktūras aizsardzību, bet arī uz ietekmes aģentu

84un ietekmes operāciju identificēšanu, tostarp medijos un sociālās

85tīklošanas un video koplietošanas platformās īstenotu

86informācijas operāciju atklāšanu.

87Ņemot vērā ārvalstu specdienestu augsto interesi par Latvijas

88aizsardzības spējām un ārējās robežas drošību, kompleksi

89pretizlūkošanas pasākumi pastiprināmi vietās un objektos, kur

90koncentrēti NBS un sabiedroto militārie spēki un infrastruktūra,

91Valsts robežsardzes struktūrvienības, kā arī pierobežas

92teritorijās. Pastiprināts pretizlūkošanas darbs jāīsteno

93kritiskās infrastruktūras objektos.

94Nepieciešams intensificēt pretizlūkošanas pasākumus

95sabiedrības grupās, kas pēc noteiktiem kritērijiem atbilst

96ārvalstu specdienestu prioritārām mērķa grupām ietekmes pasākumu

97izvēršanā un aģentūras tīkla veidošanā, un ir potenciāli

98uzņēmīgākas pret šiem riskiem. Valsts drošības iestādēm jāturpina

99darbs šo grupu identificēšanai, to uzskatu un rīcības potenciāla

100novērtēšanai, šī darba ietvaros sadarbojoties arī ar citām valsts

101institūcijām.

102Jāstiprina valsts drošības iestāžu spējas identificēt ārvalstu

103specdienestu izvērstas ietekmes un informācijas operācijas

104sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās. Sadarbībā

105ar citām institūcijām jāpilnveido rīcības shēmas, lai

106identificētās operācijas var ātri pārtraukt un efektīvi

107neitralizēt. Jāturpina attīstīt valsts drošības iestāžu rīcībā

108esošie tehniskie risinājumi gan sociālās tīklošanas un video

109koplietošanas platformās veikto aktivitāšu monitoringam, gan citu

110pretizlūkošanas pasākumu veikšanai.

111Koordinēta valsts drošības iestāžu

112sadarbība ar ārvalstu partneru dienestiem

113Latvijas valsts drošības iestāžu savstarpēja sadarbība, kā arī

114sadarbība ar NATO un ES dalībvalstu partneriem ir būtisks

115līdzeklis ārvalstu specdienestu apdraudējuma identificēšanai,

116novēršanai un kolektīvās drošības stiprināšanai. Reģionā augošais

117drošības apdraudējums un mainīgās ārvalstu specdienestu darba

118metodes prasa īpaši dinamisku valsts drošības iestāžu saziņu, lai

119savlaicīgi identificētu izmaiņas, ņemtu vērā partneru pieredzi,

120veidotu kopīgu pieeju konkrētu risku mazināšanai un draudu

121neitralizēšanai. Jāturpina koordinētu sadarbības mehānismu

122nostiprināšana.

123Starpinstitucionāla pieeja un sabiedrības iesaiste

124visaptverošai draudu identificēšanai un novēršanai

125Valsts drošības iestādēm atbilstoši kompetencei jāstiprina

126sadarbība ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī

127nevalstisko un privāto sektoru, kas var sniegt ieguldījumu

128ārvalstu specdienestu darbību identificēšanā, un vispārējas

129noturības veidošanā. Jāņem vērā, ka Krievijas specdienesti veic

130speciālās operācijas ārvalstīs, to virsniekiem ir piešķirtas

131viltus identitātes, un to izlūkdarbībā ir iesaistīti aģenti, kuru

132pārvietošanās un uzturēšanās ārvalstīs ir leģitīma.

133Pieaugot ārvalstu specdienestu radītajam apdraudējumam,

134svarīgi, lai sabiedrība spēj atpazīt pazīmes, kas liecina par

135iespējamiem šo dienestu radītajiem drošības riskiem. Valsts

136drošības iestādēm ir jāinformē un jāizglīto sabiedrība par

137ārvalstu specdienestu radītajiem drošības riskiem, lai

138iedzīvotāji vērstos valsts drošības iestādēs gadījumos, ja viņiem

139ir aizdomas par ārvalstu specdienestu veiktajām

140izlūkdarbībām.

141Šāda prakse jāstiprina arī valsts institūcijās, kur drošības

142risku vērtējumu savu funkciju ietvaros ir jāveido kā sistemātisku

143praksi. Izglītojošais darbs par ārvalstu specdienestu radītajiem

144riskiem jāveic attiecībā uz personām, kas ceļo uz paaugstināta

145riska valstīm, kā arī jāveic pasākumi, lai atsevišķos valsts

146pārvaldes un privātajos sektoros šādu ceļošanas praksi

147ierobežotu.

1Iekšējai drošībai un

2konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršana

3Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā iekšējās drošības

4nozīme ir strauji pieaugusi gan nacionālajā, gan ES līmenī.

5Nestabilā starptautiskā drošības vide un drošības situācijas

6pasliktināšanās Eiropā rada vairākus apdraudējumus Latvijai, jo

7sevišķi valsts austrumu robežas drošības, nelegālās migrācijas,

8sabiedrības saliedētības, hibrīdo uzbrukumu un organizētās

9noziedzības jomās.

10Kara rezultātā Krievija ir radikalizējusies un aktivizējusi

11tieši pret NATO vērstu agresīvu retoriku. Krievijas skatījumā

12hibrīdā kara instrumenti (propaganda, dezinformācija, un citas

13manipulācijas informatīvajā telpā, kiberuzbrukumi, ietekmes

14aģenti u.tml.) joprojām ir vitāli svarīgi, lai sasniegtu savus

15mērķus NATO un ES valstīs. Krievijas hibrīdie draudi pret Latviju

16un Rietumu pasauli kopumā tuvāko gadu laikā ne tikai saglabās

17savu aktualitāti, bet tiem būs tendence pieaugt.

18Krievijas agresīvā politika reģionālā un starptautiskā līmenī,

19tostarp uzsāktais karš pret Ukrainu, kā arī kiberuzbrukumi un

20dezinformācijas kampaņas, kas vērstas pret NATO un ES valstīm

21rada lielākos riskus Latvijas iekšējai drošībai un

22konstitucionālajai iekārtai.

23Krievijas karš Ukrainā ir spēcīgi atbalsojies Latvijas

24sabiedrībā, atklājot atsevišķu sabiedrības grupu uzskatu sistēmu,

25ideoloģiskās pārliecības un vēsturiskās atmiņas atšķirības no

26Latvijas sabiedrības vairākuma vērtībām. Šīs atšķirības uzskatāmi

27demonstrē Latvijas sabiedrības mazākumu pārstāvošo dažu

28iedzīvotāju grupu simpātijas pret Kremli, publiski paustais

29atbalsts Krievijas agresijai Ukrainā un atvērtība Krievijas

30ietekmes pasākumiem.

31Krievijas karš Ukrainā lielākajā sabiedrības daļā radīja ne

32tikai nedrošības sajūtu un nosodījumu, bet arī pieprasījumu pēc

33straujākas atteikšanās no padomju mantojuma, kas materializējās

342022. gadā valdības un daudzu pašvaldību īstenotajā padomju laika

35"pieminekļu" demontāžā. Vienlaikus šīs darbības, kā arī

36Latvijas valsts sniegtais atbalsts Ukrainai, izsauca agresijas

37vilni pret Kremli pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju vidū. Šī

38agresivitāte un naids, kas, galvenokārt, izpaužas komentāros

39sociālās tīklošanas un video koplietošanas platformās, taču

40nereti arī ielu vidē fiksētajos incidentos, tostarp pret bēgļiem

41no Ukrainas, kopumā negatīvi ietekmē iekšējās drošības

42situāciju.

43Turpinoties latentai etniskai spriedzei, kā arī

44neapmierinātībai ar esošo situāciju un agresivitātei, pastāv

45risks, ka šī spriedze noteiktos apstākļos var saasināties. Tāpēc

46valsts drošības iestādēm sadarbībā ar tiesību aizsardzības

47institūcijām ir pastāvīgi jāveic situācijas attīstības

48monitorings, lai novērstu spriedzes un saspīlējuma eskalāciju

49sabiedrībā, un savlaicīgi identificētu signālus, kad ārēji

50subjekti savās interesēs cenšas izmantot iepriekš minētos

51faktorus. Tāpat tiesību aizsardzības institūcijām konsekventi

52jāturpina ievērot nulles tolerances princips pret jebkādām

53atbalsta izpausmēm Krievijas agresijai, kas parādās publiskajā

54vidē un informatīvajā telpā.

55Iekšējo drošību ietekmē arī demogrāfiskās situācijas

56pasliktināšanās, augstais nabadzības līmenis un sabiedrības

57ienākumu nevienlīdzība, kā arī izglītības kvalitāte.

58Depopulācija, kas pārskatāmā nākotnē ir nenovēršama, kā arī

59iedzīvotāju novecošana radīs pieaugošu spiedienu pret valsts

60pārvaldi kopumā, vājinot tās spēju nodrošināt sabiedrības

61funkciju kvalitatīvu izpildi visā valsts teritorijā. Tas uzturēs

62paaugstinātu neapmierinātību sabiedrībā ar valsts pārvaldes

63nepietiekamo kapacitāti un darba kvalitāti, un ilgtermiņā

64turpinās veicināt iedzīvotāju neuzticību valsts varai.

65Darbaspēka resursa sašaurināšanās un pieaugoša konkurence par

66darbiniekiem skars visus valsts pārvaldes sektorus. Nacionālās

67drošības kontekstā pieaugs izaicinājumi personāla rekrutēšanai

68aizsardzības, iekšējās drošības un tieslietu sektoros. Šie

69faktori radīs arī pieaugošus izaicinājumus nodrošināt kritiskās

70infrastruktūras aizsardzību atbilstošā līmenī. Iekšlietu un

71tieslietu nozares infrastruktūras attīstība var tikt kavēta

72inflācijas ietekmē pieaugošo būvniecības un ēku uzturēšanas

73izmaksu dēļ. Iepriekš minētie riski veicinās jaunus iekšējās un

74ārējās drošības izaicinājumus.

75Galvenie iekšējās drošības riski, kas saistīti ar iepriekš

76minētajiem faktoriem ir pieaugošā noziedzība, ēnu ekonomika,

77kontrabanda, alkohola un narkotiku lietošana, dažādu drošības

78noteikumu un prasību neievērošana sadzīves līmenī un

79uzņēmējdarbībā.

80Prioritātes

81iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā

82apdraudējuma novēršanai:

83Saliedētas sabiedrības

84stiprināšana

85Iekšējās drošības un saliedētas sabiedrības stiprināšanas

86nolūkā ir jāveicina sabiedrības vairākuma saliedēšana ap kopīgām

87vērtībām, kuru pamatā ir valsts neatkarība, tās piederība Rietumu

88pasaulei, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda un tāda

89vēstures izpratne, kas nosoda totalitāro režīmu veiktos

90noziegumus pret cilvēci, un analoģisku vēstures notikumu

91atkārtošanos mūsdienās.

92Atbildīgajām valsts institūcijām ir jāturpina mērķtiecīgs

93darbs, lai mazinātu svešu režīmu atstātā mantojuma atrašanos

94Latvijas kultūrvidē. Vienlīdz svarīgs ir ilgtermiņa darbs pie

95Latvijas valsts, tās vēsturē nozīmīgu notikumu un personību

96piemiņas liecību eksponēšanas, veidojot pieminekļus un piemiņas

97vietas pilsētvidē un attīstot muzeju ekspozīcijas. Šim darbam ir

98jābūt vērstam uz piederības sajūtas Latvijas valstij, kā arī

99vienotas vēstures izpratnes nostiprināšanu sabiedrībā.

100Valsts robežas drošības un

101aizsardzības stiprināšana

102Valsts robežas drošība ir priekšnoteikums valsts robežas

103neaizskaramības garantēšanai un valsts apdraudējuma novēršanai.

104Jāturpina Latvijas ārējās robežas neaizskaramības stiprināšana,

105kas vienlaikus ir NATO un ES ārējā robeža, jāpabeidz ārējās

106sauszemes robežas infrastruktūras izbūve un tehniskā aprīkošana.

107Jāturpina valsts robežas telekomunikāciju tīkla infrastruktūras

108modernizācija, nodrošinot atbilstību Eiropas robežu novērošanas

109sistēmas tīkla prasībām. Vienlaikus jau tagad valsts pārvaldes

110iestādēm jāstrādā pie konkrētiem atturēšanas un pretmobilitātes

111risinājumiem pierobežā, kas atturētu potenciālu pretinieku no

112Latvijas drošības apdraudēšanas.

113Ņemot vērā, ka Baltkrievija turpina izmantot migrāciju, lai ar

114hibrīdām metodēm destabilizētu situāciju uz robežas ar Latviju,

115jāpilnveido Latvijas - Baltkrievijas robežas uzraudzības

116infrastruktūra, lai nodrošinātu robežas viedo un digitālo

117uzraudzību, kā arī nepārtrauktu novērošanu.

118Nelegālās migrācijas un pārrobežu organizētās noziedzības

119riski uz Latvijas ārējās robežas nemazinās, līdz ar to jāīsteno

120efektīvi pasākumi šo risku mazināšanai, tostarp stiprinot

121robežsargu un muitas darbinieku cilvēkresursu kapacitāti,

122vienlaikus nodrošinot kontroli, lai novērstu attiecīgo valsts

123iestāžu amatpersonu iesaisti valsts robežas neaizskaramību

124apdraudošo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

125Sadarbībā ar NBS jāturpina pasākumu īstenošana, lai

126nodrošinātu Valsts robežsardzes (turpmāk - VRS) spēju

127palielināšanu, kā arī Latvijas ārējās robežas aprīkošanu ar

128savstarpēji integrētiem robežuzraudzības un robežpārbaudes

129tehniskajiem līdzekļiem. Tāpat ir jāuzlabo VRS mobilitāte,

130tostarp plānojot un organizējot regulāras kopīgas VRS un NBS

131mācības.

132Civilā aizsardzība un katastrofu

133pārvaldīšana

134Iepriekšējo gadu pieredze un krīzes pārvaldības mācību

135secinājumi, ka arī Covid-19 pandēmijas gūtās atziņas parāda, ka

136nepieciešams pilnveidot krīzes vadības sistēmu, izveidojot

137valstiska līmeņa starpinstitucionālu krīžu pārvaldības mehānismu,

138lai nodrošinātu krīzes pārvaldības noturību un

139nepārtrauktību.

140Nepieciešams īstenot katastrofu pārvaldības sistēmas reformu,

141lai nodrošinātu vienlīdz efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu

142pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā valsts teritorijā,

143uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu

144sadarbību un koordināciju, izveidojot katastrofu pārvaldības

145centrus, tādējādi arī uzlabojot atbildīgajās institūcijās

146nodarbināto darba apstākļus un darba drošību.

147Jāturpina attīstīt un pilnveidot valsts un pašvaldību

148institūciju, kā arī sabiedrības izpratne par civilās aizsardzības

149sistēmu, tostarp nodrošinot apmācības par tās galvenajiem

150elementiem, lai veicinātu sabiedrības drošības un gatavības

151krīzes situācijām kultūras veidošanu. Par civilo aizsardzību

152atbildīgajām valsts institūcijām un NBS ir jāsniedz atbalsts

153pašvaldībām civilās aizsardzības plānu izstrādāšanā, integrējot

154tajos rīcību krīzes un kara gadījumā.

155Iedzīvotāju apziņošanai krīzes situācijās ir nepieciešams

156ieviest un nodrošināt efektīvas agrīnās brīdināšanas sistēmas

157darbību un uzturēšanu, papildinot esošo sistēmu ar šūnu apraides

158risinājumu.

159Kritiskās infrastruktūras

160noturība

161Lai efektīvi nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju drošību,

162nepieciešams īstenot pasākumus ar mērķi mazināt tās

163infrastruktūras neaizsargātību, kas ir būtiska sabiedrības un

164ekonomikas stabilai un nepārtrauktai darbībai.

165Iedzīvotāju labklājība un netraucēta tautsaimniecības darbība

166ir atkarīga no kritiskās infrastruktūras. Tā ir kritiski svarīga

167tādu pakalpojumu sniegšanā, kas nepieciešami būtiskāko

168sabiedrības sociālo funkciju un tautsaimniecības funkcionēšanas

169nepārtrauktības nodrošināšanai. Kritiskai infrastruktūrai jābūt

170aizsargātai pret apdraudējumiem, kas var izraisīt nopietnus tās

171darbības traucējumus. Kritiskās infrastruktūras aizsardzības

172pasākumiem jābūt vērstiem uz to, lai savlaicīgi saņemtu

173informāciju par iespējamu valsts apdraudējumu un reaģētu uz

174šādiem apdraudējumiem, novērstu un pārvarētu tos. Valsts

175institūcijām, valsts drošības iestādēm un komercsabiedrībām

176jāveic pasākumi kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanai

177pret iespējamiem apdraudējumiem, tostarp pastiprinot prasības

178šajā jomā nodarbinātajiem.

179Iekšlietu un tieslietu sistēmas

180institūciju kapacitātes stiprināšana

181Iekšējās drošības un tiesību aizsardzības, kā arī tieslietu

182sistēmas iestādēm jāatbilst mūsdienu prasībām un jābūt spējīgām

183pārvarēt aktuālos izaicinājumus un apdraudējumus. Lai novērstu

184apdraudējumu iekšējai drošībai un sabiedriskajai kārtībai,

185jāturpina stiprināt iekšlietu un tieslietu sistēmas institūciju

186spējas, plānojot cilvēkresursus, nodrošinot izglītību un

187profesionālo pilnveidi atbilstošajā līmenī, nodrošinot

188konkurētspējīgu atalgojumu, kā arī īstenojot infrastruktūras

189izbūves un modernizācijas projektus.

1Latvijas informatīvajai telpai

2radītā apdraudējuma novēršana

3Latvijas informatīvās telpas drošība ir būtisks aspekts

4Latvijas nacionālās drošības nodrošināšanai. Spēcīgas un

5aizsargātas informatīvās telpas pamatā ir stipri vietējie

6Latvijas mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā.

7Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā

8informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu, tādējādi tiek

9pārtraukta sabiedrības šķelšana un veicināta tās saliedēšanās uz

10valsts valodas pamata. Turpmākā valsts informatīvās telpas

11aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz

12latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda

13mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts

14valodā.

15Ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas

16stiprināšana visās dzīves sfērās, no 2026. gada

171. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt

18tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas

19kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju

20piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta

21latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES

22kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu

23valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides

24process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par

25privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt.

26Lai stiprinātu vietējo mediju telpu, jāturpina atbalstīt

27kvalitatīvs un uzticams saturs latviešu valodā. Kvalitatīvs

28vietējais saturs vienlaikus samazina ārējās propagandas ietekmes

29riskus un palielina sabiedrības uzticēšanos vietējiem medijiem.

30Tikpat svarīgi ir pastāvīgi palielināt satura pieejamību, īpaši

31subtitru un latviešu valodas celiņa pieejamību programmās un

32pakalpojumos Latvijā.

33Šādi tiek veicināta personu izpratne par dzirdēto un vairotas

34Latvijas iedzīvotāju iespējas apgūt valsts valodu. Vienlaikus

35subtitru nodrošināšana ir vienīgais veids kā sabiedrības daļa,

36kam ir dzirdes traucējumi, var būt informēta un saņemt

37kvalitatīvu informāciju par notikumiem Latvijā un ārvalstīs.

38Tādējādi subtitru un citu satura pieejamības pakalpojumu

39nodrošināšana elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un

40pakalpojumos ir arī nacionālās drošības jautājums. Valsts valodas

41kā Satversmes pamatvērtības aizsardzība ir būtisks Latvijas

42informatīvās telpas drošības pamats.

43Gan pirms 2014. gadā, gan 2022. gadā īstenotajiem

44iebrukumiem Ukrainā Krievija starptautiski izplatīja

45daudzveidīgus propagandas vēstījumus. Krievijas kara propagandas

46un dezinformācijas vēstījumi, kā arī citas manipulācijas turpinās

47joprojām, radot apdraudējumu Latvijas informatīvajai telpai. Pēc

48pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ir veikusi

49vairākus pasākumus, lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu un

50ierobežotu programmas un pakalpojumus, kas atbalsta vai attaisno

51Krievijas iebrukumu Ukrainā. Krievijas masveidīgās propagandas

52kampaņas un informatīvās ietekmes aktivitātes galvenokārt ir

53vērstas uz to, lai slavinātu Krievijā valdošo režīmu un

54attaisnotu Krievijas pastrādātos kara un agresijas noziegumus, kā

55arī cilvēktiesību pārkāpumus. Neskatoties uz to, ka šo

56propagandas kampaņu primārā mērķauditorija ir Krievijas

57sabiedrība, tās sasniedz arī auditoriju Latvijā.

58Pret Latviju vērstajā Kremļa propagandā būtiska loma ir

59"viedokļa līderiem" un "ekspertiem" -

60personām, kuras nāk klajā ar Kremli atbalstošiem komentāriem vai

61viedokļiem par konkrētā brīdī aktuālajiem jautājumiem,

62galvenokārt, reaģējot uz notikumiem Latvijā vai informāciju par

63Latviju starptautiskajā vidē. Šādiem nolūkiem Kremļa propagandas

64resursi vēstījumu izplatīšanai izmanto gan ietekmes aģentus, gan

65plašākai sabiedrībai iepriekš nezināmas personas.

66Krievijā radīto propagandas audiovizuālo saturu auditorija

67Latvijā patērē, izmantojot arī sociālās tīklošanās un video

68koplietošanas platformas un nereģistrētu, prettiesisku satura

69izplatītāju pakalpojumus. Ņemot vērā minēto, Latvijas

70informatīvās telpas un nacionālās drošības interesēs jāturpina

71monitorēt jebkāds ar Krievijas valsti saistīts saturs, tostarp

72izklaides saturs (filmas, seriāli, šovi u. c.), kurā tiek

73iekļauti Krievijas izplatītie vēstījumi. Regulāri uzraugot šādu

74saturu, Latvijai ir iespējams identificēt iespējamos pārkāpumus

75un sistemātiski rīkoties, lai novērstu šāda satura kaitīgo

76ietekmi uz sabiedrību.

77Latvijas informatīvās telpas aizsardzībā nozīme ir arī

78prettiesiski izplatīta satura ierobežošanai. Jāturpina ierobežot

79piekļuve resursiem, kuros tiek prettiesiski izplatīts dažāda

80veida saturs, vienlaikus uzlabojot ierobežojošo pasākumu

81efektivitāti. Mazinot prettiesisku satura izplatību Latvijā, tiek

82aizsargāts vietējais mediju tirgus, finanšu līdzekļi neaizplūst

83pie satura prettiesiskiem izplatītājiem, vienlaikus tiek

84samazinātas arī propagandas izplatīšanas iespējas Latvijā. Tāpat

85jāveicina arī sabiedrības izpratne par satura prettiesiskas

86izplatīšanas negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un

87informatīvās telpas drošību.

88Arī turpmāk stiprināma Nacionālās elektronisko plašsaziņas

89līdzekļu padomes cilvēkresursu un tehnoloģiskā kapacitāte.

90Prioritātes

91informatīvās telpas drošības un aizsardzības nodrošināšanai:

92Sabiedrības informācijpratības un

93medijpratības veicināšana

94Ir būtiski veicināt visas sabiedrības izglītošanu, palielinot

95tās informācijpratību un medijpratību, lai cilvēki spētu atšķirt

96viltus ziņas un dezinformāciju, kā arī tiktu attīstītas spējas

97kritiski izvērtēt informatīvajā telpā izplatīto informāciju, lai

98neizplatītu tālāk nepārbaudītas ziņas. Tādējādi tiks stiprināta

99Latvijas demokrātija, veicināta katra sabiedrības locekļa

100patstāvīga spriestspēja un lēmumu pieņemšana, izglītotība, kā arī

101sabiedrības drošība kopumā, vienlaikus tiks mazināti ārējās

102propagandas ietekmes draudi.

103Lai sasniegtu šo mērķi, izglītības sistēmai visos līmeņos

104(augstāko izglītības iestāžu pasniedzēji, topošo un strādājošo

105pedagogu prasmes, metodiskie mācību materiāli u. c.) jābūt

106sagatavotai, lai nodrošinātu skolēniem un studentiem

107medijpratības un kritiskās domāšanas prasmes tādā līmenī, kas

108ļauj identificēt riskus informatīvajā telpā. Tāpat ar mērķētām

109aktivitātēm jācenšas sasniegt iedzīvotāju grupas, kuras ir ārpus

110izglītības sistēmas, lai šajās iedzīvotāju grupās stiprinātu

111noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, pret valstiskumu

112vērstiem naidīgiem vēstījumiem un dezinformāciju.

113Jāveicina pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas attīstība,

114kā arī īpaša mediju satura veidošana, kas ir vērsts uz

115dezinformācijas un manipulāciju izgaismošanu un atspēkošanu un ir

116pielāgots, pieejams un atraktīvs dažādām Latvijas

117auditorijām.

118Stipri vietējie mediji

119Stipri un mūsdienīgi vietējie mediji un kvalitatīvs vietējais

120saturs latviešu valodā, kā arī mediju vides daudzveidība sekmē

121iedzīvotājiem nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, lai

122pieņemtu pārdomātus un faktos balstītus lēmumus. Mediju vide

123transformējas, tādēļ jāveicina visu mediju konkurētspēja,

124vienlaikus saglabājot reģionālo mediju daudzveidību.

125Latvijā jāizveido vienots un mūsdienīgs sabiedriskais medijs,

126kuram jānodrošina neatkarīgs, atbilstošs un prognozējams

127finansējums.

128Latvijā ienākot globālajiem mediju pakalpojumu sniedzējiem,

129arvien palielinās konkurence un mazinās tradicionālo mediju

130platformu izmantošana, tādējādi medijiem un to darbiniekiem

131jāturpina savu prasmju un zināšanu pilnveide, tostarp

132medijpratības, satura veidošanas un tehnoloģiju jomā. Tāpat

133medijiem jānodrošina satura izplatīšana mūsdienu prasībām

134atbilstošās platformās, lai spētu saglabāt auditoriju Latvijas

135informatīvajā telpā.

136Vienlaikus jānostiprina izpratne, ka elektroniskie mediji

137ievēro ētikas standartus un atbildību par izplatīto saturu

138neatkarīgi no platformas. Jāpilnveido normatīvo aktu bāze, lai

139nodrošinātu, ka likumi, kuru ievērošanu uzrauga Nacionālā

140elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome elektronisko mediju

141vidē, ir attiecināmi arī uz digitālo vidi, piemēram, reklāmas

142izplatīšanas nosacījumiem komerciālajiem medijiem vai komerciālās

143reklāmas aizliegums sabiedriskajiem medijiem.

144Jāturpina iesaistīt Latvijas medijus valsts aizsardzības un

145krīžu sagatavotības pasākumos, tostarp iesaistot žurnālistus

146civilās un militārās mācībās, kā arī veicot apmācības un citus

147atbalsta pasākumus mediju darbības nepārtrauktības nodrošināšanai

148krīzes un apdraudējuma situācijās.

149Žurnālistu drošība un prasmes

150Kopumā Latvija ir droša valsts žurnālistiem. Organizācijas

151"Reportieri bez robežām" Pasaules preses brīvības

152indeksa izdevumā par 2022. gadu1 Latvija

153ierindota 22. vietā no 180 valstīm.

154Jāveicina žurnālistu un mediju drošība gan tiešsaistē, gan

155fiziskajā vidē pret dažāda rakstura potenciāliem uzbrukumiem no

156vietējiem un ārvalstu subjektiem, tostarp dezinformatoriem. Tas

157iekļauj bargu vēršanos, ievērojot nulles tolerances principu,

158pret jebkuru gadījumu, kad mediju brīvība un drošība ir

159apdraudēta.

160Lai uzlabotu žurnālistu prasmes, Latvijai ir jāiegulda

161līdzekļi žurnālistu mūžizglītības veicināšanā, tostarp satura

162veidošanas jautājumos. Jāpanāk, lai žurnālisti mācētu veidot

163uzticamu un kvalitatīvu saturu, prastu atpazīt viltus ziņas un

164dezinformāciju, kā arī spētu atklāt sabiedrībai šāda satura

165radītājus un izplatītājus.

166Spēcīga un vienota valsts

167stratēģiskā komunikācija

168Jāturpina stiprināt un attīstīt spēcīgas stratēģiskās

169komunikācijas spējas valdības centrā, kas darbojas sinerģijā ar

170valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju īstenotu stratēģisku

171un efektīvu komunikāciju ar savām auditorijām. Šādas

172komunikācijas mērķis ir veicināt iedzīvotāju patriotismu un

173piederības sajūtu Latvijas valstij un tās vērtībām, uzticēšanos

174valsts pārvaldes institūcijām, pilsonisko līdzdarbošanos

175demokrātiskos procesos un valsts attīstībā, kā arī zināšanas,

176prasmes un vēlmi aizstāvēt valsti krīzes vai apdraudējuma

177situācijās. Valsts pārvaldei vienoti un mērķēti jāturpina strādāt

178ar prioritārajām mērķauditorijām, īpaši jauniešiem un

179iedzīvotājiem reģionos (īpaši Latgales un Vidzemes pierobežas

180novados).

1Kiberapdraudējuma novēršana

2Līdz ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Ukrainu

3atbalstošo valstu, tostarp Latvijas, kibertelpā tika konstatēta

4paaugstināta Krievijas un tās darbības atbalstošo kiberaktoru

5aktivitāte. 2022. gads Latvijas kibertelpā bija

6kiberincidentiem vispiesātinātākais gads kopš šāda statistika

7tiek apkopota. Sabiedrībai redzamākie bija haktīvistu grupējuma

8"KillNet" veiktie pakalpojumatteices uzbrukumi,

9taču to kopējā ietekme uz informācijas sistēmu darbību ir

10vērtējama kā nebūtiska. Nozīmīgākās un nacionālo drošību

11visvairāk apdraudošās joprojām ir dažādu valsts aktoru veiktās

12kiberoperācijas pret Latvijas valsts, privātā sektora un

13informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras sistēmām.

14Tāpat Latvijā un citās ES dalībvalstīs pieaug kiberuzbrukumu

15skaits, kas veikti no Ķīnas teritorijas. Šie uzbrukumi ir vērsti

16pret valsts un pašvaldību institūcijām, informācijas tehnoloģiju

17kritisko infrastruktūru, kā arī privātā sektora uzņēmumiem un

18sabiedrības pārstāvjiem. 2021. gadā ES aicināja Ķīnu

19nepieļaut, ka tās teritoriju izmanto ļaunprātīgu kiberdarbību

20veikšanai, kā arī 2023. gadā tika publicēta ES dalībvalstu

21apkopota informācija par ļaunprātīgu kiberdarbību veicējiem, kuru

22darbība ir saistīta ar Ķīnu.

23ES kopā ar līdzīgi domājošām valstīm pauž atbalstu esošo

24starptautisko tiesību un normu piemērošanai kibertelpā un valstu

25atbildīgai uzvedībai tajā. Latvija sadarbojas ES un NATO

26formātos, lai risinātu kiberincidentu attiecināšanas

27jautājumus.

28Apstiprinātajā jaunajā Latvijas Kiberdrošības Stratēģijā

292023.-2026. gadam ir noteikts kiberdrošības politikas mērķis

30minētajam laika periodam. Šis mērķis paredz stiprināt Latvijas

31kibertelpas drošību, attīstot kiberaizsardzības spējas,

32paaugstinot noturību pret kiberuzbrukumiem un veicinot

33sabiedrības izpratni par draudiem kibertelpā, definējot šādas

34prioritātes: aizsardzība, atturēšana un attīstība. Ir stājusies

35spēkā jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada

3614. decembra Direktīva (ES) 2022/2555, kas paredz īstenot

37pasākumus, lai panāktu vienādi augstu kiberdrošības līmeni visās

38ES dalībvalstīs. Latvijai šī Direktīva būs jāievieš līdz

392025. gada 17. oktobrim. Direktīva nosaka stingrākas

40kiberdrošības prasības subjektiem - būtisko un svarīgo

41pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ievērojami paplašina uzraugāmo

42subjektu loku. Direktīvas normu pārņemšanai ir izstrādāts

43likumprojekts "Nacionālās kiberdrošības likums", ar

44kuru plānots aizstāt spēkā esošo Informācijas tehnoloģiju

45drošības likumu.

46Vienlaikus notiek darbs pie Nacionālās kiberdrošības likumam

47pakārtoto Ministru kabineta noteikumu izstrādes, tostarp nosakot

48minimālās kiberdrošības prasības subjektiem, kā arī paredzot

49izmaiņas nacionālā kiberdrošības pārvaldības modelī. Līdz ar

50Nacionālās kiberdrošības likuma stāšanos spēkā paredzēts izveidot

51jaunu institūciju - Nacionālo kiberdrošības centru, kura

52funkcijas īstenos Aizsardzības ministrija sadarbībā ar

53Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas

54institūciju (CERT.LV).

55Līdzīgi kā citās jomās, arī vēlēšanu norisē un rezultātu

56apkopošanā arvien lielāka loma ir informācijas sistēmām. Šīs

57informācijas sistēmas potenciāli var būt dažādu kiberaktoru

58uzbrukumu mērķis, lai apgrūtinātu vēlēšanu norisi un rezultātu

59apkopošanu, kā arī ietekmētu vēlēšanu rezultātus. Tāpēc šo

60sistēmu drošība ir priekšnoteikums, lai netiktu apšaubīta

61notikušo vēlēšanu leģitimitāte. Ņemot vērā vēlēšanu cikliskumu,

62to norisē un rezultātu apkopošanā izmantotās informācijas

63sistēmas ir jāveido un jāatjauno savlaicīgi, lai nodrošinātu to

64drošību.

65Cilvēkresursu kapacitāte kiberdrošības jomā jau šobrīd

66saskaras ar daudziem izaicinājumiem. Atbilstoši izglītotu

67cilvēkresursu trūkums rada ierobežojumus un šķēršļus Latvijas

68kibertelpas drošības uzturēšanai un uzlabošanai, kā arī draudus

69nacionālajai drošībai. Uz šo izaicinājumu ir jāskatās kompleksi,

70sākot ar eksakto priekšmetu apguvi skolās un beidzot ar stimuliem

71topošajiem studentiem izvēlēties informācijas tehnoloģiju un

72kiberdrošības studiju programmas.

73Visiem Latvijas kibertelpas dalībniekiem, bet īpaši valsts

74pārvaldes institūcijām, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām,

75informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašniekiem un

76tiesiskajiem valdītājiem, kā arī privātā sektora uzņēmumiem, kas

77sniedz pakalpojumus iepriekš minētajām institūcijām, ir kritiski

78jāattiecas pret savu kiberdrošības praksi. Mainoties un

79attīstoties kiberdraudu videi, kiberdrošības aktivitātēm ir

80jāmainās tai līdzi.

81Prioritātes

82kiberapdraudējuma novēršanai:

83Apdraudējuma identificēšana

84Par kibertelpas drošību atbildīgajām valsts pārvaldes

85institūcijām ir jāveic rūpīga un sistemātiska Krievijas veikto

86kiberoperāciju pret Ukrainu un tās sabiedrotajiem analīze,

87iekļaujot secinājumus un nepieciešamās rekomendācijas politikas

88plānošanas dokumentos, normatīvajos aktos un mācību scenārijos.

89Apdraudējuma identificēšanas jomā par kibertelpas drošību

90atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām ir cieši jāsadarbojas

91NATO un ES dalībvalstu un citu partnervalstu ietvaros, jo

92kiberuzbrukumu mērogi nereti pārsniedz vienas valsts robežas,

93turklāt svarīga ir pieredzes apmaiņa starp ārvalstu partneriem

94kiberdrošības jautājumos.

95Valsts un pašvaldību institūcijām un kapitālsabiedrībām, kā

96arī informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras

97īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir jāveic pastiprināta

98informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras uzraudzība,

99tostarp regulāri jāorganizē draudu identifikācijas (threat

100hunt) operācijas.

101Attīstoties mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijām,

102nepieciešams vērtēt to ietekmi uz sabiedrību un nacionālo

103drošību, lai savlaicīgi identificētu drošības riskus, kas var

104rasties gadījumā, ja šīs tehnoloģijas tiek mērķtiecīgi

105izstrādātas un izmantotas, lai vērstos pret nacionālās drošības

106interesēm.

107Efektīva kiberdrošības politikas

108īstenošana

109Jāturpina normatīvo aktu pilnveidošana, lai tiktu ieviests

110kiberdrošības pārvaldības modelis, kurā ir noteikts skaidrs

111iesaistīto institūciju tiesību un uzdevumu sadalījums, vienlaikus

112veidojot visaptverošu kiberdrošības pārvaldības risinājumu.

113Jāizveido, pastāvīgi jāuztur un jāattīsta vēlēšanās izmantotās

114informācijas sistēmas, vienlaikus stiprinot Centrālās vēlēšanu

115komisijas informācijas tehnoloģiju kapacitāti.

116Jāstiprina zināšanas kiberdrošības jomā un jāveicina gan esošo

117tehnoloģiju pilnvērtīga izmantošana, gan jauno tehnoloģiju

118ieviešana kopējā kiberdrošības līmeņa paaugstināšanai. Jāveicina

119jauno kiberdrošības speciālistu sagatavošana un esošo speciālistu

120zināšanu pastāvīga pilnveidošana.

121Kiberdrošības un digitālo risinājumu

122pilnveidošana

123Digitālo prasmju attīstībai ir būtiska nozīme kiberdrošības

124stiprināšanā. Svarīgi ir veicināt iedzīvotāju izpratni par

125kiberdrošību. Nepieciešams veicināt uzņēmumu, īpaši Latvijas mazo

126un vidējo uzņēmumu, spējas digitālo tehnoloģiju ieviešanā,

127pilnveidošanā un kiberaizsardzībā, tādējādi efektivizējot,

128attīstot un aizsargājot uzņēmumu procesus. Būtiski sekmēt mazo un

129vidējo uzņēmumu kiberdrošības transformāciju, tostarp sniedzot

130praktisku atbalstu uzņēmumiem inovatīvu kiberdrošības risinājumu

131izstrādei un ieviešanai, piedāvājot šim mērķim grantu atbalstu ES

132programmas "Digitālā Eiropa" ietvaros.

133Par kibertelpas drošību atbildīgajām valsts pārvaldes

134institūcijām ir jāturpina attīstīt un piedāvāt uzņēmējiem

135apmācību procesus par digitālajiem risinājumiem un

136kiberaizsardzību, tostarp bezmaksas kursus. Lai veicinātu

137apmācību pieejamību uzņēmumiem, apmācību procesā jāiesaista arī

138nozaru asociācijas, tādējādi veidojot mērķētāku apmācību un

139pilnveides procesu un sniedzot risinājumus specifiskām

140problēmsituācijām. Ļoti būtiski ir stiprināt ne tikai uzņēmumu,

141bet arī valsts un pašvaldību institūciju kiberaizsardzību un

142digitālo risinājumu integritāti, tādējādi uzlabojot lēmumu

143pieņemšanu dažādās krīzes situācijās. Jāstiprina publiskā un

144privātā sektora sadarbība un informācijas apmaiņa Eiropas

145Kiberdrošības kompetenču centra paspārnē izveidotās kiberdrošības

146kompetenču kopienas ietvaros.

147Kiberdrošības infrastruktūras

148attīstība

149Jāturpina darbs pie valsts vienotā interneta apmaiņas punkta

150(turpmāk - GLV-IX) izveides, uzturēšanas un

151attīstīšanas, nosakot par pienākumu valsts un pašvaldību

152institūcijām, kapitālsabiedrībām un informācijas tehnoloģiju

153kritiskās infrastruktūras īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem

154savu datu plūsmu prioritāri virzīt caur GLVIX. Tāpat svarīga ir

155datu rezerves kopiju sistemātiska veidošana un to atjaunošana,

156regulāri testējot sistēmu atjaunošanas spējas, kā arī datu

157vēstniecību ārvalstīs turpmāka attīstīšana. Papildus ir

158nepieciešams uzturēt un attīstīt pret pakalpojumu atteices

159uzbrukumu risinājumus.

160Valsts elektronisko sakaru

161pakalpojumu centrā izvietoto valsts informācijas sistēmu

162kibernoturības stiprināšana

163Jāveic Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrā (turpmāk

164- Centrs) esošo tehnoloģiju apvienošanu, automatizēšanu, un

165nepieciešamības gadījumā papildus tehnoloģiju iegādi un

166cilvēkresursu kapacitātes palielināšanu, lai izveidotu vienotu

167Kiberdrošības Vadības Centra platformu ar diennakts režīma

168atbalstu, kas nodrošinās Centrā izvietotajām sistēmām

169pārvaldītas, integrētas kiberdrošības incidentu novēršanas,

170analīzes un incidentu pārvaldības pakalpojumus.

171Vienlaikus, saskaņā ar Informācijas tehnoloģiju drošības

172likumu attīstot Centru, tiek ņemts vērā, ka kiberdrošības

173incidentu novērošanas, analīzes un incidentu pārvaldības

174pakalpojumus nodrošina informācijas tehnoloģiju drošības

175incidentu novēršanas institūcijas.

176Nepieciešams arī veidot kiberpoligona simulāciju un mācību

177platformu, kas nodrošinātu Centrā izvietoto informācijas sistēmu

178turētāju personāla kvalifikācijas pilnveidošanu, kā arī

179nodrošinātu iespēju veikt kiberuzbrukumu un kiberaizsardzības

180taktiku testēšanu, kiberdrošības risinājumu ieviesto aizsardzības

181politiku testēšanu, aplikāciju kibernoturības spēju testēšanu, kā

182arī ievainojamību testēšanu. Šāda mācību platforma nodrošinātu

183Centra lietotājiem rīkus proaktīvai kiberdrošības incidentu

184novēršanai.

185Inovatīvas, drošas elektronisko

186sakaru pārraides vides attīstīšana

187Ņemot vērā kvantu skaitļošanas spēju straujo attīstību, esošie

188informācijas aizsardzības rīki informācijas sistēmās glabātās un

189elektronisko sakaru tīklos pārraidītās informācijas aizsardzībai

190nākotnē vairs nebūs pietiekami. Līdz ar to jau šobrīd ir

191nepieciešams attīstīt kvantos balstītus informācijas aizsardzības

192risinājumus esošajās elektronisko sakaru infrastruktūrās, lai

193aizsargātu nacionālajai drošībai svarīgus datus un kritisko

194infrastruktūru, nodrošinot papildus drošību.

195Nepieciešams izveidot nacionāla līmeņa eksperimentālu kvantu

196komunikācijas sistēmu un tīklu, to integrējot esošajos

197elektronisko sakaru tīklos un veikt kvantu komunikāciju

198tehnoloģiju darbības testēšanu, kā arī izveidoto tīklu izmantot

199izstrādei un testēšanai sabiedrībai un nacionālajai drošībai

200svarīgās jomās (aizsardzības, veselības, finanšu un sakaru jomās,

2015G, u. c.).

202Interneta protokola 6. versijas

203(IPv6) ieviešana valsts pārvaldē

204Ņemot vērā straujo interneta attīstību un pieaugot datu

205pakalpojumu apjomam, esošajā interneta protokola versijā IPv4

206adrešu skaits ir kļuvis nepietiekams. Piemēram, šobrīd Latvijā

207vienu IPv4 adresi izmanto līdz pat 100 lietotāji. Tas nozīmē, ka

208tiesību aizsardzības un citām atbildīgajām institūcijām

209nepieciešamības gadījumā ir ievērojami apgrūtināta attiecīgo IT

210resursu lietotāju identificēšana, kas nepieciešama gan

211kibernoziegumu izmeklēšanā, gan nacionālās drošības jautājumos,

212lai operatīvi uzsāktu apdraudējuma novēršanu.

213Jāņem vērā, ka 5G ieviešana attīstīs tādus pakalpojumus kā

214autonomā braukšana, industriālā automatizācija, viedā veselības

215aprūpe un lietu internets, kas tikai palielinās interneta vides

216drošības nozīmi un nepieciešamību pēc tās drošības stiprināšanas.

217Viens no rīkiem, kā to veikt, ir individuālās interneta adreses.

218Tas nozīmē, ka ieviešot IPv6, individuālu adresi būs iespējams

219piešķirt katram lietotājam, un katrs lietotājs, ievērojot

220normatīvo aktu prasības, būs bez grūtībām identificējams. Līdz ar

221to sabiedrībai tiks savlaicīgi signalizēts, ka plaši valdošais

222uzskats par internetā esošo anonimitāti ir mīts, un katram ir

223jāatbild par savu darbību arī digitālajā vidē. Ievērojot minēto,

224IPv6 ieviešana uzlabos ne tikai digitālās vides izmantošanas

225kultūru, bet kopumā valsts interešu aizsardzību, galvenokārt

226informatīvās telpas apdraudējuma novēršanā.

1Latvijas ekonomikai radītā

2apdraudējuma novēršana

3Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu ir radījis

4būtiskus izaicinājumus Latvijas ekonomiskajai drošībai,

5ietekmējot daudzas svarīgas tautsaimniecības nozares.

6Šo notikumu ietekmē neatgriezeniskas pārmaiņas ir notikušas

7Latvijas elektroenerģijas tirgū, dabasgāzes cenas būtiskam

8pieaugumam veicinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu

9elektroenerģijas ražošanā, tādejādi stiprinot Latvijas

10enerģētisko neatkarību un drošību. Ilgtermiņā enerģētisko drošību

11nodrošinās neatkarīga energosistēma, kuras pamatā ir atjaunīgo

12energoresursu izmantošana enerģijas ražošanā, kā arī pietiekamas

13jaudas starpsavienojumi ar citu valstu energosistēmām. Kopš

14dabasgāzes piegādes no Krievijas ir pārtrauktas, būtiski

15nodrošināt gan tās piegāžu pietiekamību un nepārtrauktību, gan

16zemāko iespējamo cenu, ņemot vērā, ka arī elektroenerģijas cena

17ir cieši saistīta ar dabasgāzes cenu. Dabasgāzes apgādes drošības

18jomā galvenā Latvijas prioritāte ir Baltijas valstu un Somijas

19dabasgāzes tirgu tālāka integrēšana un citu Baltijas enerģijas

20tirgus savienošanas plāna noteikto pasākumu īstenošana,

21nodrošinot dabasgāzes tirgus sekmīgu funkcionēšanu.

22Kopš pilna mēroga Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā ES ir

23noteikusi plašas individuālās un ekonomiskās sankcijas pret

24Krieviju un Baltkrieviju. Sankciju mērķis ir vājināt Krievijas

25ekonomisko bāzi, liedzot tai piekļuvi kritiski svarīgām

26tehnoloģijām un tirgiem. Sankciju kontekstā aizvien aktuālāks

27kļūst jautājums par stingrāku sankciju režīma kontroli, lai

28novērstu to pārkāpšanu un apiešanu. Īpaša uzmanība ir jāpievērš

29sektorālo sankciju iespējamajiem pārkāpumiem, tostarp attīstot

30sadarbību loģistikas un citās jomas ar Centrālās Āzijas un citām

31valstīm, kas nav pievienojušās ES noteiktajām sankcijām pret

32Krieviju un Baltkrieviju. Pamatojoties uz minēto, ir jāturpina

33stiprināt sadarbība starp valsts institūcijām, kas atbildīgas par

34sankciju režīma ievērošanu, kā arī citu ES dalībvalstu

35atbildīgajām institūcijām, lai nepieļautu sankciju pārkāpšanu un

36apiešanu un nodrošinātu to, ka tiek ievēroti ES noteiktie

37aizliegumi.

38Krievijas pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā un

39starptautiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ir

40atstājušas būtisku ietekmi uz Latvijas transporta un loģistikas

41nozares darbību un tālāko attīstību. Nozare pielāgojas jaunajai

42ģeopolitiskai realitātei un meklē iespējas veidot alternatīvas

43loģistikas ķēdes kravu pārvadājumiem un aktīvāk piesaista kravas

44no jauniem mērķa tirgiem - Centrālās Āzijas, citām Āzijas valstīm

45un Āfrikas. Tomēr šo kravu plūsma pagaidām neaizstāj līdz šim

46ierastos tranzīta kravu apjomus. Līdz ar to nozarē saglabājas

47nenoteiktība un riski. Krievijas rīcībā ir dažādi instrumenti,

48lai negatīvi ietekmētu tranzīta kravu plūsmu Austrumu - Rietumu

49koridorā Latvijas ostu virzienā, gan no Centrālās Āzijas valstīm,

50gan no Ķīnas un citām Āzijas valstīm.

51Prioritātes

52ekonomikai radītā apdraudējuma novēršanai:

53Elektroenerģijas ražošanas jaudu

54palielināšana no atjaunīgajiem energoresursiem

55Elektroapgādes drošības nostiprināšanā svarīgs mērķis ir

56elektroenerģijas ražošanas jaudu kāpināšana, izmantojot

57atjaunīgos energoresursus. Lai to sasniegtu, būtiski ir īstenot

58Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja elektrostaciju kopprojektu

59ELWIND, kura ietvaros plānots izveidot divus vēja

60elektrostaciju parkus Latvijas un Igaunijas jūras teritorijā. Šis

61projekts ir jāpabeidz 2030. gadā.

62Nākotnē Latvijas jūras teritorijā kopumā varētu izveidot

63piecus vēja elektrostaciju parkus. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā

64atkrastes vēja enerģija sniegs nozīmīgu pienesumu Latvijas

65elektroenerģijas bilancē. Enerģētiskās neatkarības un drošības

66mērķa sasniegšanai paredzēts attīstīt ne tikai atkrastes vēja

67enerģijas ražošanu, bet arī palielināt uzstādītās sauszemes vēja

68ģeneratoru jaudas, kā arī saules fotoelementu jaudas gan valsts

69kapitālsabiedrību, gan privātu komersantu īstenoto projektu

70rezultātā.

71Iepriekš minētie nākotnē potenciāli pieejamie atjaunīgo

72energoresursu jaudas apjomi vairākkārt pārsniedz Latvijas

73elektroenerģijas patēriņu, tāpēc svarīgi, lai līdz ar

74elektroenerģijas ražošanas jaudas attīstību un tās pieaugumu

75tiktu attīstīta arī elektroenerģijas pārvades un sadales

76sistēma.

77Baltijas valstu elektrotīklu

78sinhronizācija ar Eiropas elektrotīkliem

79Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas vēsturiski darbojas

80sinhroni ar Krievijas un Baltkrievijas sistēmām saskaņā ar

81BRELL2 lokā iekļauto valstu savstarpēji noslēgtajiem

82līgumiem, tāpēc to droša darbība ir atkarīga no ārpus ES

83pieņemtiem lēmumiem, kas vērtējams kā apdraudējums drošai

84elektroapgādei. Lai šos riskus novērstu, ar ES atbalstu tiek

85īstenots Baltijas valstu elektrosistēmu sinhronizācijas ar

86kontinentālās Eiropas tīkliem projekts. Atbilstoši Baltijas

87valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru

882023. gada 1. augusta deklarācijai, kurā noteikti

89galvenie tehniskie, organizatoriskie un juridiskie pasākumi, lai

90nodrošinātu paātrinātu sinhronizāciju, un to atbalstošai Baltijas

91valstu premjerministru deklarācijai, Baltijas valstu

92elektroenerģijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas

93tīklu tiks īstenota ne vēlāk kā 2025. gada februārī.

94Dabasgāzes apgādes drošības nostiprināšana

95Dabasgāzes apgādes drošības jomā valsts ir paredzējusi

96vairākus būtiskus dabasgāzes infrastruktūras attīstības

97projektus. Viens no tiem attiecas uz Inčukalna pazemes gāzes

98krātuves modernizāciju, ko plānots pabeigt līdz 2025. gadam.

99Modernizācijas rezultātā tiks nodrošināta dabasgāzes izņemšana no

100krātuves ar kompresiju, samazinot atkarību starp izņemšanai

101pieejamo jaudu un dabasgāzes krājumiem krātuvē. Tas būtiski

102uzlabos dabasgāzes apgādes drošumu, kā arī krātuves darbības

103efektivitāti.

104Otrs svarīgs attīstības virziens ir Baltijas valstu gāzesvadu

105starpsavienojumu uzlabošana. Latvijas - Lietuvas starpsavienojuma

106uzlabošana ļaus nodrošināt lielāku dabasgāzes daudzuma apmaiņu

107starp Latviju un Lietuvu, kā arī garantēs pietiekamu Latvijas

108pārvades sistēmas jaudu dabasgāzes plūsmu nodrošināšanai Somijas,

109Igaunijas un Latvijas vienotajā dabasgāzes tirgū.

110Savukārt Igaunijas - Latvijas starpsavienojuma uzlabošanas

111projekts ļaus organizēt dabasgāzes piegādes virzienā no Igaunijas

112uz Latviju un palielināt dabasgāzes plūsmas apjomu virzienā no

113Latvijas uz Igauniju, efektivizējot dabasgāzes plūsmas Somijas un

114Baltijas dabasgāzes tirgū, kā arī labāku sistēmas lietotāju

115piekļuvi Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Igaunija un Latvija

116paredz kopīgi izmantot Igaunijas Paldisku ostā izbūvēto

117dabasgāzes infrastruktūru. Abas valstis izveidos kārtību, lai

118kopīgi fraktētu peldošo uzglabāšanas un regazifikācijas iekārtu

119un apsaimniekotu Paldisku ostas piestātnes iekārtas un krasta

120dabasgāzes infrastruktūru dabasgāzes piegādes pārtraukumu,

121tostarp enerģētiskās krīzes gadījumos.

122Pievienošanās Starptautiskajai

123Enerģētikas aģentūrai

124Ņemot vērā pieaugošo globālo savstarpējo atkarību enerģētikas

125jomā, Latvijas pievienošanās un dalība Starptautiskajā

126Enerģētikas aģentūrā (International Energy Agency;

127IEA) ir svarīga no nacionālās drošības interesēm, jo IEA darbojas

128arī kā reaģēšanas pasākumus koordinējošā organizācija ārkārtas

129situācijās. Latvija kā IEA dalībniece varēs saņemt energoresursu

130nodrošinājumu kopējā kolektīvā drošības mehānisma ietvaros.

131Tautsaimniecības darbības

132nepārtrauktības stiprināšana

133Kritiskās infrastruktūras, tautsaimniecībai nozīmīgo objektu

134un uzņēmumu gatavības līmenis dažāda veida krīzēm ir atšķirīgs.

135Nepieciešams pilnveidot uzņēmēju zināšanas par to, kā plānot

136darbības nepārtrauktību, kā apzināt kritiskos pakalpojumus, kā

137izvērtēt alternatīvo elektroenerģijas jaudu ģenerācijas

138nepieciešamību un citu būtisku informāciju. Izvērtējama iespēja

139izveidot valsts atbalsta pasākumus drošības stiprināšanai -

140kiberaizsardzībai, drošības audita veikšanai, ģeneratoru iegādei

141un citiem ar darbības nepārtrauktību saistītiem pasākumiem.

142Naftas produktu drošības rezerves

143Lai stiprinātu degvielas pietiekamību krīzes situācijā,

144jāturpina uzsāktā reforma naftas produktu drošības rezervju

145nodrošināšanas sistēmā, paredzot, ka līdz 2025. gadam valsts

146naftas produktu drošības rezerves 100% apmērā tiek uzglabātas

147Latvijas teritorijā, kā arī veikta pāreja uz aģentūras modeli un

148piecu gadu laikā valsts naftas produktu drošības rezerves tiek

149iegādātas valsts īpašumā.

150Atkarības no Krievijas un

151Baltkrievijas precēm un pakalpojumiem mazināšana

152Atsevišķās nozarēs vai nozaru uzņēmumos līdz Krievijas

153uzsāktajam pilna mēroga karam Ukrainā bija izveidojusies liela

154Krievijas un Baltkrievijas preču un izejvielu ietekme. Ieviešot

155sankcijas Krievijas un Baltkrievijas precēm un pakalpojumiem,

156uzņēmumiem nācās pārorientēt savas piegāžu ķēdes un diversificēt

157tās, kas īslaicīgi radīja atsevišķu preču un pakalpojumu būtisku

158sadārdzinājumu.

159Uzņēmumiem jāturpina meklēt jauni piegāžu ceļi, tādejādi

160mazinot atkarību no Krievijas un Baltkrievijas precēm un

161izejvielām. Tāpat uzņēmumiem jāturpina attīstīt piegādātāju

162diversifikācija un jāveicina preču un pakalpojumu, jo īpaši

163iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai nepieciešamo preču un

164pakalpojumu, ražošana Latvijā.

165Tranzīta nozares konkurētspējas

166nodrošināšana

167Tranzīta nozarei nākotnē jārēķinās ar riskiem, ka līdz šim

168ierastās tranzīta kravu plūsmas tiktu pilnībā apturētas, tāpēc

169jāturpina attīstīt alternatīvas loģistikas ķēdes, kas apiet

170Krieviju un Baltkrieviju, lai diversificētu riskus.

171Latvijas lielajām ostām, starptautiskai lidostai

172"Rīga", dzelzceļa kravu pārvadājumu operatoriem un

173transporta loģistikas nozarē iesaistītiem uzņēmumiem ir jāturpina

174piesaistīt kravas no jauniem mērķa tirgiem, kas ienāk Latvijā pa

175jūru, gaisu un alternatīviem sauszemes koridoriem Ziemeļu -

176Dienvidu virzienā. Ostās ir jāturpina attīstīt industrializāciju,

177tostarp piesaistot ārvalstu investīcijas, lai veidotu

178nepieciešamo kravu bāzi. Jāturpina izmantot esošo infrastruktūru

179un brīvas jaudas kravu apkalpošanai, lai veidotu kravu

180konsolidāciju, apstrādi un tālāko izplatīšanu gan Baltijas jūras

181reģionā, gan globāli. Ir jāturpina kāpināt augstākās pievienotās

182vērtības konteinerizēto kravu piesaisti ostās un dzelzceļā.

183Latvijas transporta un loģistikas nozares turpmākai attīstībai

184izšķiroši svarīgi būs īstenot "Rail Baltica" projektu,

185kas pavērs iespējas jauno kravu plūsmu piesaistei Ziemeļu -

186Dienvidu virzienā, tostarp sniedzot iespējas piesaistīt kravas no

187Centrālās un Rietumeiropas, Ukrainas, Melnās un Egejas jūras

188reģioniem. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar transporta

189loģistikas nozares uzņēmējiem jāstrādā pie multimodālo transporta

190pārvadājumu attīstības Latvijā, paredzot "Rail Baltica"

191projekta izmantošanu, tostarp labākās iespējas savienojamībai ar

192Latvijas lielajām ostām, lidostu "Rīga", kā arī citiem

193loģistikas un industriāliem centriem.

1Starptautiskā terorisma radītā

2apdraudējuma novēršana

3Starptautiskais terorisms joprojām ir viens no galvenajiem

4apdraudējumiem Eiropas un citu pasaules valstu drošībai. Vairākos

5pasaules reģionos drošības riskus rada teroristu grupējumi

6Daesh un Al-Qaeda, kā arī citas ar tiem saistītās

7kaujinieku grupas. Tuvajos Austrumos, Afganistānā un Āfrikas

8reģionos joprojām ir novērojama Daesh un Al-Qaeda

9kaujinieku klātbūtne. Valstīs, kur šobrīd turpinās bruņoti

10konflikti (Sīrijā, Irākā, Afganistānā, Mjanmā, Jemenā, Ēģiptē,

11Lībijā, Nigērijā, Somālijā, Burkinafaso, Sudānā un Mali),

12islāmistu teroristi kontrolē atsevišķas teritorijas, plāno

13uzbrukumus, sagatavo kaujiniekus, slēpj līderus un veic

14nelikumīgas darbības finansējuma iegūšanai.

15Starptautiskās koalīcijas veiktās ofensīvas rezultātā

16Daesh 2019. gada sākumā zaudēja savā kontrolē uz

17laiku pārņemtās teritorijas Sīrijā un Irākā. Turklāt rietumvalstu

18bruņoto spēku veikto pretterorisma operāciju laikā tika likvidēti

19vairāki Daesh un Al-Qaeda līderi, kas ievērojami

20samazināja grupējumu kapacitāti. Tuvākā nākotnē teroristi

21turpinās atjaunot grupējuma kaujas spējas un pievērsties gūstā

22esošo kaujinieku atbrīvošanai. Arī pēc zaudējumiem Tuvajos

23Austrumos islāmistu teroristi saglabā kontroli Afganistānā un pār

24vairākiem reģioniem Āfrikā.

25Teroristi šajos reģionos turpina izmantot politiskās un

26sociālekonomiskās krīzes, lai vervētu jaunus kaujiniekus un

27iesaistītos uzbrukumu plānošanā pret vietējo valdību bruņotajiem

28spēkiem un rietumvalstu interešu objektiem. Personas, kuras šajos

29konflikta reģionos ieguva militāru apmācību var izmantot

30migrācijas plūsmu, lai ieceļotu Eiropā, kā arī izmantot konflikta

31zonā iegūtās zināšanas un kaujas pieredzi uzbrukumu plānošanai

32Eiropas valstīs.

33Laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam Eiropas valstīs

34notikušo teroristu uzbrukumu analīze liecina, ka teroristi

35primāri vēršas pret civiliedzīvotājiem masveida pulcēšanās

36objektos, tiesību aizsardzības iestāžu amatpersonām, kā arī

37simboliskiem uzbrukuma mērķiem. Ilgtermiņa terorisma attīstības

38tendences apliecina, ka arī personas un objekti, kurus radikālie

39islāmisti vērtē kā islāma reliģijas zaimotājus, joprojām ir

40islāmistu teroristu uzbrukuma mērķi.

41Kopš 2019. gada Eiropā ievērojami pieauga arī labējo

42ekstrēmistu aktivitātes, kuri arvien biežāk iesaistās uzbrukumu

43veikšanā pret dažādām Eiropas minoritāšu grupām un kreisā

44politiskā spārna politiķiem. Uzbrukumu analīze liecina, ka asi

45priekšmeti un šaujamieroči arī turpmāk būs viens no galvenajiem

46teroristu izmantotajiem darbības veidiem. Tomēr teroristi turpina

47arī dažādu sprāgstvielu un indīgu vielu izpēti, kā arī var apgūt

48mūsdienu tehnoloģijas un militāros konfliktos izmantotās

49taktikas, lai tās pielāgotu un izmantotu terora aktu

50veikšanai.

51Latvijā nav identificētas aktīvas teroristu organizācijas vai

52personu grupas, kas plānotu terora aktus savu ideoloģisko mērķu

53sasniegšanai. Vienlaikus Latvijā ir identificēti indivīdi, kuri

54ir izrādījuši radikalizācijas pazīmes, tostarp interesi par

55teroristisko grupējumu izplatīto propagandu internetā.

56Dažāda mēroga krīzes un globāli notikumi var izraisīt

57sociālekonomisku spriedzi valstī, kas savukārt veicina dažādu

58sociālo grupu aktivitāti un kopējo agresijas pieaugumu

59sabiedrībā. Arī interneta vidē izplatītā dezinformācija un

60sazvērestību teorijas veicina iedzīvotāju pievēršanos dažādām

61politiskām, tostarp radikālām ideoloģijām. Kaut arī Latvijā līdz

62šim nav novērota radikālu ideoloģiju izplatība, citu Eiropas

63valstu atšķirīgā pieredze neļauj būtiski samazināt šādu draudu

64iespējamību.

65Lai gan Latvijā terorisma draudu līmenis saglabājas nemainīgi

66zems, terorisms ir viens no nopietnākajiem apdraudējumiem

67starptautiskajai drošībai. Turklāt sekām ir domino efekts -

68terorisms vienā Eiropas valstī tieši atsaucas uz drošību citās

69valstīs. Mūsu drošība ir atkarīga no citu Eiropas valstu

70drošības, jo Eiropā notiekošie procesi ietekmē arī Latvijas

71drošību un sabiedrību. Terorisma radītās sekas var ietekmēt arī

72sabiedroto spējas piedalīties Latvijas aizsardzības

73nodrošināšanā.

74Līdz ar to arī turpmāk Latvijas nacionālās drošības interesēs

75ir sniegt ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, lai

76novērstu terorisma draudu pieaugumu NATO un ES dalībvalstīs.

77Terorisma radītā apdraudējuma novēršanā būtiska loma ir

78starptautiskajai sadarbībai, kas ir viens no galvenajiem

79pretterorisma preventīvo pasākumu elementiem. NATO un ES

80sadarbībai pretterorisma jomā jābūt papildinošai un koordinētai.

81Savukārt nacionālā līmenī nepieciešams turpināt pilnveidot esošo

82pretterorisma sistēmu, lai nodrošinātu terorisma draudu

83savlaicīgu novēršanu.

84Prioritātes

85starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršanai:

86Līdzdalība starptautiskajās

87terorisma apkarošanas operācijās un starptautiskās sadarbības

88īstenošana

89Terorisma apkarošana pasaules reģionos ir viena no galvenajām

90Latvijas nacionālās drošības interesēm. Šobrīd ir vairāki

91teroristu grupējumi, kuri savas darbības bāzē Āfrikā un Āzijā.

92Ekstrēmistu kontrolē esošajos reģionos tiek veikta kaujinieku

93apmācīšana un terora aktu plānošana pret NATO un ES dalībvalstīm.

94Līdz ar to Latvijai kopā ar citu NATO un ES dalībvalstu spēkiem

95nepieciešams iesaistīties starptautiskajās miera nodrošināšanas

96misijās, lai atbalstītu citas valstis un veicinātu drošības spēku

97spējas veikt drošības situācijas kontroli savā teritorijā,

98vienlaicīgi novēršot ekstrēmisma ideju un terorisma tendenču

99izplatīšanos ārpus terorisma riska reģioniem.

100Starptautiskā sadarbība ir viens galvenajiem drošības pasākumu

101elementiem, kam ir būtiska loma teroristu organizāciju radītā

102apdraudējuma novēršanā. Pretterorisma politikas plānošanas jomā

103Latvijai ir nepieciešams aktīvi līdzdarboties un sniegt savu

104ieguldījumu NATO un ES īstenotajās aktivitātēs, lai mazinātu un

105savlaicīgi novērstu terorisma draudus, kas vērsti pret NATO un ES

106valstīm un to iedzīvotājiem. Vienlaicīgi valsts drošības iestādēm

107nepieciešams turpināt attīstīt un pilnveidot informācijas apmaiņu

108ar partneru valstu specdienestiem.

109Valsts un pašvaldību institūciju

110sadarbības stiprināšana pretterorisma jomā

111Nacionālajā pretterorisma sistēmā iesaistītajām institūcijām,

112tostarp valsts drošības iestādēm, nepieciešams nodrošināt

113efektīvu sadarbību un regulāru informācijas apmaiņu par

114identificētajiem riskiem un apdraudējumiem.

115Valsts drošības dienestam kā galvenajai pretterorisma

116pasākumus koordinējošai institūcijai jānodrošina esošo nacionāla

117līmeņa pretterorisma plānu un procedūru pārskatīšana un

118aktualizēšana atbilstoši drošības situācijai reģionā. Preventīvo

119pretterorisma pasākumu ietvaros jāattīsta ciešāku sadarbību ar

120pretterorisma sistēmā iesaistītajām institūcijām, ciešāk

121integrējot institūciju resursus, tostarp reģionos, kā arī

122veicinot izpratni par nacionālo pretterorisma sistēmu, rīcību

123terorisma apdraudējuma gadījumos un savstarpējo sadarbību

124teroristiska rakstura incidentu seku likvidēšanā.

125Pretterorisma reaģēšanas pasākumu ietvaros pretterorisma

126sistēmā iesaistītajām institūcijām jāpilnveido gatavība un

127reaģēšanas spējas, pārskatot institūciju plānus un procedūras,

128pieejamos materiāltehniskos un personāla resursus, kā arī

129organizējot apmācības institūciju personālam.

130Radikalizācijas novēršana

131Vardarbīgu attaisnojošu ideoloģiju pieņemšana un ekstrēmistu

132propagandas izplatība ir viens no galvenajiem Latvijas

133iedzīvotāju iespējamās radikalizācijas riskiem. Radikalizācija

134var ietekmēt dažādu sociālo grupu pārstāvjus, neatkarīgi no

135dzimuma, vecuma, etniskās izcelsmes vai profesionālās

136nodarbošanās. Līdz ar to radikalizācijas riskam pakļauto personu

137identificēšana un viņu radīto draudu novēršana ir nozīmīgs

138terorisma draudu samazināšanas faktors. Tāpēc terorisma novēršanā

139iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām savas kompetences

140ietvaros ir jāveic pasākumi, lai identificētu agrīnās

141radikalizācijas pazīmes un novērstu tās tālāku attīstību.

142Teroristiska satura pieejamības ierobežošana interneta vidē ir

143būtisks radikalizācijas risku samazināšanas pasākums. Teroristi

144turpina izmantot digitālās tehnoloģijas savstarpējai saziņai un

145teroristu propagandas izplatīšanai. Lai vērstos pret to,

146atbildīgajām institūcijām ir jāveicina sadarbība ar interneta

147pakalpojumu sniedzējiem un jāveicina savstarpēja izpratne par

148radikalizācijas draudiem, kā arī informācijas apmaiņa par

149terorisma atbalstoša satura identificēšanu.

150Terorisma riska objektu drošības

151paaugstināšana

152Valsts drošības iestādēm jāturpina veikt pasākumus terorisma

153riska objektu (kritiskās infrastruktūras un cilvēku masveida

154pulcēšanās objektu) fiziskās drošības līmeņa paaugstināšanai.

155Tāpat jānodrošina regulāra kritiskās infrastruktūras kopuma

156pārskatīšana un kritiskās infrastruktūras objektu drošības

157pasākumu pilnveidošana atbilstoši pastāvošajām terorisma draudu

158tendencēm Eiropā un reģionā.

159Ņemot vērā Krievijas radītā apdraudējuma pieaugumu reģionā,

160jāpilnveido kritiskās infrastruktūras objektu aizsardzības,

161darbības nepārtrauktības un noturības spējas, nodrošinot

162kritiskās infrastruktūras objektu drošības pasākumus

163reglamentējošo dokumentu, tostarp darbības nepārtrauktības un

164noturības pasākumu izstrādes koordināciju, personāla apmācību un

165drošības režīma efektivitātes kontroli.

166Terorisma finansēšanas novēršana

167Finanšu sektora uzraugošajām, kontrolējošajām un izmeklēšanas

168institūcijām ir jāturpina veikt pasākumus, lai novērstu iespēju

169izmantot finanšu un nefinanšu sektoru terorisma finansēšanai.

170Jānodrošina uz riskiem balstīta pieeja, kas paredz preventīvo,

171uzraudzības un kontroles pasākumu ieviešanu atbilstoši riska

172līmenim. Minētajām institūcijām nepieciešams stiprināt spējas

173cīnīties ar terorisma finansēšanu un samazināt vispārējos tās

174riskus, nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un

175standartiem terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

1761 https://rsf.org/en/country/latvia

1772 Līgums par Baltkrievijas, Krievijas,

178Igaunijas, Latvijas, Lietuvas elektrotīklu darbības

179savstarpējo sinhronizāciju.